Pieaugs ģimenes ārstu ieinteresētība pacientu veselības aprūpē
Uzlabosies ambulatorās aprūpes pieejamība, lielāka uzmanība tiks pievērsta profilaksei, palielināsies ģimenes ārstu atbildība un ieinteresētība veselā pacientā – tā jaunā ģimenes ārstu apmaksas modeļa priekšrocības no pacienta viedokļa vakar, 10.novembrī, preses konferencē skaidroja veselības ministrs Rinalds Muciņš un ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktors Ainārs Čivčs.
eselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktors Ainārs Čivčs un veselības ministrs Rinalds Muciņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Pašreiz Latvijā darbojas divi
modeļi – lauku un Rīgas, no kuriem neviens nav ideāls. Rīgas
modelī ģimenes ārsta atbildība ir samazinājusies, viņš kļuvis par
dispečeru, kas izsniedz “brīvbiļetes” pie speciālista. Tas,
protams, rada pacientu rindas. Savukārt lauku modelī pacienti
reizēm sūdzas, ka ģimenes ārsts ir finansiāli ieinteresēts
nenosūtīt pie speciālista, tādējādi palielinājies pacientu ar
ielaistām slimībām skaits. Ar jauno modeli tiek mēģināts novērst
minētos trūkumus. Tiek nodalīts finansējums ģimenes ārstiem un
ārstiem speciālistiem.
Ģimenes ārsta ieņēmumus veido:
– fiksētais maksājums divu minimālo mēnešalgu apmērā prakses
uzturēšanai;
– kapitācijas nauda (maksājums ģimenes ārstam, ko aprēķina,
pamatojoties uz reģistrēto pacientu skaitu un viņu vecuma
struktūru);
– piemaksas (par bērniem, hroniskajiem slimniekiem, vērā ņemts
arī konkrētās teritorijas iedzīvotāju blīvums);
– kvalitātes piemaksas (profilakse, vakcinācijas);
– ieņēmumi par veiktajām manipulācijām;
– ieņēmumi par darbības efektivitāti.
Pēc ministrijas aprēķiniem, ģimenes ārsta prakses vidējie
ienākumi mēnesī varētu būt ap 700 latiem plus pacientu iemaksas –
100 lati (kas nemainīgi arī turpmāk būs 50 santīmi).
Tā kā ģimenes ārsts saņems piemaksas par veiktajām manipulācijām,
turpmāk pacienti netiks lieki trenkāti pie speciālistiem. Tas
samazinās arī rindas. Ģimenes ārsts pats būs ieinteresēts veikt
vienkāršas ķirurģiskas manipulācijas (piemēram, brūces sašūšana),
cukura līmeņa noteikšanu asinīs, ginekoloģisko apskati, grūtnieču
aprūpi. Šī sistēma, protams, stimulēs ģimenes ārstus nemitīgi
paaugstināt kvalifikāciju, lai pēc iespējas pieaugtu viņu loma
pacienta veselības aprūpē. Nozīmīgas ir kvalitātes piemaksas par
pasākumiem hronisko slimību novēršanā.
Pacientiem dzīvi krietni atvieglos tas, ka speciālistiem būs
iespēja nepieciešamības gadījumā pacientu brīvi nosūtīt pie cita
speciālista bez konsultēšanās ar ģimenes ārstu, nebūs vajadzīgs
tā nosūtījums.
Šobrīd Latvijā ir brīvas 30 ģimenes ārstu prakšu vietas. A.Čivčs
skaidro, ka ģimenes ārstus doties uz maziem lauku pagastiem
varētu stimulēt gan fiksētais maksājums, kas nav atkarīgs no
pacientu skaita, gan piemaksas par konkrētās teritorijas
iedzīvotāju mazo blīvumu.
Šobrīd no 170 200 663 latu lielā veselības budžeta 55 794 243
latu jeb 32,7% tiek tērēti ambulatorai aprūpei.
Rūta Kesnere, “LV”