Rīta sēdē

Rīta sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: */Ja drīkst, es īsi atbildēšu jums. Šis jautājums Prezidijā tika apspriests speciāli. Sakarā ar to, ka projekts par šādu departamentu top arī Ministru padomē, pastāvīgā komisija vienkārši dažu jautājumu saskaņošanai lūdza uz nedēļu atlikt šī jautājuma izskatīšanu./

O.Ščipcovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./
Varētu arī tūlīt balsot, bet Prezidija locekļi, diskutējot par dienas kārtību, ieteica vērst uzmanību uz to, ka mūsu tempi ir diezgan lēni. Lai palielinātu tempus, Krievijas parlaments, kā redzam, ir sācis strādāt pat svētdienās. Mums tādu priekšlikumu Prezidijam nebija, bet Prezidijam ir priekšlikums tomēr strādāt divdesmit otrajā jūnijā, tas ir, ārpus mūsu norunas, ka strādājam plenārsēdēs pirmdienā, otrdienā, trešdienā. Šeit tomēr vajadzētu strādāt arī piektdien, jo acīmredzot mums būs jābalansē. Nupat ir tā, ka komisijām priekšlikumu jau ir daudz, ko vajadzētu izskatīt šeit, bet mēs diemžēl neizskatām pat to, ko esam ieplānojuši. Faktiski šodien sāksim ar parādu. Vārds Lagzdiņa kungam.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, kāda apsvēruma dēļ 22.jūnija dienas kārtībā iekļauts likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā? Šis jautājums sen ir sagatavots, tas ir apspriests gan frakcijās, gan komisijās. Savukārt 19.jūnija dienas kārtībā ietverti tādi jautājumi, kuri nav apspriesti frakcijās un praktiski arī ne visās komisijās. Kādu apsvērumu dēļ nepārtraukti ir šādas korekcijas mūsu sesijas nedēļas dienas kārtībā? Tas ir viens jautājums.
Otrs jautājums. Godājamie kolēģi! Manuprāt, ir jau laiks izskatīt jautājumu par sesijas darba kārtību, jo mēs pirmajā plenārsēdes dienā apstiprinājām sesijas darba kārtību. Uz šo brīdi jau būtu jābūt skaidram, cik ilgi mēs strādājam, kādi svarīgākie likumprojekti šajā sesijā jāpieņem kopumā, un jānosaka vissvarīgāko likumprojektu prioritāte. Tādu prioritātes likumprojektu sarakstu mēs neesam redzējuši, un arī acīmredzot Prezidijā tas nav apspriests. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo bieži vien ir tāda situācija, ka mēs pieņemam likumprojektu, kuru vajadzētu secības ziņā pieņemt vēlāk, jo tas vienkārši nevar tikt pieņemts. Jūs saprotat, ka tas ir likums, piemēram, par īpašumu, par pilsonību un tā tālāk. Tātad es lūdzu apsvērt jautājumu par sesijas darba kārtības precizēšanu un darba režīmu.

Priekšsēdētājs: Pirms šo jautājumu nav izskatījis Prezidijs, man liekas, mums to nevajadzētu darīt, jo vispirms vajag apspriest komisijās. Mēs tikko sākam normāli strādāt, un komisijām portfelī ir jau savas paketes, priekšlikumu paketes un projekti. Mēs Prezidija sēdē to noteikti izskatīsim šīs nedēļas beigās, tas ir, ceturtdienā. Šis projekts ir jau sastādīts ar prioritātēm. Tieši tāpēc ņēmām vērā valdības lūgumu un priekšlikumu un to, ka galvenās komisijas ir izskatījušas jautājumus par budžeta visām lietām, un tikai no tādas prioritātes apsvēruma tas tika ieslēgts. Bet es pilnīgi piekrītu un Prezidijam iesniegšu un atkārtošu jūsu priekšlikumu, ka pašreiz mēs esam tik tuvu klāt, ka varam visas darba kārtības versijas apspriest un akceptēt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Gerasimovs: */Anatolij Valerianovič! Pagājušas divas nedēļas, kuras bija vajadzīgas Prezidijam, lai izskatītu jautājumu par deputātu materiālo nodrošinājumu. Es tikai atgādinu. Un otrais. Man ir priekšlikums par dienas kārtību. Nezin kāpēc mums nav konsekvences darbā. Mēs apstiprinājām Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju un visus viņu vides aizsardzības likumdošanas nolikumus, [bet] komisijas komplektēšanu atliekam arvien tālāk un tālāk, t.i., mēs sadalām citus jautājumus, neizskatot secīgi jautājumus, kurus mēs jau sākām izskatīt. Tāpēc man ir priekšlikums, sākot no 20.datuma, pārnest šo jautājumu uz pirmdienu. Pabeigsim šo jautājumu, pēc tam iesim tālāk./

Priekšsēdētājs: */Jums un pārējiem lūgums– vienmēr stādieties priekšā, apgabalu un uzvārdu, jo tas tiek ierakstīts stenogrammā./

V.Gerasimovs: */Gerasimovs, 35./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Vienu sekundīti. Lūdzu. Atvainojiet, trešais un pēc tam otrais. Trešais mikrofons, lūdzu./

T.Ždanoka: */Te tieši runāja, ka divas nedēļas ir lēmuma par deputātu materiālo nodrošinājumu izskatīšanas termiņš. Bet mani šajā sakarā vairāk uztrauc nolikums par palīgiem sekretāriem, tā kā jūs redzat, mēs jau ceturtdien un piektdien strādāsim, un laika darbam ar vēlētājiem nepaliek. Es jau jautāju. Sekretārs Daudišs man atbildēja, ka nolikums par palīgiem sekretāriem stāsies spēkā vienlaikus ar nolikumu par deputātu materiālo nodrošinājumu. Man nav gluži saprotams, kāpēc tāda nesaskaņotība, un varbūt tāpēc, tā kā nolikums jau pieņemts, var darba kārtībā izlemt jautājumus un mēs jau varētu iesaistīt cilvēkus palīgā./

Priekšsēdētājs: */Tātad Prezidijs izskatīja un “Informācijā” jūs droši vien izlasījāt, ka šis jautājums izskatīts. Droši vien būtu labi, ja mēs to izskatītu pēc dienas kārtības, tā kā šis jautājums turpinās, kaut vai šodien vakarā apsēdīsimies un izskatīsim. Vai tomēr labāk būtu pagaidīt līdz rītvakaram? Vai norunāsim rīt sapulcēties 9.30?/

G.Grūbe: Man būtu tomēr priekšlikums– 19.jūnija darba kārtību apmainīt ar 20.jūnija darba kārtību, jo šodien par budžetu mēs apspriedīsim frakcijā, un rītdien uzreiz būs gatavs lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Esmu spiests atgriezties pie jautājuma, kuru ierosināju divreiz. 28.datumā es ierakstīju pieprasījumu sekretariātā. Trešdien noskaidrojās, ka mans pieprasījums pazaudēts. Pēc dabas es nepieminu ļaunu, šo sekretariāta kļūdu es piedodu. Bet liels lūgums, Anatolij Valerianovič, lūdzu, sekretariātā ir jāieved kārtība. Pazaudēts mans pieprasījums. Pazaudēs vēl kaut ko. Es domāju, ka tā strādāt mēs nevaram. Tas pirmais.
Otrais. Savā pieprasījumā es atklāju tā būtību, un arī mutiskā pieprasījumā tika formulēts jautājums par valdības galvas uzstāšanās nepieciešamību ar republikas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu 1990.gadam. Šodien kā otrais jautājums ir apcirptais jautājums. Republikas valdības informācija par ekonomisko situāciju un pasākumiem cenu noregulēšanā Latvijas Republikā. Es domāju, ka tas ir Tits, bet cits [Fedot, da ņe tot – krievu val.] . Tad kāda jēga mums šodien klausīties šo jautājumu, ja valdība katrā ziņā uzstāsies ar par plašāku jautājumu: ar ekonomiskās un sociālās attīstības programmu. Un acīmredzot tai tas būs jādara tuvākajās dienās./

Priekšsēdētājs: */Tūlīt atbildu. Ja jūs iepazināties ar informāciju par Prezidija sēdi, [tad] trešais punkts skan: katru dienu plenārsēdes beigās sekretariāta vadītājs informē par visiem deputātu pieprasījumiem, kuri pieņemti sēdes laikā. Šis tehniskais darbs nākotnē izslēgs šādu pārpratumu.
Otrais. Man šķiet, nebija jēgas atgriezties atpakaļ. Mēs par šo jautājumu diskutējām, mēs patiešām gaidām programmu.Varbūt programma patiešām būs pēc divām nedēļām, varbūt– pēc pusotras nedēļas. Valdība pastiprināti strādā. Taču deputāti pastāvēja uz to, lai noklausītos starpinformāciju par šodienas situāciju. Tas ir izpildīts./

V.Zatuliviters: */Es jūs sapratu, pateicos./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

Lūdzu, otrais mikrofons, vārds deputātam Berklavam.

E.Berklavs: Es ierosinu no 20.jūnija darba kārtības izņemt lēmumprojektu par darba grupas izveidošanu likumu izstrādāšanā. Neredzu ne nepieciešamību, ne arī to, ka pašreizējais Augstākās padomes deputātu sastāvs, kurš ir ievēlēts arī ar militāro spēku līdzdalību, būtu tiesīgs kādam piešķirt vai atņemt pilsoņa tiesības.

Priekšsēdētājs: Runa gan ir par lēmumprojektu, taču es sapratu jūsu priekšlikumu.

I.Bērziņš: Godājamo priekšsēdētāj, es jūs aicinu uz balsošanu likt tieši šo projektu, jo Prezidijā visi jautājumi nopietni tika apspriesti. Mēs, deputāti, vienkārši neesam par daudz ko informēti. Trešdien būs valdības sēde. Ļoti svarīgi budžeta jautājumu nepārlikt uz citu dienu, bet izskatīt tieši otrdien. Tas viss tika ņemts vērā Prezidijā, izskatot to jautājumu. Tāpēc aicinu likt uzreiz uz balsošanu šo variantu un turpināt darbu pie konkrētiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Te nu mēs nonāksim līdz mūsu lēmumprojektam par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Šeit gan ir runa par lēmumu. Un, kā es saprotu, balsošanas kārtībā viens no galvenajiem momentiem būs tieši šis moments, kad mēs nobalsojam. Un tad sākas labojumi un papildinājumi. Šajā situācijā, kā jūs saprotat, labojumus un papildinājumus, it sevišķi par izslēgšanu un par kārtības mainīšanu pēc tam, kad Prezidijs tiešām diskutēja un, var teikt, nevis ar vairākumu, bet lielumlielo vairākumu, pieņēma tādu darba kārtību, man būs ļoti grūti likt priekšā. Bet, ja mēs tagad nobalsosim un balsu vairākums būs, vai tad tie būs papildinājumi vai labojumi.
Pirmais mikrofons.
No zāles: Priekšsēdētāj, ņemot vērā, ka pirmo reizi pēc 50 gadiem Latvijas Republikā būs Jāņu diena, es ierosinu par strādāšanu 22.jūnijā balsot atsevišķi, nevis kopā ar visu nedēļas darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Aleksejev.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Lūk, es saņēmu informāciju par Prezidija sēdi. Visumā tā ir laba doma. Tikai lieta tā, ka ļoti maz informācijas. Te mēs uzzinām, ka tādi jautājumi izskatīti Prezidijā, bet, kas īsti nolemts, paliek mums nezināms. Bet man šķiet, ka tas ir tieši vissvarīgākais jautājums. Tā ka kaut vai pāris vārdos vajadzētu to uzzināt./

Priekšsēdētājs: */Mēs [to] izklāstījām literāri. Ja te nav saprotama doma, ņemsim vērā, ka Prezidija lēmumus vajag precizēt./

A.Aleksejevs: */Jā, Anatolij Valerianovič, tāpēc ka vairākuma frakcija piedalās Prezidija sēdēs, bet mēs ne. Tāpēc viņiem ar to pietiek, bet mums tas ir pilnīgi nepietiekami./

Priekšsēdētājs: */Beidziet! Ja jums nav informācijas, nevajag kaut vai tādā balsī paziņot./

A.Aleksejevs: */Kāda nu ir balss.../

Priekšsēdētājs: */Frakcija “Līdztiesība” taču jau otro reizi piedalās Prezidija sēdēs un pilnīgi izklāsta savu viedokli. Starp citu, kas attiecas uz darbu šādā veidā, tad vismaz frakcijas vadītājs piekrita tam pilnīgi, jo te tika ievēroti arī viņa priekšlikumi. Ja vajag atnākt uz Prezidija sēdēm kādam no neatkarīgajiem deputātiem vienpersoniski, lūdzu, nāciet./

A.Aleksejevs: */Paldies./

G.Agafonovs: */21.jūnijs– tā ir komisijas darba diena. Es uzskatu, ka komisijai pietiktu ar pusi dienas, bet pusi dienas mēs varētu noturēt plenārsēdi, bet 22.jūnijā nestrādāt./

Priekšsēdētājs: */Paldies./

S.Albertiņa: Es skatos, ka jautājums par Vides aizsardzības komiteju atkal ir pārcelts uz trešdienu. Man jau tagad ir izstrādājies savs zināms viedoklis par sistēmu, pēc kuras tas atkal viss notiks, un tāpēc es šaubos, vai mēs trešdien atkal ar to tiksim galā, bet ne tas ir galvenais. Man tikai gribas teikt, ka tad, kad es ieraudzīju mūsu šīsnedēļas darba kārtību un izlasīju, ka mūsu jautājumi atkal pārcelti uz trešdienu, es pati jau savās acīs sāku kļūt smieklīga, nemaz nerunājot par saviem vēlētājiem. Un vispār, godājamo priekšsēdētāj, man arvien vairāk rodas pārliecība, ka es būtībā te nemaz neesmu vajadzīga. Paldies.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumi turpina nākt. Kolēģi deputāti, tātad, ja kāda komisija iebilst, es tomēr liktu uz balsošanu, vai varētu, ka ceturtdien mēs strādātu pēcpusdienā, tas ir, ceturtdien pusi dienas strādātu komisijās un pusi dienas– plenārsēdē. Citādi iebilst viena komisija, es gan Prezidija vārdā nevaru runāt, bet atteikties no Prezidija sēdes es arī nevaru. Varbūt pat nebalsosim. Otrs priekšlikums– sākt plenārsēdi šajā nedēļā pulksten 9.00.
Pagaidiet, jūs tad vismaz motivējiet, nāciet pie mikrofona. Man ir grūti saprast, jo no vietas sauc– stundu ātrāk, stundu vēlāk.

I.Cupruns: Drīkst, lūdzu? Es lieku priekšā– tātad sākt stundu ātrāk no rīta un vakarā stundu vēlāk beigt. Es domāju, ka stunda vakarā mums neko neizteiks. Līdz ar to mēs pilnībā varam iegūt laiku, ko zaudējam 22.jūnijā.

Priekšsēdētājs: Varbūt tomēr balsosim atsevišķi– par stundu agrāk un par stundu vēlāk. Vispirms mēs nobalsosim par to, vai mēs šajā nedēļā varam sākt plenārsēdi stundu ātrāk, tas ir, pulksten 9.00. Pēc tam balsosim par otro priekšlikumu, ka strādāsim arī stundu vēlāk. Lūdzu balsojam par pirmo priekšlikumu, ka varam sākt stundu agrāk. Rezultāts– 95 par. Visi trīs par, tātad 98 par. Jūs, deputāt Birkav, arī par. Tātad rezultāts– 100 par, un lēmums ir pieņemts, ka darbu mēs sāksim pulksten 9.00.
Balsojam arī par otru priekšlikumu, tas ir, ka strādāsim arī stundu vēlāk. Rezultāts– 67 par. Lēmums netiek pieņemts.
Lūdzu uzmanību. Mēs balsosim par Prezidija ierosināto darba kārtību, ņemot vērā, ka 22.jūnijā nestrādājam. Tātad tikai bez 22.jūnija, taču darba kārtības jautājumi paliek. Tie acīmredzot sadalīsies pa trijām dienām. Tāpēc, lūdzu, kuri ir par to, lai apstiprinātu Augstākās padomes Prezidija piedāvāto plenārsēžu darba kārtību, kuras notiek no 18. līdz 20.jūnijam, lūdzu, balsojiet. Rezultāts– par 120, pret– 12, atturas– 11. Jūs arī par? Es atvainojos, tad vēl viens klāt. Līdz ar to darba kārtība ir apstiprināta.
Es vēlreiz gribēju izteikt savu viedokli, ja kāds protestē, tad es došu vārdu. Ja mēs izdarām labojumus vai papildinājumus, tad praktiski tie nav labojumi un nav papildinājumi. Es pareizi nesapratu. Tad mums principā ir jāmaina, jo bija priekšlikums pārcelt no 19.jūnija uz 18.jūniju. Bija arī priekšlikums 19.jūniju samainīt uz 20.jūniju, kā arī ņēmām vērā, ka 21.jūnijā darbu vajadzētu pagarināt līdz pēcpusdienai. Praktiski es neredzu iespēju likt uz balsošanu, jo tad mums ir jāatceļ tas, par ko mēs jau esam nobalsojuši. Principā tas būs diskutējams jautājums, pirmais jautājums– par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Tātad, ja ir iebildumi, lūdzu.
*/Lūdzu, otrais mikrofons./

T.Ždanoka: */Anatolij Valerianovič! Tomēr es lūdzu likt uz balsošanu jautājumus par nolikuma par deputāta statusu izskatīšanu un nolikuma par palīgu sekretāru stāšanos spēkā. Lai arī mums vajadzēs pastrādāt lieku stundu, izskatīt šo jautājumu nepieciešams./

Priekšsēdētājs: */Uz cikiem jūs ierosināt?/

T.Ždanoka: */Nu, rītvakar, piemēram, no 19 līdz 20. Mēs taču nupat nobalsojām, ka strādāsim no deviņiem, tā ka papildu stunda ir arī no rīta./

Priekšsēdētājs: */Jā, jā, jā./
Tātad deputāte Ždanoka ierosina konkretizēt, ka mēs izskatīsim jautājumu par materiālo nodrošināšanu un visu, kas saistīts ar deputāta sekretāru. Deputātes Ždanokas ierosinājums– jautājumu izskatīt rīt pulksten 19.00. Saskaņā ar mūsu ierosinājumu pirms pulksten 19.00 līdz pusstundai būs dots laiks jautājumiem un atbildēm un tūlīt apmēram pulksten 19.00 vai pat mazliet ātrāk izskatīsim šo jautājumu. Deputāte Ždanoka lūdza nobalsot par viņas priekšlikumu. Vēl ir ieradušies deputāti. Mēs tērējam laiku, lieku reizi reģistrējoties. Norunāsim tā, ka tie deputāti, kuri nokavējas, lai viņi reģistrējas. Ko mēs darīsim ar godājamo deputātu Eināru Repši? Mēs norunājām, ka par kavējumu vajag īsi atvainoties... Paldies.
Lūdzu rezultātu. Jā, par vienu deputātu ir vairāk. Kāds izgāja ārā?
Tātad tagad, lūdzu, balsosim par deputātes Ždanokas priekšlikumu rīt apmēram pulksten 19.00, varbūt pat par mazliet ātrāk izskatīt deputāta materiālās nodrošināšanas lietas. Rezultāts– priekšlikums ir pieņemts. Citu priekšlikumu nav?
Turpināsim darbu, izskatot konkrētu jautājumu. Tātad izskatām lēmumprojektu “Par likumprojektu izskatīšanas kārtību”. Lūdzu, vārds komisijas vadītājam deputātam Endziņam.
Tas gan nav reglamentā, tomēr atļaujiet man taisīt vienas minūtes pārtraukumu vai arī pieklājīgi lūgt tos deputātus, kuriem īpaši ir kaut kas apspriežams tajā laikā, kad tribīnē ir runātājs, lūgt viņus iziet blakus telpā un aprunāties (tā nav izraidīšana no zāles), un tad nākt atpakaļ, jo citādi mums ir ļoti grūti strādāt. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūs visi esat saņēmuši lēmumprojektu “Par likumprojektu izskatīšanas kārtību”. Likumdošanas jautājumu pastāvīgā komisija strādāja pie projekta un ir ieviesusi atsevišķus labojumus salīdzinājumā ar to projektu, kas tika izsniegts mums. Atļaujiet man jūs informēt par šiem labojumiem. Man būtu priekšlikums apspriest projektu pa pantiem, pareizāk sakot, pa punktiem, un tādā secībā iet uz priekšu. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka projekts ir vērsts tikai uz jautājumu, lai mēs varētu izskatīt likumprojektus plenārsēdēs.
Tāpēc citi jautājumi projektā nav ietverti, un mēs centāmies maksimāli vienkāršot, lai jautājumu varētu operatīvāk izlemt.
Vēl darba variantā, bet ir gatavs lielā reglamenta projekts, taču pie tā vēl ir ļoti nopietni jāstrādā. Tas prasīs arī laiku. Pieņemot reglamentu, ir nepieciešams, lai būtu izstrādāta likumprojektu izskatīšanas kārtība. Varbūt atļaujiet man jūs informēt pa punktiem, kādas izmaiņas mēs esam ieviesuši. Es gribu pateikt to, ka komisija apspriešanas gaitā praktiski nevienu rakstveida priekšlikumu nav saņēmusi. Es lūdzu visus pastāvīgo komisiju priekšsēdētājus ceturtdien komisijas sēdē dot priekšlikumus, ja tādi ir, vienīgi Ekonomikas pastāvīgās komisijas priekšsēdētājs Kehris ceturtdien atnāca uz pastāvīgās komisijas sēdi un izteica savus jautājumus. Cits neviens interesi netika izrādījis.

Priekšsēdētājs: Tātad ir priekšlikums, kuru izvirza komisijas vadītājs Endziņš. Mazs precizējums. Es saprotu tā, ka tas attiecas ne tikai uz likumprojektiem, bet arī uz lēmumprojektiem. Mēs jau par likumu pieņemam it kā lēmumu, bet mums vēl ir tāda forma kā Augstākās padomes lēmums, kurā nav panti, bet ir lēmuma punkti. Tas attiecināms arī uz lēmumu izskatīšanas kārtību?

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, tagad mēs tātad informējam par attiecīgiem punktiem. Vai arī deputāti ir tiesīgi iesniegt savus priekšlikumus? Tātad pirmā lasījuma nebūs, debates mēs neatklāsim un referāta nebūs. Tagad jūs lasīsit attiecīgos punktus un mēs no zāles jums jautāsim un iesniegsim priekšlikumus.

A.Endziņš: Priekšlikumus iesniegt tikai rakstveidā.

J.Lagzdiņš: Tādā gadījumā par 1.punktu es gribētu izteikt mutiski un iesniegšu arī rakstiski– tātad, ja mēs pirmo rindkopu svītrojam, tad otrā rindkopa kļūst pirmā un šajā...

A.Endziņš: Mēs grozījām pirmās rindkopas redakciju.

J.Lagzdiņš: Tātad otrajā rindkopā ir teikts sekojošais: likumprojektu iesniedz izskatīšanai, pamatojot izstrādāšanas nepieciešamību. Kolēģi, šeit nav minēts, kādā veidā deputātam ir jāpamato likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamība. Var saprast, ka var motivēt gan mutiski un iesniegt Prezidija sekretariātā. Bet, manuprāt, ir jābūt ļoti precīziem. Es ierosinu otrajā rindkopā šādas pirmās divas rindiņas: likumprojektu iesniedz izskatīšanai, tam pievienojot rakstveida pamatojumu par izstrādāšanas nepieciešamību.

A.Endziņš: Jūs saprotat, ka tas ir redakcionāls labojums.

J.Lagzdiņš: Jā, bez šaubām, bet tas ir ļoti būtisks. Nākošajā lappusē vēl man ir tāds labojums: likumprojekta iesniedzējam ir uzlikts par pienākumu pamatot nepieciešamību šajā sakarā grozīt citus likumdošanas aktus. Manuprāt, gan komisijā, gan deputātiem, kuri iesniedz likumprojektu, tam ir jāpievieno arī citi lēmumi vai likumprojekti, kurus nepieciešams pieņemt. Jo, saprotiet, tagad, pieņemot likumu par sabiedriski politiskām organizācijām un partijām, ir jāpievieno lēmums par šī likumprojekta spēkā stāšanās kārtību, gan arī grozījumi Kriminālkodeksā un Administratīvās atbildības kodeksā. Manuprāt, likumprojekta iesniedzējam arī šie normatīvo aktu projekti ir jāiesniedz. Es šo priekšlikumu iesniegšu rakstiski.

Priekšsēdētājs: Redziet, cik ļoti mums vajadzīgs lēmums “Par likumprojektu izskatīšanas kārtību”.

A.Providenko: */Man ir jautājums. Tie labojumi, kas iesniegti rakstiskā veidā komisijā, nezin kāpēc netika pieminēti, bet tika teikts, ka tādu labojumu nebija. Es gribētu precizēt, tad varētu orientēties sakarā ar labojumiem atsevišķo pantu apspriešanas gaitā./

A.Endziņš: */Atklāti runājot, es pat nezinu, par kādiem priekšlikumiem jūs runājat./

A.Providenko: */Es iesniedzu sekretariātā rakstisku priekšlikumu, kā mēs vienojāmies, par labojumu iesniegšanu ierosinātajam lēmumam pa tā pantiem./

A.Endziņš: */Ak vai, es neesmu saņēmis./

A.Providenko: */Nu, lūk, atkal, tā sakot.../

A.Endziņš: */Es tieši teicu, ka nevienu rakstisku priekšlikumu es neesmu saņēmis./

A.Providenko: */Lūk, nupat Dobeļa kungs man apstiprināja, ka viņš nodevis manus priekšlikumus komisijai./

Priekšsēdētājs: */Dobeļa kungs apstiprina, ka viņš atdevis komisijai./

A.Endziņš: */Atliek tikai noplātīt rokas./

Priekšsēdētājs: */Noplātīt rokas– tas ir par maz./

A.Providenko: */Tad man jāizklāsta mutiski tas, ko es nodevu./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Providenko: */Nu, par pirmo pantu bija priekšlikums izņemt pilnīgi 2.rindkopu un ierakstīt, ka tie, kas saskaņā ar konstitucionālajām tiesībām šo.../

A.Endziņš: */Tas jau ir izdarīts./

A.Providenko: */Tas jau ir izdarīts. Skaidrs. Tagad es uzstāšos par katru pantu./

Priekšsēdētājs: */Labi. Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Ļaļins./

Priekšsēdētājs: */Par kādu pantu? Jā, lūdzu./

J.Ļaļins: */Par otro./

Priekšsēdētājs: */Nē, nē./ Vairāk iebilžu nav? Jums par pirmo? Lūdzu.

R.Krūmiņš: Man tomēr ir iebildumi pret formulējumu, ka šajā sakarībā vajag grozīt citus likumdošanas aktus vai Konstitūciju. Šo te Konstitūciju? Vai ir normāli paredzēt jebkurā gadījumā Konstitūcijas grozījumus? Es domāju, ka tas ir ārkārtējs gadījums un to varētu darīt izņēmuma kārtā. Mums varbūt pašreiz tā situācija nav normāla un Konstitūcija ir jāgroza, bet vai vajadzētu to normālā likumdošanā paredzēt?

A.Endziņš: Pati Konstitūcija jau paredz, ka to var grozīt, izdarot izmaiņas. Kāpēc mums arī šeit to neparedzēt? Dzīves nepieciešamība to acīmredzot diktēs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti! Tā kā mums vēl nav lēmuma par likumprojektu izskatīšanas kārtību, vai mēs nevaram vienoties, ka pašreiz šie ierosinājumi tiešām ir papildinājumi, bet tie neizmaina būtībā to punktu, kurš jums ir uz rokām, ja tā var teikt. Vai mēs varam vienoties, ka par tādiem papildinājumiem mēs šeit balsosim, jo komisija neiebilda? Protams, ja kolēģiem būs kādi būtiska vai konceptuāla rakstura priekšlikumi attiecīgajā pantā, tad mums nekas cits neatliks, kā tos uzklausīt, ierosinājumus un papildinājumus pavairot un pēc starpbrīža, tikai tad, kad visiem būs šis materiāls, balsot, jo citādi mēs nevarēsim rīkoties. Vai jūs lasīsiet priekšlikumus?

A.Endziņš: 1.punkts sākas sekojoši: “Likumdošanas iniciatīvas tiesības Augstākajā padomē nosaka Latvijas Konstitūcija”, svītrojot uzskaitījumu, kam ir likumdošanas institūtu tiesības.
Līdz ar to otra rindkopa sāktos sekojoši– deputāta Lagzdiņa priekšlikums – “Likumprojektus iesniedz izskatīšanai, pievienojot rakstveida pamatojumu par attiecīgā likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamību...” Tālāk kā tekstā.
Šeit vēl bija priekšlikums, ka jāpievieno to likumu un lēmumu projekti, kurus nepieciešams grozīt.

Priekšsēdētājs: Tātad šādā redakcijā balsojam par 1.punktu. Rezultāts: par– 117. Tātad šī panta redakcija tiek pieņemta. Apspriežam 2.punktu.

A.Endziņš: Šeit nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Providenko: */Par otro punktu, par 2.pantu. Es ierosinu šī panta 2.rindkopu izņemt, jo šī norma būtībā ir nostiprināta 4.pantā un var tikt izlemta tieši komisijās, tas ir, tā būtībā vienkārši dublējas, un te lēmums ir lieks, pēc manām domām./

Priekšsēdētājs: */Paldies./

J.Lagzdiņš: Vai arī steidzamie likumprojekti tiks iesniegti Prezidijam vai sekretariātam?

A.Endziņš: Neapšaubāmi, sekretariātam jāizskata viss, Prezidijs liek priekšā pēc tam.

J.Lagzdiņš: Ja deputāts vai komisija, kā arī tie, kam saskaņā ar Konstitūciju ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, uzskata, ka attiecīgais likuma vai lēmuma projekts ir aktuāls, vai nebūtu lietderīgi paredzēt tiesības šīm personām vai institūcijām iesniegt likumprojektus tieši Augstākās padomes sesijā, ja reiz dokuments ir steidzams? Mēs zinām, kā pagaidām strādā sekretariāts, arī Prezidijs sanāk reizi nedēļā.

A.Endziņš: Es varbūt gribētu šeit precizēt, ka par likumprojektu, kas iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā, tā vai citādāk lemj tikai sesija. Nekāds Prezidijs, nekāda pastāvīgā komisija nevar lemt– iekļaut vai neiekļaut. Bet šinī gadījumā manas personiskās domas ir tādas, ka tad mēs katrs uzskatīsim, ka mūsu projekts ir steidzīgs. Man personiski kā iesniedzējam tas varbūt liekas. Šeit ir ielikta kāda ideja, ka jebkurš projekts, par kuru ziņo Augstākās padomes Prezidijā, tiek nodots vienai vai vairākām pastāvīgajām komisijām, lai šīs komisijas dotu savu slēdzienu par šo projektu sesijā. Sesija tad lemtu, iekļaut vai neiekļaut, un acīmredzot dotu arī vērtējumu, vai dokuments tiešām ir tik steidzams, ka to uzreiz vajadzētu skatīt.

J.Lagzdiņš: Es pilnīgi pievienojos šim jūsu viedoklim, bet arī tālākajos punktos nav termiņu, kādos visām šīm institūcijām jāizskata. Tas radīs pilnīgu, ja tā var teikt, patvaļu gadījumos, kad Prezidijs vai sekretariāts grib bremzēt likumprojekta tālāko izskatīšanu komisijās un dot termiņu. Tādā gadījumā mēs bezgalīgi ilgu laiku nogremdēsim likumprojektus, kuri būtībā ir ļoti aktuāli komisijās. Kā tas ir starptautiskajā praksē, mēs to zinām.

A.Endziņš: Tālāk termiņš ir norādīts– nedēļas laikā jādod atzinums. Man liekas, ka principā mums ir jāpieturas pie tā, ka likumprojekti nedrīkstētu būt ļoti steidzīgi. Ar tiem jāstrādā ļoti nopietni. Mēs pašreiz orientējamies tikai uz to, ka šodien– ideja, rīt jau pieņemam.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums par 2.punkta 2.rindkopu. Kas izlemj, vai iesniegtais projekts atbilst pirmajā punktā izteiktajām prasībām? Man šķiet, šis jautājums te nav izklāstīts pietiekami skaidri, tāpēc es gribētu arī pievienoties uzskatam, ka šo rindkopu vajadzētu vai nu izņemt, vai skaidri norādīt mehānismu, kā tiek pieņemts lēmums par iesniegtā likumprojekta atbilstību prasībām./

A.Endziņš: */Šo jautājumu izlemj tikai sesija. Ja projekts iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā, komisija var dot savu slēdzienu, pamatojumu tam, kas tur neatbilst, un tā tālāk, bet sesijai ir jāizlemj./

Priekšsēdētājs: Deputāta Zaļetajeva jautājums ir konkrēti par 2.punktu. Šeit teikts, ka izskatāmie projekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēti likumdošanas iniciatīvas reģistrā. Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam. Loģiski, ka šo projektu var atdot atpakaļ sekretariāts vai Prezidijs.

A.Endziņš: Es sapratu.

T.Jundzis: Man tieši šajā sakarībā bija priekšlikums. Lai novērstu šo neizpratni attiecībā uz otro daļu, kas tad atdod atpakaļ, jāizslēdz 2.punkta pirmajā daļā vārds “sekretariāts”, jo sekretariātā mēs iesniedzam jebkurus dokumentus, tas ir, tā sakot, tehnisks izpildītājorgāns. Jāatstāj tikai “Prezidijs”. Praktiski jau tikai caur sekretariātu.

A.Endziņš: Es saprotu, mums bija diskusija būtībā par šo 2.punktu. Es personiski aizstāvu tādu viedokli: ja likumprojekts ir iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā, tā likteni var lemt tikai sesija.
Tāds formulējums kā pašreiz, te es pilnīgi piekrītu deputātam Zaļetajevam, ir ļoti bīstams tāpēc, ka šinī gadījumā komisija, sekretariāts vai Prezidijs, nebūdams Augstākā padome kopumā, var izlemt šādu projekta likteni, jo vienmēr varēs atrast, kur pieķerties, ka, lūk, tas neatbilst..., tas vēl ir..., pie tā vēl jāpiestrādā... un tā tālāk.

A.Providenko: */Es ļoti atvainojos, bet es to biju izklāstījis rakstiskā veidā par 2.pantu. Es ierosinātu tā: likumprojektu, kā te izklāstīts tekstā, var atsaukt, ja tas neatbilst Konstitūcijai, citos gadījumos par priekšlikumu iesniegšanu tiek paziņots plenārsēdē. Un šajā pašā pantā, pēc manām domām, vajag fiksēt tiesības atsaukt likumprojektu pirms tā apspriešanas plenārsēdē, lai jebkurā momentā, teiksim, likumprojekta autors varētu atsaukt šo projektu pirms tā apspriešanas plenārsēdē./

Priekšsēdētājs: Vairāk priekšlikumu nav, mums būs jābalso. Jums ir priekšlikums?

E.Cilinskis: Lai izslēgtu šādus pārpratumus, varbūt varētu tekstu papildināt ar vienu vārdu, ka sesija projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam. Tad arī būtu skaidrs.

Priekšsēdētājs: Tad drusciņ zūd šī punkta būtība. Praktiski te ir jābalso. Skatīsim turpmākos punktus.

A.Endziņš: Man ir priekšlikums formulēt otro daļu šādi: “Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, Augstākā padome projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, norādot termiņu.

Priekšsēdētājs: Jūs arī runājat par Augstāko padomi?

J.Drobots: */Saskaņā ar pirmo punktu, ko mēs tikko pieņēmām, mums likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arī atsevišķiem deputātiem. Un man šķiet, ka atsevišķiem deputātiem būs grūti iesniegt pamatotus likumprojektus, sakarā ar ko mēs varam dažreiz pazaudēt diezgan labas idejas, tāpēc es ierosinātu papildināt 2.pantu ar sekojošo frāzi: “Likumprojekti, ko iesniedz atsevišķi deputāti, var tikt pieņemti izskatīšanai pēc Augstākās padomes Prezidija lēmuma bez nepieciešamā pamatojuma.” Tas dos tiesības dažas racionālas idejas tomēr izskatīt un nepazaudēt tās./

Priekšsēdētājs: */Cienījamo kolēģi.../

J.Drobots: */Sevišķi svarīgi tas ir, iesniedzot alternatīvos projektus./

Priekšsēdētājs: */Cienījamo kolēģi! Ja ir projekts, laikam ir ideja, laikam ir kaut kāds pamatojums./

T.Jundzis: Es atvainojos, ka runāju vēlreiz, bet es domāju, ka 2.punkta otrajā daļā principā ir pareizi norādīts– tātad var atdot atpakaļ, un to var izdarīt Prezidijs, jo te ir runa par tīri tehniskiem apstākļiem, kuru dēļ šis likumprojekts vienkārši nav sagatavots, taču tas likumprojekta iesniedzējam nebūt neliedz iespēju pārsūdzēt, teiksim, Prezidija rīcību Augstākās padomes sesijā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi tieši tādu tehnisku procedūru paredzēt, tā jau ir ļoti augstā līmenī, ka Augstākās padomes Prezidijs sākotnēji izskata un, ja tur kaut kas neatbilst, atdod atpakaļ, jo likumprojekti tiek iesniegti ļoti neizstrādāti. Un katru tādu nesagatavotu dokumentu iesniegt sesijai un paredzēt to jau mūsu šajā lēmumā būtu nepareizi. Es vēlreiz saku– tas neliedz projekta iesniedzējam iespēju griezties tieši sesijā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, jūs sākat atkārtoties! Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels: Te jāņem vērā elementāra loģika: 2.punkta 2.rindkopa ir jāpārceļ uz 3.punkta noslēgumu, jo es skatos saistībā– 3.punkta 2.rindkopā teikts, ka komisijām jādod atzinums par likumdošanas iniciatīvas iekļaušanu Augstākās padomes darba kārtībā. Ja 2.punkta pēdējā rindkopa nāks aiz šīs rindkopas, tad mēs varam te izdarīt mazu redakcionālu labojumu, proti: ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, komisija projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, un tad iznāk ļoti loģiski. Tad iznāk, ka komisijas kompetencē ir apstiprināt, un nekādu domstarpību nevar būt par to, kas lems par projekta atdošanu. Ja jūs piekristu tādam redakcionālam labojumam vai kompozicionālai teksta pārcelšanai, tad te viss būtu loģiski, saglabātos teksts un, manuprāt, nebūtu arī domstarpību.

Priekšsēdētājs: Paldies! Pirmais mikrofons.

No zāles: Es pilnīgi piekrītu Albertam Belam, jo šī otrā rindkopa nav vajadzīga. Trešā punkta sākums jau norāda, ka likumprojekts tiek iesniegts attiecīgajai komisijai, kura pēc tam tad lemj, vai nu atdot atpakaļ, vai dot tālāk apspriešanai.

Priekšsēdētājs: Paldies! Trešais mikrofons.

R.Repša: Man liekas, ka mēs tomēr visu laiku putrojamies par šā punkta būtību. Es gribētu izteikt priekšlikumu, lai novērstu šīs nesaskaņas un nevajadzīgās diskusijas. Otrajā rindkopā norādīts– ja iesniegtā likumprojekta forma neatbilst galvenajām prasībām, piemēram, tad, ja likumdošanas iniciatīvas autors iesniedz šo projektu, teiksim, uz tualetes papīra gabaliņa, tad, bez šaubām, Prezidijs bez garām diskusijām tūlīt pat momentāni atdod autoram to atpakaļ. Daudzi domā, ka Prezidijs šeit var voluntāri iejaukties, teiksim, tad, ja tam nepatīk saturs, un atdot atpakaļ šo likumprojektu. Taču, ja runa būs par saturu, tātad pēc būtības, tad to, protams, vēlāk lems Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Es jūs varu informēt– līdz šim uz tualetes papīra neviens dokuments nav iesniegts. Es jūtu, ka šeit, vismaz šajā projektā, man kā sēdes vadītājam kaut kas pirms balsošanas ir jārezumē, tā nav komentēšana, bet rezumēšana. Mums faktiski ir trīs nopietni priekšlikumi, kuri ietver praktiski visu to, kas šeit tika runāts. Lūdzu, uzklausiet mani: pirmais priekšlikums ir ļoti vienkāršs: 2.punkta 2.rindkopu vienkārši izslēgt. Nākamais priekšlikums, ko pirmoreiz ierosināja deputāts Jundzis, bija tāds, ka tas 2.rindkopā var palikt, bet 1.rindkopā izsvītrot “vai sekretariātam”. Tātad šo uzdevumu dot tikai Prezidijam. Un Prezidijs var lemt par to, vai projekts atbilst vai neatbilst. Es domāju, lai paliek gan forma, gan saturs, drīzāk gan saturs, jo Prezidijā tomēr ir visu komisiju priekšsēdētāji. Lai nu kur, bet tur nenotiek vispārēja balsošana, tur notiek tiešām izskatīšana. Tātad tas būtu otrais priekšlikums. Trešais priekšlikums bija tāds, ka vispār šo 2.rindkopu pārcelt uz 3.punktu kā 3.rindkopu. Es gan gribētu piezīmēt, ka 2.punkta jēga tā autoriem bija drusciņ citādāka. Tādi ir šie trīs priekšlikumi, un mēs varētu tagad tos balsot. Ja jūs negribat, neuzstājat, lai visus šos trīs priekšlikumus nodrukā un izsniedz jums uz rokām. (Zālē kāds kaut ko saka.) Kā, lūdzu? Balsot?

A.Endziņš: Nē, es piekrītu 2.variantam...

Priekšsēdētājs: Tad sāksim balsošanu ar otro– deputāta Jundža un... variantu.

A.Endziņš: Jundža un Ļaļina apvienoto priekšlikumu...

Priekšsēdētājs: Un vēl tur bija kolēģi, kuri... Nē, Jundža nē, Jundža būs atsevišķi. Es nolasīšu. Balsojam punktu sekojošā redakcijā: “Izskatāmie likumprojekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēti likumdošanas iniciatīvu... reģistrā.” Un nākamā rindkopa tiek svītrota. Tas bija pirmais priekšlikums.
Otrais priekšlikums, es tomēr atkārtošu, būs tas pats: “Izskatāmie likumprojekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēti likumdošanas iniciatīvu reģistrā”, un nākamā rindkopa sāksies: “Augstākās padomes Prezidijs...”. Te redakcija būs drusciņ citādāka: “Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, tad Augstākās padomes Prezidijs likumprojektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam.”
Un trešais būs tāds, ka otrā punkta pirmā rindkopa paliks tāda pati, bet otrā rindkopa tādā redakcijā, kādā tā ir uzrakstīta, tiks pievienota trešajam punktam kā trešā rindkopa. Kolēģi Bojār, ir sākusies balsošana...

J.Bojārs: Balsošana vēl nav sākusies. Es gribu atgādināt par procedūras jautājumu. Pirmais uz balsošanu vienmēr tiek likts redakcijas kolektīva variants, atvainojiet, komisijas variants.

Priekšsēdētājs: Paldies! Komisijas vadītājs izteica domu, ka viņi atsakās, bet, ja ir pretenzijas, tad balsosim četrus variantus. Un pirmais variants tiek likts uz balsošanu..., es nemitīgi atkārtoju, ka pirmais variants ir tieši tāds pats, kāds ir uzrakstīts jūsu lēmuma projektā. Komisijas vadītājs atteicās, bet acīmredzot komisijas locekļiem ir pretenzijas.

A.Endziņš: Ja jūs tādā veidā formulējat, tad es ierosinu precizējumu, kas jau izskanēja,– “Augstākās padomes Prezidijs projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, norādot...”

Priekšsēdētājs: Mīļo kolēģi, tas taču ir elementāri! Es jums prasīju: vai ir vai nav jābalso komisijas iesniegums. Jūs sākāt teikt, ka jūs pievienotos tam un tam. Līdz ar to jūs teicāt, ka neuzstājat balsot par pirmo variantu, un es to neliku uz balsošanu. Tad, kad nāks otrais variants, tad ir skaidrība, vai ne? Taču komisijas loceklis protestē. Tātad jautājumu nav, balsosim variantu bez kaut kādiem labojumiem, kā tas ir iesniegts. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Tātad priekšlikums tiek noraidīts.
Tālāk. Lai nebūtu nekādas putrošanās, es atvainojos, pārpratumu, man tomēr ir jālasa katrs priekšlikums atsevišķi. Tagad balsosim par to, ka no šī otrā punkta pilnīgi tiek izslēgta 2.rindkopa. Tiek pilnīgi izslēgta. Pēc tam balsosim Jundža priekšlikumu, kurā būs ierosināts, ka 2.rindkopa nav izslēgta, bet tai būs precizējums, ka Augstākās padomes Prezidijs to var izdarīt. Bet tagad balsojam variantu, ka vajag pilnīgi izslēgt 2.rindkopu.Tas, manuprāt, bija deputāta Ļaļina un vēl dažu deputātu priekšlikums.
No zāles: Deputāta Ļaļina priekšlikums man ir šeit rakstveidā, kur ir pielikts klāt */“norādot galīgās izstrādāšanas termiņu”/, tas ir tas, par ko mēs vienojāmies trešajā variantā: “Augstākās padomes Prezidijs”, un norādot pārstrādes termiņu.

Priekšsēdētājs: Labi, balsojam to priekšlikumu, kur ir atstāts viss, kā ir, vienīgi pilnīgi izslēgta 2.rindkopa. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Arī nav? Priekšlikums tiek noraidīts. Tagad balsosim sekojošu priekšlikumu...
*/Jums par procedūru? Lūdzu. (Nav dzirdams.) Kāpēc? (Nav dzirdams.) Paldies. Tātad tie deputāti, kuri ienāk un iziet balsošanas laikā, lai publiski atvainojas, jo viņi vienkārši traucē strādāt mums visiem. Es to nedomāju garas apspriešanas laikā– tas ir cits jautājums. Bet, ja balsošanas laikā kāds iziet vai ienāk, tad lai pieiet pie trešā mikrofona un atvainojas pirms iziešanas un pirms ienākšanas./ Lūdzu reģistrāciju! */Nu, bet kā citādi? Nevar taču mūžīgi reģistrēties. Jā, ierosina vēl, lai viņi veiktu speciālu rituālu vai pēc kaut kādas austrumnieku metodes mestos ceļos vai vēl kaut kā citādi./
Lūdzu rezultātu! 132, 133.
*/Cienījamie kolēģi! Tas attiecas uz jums pašlaik, jums saskaņā ar mūsu lēmumu jāpieceļas, jāatvainojas deputātiem, jo mums jāatkārto reģistrācija, ja jūs balsošanas laikā ienākat. Nē, ne par nokavēšanos, bet par ienākšanu zālē reģistrācijas laikā. Anulēt, lūdzu, un vēlreiz reģistrācija. Ko? Lūdzu./

L.Kurdjumovs: */Pirmkārt, es atvainojos par to, ka es nosebojos uz sesijas sēdi. Otrkārt, es lūdzu atkārtoti nobalsot par pirmo jautājumu tāpēc, ka balstoties uz 132 cilvēkiem, kuri šeit ir klāt, jautājums par balsošanas faktu– 67 balsis par– ir izsmelts./

Priekšsēdētājs: */Vispirms reģistrēsimies. Jūs zināt, nav vajadzīgi nekādi paskaidrojumi par nosebošanos, jo tas būs ilgi. Katram ir, tā teikt, savi acīmredzami cēloņi, kāpēc viņš noseboja. Vienkārši mēs nolēmām, ka katrs atvainojas, jo mums nepārtraukti ir jāreģistrējas. Lūk, galvenā nozīme. Tas bija deputāta Kurdjumova priekšlikums, kurš vispār mūs regulē un iesniedz savus priekšlikumus par elektronisko balsošanu saskaņā ar mūsu uzdevumu./
Lūdzu rezultātu! 140, 141, 142. */Tā es sapratu. Paldies. 143. Nu, es gribēju jums iebilst, cienījamais kolēģi Kurdjumov. Mēs pieņemam lēmumu, bet ne procedūru, un lēmumam tur puses balsu nebija./
Tātad tālāk. Balsojam trešo priekšlikumu, es to nolasu: “Izskatāmie likumprojekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēti likumdošanas iniciatīvu reģistrā. Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, tad Augstākās padomes Prezidijs projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam.”
No zāles: Pārstrādāšanas termiņu norādot.

Priekšsēdētājs: “Norādot pārstrādāšanas termiņu”. Kas par pārstrādāšanas termiņu?

Priekšsēdētājs: Es nevaru atklāt diskusiju par projekta punktu, ja šis projekts mums vēl tikai jāsāk apspriest. Ja mēs apspriedīsim un pieņemsim šos priekšlikumus, tad varēsim atgriezties pie otrā punkta. Ejam, lūdzu, tālāk. */Lūdzu./

No zāles: */Es atvainojos, Anatolij Valerianovič, es tomēr iesniedzu priekšlikumu, un tas bija vairāk vai mazāk vienprātīgs. Ja spriest pēc balsošanas rezultātiem, tad jautājuma būtība ir tā, ka šīs tiesības tiek nodotas Prezidijam. Es ierosināju, bet jūs nelikāt šo labojumu uz balsošanu, 2.rindkopas tekstā ierakstīt: “atgriezt [atpakaļ], ja tas neatbilst konstitūcijas normām, dažos gadījumos par iesniegto priekšlikumu tiek paziņots plenārsēdē”. Tas ir, tas praktiski likvidē domstarpības starp Prezidiju un Augstāko padomi./

Priekšsēdētājs: */Redziet, kas par lietu, šis likumprojekts varbūt patiešām ir pretrunā ar Konstitūciju, jo tiek iesniegts likumprojekts par Konstitūcijas labojumiem, attiecīgi jūsu priekšlikums nedarbojas./
No zāles: */Tātad tad vispirms tiek iesniegti Konstitūcijas labojumi, bet pēc tam tiek izskatīts likumprojekts. Tādā kārtā iznāk divi likumprojekti./

Priekšsēdētājs: */Es saprotu. Jūs tagad runājat pats sev pretī. Izmainīt Konstitūciju, vispirms izmainot konstitūciju, nav iespējams. Saprotat? Jūs runājat pats sev pretī. Bet, lūk, otro daļu es varu likt uz balsošanu– par to, ka atteikuma gadījumā Prezidijs iesniedz šo jautājumu sesijas plenārsēdē./

No zāles: */Informē sesijas plenārsēdi?/

Priekšsēdētājs: */Nu, informē vai iesniedz.../

No zāles: */Un lēmums tiek pieņemts attiecīgi Augstākajā padomē./

Priekšsēdētājs: Jā.

No zāles: */Anatolij Valerianovič! Ir tāds priekšlikums par balsošanas procedūras būtību. Varbūt vispirms šeit nobalsot par 21. un 24.punktu, par to, kā balsot, bet pēc tam atgriezties, citādi mēs te ilgi sēdēsim./

Priekšsēdētājs: */Esmu vienisprātis ar jums, bet, ja mūsu kolēģis ierosina citu, man viņš ir jāuzklausa./ Lūdzu.

No zāles: Man tāds pats priekšlikums kā Gavrilovam: lai mēs nenonāktu strupceļā, sāksim ar 24.pantu, jo 24.panta trešā rindkopa bija tieši tā rindkopa, ar ko mums bija jāpieņem šis lēmums. Tātad, ja vienai un tai pašai normai piedāvā vairākus formulējumus, pieņemt to, par kuru savākts vairāk balsu. Tā ka tad, kad saņem 86, būtu jāpieņem. Bez 24.panta mēs nevaram pieņemt pārējos. Es ierosinu sākt ar šo pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet mūsu kolēģis uzstāj, ka es neesmu nobalsojis viņa labojumu, un es esmu spiests to darīt, jo tā esam vienojušies. Vēl balsojam piekto priekšlikumu, kas ir sekojošs: “Izskatāmais likumprojekts tiek iesniegts Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēts likumdošanas iniciatīvu reģistrā. Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, par ko Augstākās padomes Prezidijs ziņo sesijai plenārsēdē.”
*/Pareizi ziņoju? Viss, balsojam./ Lūdzu rezultātu! Lēmums nav pieņemts. Mēs pie šā punkta varam atgriezties, kad izskatīsim attiecīgo punktu, kur tieši ir šis...

A.Endziņš: 24.punkts.

Priekšsēdētājs: 24.punktu. Nu, redziet, tagad ir tā, ka pēc reglamenta jābūt pārtraukumam, bet 12.00 mums jānoklausās valdības ziņojums. Tāpēc mums acīmredzot šā lēmuma izskatīšana būs jāpārtrauc. Klausīsimies valdību, jo, šā vai citādi, ja mums ies tā kā tagad, kad mēs šim otrajam punktam esam notērējuši stundu, tad mums būs jāstrādā kā Maskavā sestdienās un svētdienās un arī bez atvaļinājuma. Bet tagad ir pārtraukums, es atvainojos– īsam paziņojumam vārds sekretariāta vadītājam Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie komisiju priekšsēdētāji! Lūdzu uz piecām minūtēm tūlīt pēc pārtraukuma sākuma pienākt pie sekretariāta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums 30 minūtes.

Priekšsēdētājs: Vai es varu lūgt deputātus atturēties no komentāriem un nekavējošas informācijas apspriešanas? Tagad ļausim saviem kolēģiem uzdot īsus, kodolīgus jautājumus un saņemt vēl īsākas un kodolīgākas atbildes.
Lūdzu, deputāts Felss.

A.Felss: Cienījamo premjer! Zinot stāvokli laukos un zinot, ka pieņemts lēmums par agrāro reformu, vai jūs esat gatavs pacelt agrāro reformu valdības politikas līmenī?

I.Godmanis: Es domāju, lai ieviestu agrāro reformu, ir ļoti svarīgi divi posmi. Valdības līmenī ir jābūt Agrārās reformas departamentam, kas, starp citu, jau tika nodibināts, un nebūt ne jau iepriekšējā administrācija pie tā ir strādājusi. Tātad Agrārās reformas departaments strādā tiešā valdības pakļautībā un nosacīti ieiet valdībā ar Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka ekonomiskās reformas jautājumos starpniecību. Lūk, Agrārās reformas departamenta pārstāvjiem ir jābūt konsultantiem un uz Augstākās padomes balstītās valdības politikas virzītājiem rajonos. Ārkārtīgi svarīgi, kāda ir vietējās pašvaldības attieksme, jo ļoti liela nozīme būs, kā strādās arī uz vietām, ne tikai Agrārās reformas departaments. Perspektīvā mūsu plānā ir pārvaldes, kuru daļējā pakļautībā būtu izpildkomitejas un Lauksaimniecības ministrija. Acīmredzot ir ļoti svarīgi, kā mēs samērosim darbību municipālā, departamenta un Ministru padomes līmenī. Es paredzu, ka agrāro reformu departamenta spēkiem vien izdarīt nevarēs. Ļoti svarīgi, kā notiks sadarbība ar vietējām padomēm. Es domāju, ka Agrārās reformas departamenta un arī pašvaldību darbībai izpildes līmenī ir jābūt koordinētai, lai praktiski varētu realizēt reformu, par kuru lēmumu jūs esat pieņēmuši pagājušajā sēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Agafonovs.

G.Agafonovs: */Godmaņa kungs! Ekonomisko situāciju pasliktina esošās nekārtības finansu norēķinos. Lūk, jau daudzus mēnešus uzņēmumi nevar normāli dzīvot un strādāt. Kolosāla anarhija. Katru nedēļu mainās norēķinu kārtība. Kārtības ieviešana šajā ziņā neprasa nekādus materiālos resursus. Es griežos pie jums ar lūgumu, ar jautājumu, ar vēlēšanos ieviest šajā lietā kārtību. Tas nav jautājums, tā ir vēlēšanās.
Un otrais. Mēs noklausījāmies jūsu informāciju par ekonomisko situāciju. Bet es pieņemu, ka šī informācija tika dota vienā plānā. Tika uzskaitītas problēmas rūpniecībā, vieglajā un visā rūpniecībā [kopumā], arī lauksaimniecībā. Bet nekas netika teikts par to, ko jau dara valdība, ko gatavojas darīt, lai tāda ārkārtas stāvokļa nebūtu tuvākajā, varbūt, nākotnē. Situācija taču ir ārkārtēja.
Jāizstrādā kaut kādi ārkārtēji pasākumi, dienu un nakti ir jānodarbojas ar to, lai mums parādītos kaut kādas labas perspektīvas. Citādi man pēc jūsu uzstāšanās ārkārtīgi drūms noskaņojums. Paldies./

I.Godmanis: */Es varu atbildēt, ka, domāju, nav pienācis laiks kaut kādiem tādiem smagiem noskaņojumiem. Ja mana uzstāšanās bija drūma, tad tā atbilst diemžēl īstenībai, tas ir pirmais. Otrais. Ko dara valdība šajā periodā? Varu atbildēt trijos aspektos. Pirmkārt, bija mēģinājumi kaut kādā mērā tomēr mazināt to ažiotāžu, veikt pasākumus, konkrēti, var teikt, ka tie ir pat administratīvi pasākumi ažiotāžas samazināšanai nepieciešamo tautas patēriņa preču pieprasījumā. Tas neattiecas uz ražojošo sfēru. Tas bija variants, kā jūs labi zināt, talonu ieviešana, kaut arī tā bija vietējo padomju kompetence, bet tomēr tā bija valdības iniciatīva. Zināmā mērā var teikt, ka, kaut arī situācija neuzlabojās, tā tomēr nevirzījās uz sliktāko pusi. Tas ir attiecībā uz pienu, sevišķi Rīgas pilsētā. Tur, tiesa, iedarbojās variants, ka tika laists darbā piena kombināts. Tāpat jāmin pasākumi, kurus cenšamies veikt par benzīnu. Tas ir par patēriņu.
Otrais. Otrais, kā es jums teicu, un tas, ko jūs teicāt: bija haoss, it īpaši savstarpējos norēķinos. Tas ir tas, ko es teicu par korespondencrēķiniem. Te ļoti stipri pastrādāja mūsu deputāti, arī PSRS tautas deputāti iesniedza deputātu pieprasījumu, it īpaši centrālajiem orgāniem, par banku norēķinu sakārtošanu starp uzņēmumiem. Te atgriezās atkal norēķini, tā sakot, ar savstarpējiem maksājumiem. Bet, kā es jums teicu, šis periods, no marta līdz jūnijam, maksāja ļoti dārgi. Tāpēc, ka jau tīri organizatoriski sarežģīti ir risināt jautājumu, kuri saistās ar, es saku 30, bet domāju kaut kur ap 50 miljonu apjomiem. Tas ir noregulēts. Tagad norēķini starp uzņēmumiem var notikt vairāk vai mazāk, vismaz pēc agrākās shēmas. Tas vienkārši palielina ātrumu.
Trešais. Trešais jautājums saistās ar pasākumu izstrādāšanu. Domājam, ka mēs, kā tika nolemts Augstākajā padomē, iesniegsim valdībai programmu, kas sastāvēs no divām daļām. Īsā programma, kas būs aprēķināta faktiski līdz varbūt šī gada beigām un nākamā gada sākumam, un garāka programma. It īpaši, būs konkrēti rēķini un aprēķini tajās reformās, kuras mēs ierosināsim attiecībā uz cenu politiku attiecībā uz investīcijām. Katrā gadījumā varu teikt tikai vienu, ka, ja jūs patiešām uzskatāt, ka situācija savstarpējos norēķinos nav uzlabojusies, tad mēs gribētu šo informāciju saņemt, it īpaši no rūpniecības ministra. Tāpēc, ka mēs arī veicām pasākumus, bet varbūt tie ir nepietiekami./

Priekšsēdētājs: */Trešais mikrofons. Lūdzu./

A.Providenko: */Cienījamo Ministru padomes priekšsēdētāj! Man jautājums ir īss, tāpēc var būt īsa atbilde. Vai mūsu republikā turpināsies programma “Mājoklis–2000” uz valsts kapitālieguldījumu rēķina? Spriežot pēc tagadējām valsts pārvaldes orgānu darbībām, šī programma pārstāja būt prioritāra kā finansējuma jautājumos, tā arī materiālo resursu komplektācijā./

I.Godmanis: */Jā, skaitļi rāda, ka dzīvokļu celtniecībā galveno smagumu, tā sakot, ir uzņēmušies dzīvokļu celtniecības kooperatīvi, tāpat notiek atskaitījumi no uzņēmumu līdzekļiem. Investīcijas, centralizētās investīcijas, kur dzīvokļu celtniecība, vismaz [tās] plāna izpilde, patiešām ir nožēlojama, kaut kur 5, 7, 10%. Tā ir tendence; cik mēs varēsim iedalīt centralizētos līdzekļus, investīcijas dzīvokļu celtniecībai, to mēs varēsim pateikt tajā momentā, kad izveidosim kopējos līdzekļus. Ja es jums tagad teikšu, ka mēs, tā sakot, pilnā tempā turpināsim to, kas bija ieplānots programmās “Dzīvoklis–90” un, kā jūs teicāt, “Mājoklis–2000”, tas būs pārsteidzīgi. No otras puses, es domāju, ka te tomēr vajag sabalansēt visas proporcijas, bet pašlaik fakts ir tāds, ka dzīvokļu daudzums, kas tiek būvēts uz centralizēto investīciju rēķina, krasi samazinājies./

A.Providenko: */Jautājuma otrā daļa svarīgāka par pirmo: par materiālo resursu komplektāciju neatkarīgi no finansējuma avotiem./

I.Godmanis: */Jā, es domāju, ka tas acīmredzot ir celtniecības ministra kompetencē. Tātad koncepcija, kas tiks iekļauta valdības programmā, noskaidrosies, te galvenais ir atrisināt vienu problēmu. Jūs kā celtnieks to zināt, tā ir būtiska problēma. Te ir pretruna starp celtniecības organizācijām un vietējo varu. Kā apgādāt ar nepieciešamajiem būvmateriāliem? Kādā veidā īstenot šo materiālo apgādi, ja līdz šim laikam materiāli atrodas celtnieku rokās vai materiāli tiek iedalīti tikai tajā momentā, kad jau noslēgts konkrēts kontrakts starp celtniecības organizācijām un vietējās pašpārvaldes orgāniem. Te ir nepieciešama proporcija. Es nepiekrītu tam, ka arī pirmais variants ir ideāls, un otrais variants ir ideāls, jo ir taču tādi objekti, kuriem ir republikas nozīme, un to intereses var nonākt konfliktā ar vietējo pašvaldību. Tomēr, ievērojot to, ka sociālā sfēra ir visvairāk atpalikusi, man liekas, ka proporcijai jābūt tādai, ka pirmām kārtām ar materiāliem tiktu apgādāti tie pasūtījumi, kuri ir visbūtiskākie jau konkrētā rajona iedzīvotājiem. Tāda ir mana atbilde./

S.Beskrovnovs: */Cienījamo Ministru padomes priekšsēdētāj! Savā uzrunā jūs teicāt, ka viens no nodomāto sarunu ar Savienību punktiem ir savstarpējā norēķinu saskaņošana Savienības un republikas budžeta formēšanā. Tai pašā laikā deputātu rokās ir sagatavots dokuments, kurš, pēc manām domām, vienpusīgā kārtā maina procentu likmi. Vai jūs uzskatāt tādu ceļu par tiesīgu, un vai tas neradīs tendenci, ka pa tādu pašu ceļu varētu iet pašvaldību orgāni uz vietām? Es domāju, ka mēs varam pēc kāda laika paaugstināt apgrozības, transporta, ienākumu nodokļu likmi līdz 1000, bet tā kā tā budžeta problēmas neatrisināsim./

I.Godmanis: */Jā. Es gribētu atbildēt sekojošo. Pastāv tomēr zināma proporcija tur, kur runa ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli un ienākuma nodokli uz transportu, kuri 100% apmērā paliktu republikā. Taču tur, kur runa ir par apgrozījuma nodokli, proporcija ir izmainīta, atlikuši 82%. Redziet, es uzskatu, ka te ir ļoti svarīgi, kā pareizi izvēlēties ceļu. Finansu ministrija to aprēķina un parāda mums, kāda ir situācija. Taču faktiski es jums jau teicu, ka ir zināms Savienības parāds kompensāciju izmaksās uz lauksaimniecības produkcijas dotāciju rēķina, tas pašlaik ir apmēram 300 miljonu. Tā ir vienkārši neizmaksātā nauda, izmaksāta tika tikai daļa– 215 miljoni, neskatoties uz iepriekšējām norunām. Tas ir, netiek izpildītas savstarpējās vienošanās– tas ir pirmais.
Un otrais. Kā būt ar Savienības uzņēmumiem? Tie taču praktiski strādā republikā, tātad cilvēki, kas strādā tajos, dzīvo šeit, republikā. Ja ir tāds augsts procents, kad apmēram vairāk nekā 40% iet atskaitījumos centram, tad [tikai] aprēķinos iznāk, ka tāda ražošana būs ar plānoto peļņu un tamlīdzīgi. Tomēr praksē tā neiznāk. Te jābūt proporcionālai reakcijai, tāpēc šo procentu vietā 82 procenti– tas nav tāds politisks solis, kā jums šķiet. Bet, no otras puses, likumdevējiem jānonāk pie tāda viedokļa: ja budžets tiek formēts no apakšas, tad šeit piedāvātais ceļš ir pareizs, bet tad tam jāiziet no vietējiem budžetiem no apakšas uz augšu, republikas līmenī, pēc tam līgums Savienības līmenī. Un, cik man zināms, Finansu ministrijas pozīcija ir tāda: šeit tiek pieņemts lēmums attiecībā uz procentu likmju izmaiņām, pēc tam par to ir runa tālāk– Vissavienības finansu ministrijā, citādi ļoti grūti ieturēt principu– no apakšas uz augšu./

S.Beskrovnovs: */Es jūs pareizi sapratu? Jūs par ideju formēt budžetu no apakšas?/

I.Godmanis: */Jā, protams./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Gerasimovs.

V.Gerasimovs: */Cienījamo premjerministr! Jūs nupat daudz runājāt par dienas kārtībā esošajiem priekšlikumiem. Mēs rīt skatīsim jautājumu par budžetu. Tajā ir priekšlikums, kas atbilst jūsu uzskatam par to, ka transporta budžets pilnībā jāatstāj republikā. Sakarā ar to man ir jautājums. Kāds šodien ir transporta ienākumu un izdevumu bilances līmenis? Kādi ir šodien mūsu izdevumi, transporta izdevumi, tai skaitā ceļu uzturēšanai? Vai šajā jautājumā mums ir šī negatīvā bilance?/

I.Godmanis: Es gribētu īsi, bet precīzi atbildēt par stāvokli transportā. */Atbildēt precīzi uz jūsu jautājumu, kāda pašlaik ir bilance, cik līdzekļu republika iedala ceļu uzturēšanai un cik to skaitā ir centralizēto līdzekļu, man grūti, man nav tādu datu. Es varu teikt tikai to, ka, par nožēlošanu, arī transporta sfēra pārdzīvo nepatīkamu joslu, tas nozīmē, ka arī mūsu dzelzceļam ir diezgan ievērojams mīnuss, tas ir, pārvadājumu līmenī maijātas ir tieši 90% no kopējā. Maijā notika kaut kāds lēciens. Un tas pats arī ostā, kur mēs samaksājām sodus, republikā samaksāts sods praktiski viena miljona līmenī, situācija šeit nav uzlabojusies. Es uz jūsu jautājumu konkrēti neatbildēšu. Es palūgšu transporta ministru Janovski atbildēt konkrētāk. Šāda izziņa, pieņemot piedāvāto variantu, ir patiešām vajadzīga./

V.Gerasimovs: */Esiet tik laipni, lūk, vēl jautājums, ja drīkst, viens mazs jautājums./

Priekšsēdētājs: */Apstājieties, lūdzu, ne mazus, ne lielus. Mēs vienojāmies par vienu jautājumu./
Lūdzu, deputāts Kide.

E.Kide: Cienījamais premjerministr! Jūs nosaucāt inflācijas straujā pieauguma procentu republikā, jūs nosaucāt arī skaitļus, kas liecina, ka kooperatoru ieņēmumi ļoti strauji pieaug. Tas izpaudās tai naudā, kas tiek izmaksāta un kas atnāk atpakaļ. Man šai sakarā ir jautājums. Sakiet, kā sadalās inflācijas procenti starp kooperatoru algu, kas ienāk apgrozībā, un pārējo, varētu teikt, ierindnieku algu, kas ienāk apgrozībā. Kāds ir procentuālais sadalījums, kas liecinātu, cik liels ieguldījums pieaugumā ir kooperatīviem un pārējai iedzīvotāju daļai?

I.Godmanis: Uz tādu jautājumu es gan neatbildēšu, jo viss ir tādā vienā katlā kopā. Es varu tikai nedaudz ar skaitļiem raksturot situāciju, mūsu emocionālo attieksmi pret kooperatīviem. Tātad kooperatīvi, kas strādājuši no gada sākuma, pārdevuši preces un snieguši pakalpojumus apmēram par 340 miljoniem rubļu, turklāt tikai vienu sestdaļu iedzīvotājiem, piecas sestdaļas acīmredzot valsts organizācijām un iestādēm. Tas raksturo, ka kooperatīvi nestrādā tādā veidā, kā bija domāts. Tas ir viens.
Otrs ir jautājums par to, ka kooperatīvi ved daudz ko ārā no republikas, respektīvi, iepērk izejvielas, izved produkciju un ieved atpakaļ naudu. Tas ir tas, ko jūs jautājat. Diemžēl precīzu datu man nav, es varu pateikt tikai to, ka vismaz 10 procenti tiek vesti ārā, pēc statistikas datiem. Es arī pats domāju, ka tas ir pārāk maz, bet tā ir realitāte– 10 procenti. Es atvainojos, desmitā daļa no ienākumiem ir tā, ko ved ārā. No vispār realizētajām precēm pārdoti ārpus republikas tiek 20 procenti. Tā ir piektā daļa. Tas ir vairāk. Un vēl ir vesela virkne tādu kooperatīvu kā, teiksim, zinātniskās projektēšanas, konstruktoru un tā tālāk. Viņu ienākums no ārpusrepublikas veiktās darbības veido trešdaļu. Tas nozīmē: ja ved ārā piektdaļu un ja trešdaļu darbu izpilda ārpusē, tad ved iekšā naudu. Tas ir inflācijas moments, par ko es runāju. Precīzi skaitļi ir jāsameklē, par tiem es jums neesmu gatavs atbildēt. Es tikai gribu pateikt, lai ir skaidri zināms, ka tās nav deviņas desmitdaļas, 80 vai 90 procenti. Tā tas nav. Es gribu mazliet nomierināt, pasakot, ka kooperatīvi tik plēsonīgi nedarbojas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Man jums no desmit esošajiem viens mazs jautājums. Jūs minējāt skaitli: darba ražīgums pieaudzis par 4,7%. Esiet tik laipni, sakiet, lūdzu, par cik šo 4,7% robežās palielinājās darba ražīgums uz cenu palielināšanās rēķina?/

I.Godmanis: */Jūs gribat, lai es atbildētu pēc kopējā apjoma?/

V.Zatuliviters: */Nē, es negribu pēc kopējā apjoma. Jūs nosaucāt skaitli. Bet darba ražīguma pieauguma ceļi ir dažādi, tai skaitā ir arī tāds ceļš kā cenu paaugstināšanās. Mani interesē, kāda daļa no šiem 4,7% attiecas uz cenu pieaugumu?/

I.Godmanis: */Es jums varu atbildēt par vienu sfēru. Teiksim, par to sfēru, kurā darba ražīgums kaut kā izpaudās visvairāk, tas ir tirdzniecības sfērā, jo tur bija liels pieprasījums un tamlīdzīgi. Tur apmēram 25, pat 27 procenti nāk tikai uz cenu paaugstināšanās rēķina, t.i., ceturtā daļa. Par citām sfērām es jums atbildēt nevaru, es palūgšu, lai ekonomikas ministrs sniegtu jums precīzu izziņu./

V.Zatuliviters: */Paldies./

I.Godmanis: */Bet tas laikam ir pats augstākais procents, tādā nozīmē, ka [to] tirdzniecība izpildīja reāli./

V.Zatuliviters: */Paldies./

A.Aleksejevs: */Es lūdzu piedošanu, es jautājumu uzdošu ar savu balsi. Politiķi republikas iedzīvotāju apziņā neatlaidīgi ieviesa domu par lauksaimniecības prioritāti, par lielākās daļas rūpniecības uzņēmumu nevajadzīgumu un tautas saimniecības orientāciju uz Rietumiem. Sakiet, lūdzu, ja pārtrauktu pārtikas produktu piegādes Padomju Savienībai, tad kādu daļu varētu šodien eksportēt uz Rietumiem un cik tas dotu mums konvertējamā valūtā?/

I.Godmanis: Es gaidīju šo jautājumu, speciāli esam izveidojuši arī tabulu. Es jums teicu, ka kopējais preču izvedums un ievedums ražošanas sfērā mums, ņemot Latviju un visas republikas, arī ārvalstis, ir negatīvs– ap 600 miljoniem. Protams, precizēt ir ļoti grūti, mums šai skaitā nav ierēķināti pakalpojumi, kas šeit uz vietas tiek izdarīti, tāpat jāņem vērā, ka arī no citām republikām iebraukušie iedzīvotāji izved ārā daļu produkcijas, daļu ieved. Tas viss veido aptuveni ap 400 miljoniem, bet, runājot par pārtiku, mums ir pozitīva bilance ar desmit republikām un negatīva bilance ar četrām republikām: ar Gruziju, Azerbaidžānu, Moldāviju un Armēniju, turklāt tie ir absolūtie skaitļi, kas saistīti ar Gruziju un Moldāviju, lielākoties uz vīnu un augļiem. Tie ir ļoti mazi, ar visām pārējām republikām, arī ar Krievijas Federāciju, pārtikas preču ziņā ir pozitīva bilance. Ko tas nozīmē? Es varu atbildēt: tādā gadījumā, ja mums izdosies attīstīt lauksaimniecības pārtikas ražošanas sfēru, mēs ar savu produkciju, kas tagad mums ir plusā, konkrēti– pāri par 500 miljoniem rubļu, būsim interesanti un vajadzīgi kontrahenti un, ja pāriesim uz tirgu, mēs būsim vēl interesantāki ar šo produkciju. Tāpēc nevar teikt, ka mums lauku prioritāte nav vajadzīga, ka tas mums neko nedos, jo rūpnieciskā sfēra, izņemot vieglo rūpniecību un kokapstrādi, mums ir mīnusā. Tas nenozīmē, ka mēs drīkstam pārvilkt svītru rūpniecības uzņēmumiem, to neviens nevar atļauties darīt, neviena bagāta valsts to nedarīs. Attiecībā uz ārzemēm man jāatbild sekojoši: patlaban ir tāds stāvoklis pārtikas ziņā, ka par 217 miljoniem rubļu mēs to ievedam. Tā, ka kaut ko izvest būs ļoti grūti. Šajā ziņā mums ir mīnuss. Mums jāpiekrīt, ka cerēt uz to, ka tuvākajā laikā spēsim eksportēt pārtikas preces, izņemot zivju produkciju, nevaram, un šeit es kārtējo reizi gribu griezties pie saviem likumdevējiem, ka jautājums par zivīm ir viens no perspektīvākajiem jautājumiem, tas jārisina, sākot ar politisko līmeni, lai zināmā mērā izpildītu ministra lēmumu un republikas pārziņā nonāktu šī saimniecība, pastāvot normālām līgumattiecībām ar Savienību. Mēs varam interesēt citas republikas ar saviem pārtikas ražojumiem, tāpēc mēs nedrīkstam nekādā ziņā samazināt to īpatsvaru.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka, pēc tam mums būs jākonsultējas, jo pēc reglamenta tuvojas pusdienas laiks.

S.Buka: */No jūsu uzstāšanās, premjerministra kungs, redzams, ka valdība pašlaik tikai konstatē, kāds ir inflācijas līmenis, bet patiesībā absolūti nav spējīga ietekmēt to. Tai pašā laikā inflācijas procesi nostādīja uz nabadzības sliekšņa pirmām kārtām maznodrošināto republikas iedzīvotāju slāņus. Ar atsevišķām akcijām te neko nevar izdarīt. Arī ar ārpusbudžeta fondu veidošanu, kā ierosina Finansu ministrija, šo problēmu atrisināt nav iespējams. Tomēr ko valdība ierosina mums jau tuvākajam laikam kā sociālās garantijas republikas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem?/

I.Godmanis: Es varētu atbildēt praktiski divos līmeņos. Ātras receptes šeit nav. Un cienījamam deputātam es varu atbildēt tā: lai mēs principā mainītu situāciju, mums ir principiāli jāmaina arī cita ekonomiskā likumdošana. Ir jāiedarbina sabiedrībā tie ekonomikas likumi, kuri, starp citu, ir jūsu turpmākajā darba kārtībā. Tie ir likumi par uzņēmējdarbību, tie ir likumi par īpašuma formu līdztiesību. Bez fundamentālas ekonomiskās likumdošanas ieviešanas dzīvē nekas neizdosies nevienai valdībai. Tas ir viens.
Otrs jautājums ir vēl smagāks. Es jau teicu, ka mums 37 procenti iedzīvotāju dzīvo principā zem 144 rubļiem praktiski nabadzībā, un tie 10 procenti zem 100 rubļu līmeņa dzīvo vēl nabadzīgāk. Vidējā pensija Latvijā ir 98 rubļi. Mēs labi zinām, ka mums ir 170 tūkstoši pensionāru, viņi nevar gaidīt, kamēr šie likumi tiks ieviesti dzīvē. Tāpēc arī nav brīnums, ka Maskavā netika pieņemts projekts par pārtikas, par maizes cenu paaugstināšanu, tas ir, topošā cenu reforma. Es domāju, ka pārejas periodā, kamēr šī likumdošana netiks pieņemta Augstākajā padomē un pēc tam caur valdību dzīvē ievirzīta, ir divi varianti. Pirmais variants– mums ir jāizveido grupa, kura būs pasargāta no straujiem inflācijas uzbrukumiem. Kā mēs to varam izdarīt? Mums ir jānosaka tās pārtikas preces un zināmas nepārtikas preces, kuras jānosedz ar racionalitāti, tas ir, ar tiem pašiem taloniem un tām pašām kartiņām. Un, lai mēs spētu, kā jau es teicu, stājoties amatā, samaksāt lauku ražotājiem, kas ražo pārtikas produktus, kurus mēs acīmredzot dalīsim pēc taloniem, turpmāk mums zināms preču klāsts jāpārdod par komerccenām. Mums nav citas izejas, kur naudu ņemt, lai kompensētu ražotāju izdevumus. Lūk, tāda ir mūsu taktika līdz tam brīdim, kamēr mēs spēsim dzīvē īstenot likumdošanu, kas aktivizēs ražotājus. Nav nekādas citas receptes. Bez ražotāju aktivizēšanas mēs neko nepanāksim.

Priekšsēdētājs: Deputāti ir ļoti ieinteresēti informācijā, kuru sniedz valdība. Jautājumus ir uzdevuši 10, bet pierakstījušies 20 deputāti. Ir priekšlikums strādāt līdz pulksten 14.00 un tad izbeigt jautājumu uzdošanu. Tā bija informācijas noklausīšanās, mums nekāds lēmuma projekts nav jāpieņem. Vai jūs piekrītat? Tātad mēs turpinām uzdot jautājumus un pusdienas pārtraukumu organizējam pēc pusstundas, praktiski pēc 25 minūtēm? Lūdzu par šo priekšlikumu nobalsot. Ieslēdziet balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojiet! Rezultāts: par– 53, pret– 65, atturas– 12. 53 no 147 nav tomēr puse. 147– tā ir iepriekšējā reģistrācija? Vajadzētu reģistrēties no jauna, lai man būtu skaidrība, no kāda skaita 65 ir balsojuši par. Es atvainojos, 53. Lūdzu reģistrēsimies! Rezultāts– 142. Tātad jautājumu uzdošana tiek pārtraukta. Paldies jums! Debatēs ir pierakstījies viens deputāts. Vai dosim vārdu vai turpināsim pēcpusdienā? Godātie kolēģi! Ja mums ir jautājums– informācija, lūdzu, bez izsaucieniem no zāles. Ja ir kādi priekšlikumi, pasakiet, mēs nobalsosim, nevis tā: vieni– jā, otri– pret, un tad es ar ausīm te klausos, kurā pusē skaļāk skan. Tā taču lēmumu nevar pieņemt.

A.Aleksejevs: */Man ir par vadīšanu, par procedūru. Kā es sapratu Ministru padomes priekšsēdētāju, viņš atveda sev līdzi lauksaimniecības ministru un celtniecības vadītāju, tā ka acīmredzot būtu interesanti turpināt dažu jautājumu noskaidrošanu ar viņiem, tāpēc es ierosinu pēc pārtraukuma turpināt domu apmaiņu ar šiem vadītājiem./

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Mēs taču vienojāmies, ka mums ir zināms darba ritms un ka pirmdienās pēc pusdienām notiek frakciju sēdes. Es domāju, ka pašreiz nav pamata mainīt dienas ritmu, kāds mums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi priekšlikumi?

G.Agafonovs: */Man ir priekšlikums nevis no frakcijas, bet no manis personīgi. Mēs nevienu nedēļu neizpildām darba plānu, tāpēc es ierosinu šodien pēc pusdienas no trijiem līdz pieciem strādāt šeit, bet pēc tam, pulksten piecos, pārcelt darbu uz frakcijām./

V.Seleckis: Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Patiešām šodien mēs nedrīkstam beigt savu darbu, kamēr šis nolikums nav pieņemts, bet citādi, es domāju, ka mēs burtiski stāvam uz vietas savā darbā.

Priekšsēdētājs: Vai jums neliekas, ka mēs, risinot procedūras jautājumus, bez 15 minūtēm nevaram iztikt, kaut gan pusstundas laikā varējām pabeigt šo jautājumu? Ja kāds grib runāt, lai uzstājas. Valdībai ir interesanti pēc tik plašas informācijas sniegšanas paklausīties, un mēs pulksten 14.00 pabeigtu izskatīt šo jautājumu. Vēlējumus valdībai droši vien var izteikt īsā rezumējumā, ka mēs pieņemam zināšanai vai kaut kā citādi. Vai mēs nevarētu strādāt tā raitāk un konstruktīvāk?

S.Dīmanis: Pēcpusdienā ir vajadzīga frakcijas sēde. Mēs vienmēr pārkāpjam, bet tā nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Jautājumus mēs nobalsojām un vairāk neuzdodam, kaut gan gribētāju bija daudz. Tagad, lūdzu, atļaujiet man vadīt vēl sēdi līdz pulksten 14.00 un pabeigt šī jautājuma izskatīšanu. Vai es varu lūgt balsot? Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Rezultāts: par– 73. Tātad lēmums ir pieņemts. Tagad debates, bet, ņemot vērā mūsu saspringto laiku, to, ko abas frakcijas izteica, debatēm varētu atvēlēt piecas minūtes. Vēl jo vairāk tāpēc, ka debatēs pagaidām ir pierakstījies viens deputāts– Providenko. Lūdzu– jums vārds.
Par ministriem, kuri uzaicināti. Es domāju, ka pusdienas pārtraukumā un citā laikā tie, kas vēlas, var palikt zālē un turpināt konkrētas sarunas par to, kas kuram deputātam interesē. Es ceru, ka Ministru padomes priekšsēdētājs arī kādu brīdi varēs turpināt sarunu. Lūdzu.

A.Providenko: */Cienījamie deputāti! Nemaz nevēloties sabiezināt krāsas, tomēr gribu, ievērojot pašlaik ļoti sarežģīto situāciju mūsu galvenajās nozarēs, bet es pārstāvu celtniecības nozari, ar visu atbildību paziņot, ka, ja mūsu svārstīšanās starp centralizēti plānojamo un tirgus ekonomiku sakritīs ar sociālās situācijas svārstībām, tad radīsies rezonanses parādības, kas būs spējīgas sagraut visu sabiedrisko sistēmu. Vispārējā sabrukuma pirmais upuris kļūs celtniecība pēc darblīgumiem un ar to saistītās tā saucamā celtniecības kompleksa nozares. Tā vienmēr notiek jebkurā ekonomikā, tai skaitā arī tajā, kādā mēs pašlaik atrodamies, es nezinu, kā to nosaukt. Celtniekus pirmos skar lejupslīdes, stagnācijas un krīžu triecieni. Šajā gadījumā arī plānveida ekonomika nav izņēmums. Piemēram, celtnieki jau izjutuši investīciju aktivitātes samazināšanos, parādījās bezdarba briesmas, tā ka mūsu uzskati satur negatīvi noskaņotās puses priekšlikumus. Draudi palikt bez darba liek ierosināt radikālus variantus.
Pirmais. Mēs esam noguruši, atkārtojot sabiedrībai, tai skaitā arī celtniekiem, apnicis klausīties vispārzināmas patiesības par to, ka tirgus ekonomika sākas ar tirgū formējamajām cenām, bet nevis pēc patēriņa ekonomikas receptēm kabinetos. Spēkā esošā tāmju cenu kocepcija ir tik trūcīga, ka ir pat neērti runāt par to, ko tā neievēro. Pašreizējo cenu galvenais uzdevums– maksimāli aptīrīt celtniecības organizācijas. Es pat nesāktu te minēt skaitļus, bet tā ir pilnīgi
neprognozējama situācija. Valsts budžets šodien būtībā akumulē līdzekļus, bet pēc tam tos izsniedz attīstībai dažādu fondu un līdzekļu veidā. Vairāk saņem nebūt ne tā organizācija, kas labāk strādā, bet tā, kura vairāk apmierina augstāk stāvošos orgānus. Tas šodien ir absolūti tā, kā jau bija. Ar to pašu saimnieciskā patstāvība, pašplānošana, pašpārvalde, es jau nerunāju par pašregulēšanos, ar diskriminējošo tāmju cenu sistēmu tiek grauta pašos pamatos.
Kādēļ es par to runāju? Tāpēc, ka vairākkārtējas mūsu apelācijas pie bijušās valdības, var taču teikt, ka tagadējo vēl, protams, kritizēt šajā sakarā neklājas, bet tās darbības, kādas tiek veiktas pašlaik, pēc būtības atkārto to, kas jau bija.
Otrais. Celtniecības produkcijas tirgus cenu noteikšana iespējama tikai tirgus ekonomikā. Es uzskatu, ka tieši celtniecības nozare šodien praktiski bez lielām pārmaiņām var pāriet uz tirgus ekonomiku paātrinātos tempos, ja tam būs, teiksim tā, tieši valdības labā griba. Valdības, kas apsolīja savā platformā, ka tā cieši nodarbosies ar šiem jautājumiem.
Trešais. Darblīgumu celtniecības atdalīšana no valsts un tās pāreja uz tirgus sektoru jārealizē pakāpeniski. Ar šo jautājumu jānodarbojas jau šodien. Tad investīciju pieprasījumu un darblīgumu sistēmas jaudas (tās pie mums, īstenībā, ir ļoti viegli uzskaitīt) var saskaņot ar tiem pirmajiem privatizācijas etapiem, par kuriem mēs šeit runājām. Nākošais solis jāveic mājokļu celtniecības sfērā. Te es, protams, tādā jautājuma nostādnē piekrītu premjerministram. Mājokļu celtniecības produkcija ir tāda, ka to var ražot arī ne pēc pasūtījuma, bet agrāk nezināmam patērētājam pēc cenrāžu cenām. Jāpārdod mājokļi uz kredīta, par skaidru naudu, istabas, dzīvokļi un kotedžas tiem, kuri var nopirkt. Tas samazinās rindas uz valsts mājokļiem, saistīs iedzīvotāju līdzekļus, dos dzīvu naudu darbu uzņēmējam.
Lai uzturētu augstu ražošanas un konkurences līmeni mājokļu celtniecībā, daļu darblīgumu jau šodien jānodod kooperatīviem, bet sarežģītākie varbūt arī ārzemju firmām.
Ceturtais. Paralēli ir jārada tirgus infrastruktūra, komercbanku tīkls, konsultāciju firmas, birža, t.i., vesela rinda jautājumu, kuri patiesībā ne jau šodien radušies. Bet šajā sakarā ilgstoši netiek veikti nekādi praktiski soļi.
Piektais. Jādomā, ka līdzīga celtniecības organizācija atbrīvos investorus, darbuzņēmējus, projektētājus, plānošanas orgānus, finansu iestādes no nepieciešamības atzīmēt viens otram atsevišķus trūkumus, bet ļaus patiešām nodarboties ar kaut kādu principiālu, iepriekš nospraustu un konsekventi izpildāmu uzdevumu.
Un sestais. Ar visu nopietnību ir jāizturas pret pārejas perioda organizāciju. Pēc būtības, mēs daudz runājam no visām tribīnēm par administratīvi komandējošās sistēmas salaušanu, par pāreju uz regulējamas sistēmas ekonomiku, bet īstenībā tā nav. Administratīvi komandējošā sistēma atbrīvojās no atbildības, es citu vārdu neatrodu. Visi tie, kuri agrāk ieņēma amatus valdībā, vadošos orgānos, vienkārši izraka sev ierakumus. Kurš asociācijās, kurš tagadējā jaunajā ministrijā, bet, nepārejot faktiski uz ekonomiski regulējamiem procesiem, šodien neviens nav atbildīgs. Un tā rezultāti ir redzami. Baigais nepabeigtās ražošanas pieaugums, algas, kuras izmaksā nenopelnītas un rada inflāciju, pie tam visās, burtiski bez izņēmuma, ražošanas sfērās samazinājusies, teiksim tā, gatavās celtniecības produkcijas izlaide. Ja šīs problēmas netiks izskatītas kompleksi, es uzņemos drosmi apgalvot, ka mēs novedīsim republikas saimniecību līdz sabrukumam, pie kam process iegūs neatgriezenisku raksturu. Es ierosinu pirmām kārtām izstrādāt likumdošanas pamatus par celtniecības lietu organizāciju. Bet varbūt labāk un precīzāk– likumu kodeksu par arhitektūru un celtniecību. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Noklausoties Ministru padomes priekšsēdētāja ziņojumu, jūs vēlreiz pārliecinājāties, cik sarežģīta ir ekonomiskā situācija mums republikā. Dabīgi, ka nevienam no mums šeit neradās vēlēšanās par tādu ekonomikas stāvokli mest akmeni mūsu jaunajam Ministru padomes priekšsēdētājam. Tas, ka mēs šodien izskatām šo jautājumu, zināmā mērā ir to nopelns, kuri šodien tajā vai citā formā pārstāv šeit opozīciju. Jo mēs uzskatām, ka mūsu republikas iedzīvotāju intereses– tās ir arī mūsu intereses. Pirms gada republikas darbaļaužu Internacionālā fronte piedāvāja savus pakalpojumus tagad jau bijušajam Ministru padomes priekšsēdētājam Breša kungam. Mēs piedāvājām savu palīdzību arī koncepcijas izstrādāšanā un politiķu sarauto partnerības sakaru atjaunošanā ar uzņēmumiem citos valsts reģionos. Darbaļaužu internacionālā fronte ietilpst PSRS Apvienotajā darbaļaužu frontē, un es domāju: kā tādas masu organizācijas locekļi mēs droši varētu palīdzēt atjaunot šos partnerības sakarus, kuri panīka un pagrima politiķu neprasmīgās darbības dēļ. Bet es šeit gribētu apstāties pie kāda mums visai raksturīga piemēra, kā mēs risinām jautājumus. Nezin kāpēc visi svarīgākie jautājumi pie mums netiek pietiekami apspriesti un netiek pietiekami izskatīti. Ņemiet jebkuru. Ņemsim arī Deklarāciju, ņemsim arī alternatīvo likumu. Ko vēlaties. Vienmēr mums nav laika, vienmēr mēs ierobežojam runātājus, vienmēr mēs ierobežojam kā laika ziņā, tā arī jautājumu skaita ziņā. Šodien Ministru padomes priekšsēdētājs atnāca šurp ar visai pamatotu ziņojumu, atveda savus līdzstrādniekus, lai atbildētu uz tiem jautājumiem, kuriem jābūt interesantiem priekš mums kā deputātiem un kuri šodien interesē tos, kas klausās mūs pa radio. Tāpēc, lūk, tāda attieksme izraisa vismaz izbrīnu. Man jāsaka, ka par ekonomiskajiem jautājumiem, par iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un rūpniecības precēm man trešo reizi bija izdevība noklausīties šeit ziņojumu. Savā laikā es noklausījos Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka runu pagājušajā sesijā. Un man jāsaka, ka viņa uzstāšanās izskanēja tā, it kā viņu vajadzētu apbalvot ar aplausiem. Viņš toreiz runāja, par cik simtiem miljonu pieaugusi iedzīvotāju apgāde ar nepieciešamajiem produktiem. Mēs jau šajā sesijā dzirdējām tirdzniecības ministra uzstāšanos, kuru atkal visumā vajadzētu apbalvot ar aplausiem, jo viņš atkal informēja mūs, par cik pieaugusi produktu pārdošana iedzīvotājiem. Taču Ministru padomes priekšsēdētājs teica, ka galvenajos pārtikas produktu veidos un grupās tas noticis tikai uz cenu pieauguma rēķina. Pagājušajā nedēļā es uzstājos pēc tirdzniecības ministra ar ierosinājumu izveidot komisiju, kas nodarbotos ar mūsu cenu prakses izpēti. Komerciālo cenu, aukcionu. Tomēr arī tas nezin kāpēc neatrada izpratni pie mums ar jums. Un es domāju, ka šodien mēs vismaz pieņemsim tādu lēmumu, tā kā Ministru padome jau pieņēma lēmumu par komerciālajām cenām, taču mūs šeit neviens neinformēja par šo cenu politiku. Es domāju, ka šis ir nākamais jautājums, un pastāvu uz to, lai tāda deputātu komisija tomēr tiktu izveidota. Lūk, deputāti man jau saka, rāda uz laiku, ka vajag noapaļoties. Nu, ko, esmu spiests, tā sakot, beigt savu uzstāšanos, jo es zinu, ka pēc manis it kā runātāju vairs nav. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Un Sergejam Dīmanim arī ir paziņojums.

S.Dīmanis: Frakcijas sēde arī 15.30 parastajā vietā.

Priekšsēdētājs: Un tagad man viens uzaicinājums. Vienu mirklīti, godātie kolēģi, mazu uzmanību, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs! Varbūt frakcijas sēde beigsies 18.30, varbūt 18.00. Lūdzu visus, kuriem ir interese par lēmuma projekta izstrādi par likumu izskatīšanas kārtību, atnākt šurp uz zāli. Mēs turpināsim debatēt, lai rīt sēdes laiks nebūtu jāiznieko dažreiz ļoti vienkāršiem jautājumiem. Šeit būs komisijas vadītājs Endziņš. Tādā gadījumā rīt mēs varbūt produktīvi virzīsimies uz priekšu jautājumā, kas skar tieši mūs, bet plenārsēdē tomēr vairāk izskatīsim tos darba kārtības jautājumus, kas skar visu republiku. Vai vēl ir paziņojumi? Nav. Paldies.