Ar meža problēmu nastu iesoļosim nākamajā gadā

Gandrīz pusi Latvijas teritorijas klāj mežs. Tas, kā zaļo zeltu pasargāsim no mūsu pašu nelāgajām tieksmēm un cik rūpīgi kopsim, lielā mērā atkarīgs no Valsts meža dienesta (VMD) pilnvērtīga darba. Atvēlētais finansējums šobrīd un perspektīvā iezīmē skaudru ainu, tādēļ dienests meklē iespējas, kā strādāt un risināt samilzušās problēmas pašreizējā finansējuma ietvaros. Pēc visa spriežot, šā gada problēmas ies līdzi pūrā nākamgad.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Kam atņemt, kam pielikt?

Kad tika gatavots Zemkopības ministrijas 2005.gada budžeta projekts, VMD iesniedza sagatavotas un ar virsmežziņiem 21.maijā apspriestas prioritātes papildu finansējumam, lai risinātu minētās problēmas. Kā informē VMD Komunikācijas daļas vadītāja Aiga Grasmane, budžeta projekta sagatavošanas gaitā šīs prioritātes nomainītas un galarezultātā VMD nākamā gada budžeta projekts ir tāds pats, kāds ar valsts budžeta grozījumiem apstiprināts uz šā gada beigām. Tātad pagaidām, spriežot pēc VMD budžeta prognozēm, nākamgad dienestam netiks vairāk naudas kā šogad.

VMD ģenerāldirektors Otto Žvagiņš: “Nekādi modeļi Valsts meža dienesta reorganizācijai 12.novembra sanāksmē netika piedāvāti. Uzskatu, ka vislielākā kļūda būtu bijusi piedāvāt šādus jau gatavus modeļus.” Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Tādēļ tik aktuāls kļuva jautājums, kā strādāt tālāk. Septembrī ģenerāldirektors aicināja virsmežziņus izteikt savus priekšlikumus VMD darbības nodrošināšanai turpmākajos pāris gados – ar nosacījumu, ja naudas ir tik, cik šogad. Viedokļi bijuši ļoti dažādi – gan radikālākas nākotnes vīzijas, piemēram, jāmaina VMD pārraudzības ministrija uz citu, jārīko protesta akcijas, gan pieļāvumi optimizēt darbu, samazinot mežniecību un darbinieku skaitu. Šāda varbūtība izteikta divās trešdaļās iesūtīto priekšlikumu, atzīst A.Grasmane. Taču tie bija tikai priekšlikumi, kas turpmāk varētu būt pieturas punkts tālākā darbā, meklējot optimālo variantu, kā sabalansēt dienesta iespējas ar tā uzdevumiem.
Oktobra beigās virsmežziņu sanāksmē veiktās aplēses par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem VMD pilnvērtīgam darbam liecināja, ka dienesta budžetam vajadzētu būt aptuveni divtik (!) lielam. Proti, tādā gadījumā, nemainot dienesta struktūru un darbinieku skaitu, būtu iespējams atrisināt samilzušās problēmas un efektīvi pildīt visas funkcijas. “Lai gan Ministru kabinets gatavojas apstiprināt jaunus noteikumus par valsts darbinieku atalgojumu, ņemot vērā reālo situāciju, nav pamata cerēt uz papildu līdzekļiem, ko Finanšu ministrijas valsts sekretāre bija arī norādījusi šo noteikumu projekta paskaidrojumu rakstā,” papildina A.Grasmane, uzsverot, ka tieši tādēļ arī izlemts skatīt iespējas, kā rast vajadzīgo naudu, piemēram, algu paaugstināšanai esošā finansējuma ietvaros.

Jauna darba grupa

Viennozīmīgu lēmumu par varbūtējo mežniecību un darbinieku skaita samazināšanu nav iespējams pieņemt. Galu galā izveidotas piecas darba grupas, kurām līdz 1.decembrim bija uzdots izstrādāt iespējamos modeļus turpmākā darba organizēšanai. Bija iecerēts tos salīdzināt, apspriest un izvērtēt, atsijājot optimālāko. Tādu, kas labāks par pašreizējo situāciju. Paralēli darbam pie varbūtējiem risinājumiem publiskajā telpā jau izskanēja konkrēta varbūtība, ka saistībā ar plānoto reformu gaidāma krasa štatu samazināšana.
12.novembris kļuva par pagrieziena punktu, un turpmākais darbs dienesta nākotnes vētīšanā ievirzīts citā gultnē. Proti, 12.novembrī starpsanāksmē visu piecu darba grupu pārstāvjiem bija jāiepazīstina ar sākotnējiem rezultātiem. “Nekādi gatavi modeļi VMD reorganizācijai sanāksmē netika piedāvāti,” skaidro VMD ģenerāldirektors Otto Žvagiņš.
Virsmežziņi, neatraduši kopsaucēju, sanāksmē nolēma, ka jāveido jauna darba grupa. Proti, kā informē A.Grasmane, virsmežziņi koleģiāli vienojušies par sākotnējo darba uzdevumu paplašināšanu un precizēšanu. “Ir mainījušies uzstādījumi, un virsmežziņi nonākuši līdz atziņai – ja tiks sašaurināti kādas funkcijas īstenošanai atvēlētie līdzekļi, tas var negatīvi ietekmēt visu nozari. Līdz ar to pieņemts koleģiāls lēmums, kā strādāt tālāk,” rezumē VMD ģenerāldirektors.
Jaunajā darba grupā strādās visi virsmežziņi. To vadīs Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš. 12.novembra sanāksmē nolemts, ka darba grupai līdz nākamā gada 30.aprīlim jāsagatavo situācijas analīze, aprēķins par meža politikas īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, kā arī priekšlikumi turpmākajai darbībai. Precīzāk – priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos, to iespējamo devumu resursu ekonomijā un iespējamiem zaudējumiem.
Šo ziņojumu iecerēts iesniegt Zemkopības ministrijā, lai kopīgi ar visu meža nozari lemtu par varbūtējiem risinājumiem. Tātad skaidrība par piemērotāko VMD turpmākās darbības modeli varētu rasties ne agrāk kā nākamā gada pavasarī. Tad vēl laiks, kamēr to ieviesīs dzīvē. Bet tikmēr jānes problēmu nasta.

Uzziņai:

Valsts meža dienests (VMD) sastāv no dienesta centrālā aparāta un teritoriālajām struktūrvienībām – valsts virs-mežniecībām, kas pilda VMD funkcijas noteiktā teritorijā.
• 197 mežniecības
833 mežsargi
(kopā 1227 štata vietas)
• 26 virsmežniecības
(338 štata vietas)
• VMD centrālais aparāts
(50 štata vietas)

Avots: VMD