Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā labāk strādāt Eiropas Parlamentā - lielā politiskā grupā vai mazā?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.2004., Nr. 178 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96234

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kā Maskava lēma Latvijas "lietu"

Vēl šajā numurā

10.11.2004., Nr. 178

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā labāk strādāt Eiropas Parlamentā – lielā politiskā grupā vai mazā?

Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētie deputāti līdzīgi kā Seimā strādā dažādās politiskajās grupās. Latvijas deputāti, lai gan savā starpā uztur ciešu kontaktu, ikdienā nestrādā plecu pie pleca. Mūsu deputāti ir izkaisīti pa dažādām politiskajām grupām. Lielākā daļa mūsu deputātu iesaistījušies Nāciju Eiropas politiskajā grupā, kas ir
mazākā politiskā grupa EP. Savukārt otra lielākā Latvijas delegācija strādā Eiropas Tautas partijas politiskajā grupā, kas ir lielākā EP. Lai gan deputāti EP darbojas salīdzinoši neilgi, “Latvijas Vēstnesis” centās izzināt, kā ir izdevīgāk – strādāt lielā vai mazā politiskajā grupā.

EP_PLENARSEDE2.PNG (107912 bytes)
Foto no Eiropas Parlamenta arhīva

Deputātu viedokļi ir dažādi. Tie, kas strādā lielā politiskajā grupā, saka, ka viņiem ir lielāka ietekme. Savukārt tie, kas darbojas mazajā grupā, apgalvo, ka ieguvēji esot tieši viņi.

Lielai grupai lielāka ietekme

Kā lielās politiskās grupas plusi tiek minēta lielāka ietekme. “Ja esi aktīvs deputāts lielā politiskā grupā, lēmumus ietekmēt ir vieglāk, bet ar noteikumu, ka zini, ko vajag, un ja tas nav pretrunā ar vispārējo grupas nostāju,” stāsta Valdis Dombrovskis. “Daudz dod personīgie kontakti. Ar kolēģiem ir jārunā, jācenšas vienoties. Ja izdodas pārliecināt kolēģus no politiskās grupas, aiz tevis ir daudz lielāks politiskais spēks. Tātad, ja vajag panākt kāda jautājuma izskatīšanu EP, izdevīgāk ir būt lielajā grupā. Savukārt, ja ir vēlme tikt kādā amatā, labāk būt mazā politiskajā grupā, bet ar noteikumu, ka jābūt lielai delegācijai.”
Arī Rihards Pīks aizstāv viedokli, ka būt lielā politiskajā grupā ir izdevīgāk. “Protams, ja politiskajā grupā, kurā kopā strādā 27 deputāti, no Latvijas ir četri, vieglāk iespaidot lēmumus grupas iekšienē. Bet ko tas dod galarezultātā? Neko daudz tas nedod, jo par lēmumu balso EP kopumā, nevis viena politiskā grupa. Un ja grupai ir 27 balsis no 732...? Cita lieta ir būt lielā politiskajā grupā. Ja man izdodas pārliecināt kolēģus, tad ir daudz lielāka iespējamība, ka mana ideja nonāks līdz pozitīvam rezultātam.”
R. Pīks min vēl kādu interesantu aspektu, norādot, kāpēc izdevīgi būt vienam no 268 Eiropas Tautas partijas (ETP) deputātiem. “Politiskajā grupā darbojas darba grupas, kurās ir salīdzinoši maz cilvēku, un tur var viegli tikt pie vārda un pārliecināt kolēģus. Darba grupai ir liela ietekme uz lēmumu, kādu vēlāk pieņem politiskā grupa, jo tā ieklausās darba grupas viedoklī. Un tad, ja politiskā grupa nolemj atbalstīt kādu jautājumu, visi vairāk vai mazāk tā arī balso.” Šajā piemērā R. Pīks norāda uz iespējām mazas delegācijas pārstāvim ietekmēt lēmumus lielajā grupā.

Mazākā politiskajā grupā vieglāk tikt pie amatiem

Līdzīgi kā V. Dombrovskis, arī R. Pīks uzsver, ka galvenais, ko var panākt, esot mazā politiskajā grupā, ir iespēja tikt pie amatiem. “Jā, iegūt kādu amatiņu ir vieglāk, ja esi mazā politiskajā grupā.” “27 deputātu politiskajā grupā četri deputāti skaitās liela delegācija (domāta Nāciju Eiropas politiskā grupa – red.). Tāpēc viņi arī saņēmuši amatus, kas pienācās to politiskajai grupai. No šāda viedokļa tas, protams, ir izdevīgi,” skaidro V. Dombrovskis.
Abi deputāti norāda, ka mazām politiskajām grupām ir maz iespēju kaut ko ietekmēt. V. Dombrovskis: “Mazo grupu ir samērā daudz, līdz ar to daudzos jautājumos vienai mazai grupai vispār nav nekāda svara. Ja gadījumā ETP un sociālistu viedoklis nesaskan, tiek meklēts mazo grupu atbalsts, un tad no ietekmes viedokļa problēmu it kā nav. Bet, ja ir vienošanās lielo grupu starpā, tad mazajām nav nekāda svara.”
Atbildot uz kolēģu izteikumiem, Nāciju Eiropas politiskās grupas deputāti savukārt min pozitīvos aspektus, kas ir mazai politiskajai grupai. Kā vienu no ieguvumiem deputāte I. Vaidere atzīst iespēju tikt pie vārda plenārsesijās. “Katrai grupai ir strikti noteikts laiks, ko tā drīkst izmantot uzstājoties. No Nāciju Eiropas grupas visi Latvijas deputāti ir runājuši. Šajā ziņā mēs esam lepni, ka mums ir bijusi iespēja izteikties par svarīgiem jautājumiem.” Savai kolēģei piebalso arī Ģirts Valdis Kristovskis, sakot, ka “mazā grupā ir arī vieglāk sadalīt tematus, par kuriem runāt. Savukārt, ja jāmeklē tālāks atbalsts, to var darīt arī citās politiskajās grupās”.

Ne tikai amati, bet arī ietekme

Komentējot izskanējušos argumentus par iespējām vieglāk tikt pie amata, Roberts Zīle saka, ka arī amati ir nepieciešami. “Es transporta komitejā esmu ieguvis koordinatora amatu. Tas varbūt ir mazāk zināms plašākai sabiedrībai, bet tas ir būtiski. Koordinatori sadala ziņojuma tematiku, tie ir cilvēki, kas vada darbu un dod slēdzienu par pieņemamo lēmumu. Komitejas sēdē jau nenotiek īstā lēmumu pieņemšana. Tur tiek pieņemts tāds lēmums, kādu sagatavojis koordinators. Šādu ietekmi var iegūt tikai mazā politiskā grupā, to mēs esam pierādījuši.”
Papildinot kolēģa teikto, Guntars Krasts savukārt norāda, ka bieži vien nav svarīgi, vai esi no mazas vai lielas politiskās grupas. “Mazai grupai, tāpat kā lielai, ir balsojuma tiesības sanāksmēs, kurās satiekas grupu prezidenti. Viņi, piemēram, lemj par tā vai cita jautājuma iekļaušanu dienaskārtībā. Katrai politiskajai grupai šajās sanāksmēs ir viena balss neatkarīgi no grupas lieluma. Līdzīgs princips darbojas arī koordinatoru sanāksmē. Arī viņi lemj par līdzīgiem jautājumiem, bet tikai komitejas vadības līmenī. Šeit, tāpat kā prezidentu sanāksmē, politiskās grupas lielumam nav nozīmes, jo visiem ir viena balss.”
Gan G. Krasts, gan R. Zīle ir vienisprātis, ka strādāt mazajā grupā ir izdevīgāk. “Man šķiet, ka tas vairāk ir nezināšanas un neinformētības jautājums – domāt, ka labāk ir būt ar mazu ietekmi lielā politiskā grupā nekā ar lielu ietekmi mazā grupā. Protams, mazajiem ir grūtāk gūt sabiedrotos komitejās, bet priekšrocību tomēr ir vairāk. Lielākas iespējas ietekmēt dažādu programmatisku dokumentu izstrādi, grupas iekšējā tolerance arī daudz nozīmē, jo mazajā grupā vairāk uzklausa,” piebilst G. Krasts. Deputāti vēl piebilst, ka gadījumā, ja astoņi Latvijas deputāti strādātu ETP politiskajā grupā, tiem nepienāktos neviens amats.

Ietekme un sabiedrotie

Analizējot deputātu argumentus par labu darbam lielā vai mazā politiskajā grupā, kļūst skaidrs, ka vienas atbildes uz šo jautājumu nav. Mazā politiskā grupa piedāvā priekšrocības iegūt amatus, kurus var izmantot par labu ietekmes stiprināšanai. Savukārt lielas politiskās grupas priekšrocības ir sabiedrotie balsošanā, tomēr arī šajā gadījumā jāiegulda milzīgs darbs, lai pārliecinātu vairāk nekā 200 deputātus nostāties vienā vai otrā pusē. Tāpēc Latvijai ir nepieciešami deputāti kā lielā, tā mazā politiskajā grupā, bet ar noteikumu, ka šo deputātu starpā tiek uzturēti kontakti un notiek informācijas apmaiņa, lai vajadzības gadījumā varētu meklēt sabiedrotos.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Politiskās grupas, kurās darbojas Latvijas eiroparlamentārieši

Nāciju Eiropas politiskā grupa:
Guntars Krasts;
Ģirts Valdis Kristovskis;
Inese Vaidere;
Roberts Zīle.

Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu politiskā grupa:
Valdis Dombrovskis;
Aldis Kušķis;
Rihards Pīks.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības politiskā grupa:
Georgs Andrejevs.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības politiskā grupa:
Tatjana Ždanoka.

Deputātu skaits EP politiskajās grupās

Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu politiskā grupa – 268 deputāti;
Sociāldemokrātu politiskā grupa – 200 deputāti;
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības politiskā grupa – 88 deputāti;
Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības politiskā grupa – 42 deputāti;
Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā politiskā grupa – 41 deputāts;
Neatkarības/demokrātijas grupa – 37 deputāti;
Nāciju Eiropas politiskā grupa – 27 deputāti;
Pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti – 29;
Pavisam EP strādā 732 deputāti no 25 valstīm.

Avots : Eiropas Parlaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim