Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2004. gada 3. novembra lēmums Nr. 74 "Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.11.2004., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96430

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas valdes lēmums Nr.658/2

Par "Ārvalstu valūtu bezskaidras naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumu" grozījumiem

Vēl šajā numurā

13.11.2004., Nr. 181

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: 74

Pieņemts: 03.11.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Konkurences padomes lēmums Nr.74

Rīgā 2004.gada 3.novembrī (prot. Nr.62, 7.§)

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Lieta Nr.P/04/06/5

Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma

iespējamo pārkāpumu a/s “Liepājas cukurfabrika” un SIA “Greis Loģistika” darbībās

Konkurences padome, veicot cukura tirgus uzraudzību, pieprasīja a/s “Liepājas cukurfabrika” iesniegt līgumu, kuru tā noslēgusi ar SIA “Greis Loģistika” par cukura realizāciju. Izvērtējot šo līgumu, Konkurences padome secināja, ka tas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētās vienošanās pazīmes.

12.05.2004. Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu un 22.panta 2.punktu, ierosināja lietu par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma iespējamo pārkāpumu a/s “Liepājas cukurfabrika” un SIA “Greis Loģistika” darbībās.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 26.panta sesto un septīto daļu, 13.08.2004. procesa dalībniekiem tika nosūtīti paziņojumi par lietā konstatētajiem faktiem, tiesībām iepazīties ar lietu, izteikt viedokli un iesniegt papildu informāciju.

Izvērtējot lietā Nr.P/04/06/5 esošo informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. A/s “Liepājas cukurfabrika” ir Latvijā reģistrētā sabiedrība, kuras galvenie darbības virzieni ir cukura un citu pārtikas produktu ražošana. A/s “Liepājas cukurfabrika” juridiskā adrese ir Liepāja, Grīzupes iela 2. A/s “Liepājas cukurfabrika” akcijas pieder SIA “DIKK”, uzņēmuma darbiniekiem, kā arī cukurbiešu audzētājiem.

SIA “Greis Loģistika” ir Latvijā reģistrētā sabiedrība, kuras galvenie darbības virzieni ir pārtikas produktu, alkoholisko un citu dzērienu, tabakas izstrādājumu, kā arī citu preču vairumtirdzniecība. SIA “Greis Loģistika” juridiskā adrese ir Rīga, E.Birznieka-Upīša iela 18. SIA “Greis Loģistika” dalībnieki ir Nikolajs Kočujevskis un SIA “Greis”.

2. Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem”.

Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir “divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās (..)”.

27.04.2004. Ministru kabineta noteikumi Nr.434 “Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma” nosaka atsevišķu tirgus dalībnieku vertikālās vienošanās, kuras tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem.

Minēto noteikumu 1.9.punkts nosaka, ka “vertikāla vienošanās ir vienošanās, kuru noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā preču ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem”.

Šo noteikumu 2.punktā minēts, ka “noteikumi nosaka atsevišķu tirgus dalībnieku vertikālās vienošanās, kuras tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja šīs vienošanās atbilst visām šajos noteikumos minētajām prasībām, un atsevišķu tirgus dalībnieku vertikālās vienošanās, par kurām nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta otro un trešo daļu, ja šī darbība būtiski neietekmē konkurenci”.

Savukārt noteikumu 9.punktā paredzēts, ka “noteikumu 2.punktā minēto atbrīvojumu nepiemēro, ja vienošanās tieši vai netieši satur vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

9.1. pircēja tālākpārdošanas cenas noteikšanas ierobežošana, izņemot maksimālo tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai tālākpārdošanas cenu ieteikšanu (..)”.

3. Ņemot vērā, ka tiesiskā sastāva konstatācija saskaņā ar Konkurences likumu ir iespējama konkrētajā iepriekšminēto tirgus dalībnieku darbību jomā, šīs lietas ietvaros kā konkrētais tirgus nosakāms cukura vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā.

Saskaņā ar 18.02.2004. Ministru kabineta rīkojuma Nr.109 “Par valsts cukura ražošanas un patēriņa 2004.gada bilanci” pielikumu baltā cukura patēriņš iekšējā tirgū ir 66000 tonnas. 07.03.2003. Ministru kabineta rīkojums Nr.148 “Par cukura ražošanas kvotu 2003.gadam” paredzēja, ka 2003.gadā cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) ir 62000 tonnas un papildu kvota (B kvota) — 4000 tonnas. Savukārt ar 20.03.2003. Ministru kabineta rīkojumu Nr.177 “Par cukura ražošanas kvotas sadali ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 2003.gadā” a/s “Liepājas cukurfabrika” cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) tika noteikta 23107 tonnas, bet papildu kvota (B kvota) — 1491 tonna.

Līdz ar to var secināt, ka a/s “Liepājas cukurfabrika” tirgus daļa ir apmēram 37%.

Saskaņā ar a/s “Liepājas cukurfabrika” un SIA “Greis Loģistika” 31.07.2003. noslēgtā līguma pielikuma Nr.2 1.punktā “SIA “Greis Loģistika” 2003.gada cukurbiešu ražas cukura realizācijas grafiks no 03.11.2003. līdz 30.09.2004.” minēto, ka kopējais realizācijas apjoms 12000 tonnas ir minimālā programma 11 mēnešiem, var secināt, ka SIA “Greis Loģistika” kā izplatītāja tirgus daļa tika plānota apmēram 20%.

4. A/s “Liepājas cukurfabrika” kā ražotājs un SIA “Greis Loģistika” kā izplatītāja 31.07.2003. ir noslēgušas līgumu par cukura piegādi (turpmāk — līgums). Līguma 3.10.punktā paredzēts, ka: “Izplatītājam ir pienākums izplatīt un pārdot trešajām personām Ražotāja preci par fiksētām cenām, kas norādītas šī līguma pielikumā Nr.1.” Līguma pielikums Nr.1 ir a/s “Liepājas cukurfabrika” cenu lapas. Minētais līgums stājās spēkā 15.11.2003. un tika noslēgts līdz 31.12.2005.

Līguma pielikuma Nr.2 2.punkts paredz, ka, sākot ar 01.01.2004., ražotājs reizi mēnesī piešķir izplatītājam atlaidi bonusu līdz 5% no cukura realizācijas cenas, ja ir izpildīts cukura pārdošanas grafiks un ir ievēroti apmaksas noteikumi.

Līguma pielikuma Nr.2 3.punkts nosaka, ka līdz 31.12.2003. atlaide bonuss 5% apmērā tiek piešķirta izplatītājam neatkarīgi no preces realizācijas apjoma.

Līguma pielikuma Nr.2 5.punktā ir norādīts, ka izplatītājs vienu reizi nedēļā ražotājam iesniedz informāciju par cukura realizāciju tirdzniecības tīklos, cukura cenu, realizācijas apjomiem un atlikumam.

14.06.2004. a/s “Liepājas cukurfabrika” un SIA “Greis Loģistika” noslēgušas papildu vienošanos pie 31.07.2003. līguma par cukura piegādi, ar kuru līgumā izdarīti vairāki grozījumi, t.sk. izslēgts līguma 3.10.punkts.

5. SIA “Greis Loģistika” pilnvarotā persona ir sniegusi informāciju, kas iekļauta 19.05.2004. paskaidrojumos, kas sastādīti Konkurences padomes un SIA “Greis Loģistika” sarunu laikā, ka SIA “Greis Loģistika” izplata cukuru tālāk mazumtirdzniecības tīkliem, iedalot pārdošanas cenas “A”, “B”, “C” kategorijās. “A” pārdošanas cena atbilst cenai, par kādu SIA “Greis Loģistika” iepērk cukuru no a/s “Liepājas cukurfabrika”, “A”, “B”, “C” kategorijas cenas noteikšana ir atkarīga no tā, kādā termiņā pircējs veic iegādātā cukura apmaksu. Ja apmaksas termiņš ir ilgāks, cena ir augstāka.

Salīdzinot cukura “A” cenu 03.05.2004. SIA “Greis Loģistika” produkcijas cenrādī ar cukura cenu a/s “Liepājas cukurfabrika” cenu lapā (stājās spēkā no 18.03.2004.), redzams, ka “A” pārdošanas cena atbilst cenai, par kādu SIA “Greis Loģistika” iepērk cukuru no a/s “Liepājas cukurfabrika”:

Cukura cena

Cukura “A”cena

a/s “Liepājas

->Ls/kg

SIA “Greis

->Ls/kg

cukurfabrika”

ar PVN

Loģistika” pro-

ar PVN

cenu lapā

dukcijas cenrādī

(Ls/t ar PVN)

(Ls par 1 iepako-

jumu bez PVN)

0,5 kg fasējumā (12 gab.

iepakojumā)

600

0,60

3,060

0,60

1 kg fasējumā (10 gab.

iepakojumā)

600

0,60

5,090

0,60

10 kg fasējumā (1 gab.

iepakojumā)

590

0,59

5,000

0,59

50 kg fasējumā (maisos)

580

0,58

24,577

0,58

Salīdzinot cukura “A” cenu 19.12.2003. SIA “Greis Loģistika” produkcijas cenrādī ar cukura cenu a/s “Liepājas cukurfabrika” cenu lapā (stājās spēkā no 05.12.2003.), tāpat redzams, ka “A” pārdošanas cena atbilst cenai, par kādu SIA “Greis Loģistika” iepērk cukuru no a/s “Liepājas cukurfabrika”.

Pielikumā Nr.1 norādītā, t.i., fiksētā cena, kas atbilst a/s “Liepājas cukurfabrika” vairumtirdzniecības cenai, tiek saskaņota vai nu elektroniskā formā (nosūtot pa faksu cenu lapu), vai rakstiskā formā (SIA “Greis Loģistika” pilnvarotās personas 19.05.2004. paskaidrojumi). Tādējādi SIA “Greis Loģistika” ir pienākums piemērot tieši šo cenu trešajām personām. Atbilstoši līguma 3.5.punktā noteiktajai atlīdzības sistēmai SIA “Greis Loģistika” kā atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem saņem līdz 5% no realizētās preces vērtības. Tādējādi faktiskā cena, par kādu preces iepērk SIA “Greis Loģistika”, ir fiksētā cena mīnus starpniekatlīdzība.

Pastāvošā cenu piemērošanas prakse liecina, ka fiksētā cena tiek piemērota kā minimālā, jo atsevišķos gadījumos preces tiek tirgotas virs fiksētās cenas (“A” cenas), bet ne zem šīs cenas:

— 13.02.2004. preču pavadzīmē Nr.408193 (SIA “Greis Loģistika” 31.05.2004. vēstule Nr.492), kura izrakstīta SIA “Saime I”, ir ietverta cukura (1kg x10) pārdošanas cena par 1 iepakojumu Ls 4,92 (bez PVN), t.i., 5,8056 (ar PVN). Samaksas veids un kārtība šajā gadījumā bija — pārskaitījums līdz 14.02.2004. Līguma attiecīgā pielikumā Nr.1 cukura cena šajā laika posmā bija Ls 5,80;

— 13.02.2004. preču pavadzīmē Nr.408674 (SIA “Greis Loģistika” 31.05.2004. vēstule Nr.492), kura izrakstīta SIA “Ļuda”, ir ietverta cukura (1kg x10) pārdošanas cena par 1 iepakojumu Ls 4,96 (bez PVN), t.i., 5,85 (ar PVN). Samaksas veids un kārtība šajā gadījumā bija — pārskaitījums septiņu dienu laikā. Līguma pielikumā Nr.1 attiecīgā cukura cena šajā laika posmā bija Ls 5,80.

Līdz ar to jāsecina, ka abos gadījumos precīzi ir izpildījusies SIA “Greis Loģistika” cukura realizēšanas shēma, ka bāzes cena ir līguma attiecīgā pielikumā Nr.1 iekļautā cukura cena. Atkarībā no samaksas veida un kārtības šai bāzes cenai var tikt pievienots uzcenojums, piemēram, SIA “Ļuda” par pirkumu norēķinājās septiņu dienu laikā, līdz ar to par cukuru maksāja dārgāk nekā SIA “Saime I”, kura veica samaksu vienas dienas laikā.

Kaut gan, ņemot vērā noteikto atlīdzību, SIA “Greis Loģistika” būtu iespēja pārdot par zemāku cenu, gūstot mazāku peļņu no starpniekatlīdzības. Tādējādi minētā līguma nosacījums uztur noteiktu minimālo cenu.

27.04.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.434 “Par vertikālu vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma” 9.punkts nosaka, ka atbrīvojumu nepiemēro, ja vienošanās tieši vai netieši satur vismaz vienu no šādiem nosacījumiem: 9.1.pircēja tālākpārdošanas cenas noteikšanas ierobežošana, izņemot maksimālo tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai tālākpārdošanas cenu ieteikšanu (..). SIA “Greis Loģistika” tika noteikta atlīdzība, ko SIA “Greis Loģistika” var saņemt atkarībā no noteikta preces apjoma pārdošanas. Tas faktisko SIA “Greis Loģistika” iepirkuma cenu nosaka zemākā līmenī nekā fiksētā cena.

Saskaņā ar 27.04.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.434 “Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma” 9.1.punktu atbrīvojums ir piemērojams tikai gadījumos, ja pircējs tiek ierobežots attiecībā uz maksimālo pārdošanas cenu vai tam tiek ieteikta pārdošanas cena.

Vienas fiksētas tālākpārdošanas (“A” kategorijas cena, par kuru cukurs tika realizēts lielveikaliem) cenas noteikšana ļauj a/s “Liepājas cukurfabrika” veikt mazumtirdzniecības iepirkšanas cenu faktisku kontroli lielveikalos. Šādas fiksētās cenas noteikšana ļauj efektīvāk kontrolēt galējās cenas (mazumtirdzniecības cenas) veidošanos, kas netieši var vēl vairāk veicināt cenu saskaņošanas risku ražotāju līmenī un ierobežot cenu konkurenci starp cukura vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem.

6. Atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā”.

Konkurences padome uzskata, ka nav nepieciešams izvērtēt vienošanās radītās sekas, ja vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā.

Arī saskaņā ar ES tiesu praksi, lai piemērotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta 1.daļu, nav nepieciešams ņemt vērā faktisko līguma ietekmi, ja tā mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Tādējādi nav nepieciešams pierādīt faktiskās negatīvās sekas konkurencei, ja ir pierādīts fakts, ka līgumslēdzēju mērķis ir bijis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.

Tā, piemēram, lietā Etablissements Consten S.a.R.L. and Grunding-Verkaufs-GmbH v Commission of the European Economic Community Eiropas Kopienu tiesas 13.07.1966. sprieduma1 7.punktā ir norādīts, ka, lai piemērotu 85. panta (tagad 81.panta) pirmo daļu, nav nepieciešams ņemt vērā līguma konkrētās sekas, ja tam ir bijis mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.

Komisijas 1999.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr. 2790/1999 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu līgumu un saskaņotu darbību kategorijām 4.pantā Komisija ir noteikusi par nepamatotu piemērot atbrīvojumu no Līguma 81.panta 1.punkta, ja mērķis ir ierobežot pircēju noteikt savu pārdošanas cenu.

Komisijas paziņojuma par pamatnostādnēm vertikālo ierobežojumu jomā (2000/C291/01) 47.punktā noteikts, ka minētās regulas 4.pants attiecas uz vienošanos vai saskaņotu praksi, kuras tiešs vai netiešs mērķis ir noteikt fiksētu vai minimālu tālākpārdošanas cenu vai fiksētu vai minimālu cenu līmeni, kas jāievēro pircējam. Tādu līguma noteikumu vai saskaņotas prakses gadījumā, kas tieši nosaka tālākpārdošanas cenu, ierobežojums ir skaidri redzams (..).

Līdzīgu nostāju Eiropas Komisija ir paudusi arī lietas COMP/37.975 PO/Yamaha 16.07.2003. lēmuma2 137.punktā, norādot, ka noteikums, ar kuru izplatītājam uzlikts pienākums tālāk pārdot par noteiktu cenu, ir acīmredzams konkurences ierobežojums, kurš ir aizliegts 81.pantā. Tas ir ierobežojums ar mērķi kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.

Izvērtējot a/s “Liepājas cukurfabrika” un SIA “Greis Loģistika” noslēgto līgumu, jāsecina, ka tā 3.10.punktā iekļautais nosacījums par fiksētām (faktiski minimālām) cenām satur Konkurences likuma 11.panta 1.daļā paredzētās aizliegtas vienošanās pazīmes. Noslēgtā līguma 3.10. punkts tieši ierobežo SIA “Greis Loģistika” brīvību noteikt cukura tālākpārdošanas cenas un konkurētspēju ar citiem cukura izplatītājiem, kas darbojas konkrētajā tirgū. Līdz ar to tika secināts, ka līguma mērķis ir ietekmēt tālākpārdošanas cenu, kas uzskatāms par konkurences ierobežošanu.

7. Lietā iesaistītās uzņēmējsabiedrības — a/s “Liepājas cukurfabrika” (29.06.2004. vēstule Nr.563, 20.08.2004. vēstule Nr.695) un SIA “Greis Loģistika” (31.05.2004. vēstule Nr.492, 26.08.2004. Nr.713) ir izteikušas savu viedokli un argumentus. Gan a/s “Liepājas cukurfabrika”, gan SIA “Greis Loģistika” uzskata, ka:

7.1. Līguma galvenais mērķis ir izveidot a/s “Liepājas cukurfabrika” izstrādājumu izplatīšanas tīklu Latvijas Republikas teritorijā, līguma 3.10.punktā noteiktā ierobežojuma mērķis ir uzlabot izstrādājumu izplatīšanas sistēmu un rezultātā dot labumu patērētājiem, tādējādi līgums atbilst Konkurences likuma 11.panta 2.daļas nosacījumiem.

Ņemot vērā šā lēmuma 6.punktā minētos argumentus, Konkurences padome uzskata, ka šis iebildums nav pamatots. Turklāt jāatzīmē, ka tikai Konkurences padome, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut Konkurences likuma 11.panta otrās daļas nosacījumiem atbilstošas vienošanās.

7.2. Līgumā iekļautajam ierobežojumam nav negatīvas ietekmes uz konkurenci.

Ņemot vērā šā lēmuma 6.punktā minētos argumentus, Konkurences padome uzskata, ka vienošanās, kas nosaka tālākpārdošanas cenas, mērķis ir ierobežot konkurenci. Tādējādi tam ir tieša negatīva ietekme uz konkurenci.

7.3. Ar vārdiem “fiksēta cena” līguma puses vienojas par fiksēto maksimālo cenu mazumtirdzniecībai, ka faktiski līgumā noteiktā cena nav fiksēta cena, jo SIA “Greis Loģistika” izmanto savā darbībā iespēju noteikt zemāku mazumtirdzniecības cenu un piedāvā klientiem cenu sarakstu, no kura klienti var izvēlēties izdevīgāko cenu variantu atkarībā no preču kredīta termiņa.

Ņemot vērā šā lēmuma 5.punktā minētos argumentus, Konkurences padome norāda, ka iegūtie pierādījumi liecina, ka līgumā noteiktā fiksētā cena tika piemērota kā minimālā cena. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka šis iebildums nav pamatots.

8. Saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta pirmo un otro daļu, ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu arī par naudas soda uzlikšanu līdz 5 procentu apmēram no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Lai noteiktu soda naudas apmēru, Konkurences padome, pamatojoties uz 19.08.2003. Ministru kabineta noteikumiem Nr.468 “Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” (turpmāk — Noteikumi), ņēma vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.

Atbilstoši Noteikumu 12.punktam, nosakot pārkāpuma smagumu, Konkurences padome ņem vērā, ka:

1) aizliegta vertikāla vienošanās par pircēja tālākpārdošanas cenas noteikšanas ierobežošanu pēc pārkāpuma veida ir uzskatāma par vidēji smagu pārkāpumu;

2) pārkāpumā iesaistītās uzņēmējsabiedrības — a/s “Liepājas cukurfabrika” un SIA “Greis Loģistika” — Konkurences likuma 1.panta izpratnē konkrētajā tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī;

3) preces tālākpārdošanas cenas, kas būtu mazāka nekā noteiktā minimālā cena, noteikšanas ierobežošanas sekas ir cenu konkurences ierobežošana cukura vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā;

4) nav konstatēts, ka kāds no pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem būtu bijis pārkāpuma iniciators vai tam bijusi aktīva loma pārkāpumā.

Tādēļ, pamatojoties uz Noteikumu 15.2.punktu, pārkāpums tiek vērtēts kā vidēji smags, katram pārkāpumā iesaistītajam tirgus dalībniekam nosakot naudas sodu 0,5% apmērā no tā neto apgrozījuma. Līdz ar to a/s “Liepājas cukurfabrika” naudas sods nosakāms 44092 latu apmērā, bet SIA “Greis Loģistika” — 26697 latu apmērā.

Minētais pārkāpums konstatēts laika periodā no 15.11.2003. līdz 14.06.2004., un tādējādi tā ilgums bijis 7 mēneši, kas atbilst Noteikumu 16.1.punktā paredzētajam, līdz ar to saskaņā ar Noteikumu 15.pantu noteikto naudas soda apmēru nepalielina.

Saskaņā ar Noteikumu 18.punktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv vismaz viens no 18.punkta apakšpunktos minētajiem apstākļiem. Konkurences padome par būtisku naudas soda samazināšanai atzīst to, ka pēc Konkurences padomes 18.05.2004. nosūtītās informācijas par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu 14.06.2004. tas tika pārtraukts atbilstoši Noteikumu 18.1.punktam. Tādēļ Konkurences padome uzskata, ka naudas soda apmērs desmitkārtīgi samazināms un a/s “Liepājas cukurfabrika” nosakāms 4409 latu apmērā, bet SIA “Greis Loģistika” 2670 latu apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu 21.punktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū ir mazāks nekā 10% no šī tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka SIA “Greis Loģistika” naudas soda apmērs samazināms.

Noteikumu III nodaļa, kas paredz naudas soda samazinājumu, ņemot vērā sadarbību ar padomi, nav piemērojama, jo informācija Konkurences padomei netika sniegta pēc pārkāpēju pašu iniciatīvas.

Tomēr Konkurences padome uzskata par pamatotu un nepieciešamu pārkāpējiem samazināt naudas sodu, ievērojot:

1) ka Konkurences padomes praksē lēmumi par šāda veida pārkāpumiem nav bijuši pieņemti;

2) tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu;

3) lietderības apsvērumus — šajā tiesiskajā situācijā ir nepieciešama administratīvā akta izdošana un tāda administratīvā akta izdošana, kas konstatētu pārkāpumu un uzliktu par to naudas sodu, jo ir izdarīts vidēji smags Konkurences likuma pārkāpums un ir nepieciešams uzlikt sodu par tā izdarīšanu, lai sodītu par izdarīto pārkāpumu un atturētu šī lēmuma adresātus un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpumu izdarīšanas. Tomēr privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, pārkāpuma veidu, to, ka pārkāpums ir pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieki no Konkurences padomes saņēma informāciju par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods.

Tādējādi, pamatojoties uz 19.08.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.468 “Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” 12.,15.,16.,18. un 21.punktu, kā arī uz Administratīvā procesa likuma 65. un 66.pantu, Konkurences padome uzskata, ka a/s “Liepājas cukurfabrika” naudas sods nosakāms 4000 latu apmērā, bet SIA “Greis Loģistika” naudas sods nosakāms 1000 latu apmērā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, 12.panta pirmo un otro daļu, 19.08.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.468 “Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” 12.,15.,16.,18. un 21.punktu, kā arī uz Administratīvā procesa likuma 65. un 66.pantu, Konkurences padome

nolēma:

1. A/s “Liepājas cukurfabrika” un SIA “Greis Loģistika” darbībā laika periodā no 15.11.2003. līdz 14.06.2004. konstatēt Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, kas izpaudies a/s “Liepājas cukurfabrika” kā ražotāja un SIA “Greis Loģistika” kā izplatītāja 31.07.2003. noslēgtā līguma par cukura piegādi 3.10.punktā, kurš paredzēja, ka “Izplatītājam ir pienākums izplatīt un pārdot trešajām personām Ražotāja preci par fiksētām cenām, kas norādītas šī līguma pielikumā Nr.1”, t.i., cenu lapās.

2. Uzlikt a/s “Liepājas cukurfabrika” naudas sodu Ls 4000 (četri tūkstoši latu) apmērā. Uzlikto naudas soda summu viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē Reģ.Nr.90000050138, konta Nr. LV93TREL1060001010900, Latvijas Banka, kods LACBLV2X).

3. Uzlikt SIA “Greis Loģistika” naudas sodu Ls 1000 (viens tūkstotis latu) apmērā. Uzlikto naudas soda summu viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē Reģ.Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL1060001010900, Latvijas Banka, kods LACBLV2X).

4. A/s “Liepājas cukurfabrika” mēneša laikā pēc 2.punktā noteiktā termiņa ziņot Konkurences padomei par minētajā punktā uzliktā pienākuma izpildi.

5. SIA “Greis Loģistika” mēneša laikā pēc 3.punktā noteiktā termiņa ziņot Konkurences padomei par minētajā punktā uzliktā pienākuma izpildi.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.



 

 

1 Eiropas Kopienu tiesas spriedums C-56/64 “Etablisements Consten S.a.R.L. and Grundig-Verkaufs-Gmbh v Commission of the European Economic Community”, European Court Reports, 1966, 299.lpp.

2 http://europa.eu.int/comm/competion/antitrust/cases/decisions/37975/en.pdf

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!