2004. gada 4. novembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam šā gada 4.novembra Saeimas sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izmainīt šā gada 4.novembra sēdes darba kārtību un kā 1.punktu sadaļā “Prezidija ziņojumi” nodot... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai deputātiem ir iebildumi?
“Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Sāk iezīmēties diskusija starp politiskajām partijām par privatizācijas procesa nobeigšanu, respektīvi, ko iesākt vai neiesākt ar privatizācijas sertifikātiem. Šodien mums jau parādās izvēle kā likumdevējiem, kādu ceļu mēs varētu iet. Viens ceļš ir tas, ko Tautsaimniecības komisijas vairākums piedāvā šajā te priekšlikumā,– vienkārši pagarināt par vēl vienu gadu privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu.
Otrs priekšlikums parādīsies, kas jau ir mūsu plānotajā darba kārtībā, kur “Jaunais laiks” ir iesniedzis priekšlikumu par grozījumu, kas atļautu privatizācijas sertifikātiem notecēt likumā paredzētajā kārtībā, bet tajā pašā laikā dot tiesības tiem, kuri ir uzsākuši, bet nav pabeiguši šo procesu, ka viņi varētu to mierīgi darīt.
Kolēģi, es aicinu atcerēties visus, ka privatizācijas process vai privatizācija kā tāda nav neizbēgami saistīta ar šiem privatizācijas sertifikātiem. Mēs varam kā Saeima mierīgi atļaut sertifikātiem un viņu derīguma termiņam, kā saka, notecēt tā, kā likums to jau sen ir paredzējis, un vēl joprojām pēc tam uzsākt sarunas par atsevišķu objektu privatizāciju, kura vairs nebūtu prom došana, kā saka, par velti, bet par naudu, kā tas notiek visās citās Eiropas valstīs.
Tātad “Jaunais laiks” argumentē– nepagarināsim vēlreiz privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu! Tas mums neko labu nedod. Atļausim tam procesam vienreiz noslēgties. Mūsu valsts ir bijusi neatkarīga tagad vairāk nekā 10 gadus. Ir jau 2004.gads, tūlīt būs 2005.gads. Dzīve iet uz priekšu. Neatbalstīsim šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, kas faktiski saka to pašu, ka nerisināsim šo problēmu, atliksim vēlreiz uz gadu. Kolēģi, neiesim šo ceļu! Un ieskatieties nākamajā likumprojektā, kas nāk no “Jaunā laika”. Atļausim procesam ar sertifikātiem beigties, vienlaikus atļaujot cilvēkiem, kuri ir uzsākuši privatizāciju, bet nav to varējuši vēl pabeigt, lai viņi to varētu arī pabeigt.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
“Par” iekļaušanu darba kārtībā runās deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija tiešām ir sagatavojusi jaunu likumprojektu, kurš paredz pagarināt sertifikātu derīguma termiņu vēl līdz nākamā gada beigām. “Jaunais laiks” ir iesniedzis, manuprāt, juridiski nesagatavotu likumprojektu, kurā sertifikātu termiņš beidzas, bet vēl tiek dotas iespējas dažādu objektīvu iemeslu dēļ dažiem, un kas būs– šie daži, izmantot sertifikātus privatizācijā. Šis noteikums tiek iekļauts pārejas noteikumos.
Tautsaimniecības komisija, Centrālā zemes komisija, kuru vada “Jaunā laika” pārstāvis Ontužāns, saņem ārkārtīgi daudz pieteikumu par to, ka ir liela neskaidrība. Nevar vairs pieņemt lēmumus par zemes privatizāciju. Nevar privatizēt dzīvokļus, jo Hipotēku un zemes banka ir atteikusies pieņemt sertifikātus, jo normatīvie akti nosaka, ka 3 mēnešus pirms sertifikātu termiņa izbeigšanās vairs nevar pieņemt lēmumus. Kas no tā cieš? Cieš visnabadzīgākie mūsu valsts iedzīvotāji, kuri nav varējuši vai nu sadabūt nepieciešamo sertifikātu daudzumu, vai arī dažādu iemeslu dēļ, kaut vai zemes uzmērīšanas dēļ nav varēts šos sertifikātus izmantot un nav varēts laicīgi iegādāties. Jā, es zinu šīs runas par tām lielajām paketēm, kas pieder dažādiem īpašniekiem, kā mēs sakām, oligarhiem, un tādā gadījumā arī viņiem it kā varētu rasties tiesības šos sertifikātus izmantot, uzpirkt. Un tik tiešām pēdējās dienās sertifikātu cena nepārtraukti aug. Nez kāpēc, ja sertifikātu termiņš jau pēc likuma it kā beidzas šī gada beigās.
Un tomēr. Tieši “Jaunā laika” valdības laikā, Repšes valdības laikā, tika sagatavota jauna koncepcija. Nevienu valsts uzņēmumu vairs neprivatizēt par sertifikātiem. Par naudu! Un vakardienas diskusija arī Dombura raidījumā parādīja šo domu, kur faktiski gandrīz visas frakcijas ir vienotas– nepārdot lielos uzņēmumus par sertifikātiem. Šai koncepcijai neiebilda arī Emša valdība un Ekonomikas ministrija, kuru vadīja Pirmā partija abās valdībās. Kas atliek? Skatoties uz šo pieprasījumu, ka tieši var ciest nabadzīgākie cilvēki, tie, kas nav dažādu iemeslu dēļ paspējuši izmantot savus sertifikātus, un jau pieņemto lēmumu realizēšanā viņiem šādas iespējas nav radušās, tomēr mēs izšķīrāmies vēl par vienu gadu pagarināt sertifikātus, kas praktiski nozīmē pagarināt nevis uz gadu, bet uz deviņiem mēnešiem, jo 3 mēnešus pirms šī sertifikātu termiņa izbeigšanās arī vairs nepieņems nevienu pieteikumu.
Gribētos ticēt, ka šis ir pēdējais termiņš sertifikātiem, un valdībai, kas nāks, ir jānokārto šis jautājums, lai sertifikātus varētu izmantot tie, kam tie pienākas.
Ko darīt ar “Jaunā laika” priekšlikumu, ja gadījumā par to ir balsojums, jo tas ir otrais darba kārtībā šodien, ja mēs iekļausim šodien Tautsaimniecības komisijas sagatavoto likumprojektu kā pirmo, ko darīt tad, ja šo likumprojektu arī nodod Saeimai?
Es gribu paskaidrot, ka Saeimā trešajam lasījumam ir sagatavoti jau visi likumprojekti, kas attiecas uz zemes un dzīvokļu privatizāciju, un arī trešajā lasījumā vēlreiz ir atvērts šis likums par privatizācijas sertifikātiem. Arī šo “Jaunā laika” priekšlikumu var apsvērt, iekļaujot kā priekšlikumu šim trešajam lasījumam sagatavotajā likumprojektā. Un komisija vērtēs– atbalstīt, rediģēt, uzlabot vai pieņemt tādu, kāds tas ir.
Bet šajā mirklī mēs nevaram pievilt cilvēkus un nepateikt, ka sertifikāti tomēr nākošajā gadā derēs. Paldies par uzmanību!
Aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas sagatavoto likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā 1.punktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 25, atturas– 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu iekļaut šā gada 4.novembra sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” daļā par iesniegtajiem likumprojektiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Pētersona, Kļaviņa, Druvietes un Jaunupa lūgumu ar skaidrojumu, ka, ņemot vērā, ka Juridiskā komisija ir izstrādājusi alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, deputāti atsauc likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” ar reģistrācijas numuru 985.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut trešajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirms piektā darba kārtības jautājuma Juridiskās komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu– iekļaut Saeimas 4.novembra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 21.punktu– likumprojektu “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 24, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Jaunupa, Bērziņa, Zaķa un Reira iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vēlētos jums argumentēt šo mūsu, “Jaunā laika”, iesniegto likuma grozījumu, kāpēc, mūsuprāt, tas tieši šobrīd ir aktuāls un kāpēc, mūsuprāt, tas būtu vismaz jāiesniedz komisijām.
Atcerieties, pirms pusotra gada Einara Repšes valdība ļoti padziļināti un sīki, un detalizēti pētīja šo problēmu, un ekspertu komisija nolēma un izstrādāja privatizācijas sertifikātu izmantošanas koncepciju, kurā, tā ļoti īsi runājot, tika nolemts, ka lielie valsts uzņēmumi tiks privatizēti tikai un vienīgi par naudu un analīzes rezultātā atlikušie privatizācijas sertifikāti tiks novirzīti, ekonomiski stimulējot, lauku zemes privatizācijai, jo šobrīd lauku zeme lielākoties atrodas nomā, kas nav izdevīgi nedz valstij, nedz reizēm arī nomniekiem. Tāda bija šī koncepcija, kura tika arī Ekonomikas ministrijā pamatota ar attiecīgiem grozījumiem likumprojektos, kuri tika iesniegti Saeimā. Diemžēl, mainoties valdībai, nākot pie varas Emša kungam un Emša vadītajai valdībai, šie likumprojekti visi kā viens iegūla Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur netika tālāk virzīti. Kāds ir iemesls, kāpēc netika virzīti, es nezinu. Skaidrs ir tas, ka šis process tika apstādināts, un vēl līdz brīdim, kamēr “Jaunais laiks” iesniedza savu priekšlikumu, savu ideju, viņi tur gulēja.
Šobrīd redzam, ka ļoti lielā steigā kolēģi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas tomēr izdomājuši, ka ir jāvirza privatizācijas sertifikātu pagarināšana, lai gan vēl pirms mēneša, kad bija aktuāls jautājums par sertifikātu izsniegšanu, tas netika darīts.
Godātie kolēģi! Kāds ir mūsu risinājums? Mūsu likumprojektā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka privatizācijas procesu pabeigt ir tiesības tām personām, kuras ir to uzsākušas līdz 2004.gada 31.decembrim, taču objektīvu apsvērumu dēļ nav pabeigušas. Tātad Seiles kundzes arguments, ka tie, kas ir uzsākuši privatizāciju, nevarēs to pabeigt, ir varbūt neizpratnes rezultātā tapis. Tieši otrādi. Mēs sakām tā: pabeidzam privatizācijas sertifikātus kā tādus, bet viennozīmīgi visiem tiem, kas šo procesu ir aizsākuši, ļaujam to pabeigt, garantējot, ka šis process pabeigsies tiem, kas ir iesākuši.
Tātad, ja gadījumā kāds no jums, piemēram, 31.decembrī iesniedzis kādu privatizācijas ierosinājumu, tas noteikti tiks izskatīts attiecīgajā kārtībā un arī pabeigts, izejot no attiecīgo kompetento iestāžu lēmumiem.
Godātie kolēģi! Tā ir, manuprāt, ļoti skaidra vīzija. Sertifikāti ir pagarināti jau vairākas reizes, nav jēgas tos pagarināt vēl bezgalīgi. Ir svarīgi vienkārši ļaut cilvēkiem izmantot un pabeigt šo sertifikātus un šo problēmu beigu beigās nolikt pie malas.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 55, atturas– 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– 6, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts Civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 94, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums– Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Dzintara Zaķa, Aigara Pētersona, Kārļa Strēļa, Ulda Mārtiņa Klausa, Alberta Krūmiņa, Pētera Ontužāna un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram “Par tiesvedību ar Kempmayer Media, ciparu televīzijas ieviešanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā– deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot doto pieprasījumu, nolēma to pārveidot par jautājumu. Šo pieprasījumu pārveidot par jautājumu.
Sēdes vadītāja.
Vai iesniedzēji ir apmierināti? (Starpsauciens: “Jā!”) Ja iesniedzēji ir apmierināti, tātad jautājumu nododam Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskajai komisijai, strādājot ar pagājušajā ceturtdienā, 28.oktobrī, Saeimas Juridiskajai komisijai nodoto frakcijas “Jaunais laiks” deputātu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, Juridiskā komisija konstatēja, ka bez jau pieminētajām izglītības un zinātnes iestādēm, kurām būtiska problēma rodas līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanos, pārveidojoties no bezpeļņas organizācijām, šāda pati problēma ir arī atsevišķām kultūras institūcijām.
Līdz ar to Juridiskā komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, kuru šodien virza Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā, lūdz šim likumprojektam noteikt steidzamību un, ja ir iespējams, izskatīt arī šodien otrajā lasījumā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret– nav, atturas– 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Kā es saprotu, komisijas priekšlikums...
E.Jaunups.
... ir šodien izskatīt šo likumprojektu tūlīt, otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Un priekšlikumu iesniegšanas laiks?
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas... Ja neviens no deputātiem nepieprasa, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņu varētu nenoteikt un izskatīt jau šobrīd otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu: Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 86.pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 4.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām grozījumus Radio un televīzijas likumā. Pavisam bija saņemti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikumu– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu– komisija atsauc.
Sēdes vadītāja.
Nav izskatāms tātad.
I.Druviete.
2.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
3.priekšlikums. Arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
4.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
Un 5.priekšlikums– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Tautas saskaņas partijas frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu sakarā ar to, ka 19.panta 5.apakšpunktā iestrādāta norma, ka Ministru kabinets īpašos gadījumos var ieviest savu normu par valodu.
Es gribu atgādināt, ka Satversmes tiesa aizliedza ielikt mums kaut kādus ierobežojumus, kuri ir pretrunā ar Satversmi. Sakarā ar to mēs pasliktinājām situāciju un deleģējām Ministru kabinetam, ne likumam, ne parlamentam, bet Ministru kabinetam īpašos gadījumos ieviest valodas lietošanu. Sakarā ar to mēs neatbalstām šo likumprojektu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Ina Druviete.
I.Druviete.
Cienītie kolēģi! Satversmes tiesa ir apstrīdējusi Radio un televīzijas likumā noteikto procentu normu. Mēs Satversmes tiesas lēmumu respektējam, bet vienlaikus atzīstam, ka Latvijas īpašajā situācijā ir nepieciešams dažos gadījumos regulēt valodu lietojumu televīzijā un radio.
Un līdz ar to komisija otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu iekļaut šādu normu likumā, un šodien lūdzu atbalstīt šo normu, balsojot par likumu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 19, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un kā 11.darba kārtības punktu iekļaut Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Tātad reģistrācijas numurs 904. Kopā saņemti 9 priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters. 5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
9.– pēdējais– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3238. Komisija, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ir izskatījusi 11 priekšlikumus. Un ir arī viens papildu labojums pievienots par 7.priekšlikumu, bet to izskatīšanas gaitā es jums paskaidrošu.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, bet pievienotā lapa ar labojumu ir sakarā ar to, ka, gatavojot tabulu, otrā lasījuma teksts bija iedrukāts kļūdaini. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
8.priekšlikumu ir sagatavojis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Leiškalna kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
9.priekšlikumu ir sagatavojis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
10.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
11.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Komisijas sēdē tika lemts nodot likumprojektu pieņemšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” ir pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3225. Pirms trešā lasījuma komisija tika saņēmusi četrus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Tolmačovs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2.– deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 65, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
4.– deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 7, atturas– 5. Likums “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemts. Paldies!
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs 3236. Ir saņemti tikai daži precizējoši priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
2.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
3.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs, precizējot pārejas noteikumus. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Paldies! Visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Par– 77, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 761, “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums” trešajā lasījumā. Tātad komisija ir apkopojusi priekšlikumus. Kopā ir saņemti 40 priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts..
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Arī 6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
17.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
19.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
21.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Arī 22.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
23.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
25.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
27.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
28.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
29.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
31.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
32.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
33.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
34.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
36.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
37.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
38.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
39.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Un pēdējais– Juridiskā biroja 40. priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to aicinu pieņemt sagatavoto likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likums “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Lielāko daļu argumentu, kāpēc šis likums būtu jāpieņem, es jau izteicu, runājot par tā iekļaušanu darba kārtībā.
Un tomēr es gribu minēt vēl dažus argumentus, lai pārliecinātu Saeimas deputātus un lai vērstos pie katra deputāta un viņš atbildīgi nospiestu to podziņu šoreiz par likumprojektu, un šie argumenti ir šādi. Ļoti daudz vēl risinās tiesas procesi. Un, ja šie tiesas procesi ir labvēlīgi, teiksim, dzīvokļa privatizētājam vai zemes īpašuma privatizētājam, tad, ja mēs nepagarināsim sertifikātu termiņu, viņi vairs nevarēs šo īpašumu iegūt pēc tiesas procesa, kaut arī tas būtu labvēlīgs.
Vēl joprojām Centrālā zemes komisija pieņem lēmumus par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu par zemi Abrenē. Ar ko šie cilvēki sliktāki, kas nebūs paspējuši savākt visus dokumentus, jo Abrenē dzīvojošiem tas nav vienkāršs process, un tāpēc arī vajadzētu šo termiņu pagarināt uz neilgu laiku, tātad uz šo gadu.
Arī politiski represētām personām ne visām vēl ir piešķirts šis statuss, un šis ir process, un politiski represētās personas, iegūstot šo nelikumīgās... apstiprinot šo nelikumīgās represijas faktu, nevarēs izmantot savas tiesības, ja mēs šos sertifikātus nepagarināsim.
Šis likums paredz... Šie likuma grozījumi paredz, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā varētu tikt izmantoti. Un šādi likumi Tautsaimniecības komisijā ir sagatavoti vairāki. Bet diemžēl jāsaka, ka šīs valdības neizlēmības dēļ tik tiešām ir tā, ka šī likumu pakete nav virzīta uz priekšu.
Ņemot vērā visus šos argumentus, Tautsaimniecības komisija ir uzņēmusies šo atbildību. Arī es personiski darbojoties gan zemes privatizācijā, gan strādājot Saeimā, visus šos ilgos gadus saprotu, ka nevar ar vienu cirtienu nogriezt sertifikātu termiņu, jo cietīs tieši maznodrošinātie, represētie un visvairāk cietusī mūsu Latvijas sabiedrības daļa. Tāpēc komisijas vārdā ierosinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Edgars Jaunups grib runāt par steidzamību? Nē. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš grib runāt par steidzamību? Nē. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 23, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Seile.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu minēt tikai vienu piemēru, kas pamatotu to, kādēļ būtu jāpagarina sertifikātu derīguma termiņš. Kā jūs, kolēģi, zināt, likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” dod tiesības privatizēt dzīvokļu īrniekiem tos dzīvokļus, kuri atrodas mājā, kuru īpašnieki nav panākuši īpašumtiesību atjaunošanu, un proti, tie ir tā saucamie denacionalizēto māju īrnieki.
Šobrīd visā valstī ir vairāk nekā 100 dažādu lietu, civillietu visdažādākās tiesās, dažādākās instancēs, kurās bijušie īpašnieki vai potenciālie īpašnieki cenšas atjaunot īpašuma tiesības uz denacionalizētajām mājām. Kā likums, ļoti daudzos gadījumos īpašnieks šīs tiesas zaudē, un šādos gadījumos īrniekiem ir tiesības savus īrētos dzīvokļus privatizēt par sertifikātiem. Diemžēl šie procesi ir ļoti gari, ilgi, un daudzos gadījumos tiesas vēl nav taisījušas spriedumus, jo potenciālie bijušie īpašnieki ir pārsūdzējuši tātad attiecīgā augstākā instancē šos spriedumus.
Ja mēs nepagarināsim sertifikātu derīguma termiņu, tādā gadījumā denacionalizēto māju īrniekiem, par kuru tiesību aizstāvību īpaši iestājas, vismaz vārdos, “Jaunā laika” deputāti, mēs nedosim tiesības šiem cilvēkiem privatizēt savus īrētos dzīvokļus par sertifikātiem. Neapšaubāmi, viņi varēs to darīt, bet tikai par latiem, ja gadījumā tiks atbalstīts “Jaunā laika” priekšlikums, nevis atbildīgās komisijas izstrādātais variants.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Es savukārt, Lagzdiņa kungs, varētu minēt vēl vismaz divus iemeslus, kāpēc dažs labs šajā valstī tiešām vēlētos, lai privatizācijas sertifikātu termiņš tiek pagarināts.
Bet runājot par tiesiska rakstura argumentiem, kas bieži vien tiek piesaukti kā šķērslis, kāpēc privatizācijas process varētu beigties un kāpēc privatizācijas sertifikātu tātad gala termiņš varētu iestāties. Tiesiski argumenti šādam apgalvojumam, ka termiņš būtu jāpagarina, lai izvairītos no iespējamām tiesvedībām, Lagzdiņa kungs, manuprāt, vispār nav un nevar būt.
Galvenais arguments šeit ir tas, ka nekad likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” pastāvēšanas laikā privatizācijas sertifikāti nav bijuši beztermiņa. Tie vienmēr ir bijuši terminēti, tātad, nosacīti sakot, vērtspapīrs, kur personai, tos brīvi apritē iegādājoties, vienmēr ir bijusi skaidrība, ka, nu, protams, tas ir sešas reizes pagarināts, bet katrā no tiem periodiem, ka tajā un tajā datumā, parasti tas ir bijis vienmēr 31.decembris, pēc definīcijas šim termiņam būtu jāiestājas, un viņš jau iegādājoties, ja viņš brīvā apritē tos iegādājās, vai arī ja viņam tie piederēja un bija piešķirti, bija skaidrs, ka jāizmanto ir līdz šim termiņam. Vienīgā iespēja tātad brīvi uzpirkt sertifikātus, un pat līdz novembrim, decembrim, kā mēs arī šodien to redzam, tātad mēs šo likumu grozām novembrī, un mierīgi paļauties, ka es, iespējams, neko nezaudēšu, neskatoties uz to, ka man stāv, iespējams, kontos milzīgs sertifikātu daudzums, ir tām personām, kurām ir informācija, ka šie termiņi no reizes uz reizi tiks pagarināti. Un nerunāsim šeit par trūcīgajiem cilvēkiem, nerunāsim šeit par maznodrošinātajiem, kuri septiņas reizes būtu tā... nu, kā lai to pasaka, tā neapdomīgi paļāvušies, un katru reizi viņiem nu tā kārts ir iekritusi, ka šo termiņu pagarina. Nē, nebūt nē. Tas, ka šis kopskaits– 700 000 vai cik– nu aptuveni tāds cipars tiek minēts... Būsim godīgi, šis kopskaits ne par ko neliecina. Tās ļoti lielā gadījumu skaitā ir personas, kuru kontos varbūt ir viens vai divi sertifikāti, kuri nav izmantoti tātad dzīvokļu privatizācijas vai citu privatizācijas gadījumu rezultātā. Šis eventuālais, šis nosacītais kopskaits vispār ne par ko neliecina.
Godājamie kolēģi! Mana tiesiskā, juridiskā pārliecība ir, ka, ja šis termiņš tiek kārtējo reizi pagarināts, tad rasties juridiskiem argumentiem un vērsties pret valsti rodas iespēja tām personām, kuras varbūt vakar, pirms mēneša vai pirms diviem no saviem privatizācijas sertifikātiem ir atteikušās, tos pārdodot tāpēc, ka šis termiņš tuvojās, un viņām nav tādas informācijas, ka, piemēram, novembrī, šodien, 4.novembrī, kārtējo reizi, iespējams, pat steidzamības kārtā, iespējams, pat vienas dienas laikā šis termiņš atkal tiks par gadu atlikts. Šīm personām rodas juridiski tiesiski argumenti vērsties tiesā pret valsti un prasīt to zaudējumu, ko valsts šāda nekonsekventa rīcība, neļaujot personai tiesiski paļauties uz likumā noteikto un neievērojot tiesiskās noteiktības principu, kārtējo reizi rada.
Kolēģi! Seiles kundze, runājot par “Jaunā laika” priekšlikumu, tātad šajā pašā likumā norādīja, ka problēma vai neskaidrība esot ar piebildi mūsu tātad priekšlikuma pantam, ka objektīvu apstākļu dēļ šo tātad privatizācijas procesu personas varēs arī nobeigt. Ja tur ir problēma šajos pāris vārdos un šai piebildē, izlabosim tos starp pirmo un otro lasījumu. Pateiksim skaidri tieši tos argumentus, ko Seiles kundze uzskaitīja. Politiski represētās personas, ko Lagzdiņa kungs minēja, personas, kurām ir tiesvedība šobrīd, un tā varbūt noslēgsies tikai nākamgad un tā tālāk, un tā joprojām. Pieminēsim šīs personas likumā vai iedosim deleģējumu Ministru kabinetam mēneša laikā pieņemt šādus noteikumus, vienalga, bet atrisināsim šo problēmu, nevis pagarināsim vēl vienreiz, septīto vai astoto reizi šo termiņu par gadu, radot pilnīgu neskaidrību un nenoteiktību par to, kas un kādā veidā šī likuma norma, šis pagarinājums par gadu nākamgad tiks izmantots, jo neba jau Lagzdiņa kungs vai Seiles kundze, tikai tātad personas grupas vai kategorijas, kuras jūs pieminējāt, ar šiem sertifikātiem varēs rīkoties. Ar šiem sertifikātiem varēs rīkoties arī divi vai trīs lielie sertifikātu tātad īpašnieki vai personas, kuru rīcībā tie ir, elementāri nākamgad, pretēji Šlesera kunga vakar televīzijā paustajam viedoklim, ka tāds uzņēmums kā “Lattelekom” ir jāpārdod brīvā izsolē, šis priekšlikums– pagarināt par gadu sertifikātu termiņu bez nekādiem priekšnosacījumiem– paredz to, ka, kas zina, varbūt janvārī vai februārī izveidojas kārtējā interesantā valdība, varbūt arī “Lattelekom” tiek noprivatizēts par sertifikātiem.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kurš bija klāt tajā likumdošanas procesā, kad mēs nopietni domājām Augstākajā padomē, kā godīgi sadalīt starp Latvijas iedzīvotājiem laika periodā no 1940. līdz 1990.gadam kopīgi saražoto mantu. Un šis nodoms– sadalīt sertifikātus pēc nodzīvotajiem gadiem– gan nebija tas labākais variants, bet ļaunākais, ko toreiz varēja izdarīt un kas tika nobalsots, ka sertifikāti ir pārdodami brīvā tirgū. Līdz ar to valsts dotā garantija par sertifikātu vērtību 28 lati jeb puskvadrātmetrs no privatizējamās platības faktiski tika devalvēta līdz dažiem desmitiem santīmu, par ko trūcīgi cilvēki vai nu dienišķās maizes dēļ, vai cits– dienišķā pusstopa dēļ šos sertifikātus pārdeva.
Tagad ir vēl pietiekami daudz cilvēku, kuri ir saņēmuši kompensācijas sertifikātus, bet kuri pēc savas tiesiskās pārliecības un pilsoniskās pārliecības, un politiskās pārliecības ar to nevar samierināties, jo, lasot Latvijas likumus, viņi uzskata, ka viņiem par atņemto mantu padomju laikā pienākas kompensācija– reāla kompensācija naudā, vienalga, vai par zemi vai par māju. Bet mēs zinām, ka atsevišķi arī mani priekšlikumi šeit ir tikuši noraidīti, kas tieši šīs cerības varētu palielināt. Un, lūk, ja mēs tagad sakām: “Pietiek! Sertifikātu termiņš ir beidzies,”– tad faktiski valsts dotā garantija jeb dotais apsolījums, ka katrs par saviem darba sviedriem varēs kādu daļu kopīgās mantas dabūt, no tā valsts atsakās.
Atcerēsimies pavisam nesenos padomju laikus. Vecākā paaudze zina, ka drīz pēc kara, 50.gados, bija tādas valsts aizņēmuma obligācijas, un tas bija “piespiedu brīvprātīgs” pasākums, kad bija jāparakstās mēnešalgas apmērā vai vairākkārt, lai šīs obligācijas iegādātos. Un padomju valsts deva garantiju, ka pēc 25 gadiem šīs obligācijas tiks atmaksātas naudā pēc nominālvērtības.
Protams, padomju valsts nav tas labākais piemērs, kam mēs varētu sekot. Bet šajā gadījumā pat tajā situācijā, kad, izrādījās, pagāja šie 25 gadi un padomju valsts nebija spējīga atmaksāt šīs obligācijas, tad viņi pagarināja termiņu vēlreiz un gala rezultātā atmaksāja. Protams, pēc naudas reformas tie jau vairs bija tikai daži rubļi. Un tās obligācijas kā dokumenta vērtība, protams, bija lielāka šī vēsturiskā vērtībā nekā šī naudas vērtība.
Vai mēs šobrīd it kā cēlu un saprotamu mērķu vārdā, lai sertifikātu uzpircēji nevarētu tagad par lētu naudu noprivatizēt labas lietas, vai šis ir pareizais risinājums– pārtraucot sertifikātu darbības termiņus, lai nu viņi “naudasmaisiem” paliek lielos daudzumos, un tie daži nabagi, kuri tomēr cer, ka viņiem taisnīgi kompensēs un ka viņi varēs par šiem sertifikātiem kaut ko dabūt, nu, to nav tik pārāk daudz, un gan jau mēs ar viņiem tiksim galā... Jo, kā saka, “kaķa lāsti debesīs nekāpj”.
Varētu teikt līdzību: ja mēs negribam pārdot kādu mantu, kurai ir liels pieprasījums, mēs varam teikt tā: “Nauda ar šo brīdi vairs nav derīga. Tā nauda, kas ir jūsu kabatās, tā nav vairs derīga. Tagad jums būs jāgādā cita nauda, lai jūs nopirktu to, ko jūs esat veikalā nodomājuši nopirkt.” Tas ir, protams, ļoti primitivizēti, bet lai būtu vieglāk saprotams. Un mana personīgā pārliecība, protams, ir, ka sertifikātiem vispār nevar noteikt nekādu derīguma termiņu, tiem ir jābūt derīgiem līdz tam brīdim, kamēr valsts ir savu apsolījumu realizējusi. Ja mēs uzskatām, ka mūsu valsts solījums ir ko vērts, bet nu šis gadījums, kad tiek piedāvāts vēl par vienu gadu pagarināt, tas tomēr ir solis uz priekšu cerībā šiem nabagiem, cerībā, ka varbūt nākamā gada laikā mēs mainīsim vēl kādus citus likumus un ka viņi varēs šos sertifikātus izmantot vai mantas iegūšanai vai naudā.
Es atgādināšu vēl vienu lietu, ka ir otro lasījumu izgājis mūsu pašu nobalsotais priekšlikums, ka politiski represētajām personām, kuras līdz 2000.gada 1.janvārim nebija sasniegušas pensijas vecumu, arī būs tiesības savu vienu Sibīrijas sertifikātu par katru lāģerī vai izsūtījumā pavadīto gadu saņemt naudā 28 latu vērtībā.
Protams, jūs saprotat, ka viens gads spaidu darbos nemaksā 28 latus, tur varbūt jāpieliek kādas trīs nulles būtu klāt, bet Latvijas valsts vairāk nevar atļauties. Un, lūk, šie cilvēki, kuru nav pārāk daudz, viņi ir apmēram 6000, kuriem nu vidēji kādi pieci, seši varbūt sertifikāti tiktu apmaksāti, jo cits ir desmit gadus pavadījis, cits mazāk, bet tomēr galīgos trūkuma apstākļos tā tomēr ir kāda cerība. Un šobrīd cerībai varbūt ir tā lielākā vērtība. Un cerība un uzticība Latvijas valstij un valdības apsolījumam un likumdevēju apsolījumam, manuprāt, tā ir daudz lielāka vērtība nekā šeit minētie argumenti, kāpēc mums būtu jārūpējas, lai valsts manta netiktu par sviestmaizi izdāļāta, tam nolūkam laikam būtu jāgroza kādi citi likumi. Un mēs esam tiesīgi noteikt dažādus ierobežojumus, jo galvenais kritērijs jau ir tas– nodzīvotie gadi vai atņemtā īpašuma, nekompensētā īpašuma vērtība. Mēs varam diskutēt par uzpirktajiem sertifikātiem, par to pielietojumu, par valsts garantiju to atprečošanai, kā mēdz teikt, tā ir cita lieta, bet nedrīkstam ignorēt to cilvēku, labticīgo cilvēku tiesības un sagraut viņu cerības, ka Latvijas valsts ir taisnīga un ka Latvijas likumdevēji pieņems saprātīgus likumus ne tikai ar balsu vairākumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Runājot par juridiskajiem aspektiem, protams, jaunā talantīgā jurista, cerīgā Jaunupa kunga argumenti pret Lagzdiņa kunga argumentiem, kuram tikai nieka 16 gadu darba pieredze parlamentā, ir absolūti pārliecinoši, un, protams, ir skaidrs, kurš šajā jautājumā ir lielāka autoritāte.
Runājot pēc būtības. Lai runātu, ko darīt tālāk, jāskatās arī vēsture, jāizvērtē sertifikātu ieviešanas procesa pozitīvās un negatīvās lietas. Protams, lēmumi ir pieņemti un vainīgo meklēšana nav uzdevums, bet novērtēt, ko tad ir devuši sertifikāti, kādus plusus un mīnusus.
Jāsaka, ka sertifikāti Latvijai, man šķiet, ir devuši ļoti maz ko. Īstenībā negatīvā ietekme, ieviešot sertifikātus, ir bijusi būtiska, jo tanī brīdī bija tāda doma par kaut kādu tautas kapitālismu, ka, iedodot sertifikātus, visi kļūsim par uzņēmumu īpašniekiem un ar to vien nodarbosimies, kā pārvaldīsim savus akciju portfeļus, un ar to arī dzīvosim. Pati sertifikātu parādīšanās, aizstājot naudu kā maksājuma līdzekli, tas īstenībā ir maksāšanas surogāts, kas parādās tirgū, aizstājot preču normālās tirdzniecības attiecības– naudas attiecības.
Šinī gadījumā nepārprotami tiek dota priekšrocība iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā, kam ir šie sertifikāti, un ir iespējas piedalīties uzņēmumu privatizācijā. Un, protams, arī šīs privatizācijas rezultātā Latvijā radušies turīgākie cilvēki, ar kuriem baida šobrīd visu pasauli, Latviju, saucot par oligarhiem un tā tālāk.
Ja paskatīsimies, šobrīd mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā. Tie oligarhi, ar kuriem mēs te baidām viens otru, kas, protams, ir turīgi, salīdzinot uz jebkura Latvijas iedzīvotāja rēķina, īstenībā Eiropas mērogā tādi mazi piparbodnieki vien ir. Tāds ir oligarhu salīdzinājums ar tiem, kādi šobrīd ir, piemēram, kaimiņvalstīs un tā tālāk. Piparbodnieki Eiropas mērogā. Bet vienkārši Latvijā izveidojušies sākotnējā kapitāla uzkrāšanas periodā, kas, protams, nav varbūt ļoti labi, un ir dažādas problēmas. Tas ir tiešām noticis. Pozitīvi, negatīvi, varēsim vērtēt. Nu ir mums savi piparbodnieki Eiropas mērogā.
Otrs. Lai risinātu problēmu, “Jaunā laika” pieeja vienmēr ir bijusi meklēt izņēmumus, cīnīties pret kaut ko atsevišķi, nepiedāvāt universālas formulas. Ja pagarina termiņu, tad, teiksim, piedāvājums pagarināt represētajiem vai kas, nu bet kāda problēma nedēļas laikā pārreģistrēt tos sertifikātus uz represētajiem vai kaut kādā citādā veidā. Tas ir pilnīgi bezperspektīvs ceļš– nepiedāvāt sistēmisku, vienkāršu risinājumu. Ja izšķiramies pagarināt, tad pagarinām, ja likvidējam sertifikātu kā maksāšanas līdzekli, tad likvidējam, par ko Tautas partija ir vēlējusies skaidrību jau no iepriekšējās Saeimas. Un pietrūcis ir drosmes pieņemt šos lēmumus.
Tāpēc...bet jārunā ir vēl par dažām problēmām. Šobrīd nav valdības, un visi veido valdības un tā tālāk. Saistībā ar sertifikātiem apskatīsim vienu jautājumu. Latvijas konkurētspēja pēdējās aptaujās arvien mazinās, mēs zaudējam vairākas vietas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Un paskatīsimies, kas ir par iemesliem. Ekonomiskās brīvības dažādi indeksi. Vai jūs zināt vidējo termiņu, cik Latvijā šobrīd ir nepieciešams nekustamā īpašuma reģistrēšanai? Latvijā šobrīd pēc Pasaules bankas pētījuma vidēji viena nekustamā īpašuma reģistrēšanai ir vajadzīgas 63 dienas. Vēlreiz atkārtoju– 63 dienas. Es uzskatu, ka jaunajai valdībai, runājot arī par valsts konkurētspēju, šis jautājums ir atrisināms.
Un vai jūs zināt, cik dienas pēc Pasaules bankas pētījuma ir vajadzīgas Lietuvā? Divas! Divas! Sešdesmit trīs un divas! Un šinī brīdī tie cilvēki, kuri arī nevar šo sertifikātu kaut kādā veidā,– tomēr jūs paši arī gan jau esat vai privatizējuši, vai kā, zemes, un tā tālāk. Lēmumu jau pieņem par piešķiršanu lietošanā. Kamēr, cilvēki mīļie, zeme nav uzmērīta, tikmēr privatizēt to nevar, process nav iesācies. Iesniedzot iesniegumu par to, ka šī zeme ir lietošanā, kamēr nav uzmērījuma, nav iesnieguma par privatizācijas uzsākšanu, tātad, ja zemes uzmērīšana šobrīd kavējas, tad šiem cilvēkiem no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ ir liegta iespēja izmantot savus sertifikātus.
Es domāju, ka lēmums ir grūts. Es personīgi uzskatu to par lielu kļūdu. Pie kam, šobrīd arī būtu labi zināt cilvēkus, kas pieņēma šo lēmumu, kas izstrādāja, kas bija idejas ģeneratori, kurā vietā tas tika pieņemts... ideja dzima ne Latvijā. Tika importēta kā daudz kas šobrīd Latvijā, jo mums liekas, ka no ārzemēm mums atnāks, kaut ko pateiks, mēs paši esam mazspējīgi. Tā bija kļūda. Bet tā kļūda ir pieņemta. Tā ir jālabo. Ar mazāk iespējamām sekām– pabeidzot un viešot skaidrību. Pieliksim lielu, treknu punktu privatizācijai! Tikai atrisināsim visu, gūsim skaidrību par visiem jautājumiem un pieņemsim sistēmisku lēmumu. Sertifikātus varēs izmantot tikai zemei un dzīvokļiem. Jo nevienu lielo uzņēmumu neprivatizēt, tas lēmums ir jāpieņem valdībai. Vai šobrīd kāds ir solījis, vai šobrīd valdība grasās to darīt? Vai tas ir dienas kārtībā? Nebaidīsim ar bubuļiem, nebaidīsimies paši, pieņemsim lēmumu, kāds šobrīd ir vienīgi iespējamais.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Kolēģi! Par šo tēmu jau ir apnicis runāt, jo tik daudz cūcību ir noticis šajā sakarībā ar šiem sertifikātiem, tik daudz valsts ir cietusi, un tauta faktiski ir cietusi, lielie objekti ir privatizēti par sviestmaizi ar šo sertifikātu palīdzību, un vēl daudzi cer to pat izdarīt. Nu... šobrīd mums nav nekādu tiesību vēlreiz kacināt cilvēkus un likt viņiem šos sertifikātus, kas vēl ir apmēram 10 miljonu vērtībā, pakarināt uz tā saucamās nagliņas, par ko mēs esam runājuši jau kopš sākta gala par sertifikātiem. Tā tas būs, ja mēs šodien nolemsim, ka sertifikātu darbības termiņš ir beidzies. Uz nagliņas, Jaunupa kungs!
Redziet, jums laikam daudz naudas, tad jūs varat teikt, ka ... jā, tieši tā... Tā nedrīkst! Ir jādomā par katru cilvēku, it īpaši par tiem cilvēkiem, kuriem šie sertifikāti tomēr ir kaut kāda vērtība un viņi grib tos ieguldīt.
Seiles kundze ļoti pamatoti un ļoti detalizēti faktiski izstāstīja, arī Lagzdiņa kungs, jo viņi ir iedziļinājušies šajās lietās gadu gados un ļoti labi zina, kā tas īstenībā ir.
Tā jau nevar rīkoties. Kas ir liedzis valdībām beidzot noteikt sistēmu... patiešām sistēmu, kārtību, kādā veidā privatizācijai ir jānotiek? Jā, lielie objekti... pieņem likumu, pieņem, ka lielie objekti, arī lielie zemes gabali netiek privatizēti par sertifikātiem, bet dzīvokļi, zeme zem mājām, zem dzīvokļiem… Kā tad jūs, es atvainojos, tagad varat aizliegt... cilvēks, kurš ir privatizējis dzīvokli, lai pilnībā šis dzīvoklis viņam piederētu, ir jāprivatizē arī zeme zem dzīvokļa, bet jūs viņam liegsit jau šodien. Ar kādām tiesībām?
Tā ka, kolēģi, valsts ir pieļāvusi diemžēl kļūdu, valdības ir vilcinājušās. Skaidri un gaiši tas ir zināms, ir vilcinājušās ar šīm lietām. Kādu apstākļu dēļ? Tas ir cits jautājums, par to mēs šobrīd nerunāsim, un beidzot šī lieta ir jāsakārto.
Un Jaunupa kungs jau faktiski pateica pēc būtības ar savu uzstāšanos, ka sertifikātu darbības termiņš ir jāpagarina. Ir jāpagarina. Jo jānosaka tās kategorijas iedzīvotāju, kuri ir vēl represētie vai dzīvokļu pretendenti... pretendenti uz dzīvokļiem, uz zemi zem dzīvokļiem un tā tālāk... saliekam pēc tam! Bet vispirms pagarināsim sertifikātu darbības termiņu, un pēc tam noteiksim strikti pēc iespējas ātrāk, un viss būs kārtībā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā lielākā nelaime, protams, ir tā, ka par nopietnām lietām Latvijas Republikas Saeima bieži vien spriež pašā pēdējā brīdī. Tā ir tiešām Saeimas un valdības visrupjākā kļūda, arī runājot par sertifikātiem, to izmantošanas termiņiem un iespējām. Un šeit “Jaunajam laikam” ir pilnīga taisnība. Taču diemžēl šo pašu rupjo kļūdu dēļ šobrīd ir pietiekami daudz šo neskaidrību un pietiekami daudz iespējamo cietēju tādā gadījumā, ja sertifikātu lietošanas termiņu nepagarina. Un nav izstrādātas sertifikātu izmantošanas iespējas– tādas, kuras būtu skaidras, gadam sākoties, nevis gadam beidzoties.
Un acīmredzot tomēr ne sevišķi labā noskaņojumā ir jānobalso šodien (es to darīšu) par šī termiņa pagarināšanu, taču lai tā būtu mācība visai 8.Saeimai, jo 8.Saeimai vēl ir jāstrādā divi gadi, un vajadzētu jau nu ar nākamo gadu... beigu beigās gada sākumā būt pilnīgai skaidrībai, kas notiks ar sertifikātiem, un līdz gada beigām pilnīgi šo procesu pabeigt. Tas ir vienīgais šodien, man šķiet, iespējamais risinājums, jo groziet, kā gribat... Es piekrītu, ka ir maisi ar sertifikātiem, un maisu īpašnieki gaida, kā tad nu šos maisus varēs izmantot (līdzīgi kā ar čekas maisiem, tie arī stāv kaut kur, glabājas, un vajadzības gadījumā varbūt vilks kaut ko no turienes ārā...). Taču šobrīd ar to ir jārēķinās, tāpēc ka ar to bija jārēķinās daudzus gadus. Augstākajā padomē, pieņemot šos lēmumus, kas attiecās uz sertifikātu ieviešanu, nu, piedošanu, nu nāca līdz tas naivums, kreisais naivums zināmā mērā, šie solījumi, ka nu sadalīsim to tautas mantu kristīgi... Nu bija tā! Bet, godīgi sakot, Augstākā padome strādāja reizēm dienu un nakti, strādāja reizēm septiņas dienas nedēļā, bija rīta sēdes un bija vakara sēdes, un bija ļoti daudz kas jāpaspēj izdarīt. Tāpēc toreiz centās cilvēki kaut ko tādu pasniegt sabiedrībai pieņemamu.
Un diemžēl tas nav vienīgais, kur tas labais, kas kādreiz ir nācis neatkarības atjaunošanas pirmajos gados, ir sagrozīts līdz nepazīšanai. Un man liekas, ka katrs no mums tur var daudzus piemērus minēt šodien.
Līdz ar to, izsakot šo nožēlu par novilcināto laiku, kas diemžēl ir nevajadzīgi ievilkts, tajā pašā laikā varu tikai ieteikt kolēģiem, visiem kolēģiem, padomāt par to, kā tālāk strādāt, kā strādātu jaunā valdība– tā, lai būtu pilnīga skaidrība par sertifikātiem gada sākumā, nevis tiešām novembrī jau mēs atkal sāksim strīdēties– pagarināt vai nepagarināt lietošanas termiņu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Anna Seile.
A.Seile.
Godātie deputāti! Es pilnīgi saprotu Jaunupa kunga bažas, vai sertifikāti netiks izmantoti lielo sertifikātu īpašnieku labā un netiks privatizēti valsts un pašvaldību uzņēmumi par sertifikātiem. Jā, tādas bažas pastāv. Un tomēr man gribas teikt, ka ir jāpieņem šis izšķirīgais lēmums, sertifikātu termiņu pagarinot uz šo vienu gadu. Otrdien valdības sēdē bija paredzēts iekļaut šādu... līdzīgu likumprojektu, pagarinot sertifikātus uz pusgadu– līdz nākamā gada 1.jūlijam. Un šis jautājums netika izskatīts. Un tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pēc manas ierosmes tomēr vienojās ar balsu vairākumu, ka ir jāpagarina šis termiņš, lai varētu cilvēki saprast, vai sertifikāti vēl darbosies vai ne. Bet tās bažas par uzņēmumu privatizāciju ir jāatrisina citos likumos. Tas ir likums “Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju”, kurā var ierakstīt šīs normas. Un sagatavotajā likumprojektā, kuru atliek Saeimai izskatīt trešajā lasījumā, šis aizliegums jau ir iestrādāts, tas tikai jāvirza uz Saeimu.
Man gribētos, lai turpmāk šādus ļoti strīdīgus jautājumus, konceptuālus jautājumus varbūt skatītu kopā Juridiskā komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un pēc iespējas ātrāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībai es lūdzu izšķirties par to, lai šie likumprojekti par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju, par zemes privatizāciju lauku apvidos, par zemes privatizāciju pilsētās, tiktu virzīti uz Saeimu. Kāpēc tos tur pagaldē? Tas nav saprotams.
Bet, ja runājam par sertifikātu koncepcijas maiņu, es gribu skaidri un gaiši šodien pateikt, ka “Latvijas ceļa” valdības laikā tika pieļauts, ka sertifikāti ir pārdodami, nevis izmantojami ģimenes vajadzībām, apvienojot radinieku starpā šos sertifikātus un pat piedaloties privatizācijā.
Pavisam nesen, dažas nedēļas atpakaļ, Latvijā viesojās čehu parlamentārieši no Tautsaimniecības komisijas. Es viņiem pajautāju: “Kā jūs tikāt galā ar tiem sertifikātiem?” Kaut gan es īstenībā zināju, jo šīs diskusijas tad, kad vēl Naglis vadīja Privatizācijas aģentūru, bija ārkārtīgi asas, vai pieļaut sertifikātu pirkšanu un pārdošanu starpniekiem un visādām juridiskām personām, un pieņēma nepareizu lēmumu.
Un tad čehi atbildēja: “Mums šī problēma vairs nepastāv. Visi, kas gribēja, izmantoja privatizācijā savus sertifikātus. Mēs nepieļāvām sertifikātu tālāku pārdošanu.” Un tāpēc es aicinu šīs problēmas, šīs bažas atrisināt atsevišķos likumos, un vēlreiz atgādinu, ka mūsu sagatavotais grozījums, kas ir tapis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, pasaka, ka tikai atbilstoši citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā šie sertifikāti var tikt izmantoti. Bet to izmantošanas galējais laiks tātad tiek pagarināts vēl uz vienu gadu.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Seile.
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē nolēma lūgt šo jautājumu izskatīt abos lasījumos sēdē. Protams, to var izdarīt tikai tad, ja neviens deputāts neiebilst. Ja kāds no zāles iebilst, tad, protams, to darīt nevar, un es noteikšu citus termiņus šā likumprojekta izskatīšanai.
Kāpēc mēs tā rīkojamies? Tāpēc, ka parasti priekšlikumu gūzma sarodas ārkārtīgi liela. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka tie labojumi ir jāiesniedz tajos atsevišķajos likumos.
Es lūdzu Saeimas priekšsēdētāju pajautāt, vai kāds neiebilst pret šā likumprojekta izskatīšanu šodien otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Jā, deputātiem ir iebildumi, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
A.Seile.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.novembris. Izskatīšana– 11.novembra sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks– 8.novembris, izskatīšanas laiks šā gada 11.novembra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Otrajā lasījumā nav saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc es aicinu jūs nobalsot par likumu, kas apstiprina šo līgumu otrajā lasījumā, koordinē saistību izpildi Finanšu ministrija, un kā starptautisko līgumu līdz ar to mēs to apstiprinām arī galīgajā lasījumā. Paldies! Lūdzu nobalsot!
Sēdes vadītāja.
Par ko pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš, jo priekšlikumu mums nav? Nav priekšlikumu. Jā. Lūdzu.
Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– nav, atturas– 6. Likums “Par līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, akceptējusi tos, un lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā arī Saeimas plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
11.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 11.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi valdības iesniegtos grozījumus Civilprocesa likumā, kuri reglamentē šķīrējtiesu darbību Latvijā, akceptējusi šo likumprojektu, iesniegusi Saeimā. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
18.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir akceptējusi šos grozījumus Imigrācijas likumā. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā Saeimas plenārsēdē šos grozījumus.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es vēlreiz aicinu ieskatīties dokumentā, ko mēs tagad taisāmies atbalstīt.
Runa nav par īslaicīgu ieskriešanu Latvijā, papriecāšanos par Latvijas purviem un mežiem, un noklausīties tur lakstīgalas pogošanu vai cīruļu vīterošanu. Runa ir par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tas nozīmē– ikdienas uzturēšanos mūsu valstī, ikdienas apgrozīšanos sabiedrībā. Tātad šeit jābūt runai par latviešu valodas prašanu vai arī neprašanu, par mācīšanos vai nemācīšanos. Un te nu mēs nonākam pie tādas jocīgas domāšanas, ka Ministru kabinets nu būs tas, kas noteiks veselai rindai biedru– jūs esat atbrīvoti no latviešu valodas mācīšanās. Bet dzīvot šeit pastāvīgi jūs varat, atļauju mēs jums dodam.
Un tad nu ir jautājums– kas tās tādas būs par personu kategorijām? Vai tiešām tur ir vesels birums sagaidāms? Vai arī mēs tomēr varam likumā noteikt, tiešām likumā, kas tie tādi varētu būt. Nu tie taču var būt tikai invalīdi! Kas cits? Un ne jau kurš katrs invalīds. Ne jau klibs, kas staigā ar spieķīti, runāt jau viņš var. Ir skaidri noteikta invalīdu kategorija, kam tiešām ir grūtības, un tādu nevarētu būt pārāk daudz, kurus varētu atbrīvot ar likuma starpniecību no šīs latviešu valodas zināšanu pārbaudes. Citādi mēs pieņemsim, ka te brauks iekšā tiešām tikai invalīdi ar totālu afāziju, vai brauks iekšā Latvijā tikai kurlmēmie, un tad tā jocīgi sanāk. Lūk! Jo tās iespējas var perināt visvisādas. Tā ir vēl viena iespēja tomēr noniecināt latviešu valodu, notēlot kaut ko, es nezinu ko, un mierīgi neievērot Valsts valodas likumu, jo, ja jau cilvēks neprot to valodu, viņam ar to likumu ievērošanu arī parādīsies pamatīgas problēmas.
Viena valdība izdomās vienu kategoriju, nāks cita valdība, kaut kādā sajūsmas mirklī pieliks otro, trešo vai ceturto kategoriju, un tad visdažādākie īpatņi pretendēs uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, bet galīgi neizrādīs ne mazāko interesi par latviešu valodu.
Lūk... jā, tur tādus arī var ietilpināt, kas dzird latviešu valodu un šausmās vai nepatikā saviebj ģīmi... Nu, teiksim, tāda iedzimtība... Un kā skaidrojumu var izmantot, ka, redziet, manos senčos ir tādi, kas Krievijas pilsoņu kara laikā ir cietuši no latviešu strēlniekiem. It īpaši varētu uztraukties tie, kurus kaujas laukā latviešu strēlnieki toreiz sakāva.
Lūk! Līdz ar to es atkārtoju vēl vienu reizi to, ko vienreiz jau jums šeit teicu: bija iespējas jau šodien šeit izskatīt alternatīvu projektu. Žēl, ka tas nav izdarīts. Es saprotu, ka pastāv iespēja šo te pirmajā lasījumā, iespējams, pieņemamo drusciņ pārtaisīt, pietaisīt vai es vēl nezinu, kā... Jā, ar to arī kāds varbūt nodarbosies. Taču vai nav daudz vienkāršāk uzreiz iedot jēdzīgu likumprojektu izskatīšanai, lai tas nav jāpielabo pēc tam.
Un ar šādu aicinājumu mēs varam izvēlēties tiešām divus variantus– šo te, bet labot vai arī noraidīt, un tomēr sniegt citu, nenoliedzot to, ka ir pavisam neliela cilvēku kategorija, kurus cilvēcības vārdā varētu atbrīvot no latviešu valodas apgūšanas vajadzības. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, vārds Marekam Segliņam.
M.Segliņš.
Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir piedāvājis grozījumus Imigrācijas likumā, kas skan sekojoši: izteikt 24.panta 5.daļas otro teikumu ... Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī personu kategorijas, kuras atbrīvojamas no valsts valodas zināšanu pārbaudes, nosaka Ministru kabinets. Šāda ir piedāvātā redakcija, ko ir atbalstījusi Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 33, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
11.novembris.
Sēdes vadītāja.
11.novembris. Citu priekšlikumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
11.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 11.novembris.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Cienījamie kolēģi! Šodien visu mūsu vārdā es gribētu sveikt pusapaļajā jubilejā mūsu kolēģi deputātu Martijanu Bekasovu!
(Aplausi.)
Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sporta apakškomisijas! Es ļoti lūdzu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās. Komisijā ir ieradusies Daugavpils pilsētas galva Strodes kundze. Viņa ir braukusi tālu ceļu, viņa grib iepazīstināt komisijas deputātus ar vienu projektu. Un es ļoti aicinu pagodināt ar savu klātbūtni komisijas sēdē komisijas telpās tūlīt starpbrīdī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
...deputātam Gundaram Bērziņam.
G.Bērziņš (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
...deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas telpās Ārlietu komisijas sēde. Lūdzu visus.
Sēdes vadītāja.
...deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.... Nē? Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies Boriss Cilevičs un Artis Pabriks. Paldies!