Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektoru”.
Rīkojums paredz, pamatojoties uz Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektores Sarmītes Jēgeres 2004.gada 30.jūnija iesniegumu, atcelt Sarmīti Jēgeri no Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektora amata.
Rīkojums paredz saskaņā ar Augstskolu likumu apstiprināt habilitēto fizikas doktoru, profesoru Juri Zaķi par Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektoru.
Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes priekšniekam robežsardzes ģenerālim Gunāram Dāboliņam par nozīmīgu ieguldījumu valsts robežas apsardzības nodrošināšanā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu G.Dāboliņam pasniedz iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons.
Pieņemti noteikumi “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstī”.
Noteikumi nosaka pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī. Nosūtītāja institūcija pabalstus pārskaita uz sakaru virsnieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē.
Sakaru virsnieks var saņemt ceļa un pārcelšanās izdevumu samaksai nepieciešamos naudas līdzekļus avansā, ja nosūtītājā institūcijā iesniegts avansa pieprasījums.
Algas pabalsta apmēru gadā sakaru virsniekam nosaka, reizinot 11 100 latu ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.
Ministru kabineta noteikumu izstrādāts, lai noteiktu pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri tiks nosūtīti pārstāvēt Latviju savas kompetences ietvaros ārvalstīs. Par pamatu ņemti 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā” noteiktie dzīves dārdzības koeficienti attiecīgajās ārvalstīs un saskaņā ar kuriem pabalsti un kompensācijas tiek izmaksātas personām, kuras ārvalstīs pilda diplomātiskā un konsulārā dienesta funkcijas.
Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 26.augusta noteikumiem Nr.306 ‘’Nolikums par Ministru kabineta balvu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs” nolemts piešķirt 2004.gadā Ministru kabineta balvu – Goda diplomu, krūšu nozīmi un attiecīgu naudas summu – šādiem starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem, kā arī Goda diplomu un attiecīgu naudas summu viņu pedagogiem:
Artūram Verzam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē un 3.vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 1700 latu; Mārtiņam Ābelem, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotājam, A.Verzas pedagogam, – 250 latu; Mārtiņam Opmanim, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta programmēšanas inženierim, A.Verzas pedagogam, – 250 latu; Valdai Skujai, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotājai, A.Verzas pedagoģei, – 250 latu; Agnim Andžānam, Latvijas Universitātes profesoram, A.Verzas pedagogam, – 250 latu;
Edgaram Jēčam, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē un 3.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 1400 latu; Maijai Skujai, Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotājai, E.Jēča pedagoģei, – 250 latu; Marutai Kusiņai, Humanitārās privātģimnāzijas skolotājai, E.Jēča pedagoģei, – 250 latu; Ludmilai Reimatei, Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotājai, E.Jēča pedagoģei, – 250 latu; Andrim Actiņam, Latvijas Universitātes profesoram, E.Jēča pedagogam, – 250 latu.
Pāvelam Andrejevam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 1000 latu; Valentīnam Mihejevam, Daugavpils Krievu vidusskolas–liceja skolotājam, P.Andrejeva pedagogam, – 250 latu.
Sergejam Pogorelovam, Rīgas 40.vidusskolas 12.klases skolniekam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 1000 latu; Vladimiram Ļitvinskim, Rīgas 40.vidusskolas skolotājam, S.Pogorelova pedagogam, – 250 latu; Sergejam Meļņikam, mācību uzņēmuma “Progmeistars” vadošajam pasniedzējam, P.Andrejeva un S.Pogorelova pedagogam, – 500 latu;
Maksimam Arzamasovam, Rīgas 40.vidusskolas 12.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 700 latu; Vjačeslavam Korotinam, Rīgas 40.vidusskolas skolotājam, M.Arzamasova pedagogam, – 250 latu; Igoram Kļimenkovam, Latvijas Universitātes lektoram, M.Arzamasova pedagogam, – 250 latu;
Iļjam Popovam, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 700 latu; Ludmilai Petrovai, Daugavpils 16.vidusskolas skolotājai, I.Popova pedagoģei, – 250 latu; Skaidrītei Pakulei, Latvijas Universitātes mācību metodiķei, I.Popova pedagoģei, – 250 latu;
Oļegam Urzikam, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 700 latu; Vladimiram Trasko, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotājam, O.Urzika pedagogam, – 250 latu; Mārim Vītiņam, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta mācību direktoram, O.Urzika pedagogam, – 250 latu;
Irēnai Žundai, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 1.kursa studentei, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – 700 latu; Gaļinai Koreņevai, Daugavpils 16.vidusskolas skolotājai, I.Žundas pedagoģei – 250 latu; Uldim Kondratovičam, Latvijas Universitātes profesoram, I.Žundas pedagogam – 250 latu.
Jevgeņijam Baranovam, Transporta un sakaru institūta 1.kursa studentam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā fizikas olimpiādē – 500 latu; Allai Cigankovai, Daugavpils 10.vidusskolas skolotājai, J.Baranova pedagoģei, – 250 latu;
Mārtiņam Bricam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā fizikas olimpiādē – 500 latu; Jānim Cīmuram, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā fizikas olimpiādē – 500 latu; Vivijai Slīterei, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, M.Brica un J.Cīmura pedagoģei, – 500 latu; Jānim Krūmiņam, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotājam, J.Baranova, M.Brica un J.Cīmura pedagogam, – 750 latu;
Elvijam Sarkanam, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 500 latu; Kristīnei Ševčenko, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, E.Sarkana pedagoģei, – 250 latu; Mārim Valdatam, Latvijas Universitātes doktorantam, E.Sarkana pedagogam, – 250 latu;
Iļjam Tjurinam, Liepājas A.Puškina 2.vidusskolas 12.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 500 latu; Olgai Baluhinai, Liepājas A.Puškina 2.vidusskolas skolotājai, I.Tjurina pedagoģei, – 166,66 latus; Dainim Mihailovam, Liepājas 1.vidusskolas skolotājam, I.Tjurina pedagogam – 166,66 latus; Jurim Smotrovam, Latvijas Universitātes lektoram, I.Tjurina pedagogam, – 166,66 latus.
Noteikto naudas summu 17 899,98 latu apmērā izmaksāt no likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā “Mācību priekšmetu olimpiādes un balvas par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs” iedalītajiem līdzekļiem.
Pieņemti noteikumi “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā uzsākamas studijas augstākās izglītības iestādē vēlākos studiju posmos. Studijas augstākās izglītības iestādē vēlākos studiju posmos uzsākamas, pārejot no vienas augstākās izglītības iestādes uz citu augstākās izglītības iestādi vai citu studiju programmu tajā pašā vai citā augstākās izglītības iestādē vai atsākot studijas pēc pārtraukuma.
Studijas augstākās izglītības iestādē vēlākos studiju posmos atļauts uzsākt tā paša vai zemāka līmeņa studiju programmā. Pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguves studijas var turpināt augstākās izglītības studiju programmā bakalaura grāda vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai.
Studijas vēlākos studiju posmos var sākt studējošie un personas, kuras ir apguvušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencētu vai akreditētu augstākās izglītības studiju programmu vai tās daļu. Minētās studiju programmas vai tās daļas apguvi apliecina augstākās izglītības iestādes izsniegta izziņa.
Augstākās izglītības iestāde var atteikt studiju sākšanu vēlākos studiju posmos, ja attiecīgajā studiju programmā nav brīvu vietu.
Pārejot uz citu augstākās izglītības iestādi, budžeta finansējums studijām netiek saglabāts.
Persona, kura vēlas sākt studijas vēlākos studiju posmos, iesniedz augstākās izglītības iestādē iesniegumu par reģistrāciju studijām noteiktā studiju programmā. Iesniegumam pievieno augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka iepriekš apgūtā studiju programmas daļa nav mazāka par 40 kredītpunktiem jeb diviem semestriem.
Augstākās izglītības iestāde salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstākās izglītības iestādes studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi. Priekšmetus ieskaita, ja to apjoms kredītpunktos abās salīdzināmajās studiju programmās ir vienāds vai kredītpunktu skaits iepriekš apgūtajā attiecīgajā priekšmetā ir lielāks. Papildus kārtojamo priekšmetu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktu.
Lēmumu par studiju līguma slēgšanu ar personu, kura vēlas sākt studijas vēlākos studiju posmos, pieņem rektors vai viņa pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz studiju programmas direktora ieteikumu. Augstākās izglītības iestāde izdod rīkojumu par imatrikulāciju noteiktā semestrī, pievienojot veiktā salīdzinājuma protokolu un individuālo studiju plānu ar papildu prasībām (apgūstamie priekšmeti, pārbaudījumu kārtošanas termiņi), ņemot vērā, lai kopā ar papildus apgūstamajiem priekšmetiem studiju gadā iegūto kredītpunktu skaits nepārsniegtu 40 kredītpunktu.
Individuālā studiju plāna izpildi kontrolē augstākās izglītības iestādes struktūrvienības vadītājs, kurš ir atbildīgs par atbilstošās studiju programmas īstenošanu.
Augstākās izglītības iestāde visus ar studējošā imatrikulāciju un individuālo studiju gaitu saistītos dokumentus glabā studējošā personas lietā.
Pieņemti rīkojumi: “Par robežsardzes pulkveža dienesta pakāpes piešķiršanu J.Vidriķim”; “Par robežsardzes pulkveža dienesta pakāpes piešķiršanu L.Jakimovam”; “Par robežsardzes pulkveža dienesta pakāpes piešķiršanu G.Kalniņam”.
Saskaņā ar Robežsardzes likumu Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšniekam robežsardzes pulkvežleitnantam Jānim Vidriķim piešķirta robežsardzes pulkveža dienesta pakāpe.
Saskaņā ar Robežsardzes likumu Valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldes priekšniekam robežsardzes pulkvežleitnantam Leonīdam Jakimovam piešķirta robežsardzes pulkveža dienesta pakāpe.
Saskaņā ar Robežsardzes likumu Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšniekam robežsardzes pulkvežleitnantam Gustavam Kalniņam piešķirta robežsardzes pulkveža dienesta pakāpe.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā licencējamas un uzraugāmas juridiskās personas, kuras sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem), savukārt saskaņā ar likumu viens no Nodarbinātības valsts aģentūras uzdevumiem ir minēto juridisko personu licencēšana un uzraudzība. Likumā ir noteikts, ka ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā atļauts nodarboties juridiskajām personām, kuras saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci.
Likumā nav paredzēta licenču izsniegšana individuālajiem komersantiem, kas saskaņā ar Komerclikumu ir fiziskas personas.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības licenču saņemšanai darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai kā komersantiem (juridiskām personām), tā arī individuālajiem komersantiem un saskaņotu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā lietotos terminus ar Komerclikuma terminoloģiju.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 487 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 54 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 433 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 15% – baltkrievi, 6% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 80 311 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 11 023 personas.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 464 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 55 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
Pieņemti noteikumi: “Noteikumi par Preiļu rajona Riebiņu novada izveidošanu”; “Noteikumi par Liepājas rajona Sakas novada izveidošanu”.
Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu tiek noteikts, ka tiek apvienoti Preiļu rajona Sīļukalna, Galēnu, Stabulnieku, Riebiņu, Silajāņu un Rušonas pagasti un izveidots Preiļu rajona Riebiņu novads. Preiļu rajona Riebiņu novada administratīvo robežu attiecīgajos plāna kartogrāfiskajos materiālos iezīmē Valsts zemes dienests. Preiļu rajona Sīļukalna pagasta padome, Galēnu pagasta padome, Stabulnieku pagasta padome, Riebiņu pagasta padome, Silajāņu pagasta padome un Rušonas pagasta padome pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas – Riebiņu novada – izveidošanu. Riebiņu novadā būs 6971 iedzīvotājs, novada platība – 631,3 km².
Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu, tiek noteikts, ka tiek apvienoti Liepājas rajona Pāvilostas pilsēta un Sakas pagasts un izveidots Liepājas rajona Sakas novads. Liepājas rajona Sakas novada administratīvo robežu attiecīgajos plāna kartogrāfiskajos materiālos iezīmē Valsts zemes dienests. Liepājas rajona Pāvilostas pilsētas dome un Sakas pagasta padome pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas – Sakas novada – izveidošanu. Sakas novadā būs 1973 iedzīvotāji, novada platība – 324,6 km².
Akceptēts arī protokollēmums “Par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu”. Lēmums paredz, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai uzdots izstrādāt normatīvo aktu, kas atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam nosaka vienreizējas dotācijas piešķiršanas kārtību un nosacījumus pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu, paredzot, ka vienreizējo dotāciju saņem arī tās pašvaldības, kas apvienojušās 2004.gadā, kā arī piešķirt dotāciju atbilstoši gadskārtējā likumā par valsts budžetu paredzētajai apropriācijai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz 2005.gada 30.janvārim uzdots izstrādāt normatīvo aktu par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.
Pieņemti noteikumi: “Noteikumi par Rīgas rajona Stopiņu novada izveidošanu”; “Noteikumi par Rīgas rajona Ropažu novada izveidošanu”; “Noteikumi par Ogres rajona Lielvārdes novada izveidošanu”.
Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” noteikts, ka Rīgas rajona Stopiņu pagasta administratīvā teritorija tiek pārveidota par Stopiņu novada administratīvo teritoriju. Stopiņu novadā būs 7607 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 53,5 km². Stopiņu novada izveidošanās gadījumā nenotiek pašvaldību apvienošanās, bet gan Stopiņu pašvaldības statusa maiņa.
Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” noteikts, ka Rīgas rajona Ropažu pagasta administratīvā teritorija tiek pārveidota par Ropažu novada administratīvo teritoriju. Ropažu novadā būs 6294 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 322 km². Ropažu novada izveidošanās gadījumā nenotiek pašvaldību apvienošanās, bet gan Ropažu pašvaldības statusa maiņa.
Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” noteikts, ka Ogres rajona Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju administratīvā teritorija tiek pārveidota par Lielvārdes novada administratīvo teritoriju. Lielvārdes novadā būs 7646 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 60,1 km². Lielvārdes novada izveidošanās gadījumā nenotiek pašvaldību apvienošanās, bet gan Lielvārdes pašvaldības statusa maiņa.
Pieņemts rīkojums “Par N.Penki”, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu Ministru kabinets apstiprināja Normana Penkes kandidatūru pārcelšanai no Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Krievijas Federācijā amata Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatā.
Pieņemts rīkojums “Par M.Riekstiņu”, kurš saskaņā ar Valsts civildienesta likumu uzdod ārlietu ministram 2004.gada 24.novembrī atbrīvot Māri Riekstiņu no Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amata. Sakarā ar plānoto diplomātiskā un konsulārā dienesta diplomātu rotāciju ir atbalstīta Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa kandidatūra LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs amatam. Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums nosaka, ka ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ Valsts prezidents.
Pieņemts rīkojums “Par V.Egli”, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu Valda Egles kandidatūra apstiprināta pārcelšanai no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieka zinātnes jautājumos amata Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amatā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments