Par pasaules, Eiropas un savas valsts drošību domājot

Par izglītojošo nometni "NATO vasara" Smiltenē no 3. līdz 6. augustam

No 3. līdz 6. augustam Smiltenē notika Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) un Latvijas Transatlantiskā jauniešu kluba (LTJK) organizētā vasaras nometne jauniešiem "NATO vasara". Nometnes laikā tika organizētas lekcijas, semināri un diskusijas par Latvijas ceļu uz NATO, kā arī par ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar valsts drošību. Kā uzsvēra nometnes organizatori, šis ir piemērots laiks, lai uzlabotu sabiedrības informētību par NATO un skaidrotu šīs alianses lomu Latvijas drošības sistēmā. Vasaras nometnes ideja ļoti cieši sasaistās arī ar abu organizāciju — LATO un LTJK — galveno mērķi, proti, veicināt sabiedrības informētību par NATO un gūt sabiedrības atbalstu dalībai šajā organizācijā. Arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, uzstājoties šai nometnē ar lekciju "Latvijas paveiktais ceļā uz NATO", uzsvēra nevalstisko organizāciju lomu NATO integrācijas procesā un norādīja, ka "valsts aizsardzība nevar pastāvēt bez sabiedrības atbalsta un izpratnes".

Jau nometnes nosaukums — "NATO vasara" liecina, ka pasākuma pamattēma būs NATO, valsts drošība un militārā aizsardzība.Taču, kā sarunā ar "LV" uzsvēra nometnes vadītājs Mārtiņš Mūrnieks, šī pasākuma mērķis ir arī paraudzīties uz drošības jautājumiem plašāk, ārpus tradicionālās izpratnes par valsts drošību, kas līdz šim galvenokārt saistīta ar militāro spēku. Tādēļ līdztekus lekcijām par NATO, Rietumeiropas Savienību (RES), Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi un Latvijas drošības sistēmām, kas cieši saistītas ar militārajiem jautājumiem, nometnē runāts arī par Latvijas tēlu pasaulē, menedžmentu valsts iestādēs, demokrātiju un sabiedrības drošību, informācijas tehnoloģijām un Latvijas ekonomikas perspektīvām nākotnē. Izvēloties tik plašu lekciju tematiku, nometnes veidotāji centās parādīt valsts drošību kā ļoti plašu un visu sabiedrību aptverošu nozari, kas apvieno gan ekonomiskos, gan politiskos, gan sociālos aspektus.

Gan "NATO vasaras"organizatori, gan vairāk nekā 40 nometnes dalībnieki bija jaunieši vecumā no 17 līdz 27 gadiem. Tikai desmit aktīvi jaunieši, kuri pirms dažiem mēnešiem apvienojās, lai dibinātu LTJK, uzņēmās organizēt šādu pasākumu, lai papildinātu savas un savu vienaudžu zināšanas par NATO un Latvijas ceļu uz pasaulē lielāko drošības aliansi. Nometnes dalībnieku vidū bija Latvijas vidusskolu pēdējo klašu audzēkņi, studenti un sabiedriski aktīvi jaunieši, kurus interesē Latvijas drošība un ārpolitika. Diemžēl, organizējot pasākumu par šo Latvijai tik svarīgo drošības jautājumu, rīkotāji nejuta Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo jauniešu atsaucību. Taču "NATO vasaras" organizatori bija apņēmības pilni jau tuvākajā nākotnē darīt visu nepieciešamo, lai savās aktivitātēs un darbībā iesaistītu arī Latvijā dzīvojošos cittautiešus.

Kā pastāstīja nometnes preses sekretāre Dagnija Stuķēna, Smiltene par nometnes norises vietu izvēlēta, lai iznestu šo informāciju plūsmu ārpus galvaspilsētas Rīgas, kur tā līdz šim galvenokārt koncentrējusies, un nometnes darbībā iesaistīt dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem. Arī paši "NATO vasaras" dalībnieki sarunās ar "LV" pozitīvi vērtēja nometnes norisi gaitu un bija apmierināti par lielisko iespēju brīvdienu laikā papildināt savas zināšanas — klausīties interesanto lektoru priekšlasījumus, uzdot viņiem jautājumus, diskutēt un uzzināt daudz jauna par NATO, valsts drošību un to ietekmējošiem faktoriem.

"NATO vasaras" dalībniekiem tika piedāvātas aptuveni 20 labi pazīstamu politiķu, politologu, militārpersonu un citu speciālistu lekcijas. Lektoru vidū bija aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, NBS komandieris Raimonds Graube, admirālis Gaidis Zeibots, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš un citi. Nometnē tika organizētas arī diskusijas darba grupās, spēles, sporta sacensības un citas aktivitātes.

Jauniešu nometne "NATO vasara" ir līdz šim lielākais LTJK un LATO kopīgi organizētais pasākums un uzskatāms arī par vienu no lielākajiem līdz šim sasniegtajiem panākumiem sabiedrības informēšanā par NATO un drošības jautājumiem vispār. Jāatgādina, ka pirms tam, šī gada aprīļa beigās, tolaik vēl topošais LTJK organizēja konferenci "Latvijas drošība XXI gadsimtā" (Skat. "Latvijas Vēstnesis" nr. 167/168, 2000.gada 10.maijs).

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā lekcijā "Latvijas padarītais un darāmais ceļā uz NATO" atzina, ka deviņu gadu laikā, kopš uzsākta Latvijas aizsardzības sistēmas veidošana, paveikts daudz — ārvalstu vērtētāji izteikuši pat apbrīnu par Baltijas valstu veikumu, veidojot savu aizsardzības sistēmu no "nekā". Protams, Latvijas aizsardzības sistēmā ir vēl daudz darāmā. Kā galvenos stratēģiskos uzdevumus aizsardzības ministrs nosauca valsts militāro spēju paaugstināšanu (transports, komunikācijas, vadības sistēmas u.c.) un Latvijas aizsardzības sistēmas savietojamību ar NATO (tehniskie jautājumi, valodas prasme, kaujas stratēģija, krīžu risināšana u.c.). Kā priekšnoteikumus sekmīgas valsts aizsardzības nodrošināšanai Ģ.V. Kristovskis nosauca spējīgu personālu ar atbilstošu praktiskā darba pieredzi, tehnisko vajadzību nodrošinājumu un pietiekamus finansu resursus aizsardzības vajadzībām.

Ģ.V. Kristovskis nometnes dalībniekus informēja, ka Latvija ar NATO pašlaik ir vienojusies par 61 konkrētu partnerattiecību mērķi. Visi šie mērķi galvenokārt saistīti ar dažādām tehniskām vajadzībām, kuras Latvijai jānodrošina. Galvenā problēma sekmīgai valsts aizsardzības attīstībai, līdzīgi kā jebkurā citā nozarē, ir finansu un resursu trūkums. Latvijas aizsardzības budžets ir tikai 1,04 procenti no valsts nacionālā kopprodukta, un tas ir ievērojami mazāk par NATO noteikto 2 procentu robežu. Nākamajā gadā aizsardzības budžetu plānots palielināt līdz 1,2 procentiem, bet tuvāko četru gadu laikā esot cerības sasniegt arī 2 procentu robežu.

Runājot par armijas personālu, aizsardzības ministrs uzsvēra, ka bijis nodoms iesaucamo skaitu obligātajā militārajā dienestā palielināt līdz sešiem tūkstošiem gadā. Tagad šis skaitlis ir aptuveni 3500, no kuriem tikai divi tūkstoši karavīru darbojas bruņotajos spēkos, bet 1500 — cietumu apsardzē. Gan aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis, gan NBS komandieris R.Graube norādīja, ka plānots samazināt jaunkareivju nodarbināšanu dažādu objektu apsardzē un galveno uzmanību veltīt tieši militārajai apmācībai. Kā informēja R.Graube, apsardzes funkcijas ar laiku būtu jānodod profesionālu militārās policijas daļu pārziņā. Attiecībā uz militārajā dienestā iesaucamo skaita palielināšanu NBS komandieris atzina, ka arī šis ir resursu un finansu jautājums — lai gan dienestam atbilstošo jauniešu skaits ir ievērojami lielāks, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pašreiz nespēj uzņemt vairāk par 2000 jauniesaucamo katru gadu. R.Graube atzina, ka Latvijas aizsardzības sistēma būtu jābalsta uz Skandināvijas valstu pieredzi. Tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā Latvijā varētu mobilizēt aptuveni 50 000 cilvēku karaspēku, kuru veidotu reiz jau aktīvajā dienestā bijušie.

Militārā personāla attīstībā liela nozīme ir militārajai izglītībai, kas diemžēl ir ļoti dārga. Kā norādīja Ģ.V.Kristovskis, tādā lielvalstī kā ASV ar 250 miljoniem iedzīvotāju darbojas tikai četras militārās universitātes. Mācības šādā augstskolā vienam studentam izmaksā vidēji 100 000 dolāru gadā, bet viena iznīcinātāja F16 pilota sagatavošana ASV izmaksā 2 miljonus dolāru. Arī Latvijā mācības Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kas tomēr nesniedz pilnu augstāko izglītību, izmaksā aptuveni piecas reizes vairāk nekā civilajās augstskolās. Aizsardzības ministrija plāno uzsākt jaunu projektu, kuru realizējot militārajam dienestam uz pieciem gadiem tiktu piesaistīti izglītoti jaunieši no universitātēm. Aizsardzības ministrija apmaksātu viņu izglītību un vēl piešķirtu iztikas līdzekļus.

Arī admirālis Gaidis Zeibots, referējot "NATO vasaras" dalībniekiem, uzsvēra, ka vislielākā Latvijas prioritāte aizsardzības stiprināšanā ir izglītība. Bet militārās izglītības lielo izmaksu dēļ Latvijai, viņaprāt, nav izdevīgi un ir pat finansiāli neiespējami uzturēt augstākās militārās izglītības mācību iestādi. Pēc viņa domām, Latvijai nekad nebūs vajadzīgi tik daudzi augstas klases militāri speciālisti, cik spēj dot viena augstākās militārās izglītības mācību iestāde. Kā informēja admirālis, pašlaik 75 militārie studenti no Latvijas zināšanas iegūst ārvalstīs un Aizsardzības ministrija tērē ievērojamus līdzekļus šo cilvēku izglītošanai. Admirālis atzina, ka Latvija nekad nespēs iesaistīties NATO ar tāda veida un apmēra militārām vienībām kā, piemēram, Vācija vai Francija. Tāpat Latvijai jāprot radīt interesi par sevi. Viens no veidiem, kā padarīt sevi pievilcīgu NATO acīs, ir attīstīts nelielas speciālistu un profesionāļu vienības, piemēram, sapieru, ūdenslīdēju vai mediķu komandas.

Tomēr G.Zeibots uzskata, ka Latvijas armija, par spīti mazajam aizsardzības budžetam, nemaz neizskatās tik slikti. Par to liecina arī starptautiski atzinīgi novērtētais Latvijas rīcības plāns dalībai NATO ( Membership action plan ), kas tika izstrādāts pagājušā gada oktobrī. Šajā plānā tika paredzēti 277 dažādi pasākumi.

Arī Latvijas vēstniecības NATO padomnieks Ilgvars Kļava, uzstājoties ar lekciju "Latvijas integrācija NATO, darba aspekti vēstniecībā Briselē", apgalvoja, ka Latvija, līdzīgi pārējām Baltijas valstīm, tiek vērtēta kā potenciāla NATO dalībvalsts. Arī I.Kļava apstiprināja, ka Latvijas rīcības plāns dalībai NATO novērtēts atzinīgi.Taču viņš atzina, ka vienlaikus jāpatur prātā fakts, ka nepārtraukti tiek vērtēta reāli paveikto darbu atbilstība plānam.

LATO priekšsēdētājs Toms Baumanis nometnē nolasīja lekciju "Kāpēc Latvijai jāiestājas NATO — argumenti par un pret". T.Baumanis NATO nosauca par visintegrētāko drošības sistēmu pasaulē.Latvijai kā mazai valstij šāda kolektīvā drošība ir ļoti nozīmīga. Iestājoties NATO, samazinātos valsts politiskais risks un paaugstinātos Latvijas prestižs potenciālo investoru acīs. Kā galveno Latvijas ieguvumu, iestājoties NATO, T.Baumanis minēja NATO līguma 5.panta realizāciju. Saskaņā ar to, uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām pārējām. NATO ir ļoti stabila organizācija, ko tā pierādījusi pēdējo 50 gadu laikā. Turklāt, līdzdarbojoties NATO, Latvijas izdevumi par iegūto drošību būtu ievērojami mazāki.

Runājot par negatīvo NATO darbībā, T.Baumanis kā galveno akcentēja zināmu nenoteiktību attiecībā uz attīstību nākotnē, kāda pašlaik vērojama NATO. Pēc aukstā kara ir samazinājušies uz organizācijas dalībvalstīm vērstie ārējie draudi, līdz ar to vājinās arī politiskā vienotība NATO iekšienē. Kā norādīja T.Baumanis, NATO ir jaunu identitātes meklējumu priekšā, un Latvija nezina, kādā NATO tā iestāsies. Vēl, runājot par Latvijas dalību NATO, tika minēts, NATO apdraudējums ārpus Eiropas. Tas nozīmē, ka militārā konflikta gadījumā arī Latvijas kareivjiem būtu jāiesaistās NATO karaspēkā, neņemot vērā, ka konkrētais konflikts nekādā ziņā neapdraud pašas Latvijas drošību. T.Baumanis uzsvēra, ka drošas Eiropas nākotnes vīzija nav iespējama bez Baltijas valstu uzņemšanas NATO. Kā savā lekcijā norādīja Saeimas deputāts Rihards Pīks, ASV aizsardzības sekretārs Strobs Talbots reiz teicis, ka Baltijas valstis ir "nolemtas" dalībai NATO, jo tikai tad tiks radīti apstākļi drošībai Baltijas jūras reģionā, un globālam līdzsvaram.

Bijušais Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis savā lekcijā pauda viedokli, ka NATO tika radīta aukstā kara vajadzībām, tāpēc būtu jāmaina un jāpārstrukturē tās darbība atbilstoši šodienas situācijai pasaulē. Deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka NATO jau tagad pievēršas humānajai palīdzībai, nodarbojas ar infrastruktūras atjaunošanu konfliktu reģionos un citām sev agrāk neraksturīgajām aktivitātēm. T.Jundzis par reālāku šobrīd uzskata sadarbību starp Baltijas jūras valstīm jeb tā saukto modeli "3 + 5", kas ietver Baltijas valstis, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju un Islandi. T.Jundzis norādīja, ka triju Baltijas valstu reģions ir pārāk mazs — gan teritorijas, gan iedzīvotāju, gan varas ziņā, bet modelis "3 + 5" ir daudz spēcīgāks un varētu sevi attaisnot.

Nometnes "NATO vasara" dalībniekiem bija iespēja noklausīties arī plašākas un ne tikai ar Latviju saistītas lekcijas par drošības jautājumiem. Piemēram, Ārlietu ministrijas Bruņojuma kontroles un reģionālās sadarbības nodaļas atašejs Dina Podvinska nolasīja lekciju "Rietumeiropas Savienība un kopējā ārējā un drošības politika". Kā atzina D.Podvinska, Rietumeiropas Savienība (RES) pašlaik atrodas krīzes posmā, jo tās funkcijas un kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) attīstīšanu pārņem Eiropas Savienība (ES). 1999.gada nogalē Helsinkos tika nolemts, ka ES valstis līdz 2003.gada beigām izveidos ātrās reaģēšanas spēkus ar 50–60 tūkstošu karavīru sastāvu. Savukārt Portugālē tika nolemts, ka arī ES kandidātvalstis var iesaistīties KĀDP attīstībā un līdz 2003.gadam papildināt Eiropas armiju ar saviem karavīriem. Kā norādīja D.Podvinska, arī ASV ir ieinteresēta Eiropas militārā spēka attīstībā, kas zināmā mērā atvieglotu NATO funkcijas Eiropā.

Politoloģe Žanete Ozoliņa lekcijā "ASV, NATO un ES — trijstūris drošības jautājumos" uzsvēra ASV lielo ietekmi uz drošību Eiropā, vienlaikus norādot uz Eiropas pēdējā laika mēģinājumiem atgūt savu patstāvību. Kā atzīmēja Ž.Ozoliņa, militārā tehnika un ieroču tirdzniecība ir ekonomiskās varas līdzeklis. ES vēlas pievērst vairāk uzmanības militārajām tehnoloģijām, lai tuvotos ASV līmenim šajā nozarē. Tomēr Eiropai nav citu reālu drošības garantiju kā vienīgi NATO.

Savukārt A.Kiršteins, runājot par nākotnes pasaules drošības sistēmu, minēja, ka, viņaprāt, pēc 25 gadiem pasaules varas centri militāro tehnoloģiju ziņā varētu būt Ķīna, Indija, Brazīlija un ES.

Lielu jauniešu atsaucību guva Latvijas institūta direktora Ojāra Kalniņa lekcija "Latvijas tēls pasaulē". Kā sacīja O.Kalniņš, par latviešiem pasaulē šobrīd zina maz, jo līdz 1990. gadam valsts tēls tika veidots divās vietās — Maskavā un trimdā. Dominēja Maskavas producētā informācija, bet trimdā kā galveno uzsvēra faktu, ka Latvija ir okupēta. Tādēļ O.Kalniņš tos, kas būtu jāiepazīstina ar Latviju, iedalīja divās grupās. Viena grupa ir tie, kas par Latviju nezina nekā, bet otra daļa ir tie, kuru zināšanas ir nepareizas un kuri iespaidu par Latviju guvuši no padomju dezinformācijas avotiem. O.Kalniņš cer, ka 21.gadsimtā lielāku pasaules uzmanību iegūs tieši mazās valstis un to kultūras, jo globalizācijas rezultātā cilvēkus vairāk interesēs atšķirīgais.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

Autora foto

Nometnē "NATO vasara" lekcijas lasot: Aigars Plotkāns, admirālis Gaidis Zeibots, NBS komandieris Raimonds Graube