Gaismas lokā – pasaku ķēniņš un valstsvīrs

7. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika tradicionālie kultūras svētki “Gaismu sauca”. Šoreiz tie bija veltīti dzejnieka, izcilā pasaku meistara un tulkotāja, publicista un valsts darbinieka Kārļa Skalbes 125 gadu atcerei. Kopā ar Latviešu biedrību svētkus rīkoja Rakstnieku savienība un Vecpiebalgas pagasta padome.

Piemiņas noskaņā (no kreisās) Andrejs Legzdiņš, Vera Gribača un Ivars Zukulis Foto: Andris Kļaviņš

Diskutē zinātnieki

Zelta zālē, kur visu rīta cēlienu risinājās zinātniskā konference, bija iekārtota izstāde “Kārlis Skalbe un 18.novembra Latvija” ar retiem izdevumiem, rokrakstiem un fotoattēliem no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja un citiem krājumiem. Literatūras zinātnieki Viesturs Vecgrāvis, Aija Priedīte-Janelsiņa, Ella Buceniece un citi pētnieki referēja par galvenajiem motīviem Kārļa Skalbes daiļradē, viņa liriku neoromantisma kontekstā, pasaku tēliem Eiropas ideju kopsakarībās. Visskaļākos aplausus izpelnījās Prāgas Kārļa universitātes profesors Pāvels Štolls ar savu emocionālo stāstījumu par Skalbes darbu tulkojumiem čehu valodā un sava skolotāja profesora Radegasta Paroleka lielo ieguldījumu šajā darbā. Plašo kultūras programmu vainagoja pasakas “Kā es braucu ziemeļmeitas lūkoties” koncertuzvedums, ko iestudējis režisors Uģis Brikmanis.

Bērnu prieki un medusmaize

Baltā zālē bija pārtapusi par Pasaku istabu. Bērni noskatījās studijas “Dauka” animācijas filmu “Kaķīša dzirnavas”, sarunājās ar režisori Rozi Stiebru un dzīvoja līdzi vokālās studijas “Knīpas un knauķi” priekšnesumiem. Pat pašus bailīgākos atraisīja “Pasaku spēles kopā ar Puķu Ansi”. Topošie leļļu teātra aktieri, Kultūras akadēmijas studenti, kopā ar bērniem iejutās Kārļa Skalbes pasaku tēlu pasaulē.
Līgo zālē visu dienu viesus uzņēma Kārļa Skalbes novada goda istaba. Mājīgu vidi sarunām un atmiņu stāstiem veidoja lielais saimes galds un piemiņas lietas no “Saulrietiem” – siltais mētelis un mazais koferītis, ar ko rakstnieks devies trimdas ceļos, sievas Lizetes un meitas Ilzes mīļlietiņas, arī dzimtas lielā Bībele. Andrejs Legzdiņš parādīja 1988. gada videolenti par ciemu dienām “Saulrietos” pēc garo gadu desmitu prombūtnes. Novadnieki izspēlēja “Lauztu rūtu smaržu no viņiem laikiem”. Goda istabas viesi tika cienāti ar īstu rudzu maizi, medu un tēju no Vecpiebalgas pļavu puķēm un zālēm.

Censoņi un veiksminieki

Kādi ir K.Skalbes pseidonīmi? Kā K.Skalbes “Mazās piezīmes” sasaucas ar mūsdienu lielajiem jautājumiem? Ko tu zini par satīriķi K.Skalbi? – tie bija daži no 20 jautājumiem, uz kuriem bija aicināti atbildēt 10. – 12. klašu skolēni un vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņi Rīgas Latviešu biedrības un Rakstnieku savienības rīkotajā konkursā “Ko tu zini par Kārli Skalbi”. Tūlīt pēc zinātniskās konferences notika tā noslēguma ceremonija un laureātu apbalvošana.
Žūrijas komisijas priekšsēdis Ilgonis Bērsons un visi pieci komisijas locekļi vienprātīgi atzina, ka atsaucība bijusi necerēti liela un iesūtītie darbi – gan satura, gan valodas ziņā – ļoti labi. Saņemti 70 darbi no visiem Latvijas novadiem. Pēc pirmās izlasīšanas par labākajiem atzīti 27, no tiem otrajā kārtā kā paši izcilākie novērtēti 8 darbi. Žūrija teica īpašu paldies skolām ar krievu mācībvalodu, kuru audzēkņi arī piedalījušies konkursā un savus darbus uzrakstījuši labā latviešu valodā. Ilgonis Bērsons: “Sakauto šajā konkursā nav. Starp dalībniekiem ir daži veiksminieki, visi pārējie ir censoņi. Lielākoties gan censones, tomēr ir arī vīriešu kārtas dalībnieki un viens no viņiem – veiksminieks. Konkurss ir radījis veselu kustību, un būtu labi, ja šī jaunatnes daļa turētos kopā, ja turpinātos viņu interese par Kārli Skalbi un literatūru vispār.”
Balvas un apgāda “Elpa” dāvātos Kārļa Skalbes “Mūža rakstu” iznākušos sējumus saņēma konkursa uzvarētāji no Valmieras, Mazsalacas, Cēsīm Skrundas, Dobeles, Limbažiem un Rīgas.
Konkurss bijis ciets rieksts ne tikai dalībniekiem, bet arī vērtētājiem: jāizlasa 70 darbi, no kuriem daži – 60 lappušu apjomā. Kļūdu neesot bijis pārāk daudz. Neatbildēts palicis jautājums, kāpēc Kārlis Skalbe emigrēja 1944.gadā. “Mūža rakstu” sastādītājs Ilgonis Bērsons atzinās, ka arī pats nezina uz to precīzu atbildi. Maz varēja palīdzēt arī rakstnieka mazdēls Andrejs Legzdiņš: “Vecāmāte man teica, ka tāpēc, lai man nebūtu jāstājas komjauniešos. Bet droši vien bija gan kādi lielāki iemesli.”
Vai nu radīsies kāda Skalbes pētnieku kustība vai ne – to rādīs laiks. Žūrijas locekļi teicās starp konkursa dalībniekiem redzam gan nākamos rakstniekus, gan literatūras zinātniekus un muzeju speciālistus. Rakstnieku savienības priekšsēdis Jānis Jurkāns savukārt teica: “Var jautāt – vai viegli būt latvietim? Ir grūti būt latvietim, ja tev svešas tavas tautas gadsimtos krātās kultūras vērtības un atziņas. Un ir viegli būt latvietim, ja tev ir šie pamati, garīgais mantojums. Jums tas ir.”

Lappusi sagatavojusi
Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv