Par Laika piemiņas monētas laišanu apgrozībā

Latvijas Banka laiž apgrozībā “Laika monētu” – unikālu 1 lata bimetāla piemiņas monētu. Monētas centrālā daļa kalta no neierastas krāsas un mazpazīstama metāla – dūmakaini zilā niobija, ko ietver sudraba aplis. Īpaši ir arī “Laika monētas” tēli – heraldiskā pieclapu roze un astronomiskais pulkstenis, kura centrs ir atstāts brīvs ar iespēju monētas īpašniekam veikt personisku gravējumu.
Monētu izgatavošanai niobiju tikai pirms dažiem gadiem sāka izmantot Austrijas kaltuve Münze Österreich, novērtējot tā spēju mainīt krāsu elektroķīmiska procesa rezultātā, jo, lai gan krāsainas monētas numismātikas pasaulē pazīstamas jau sen, tās veidotas, metālu pārklājot ar emalju vai krāsu.
Niobijam ir arī īpaša saikne ar Latviju, proti, tā atklājējs un nosaukuma devējs ķīmiķis Heinrihs Roze savu karjeru un pirmos pētījumus 19.gadsimta sākumā sāka kā māceklis Jelgavas aptiekā.
“Laika monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža – 5000.
“Laika monēta” iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 27.
19. gs. sākumā ķīmiķa karjeru un pirmos pētījumus kā māceklis Jelgavas aptiekā sāka Heinrihs Roze (Heinrich Rose; 1795–1864). Vēlāk viņš devās uz Berlīni, kļuva par profesoru un Prūsijas Zinātņu akadēmijas locekli. 1844. gadā Heinrihs Roze pamatīgi izpētīja minerālus kolumbītus un tantalītus no dažādām zemēm un atrada tajos vēl vienu elementu, kura īpašības ļoti tuvas tantalam (lat. – Tantalum). Heinrihs Roze to nosauca par niobiju (lat. – Niobium). Abi vārdi saistīti ar grieķu mitoloģiju – Niobe ir Zeva dēla Tantala meita. Niobijs tiek izmantots iekārtām, kurām jādarbojas augstā temperatūrā un agresīvā vidē. Monētu izgatavošanai niobiju tikai pirms dažiem gadiem sāka izmantot Austrijas kaltuve Münze Österreich, novērtējot tā spēju mainīt krāsu elektroķīmiska procesa rezultātā, jo, lai gan krāsainas monētas numismātikas pasaulē pazīstamas jau sen, tās veidotas, metālu pārklājot ar emalju vai krāsu.
Monētas reversā attēlotā astronomiskā pulksteņa vēsturiskais prototips atrodams Melngalvju nama greznajā zelminī. Monētas pulksteņa ciparnīcai nav rādītāju, zilais niobija diska centrs ir brīvs. Tas aicina un ļauj atzīmēt (iegravēt) īpašo mirkli: cilvēka piedzimšanu, jaunas idejas uzplaiksnījumu, liela darba nobeigumu, jaunas ģimenes tapšanu – to, ko saucam par notikumu. Ne jau velti šī ir “Laika monēta” – dāvana, kurā katrs īpašā veidā var saglabāt atmiņas.
Monētas aversa centrālo, niobija daļu rotā heraldisks rozes – mīlestības un cieņas – simbols. Savukārt mazie, tik tikko saredzamie burtiņi H un R neuzkrītoši atgādina par savulaik Latvijā strādājušā zinātnieka atklājumu.

Monētas priekšpuse (averss) Centrālajā daļā – heraldisks rozes simbols, zem tā burti H un R. Ārējā gredzena augšpusē lokveidā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, pa kreisi un pa labi no monētas centra gadskaitlis 2004 dalītā veidā, lejā lokveidā uzraksts VIENS 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss) Pulksteņa ciparnīca, kuras centrālajā daļā – stundu un minūšu norādes, ārējā daļā – mēnešu nosaukumi un datumi.

Monētas josta
Gluda