Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts ieņēmumu dienests modernizācijas projekta un nākotnes iecerēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.08.2000., Nr. 281/282 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9615

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

08.08.2000., Nr. 281/282

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts ieņēmumu dienests modernizācijas projekta un nākotnes iecerēs

Par finansistu un pašvaldību pārstāvju tikšanos

Finansu ministrs Gundars Bērziņš:

— Esam sākuši modernizācijas programmas īstenošanu. Tikušies esam Bauskā ar uzņēmējiem, ar pašvaldībām, lai vērtētu vienu no modernizācijas posmiem, arī reģionālo struktūru veidošanu. Šodien būs zināms, kādi ir iespēju varianti un kāds ir šis projekts. Arī pašvaldību vadītāji informēs, kur ir notikusi šī pārveide. Uklausīsim arī citu pašvaldību viedokļus. VID modernizācijas programmu turpinās apstiprināt pieciem gadiem, kas darbojas no 1998. līdz 2002.gadam. Esam paveikuši arī robežu šķērsošanas punktu izveidi un vēl citus pasākumus. Galvenās lietas, kas būtu risināmas šajā projektā, ir nodokļu iekasēšanas efektivitātes palielināšana, klientu apkalpošanas uzlabošana, pilnveidīgu nodokļu piemērošana, kas daudzās struktūrās rada problēmas, un citu pasākumu īstenošana. Paralēli tiks iekasēti aizvien peaugošie nodokļi un tiks uzlabota nodokļu iekasēšana, jo visu naudu, ko tērē valsts budžetā, iekasē Valsts ieņēmumu dienests.

Valdība piešķir lielu nozīmi šim projektam, un tuvākajā laikā ir nepieciešams virzīties tālāk, lai pieņemtu pirmprojektus un virzītos tālāk reģionālo struktūru veidošanā. Sončika kungs informēs, kādi ir nākotnes plāni jaunizveidotajām reģionālajām struktūrām, kas ir mainījies, kādi ir plusi un mīnusi.

Jāteic, ka nodokļu iekasēšana šogad rit pietiekami raiti. Varbūt vienīgi akcīzes nodoklis rada nelielas problēmas. Tā pieaugums šogad ir 22,52%, protams, pieaugums šogad ir ļoti liels. Atsevišķi nodokļi arī jūlijā ir ar pozitīvām pārmaiņām. Pēdējo gadu laikā šis ir gandrīz vienīgais mēnesis, kad sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pārsniegušas izmaksas. Aptuveni 8055 tūkstoši latu sociālajā budžetā iekasēts vairāk, nekā ir izmaksāts. Citos nodokļos arī iekasēšana rit pietiekami raiti, atbilstoši plānotajam un apsteidzot to. Tāpēc šodien došu vārdu Jānim Krūmiņam, kas kūrē pašvaldību jautājumus, teritoriālo reformu un citus svarīgus pārvaldes jautājumus. Arī VID prezentēs jauno programmu, uzklausīsim arī jūsu viedokli.

VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks:

 

— Mans uzdevums ir šodien sniegt jums informāciju par to, ko VID ir līdz šim izdarījis modernizācijas projektu ieviešanā, ko mēs kā struktūru saucam par reģioniem. Otrs — skicēt, kādi reģioni Valsts ieņēmumu dienestam varētu būt tuvākajos divarpus gados.

Gribētu pateikt, ka VID nesagādāja neērtības, mainot vietas un laiku. Tas notika tikai tāpēc, lai mēs ieceltu lielāku skaitu pašvaldības vadītāju pilsētās un rajonos un sagatavotu mūsu kopējo tikšanos. Diskusija ar pašvaldību vadītājiem ir jāsāk, lai tas iedarbotos uz visu pašvaldību vadītāju auditoriju. Notikumi risinājās tik ātri, ka mēs nevarējām atteikt pašvaldību vadītājiem, tāpēc izvēlējāmies pašvaldību vadītāju telpas. Pašvaldību vadītājus pulcējām Latvijas Lauksaimniecības universitātes zālē, un šeit atrodas arī visa VID vadība. Daži vārdi par to, ko varam šodien izdarīt. Mēs, Valsts ieņēmumu dienests, vēlamies ar jums diskutēt par iespējamajiem variantiem, kā VID strādās tuvākajā laikā. Juridiski mums šodien nekāds kopīgs lēmums — ne rezolūcija, ne deklarācija — nav jāpieņem. Šodienas diskusija būs par VID redzējumu, kā VID strādāt tā, lai sabiedrībai un valstij būtu vienots viedoklis. Ja mēs piedāvāsim ko tādu, kas jums nav pieņemams, diskutēsim atklāti. Tas var būt pretrunā ar pilsētās un rajonos esošajiem plāniem.

VID mūsu valstī ir atbildīgs par ieņēmuma nodokļu un muitas administrēšanas īstenošanu. Mūsu klienti ir viens no četriem miljoniem fizisko personu un vairāk nekā 100 tūkstoši juridisko personu. Mūsu klienti ir mūsu auditorija, ar kuru mēs strādājam.

Tālāk runāsim par mūsu modernizācijas projektu. Kas tas ir un kāpēc tas vajadzīgs? Jūs droši vien piekritīsit apgalvojumam, ka uzņēmēju darbība kopumā attīstās katru dienu. Muitas darbā gadā esam apstrādājuši vairāk nekā divus miljonus deklarāciju. Katru nedēļu mūsu valstī veidojas no 70 līdz 100 jaunu uzņēmējsabiedrību. VID patiesībā ir viens un tas pats, darbinieki arī vieni un tie paši, tāpēc finansējums daudz neatšķiras. Tātad mēs varam nodrošināt pamatfunkciju, arī muitu administrēšanu nepārtraukti pieaugošajam apjomam. Mēs novērtējām savu darbu pirms diviem gadiem un secinājām, ka tā strādāt vairs nevaram. Mums jābūt pārliecinātiem pašiem, lai paskaidrotu, kādi mēs būsim pēc gada. Šajā nolūkā mēs apkopojam mūsu klientu intereses, mūsu darbinieku intereses. Esam gandrīz 5000 darbinieku visā valstī. Mūsu darbības rezultātā pieņēmumi ir tādi, kādi tie ir. Mēs strādājam godprātīgi. Protams, problēmas rada izvairīšanās no nodokļiem. Mēs visas trīs būtiskās lietas apvienojam un sākām jau pirms diviem gadiem strādāt pie sava modernizācijas projekta, ko šodien mēs saucam par muitas modernizācijas projektu, nodokļu modernizācijas projektu.

1999.gada 1.aprīlī, kamēr nebija izveidots neviens reģions, mēs strādājām ar rajonu robežām.

Rīgā ir piecas teritoriālās VID iestādes. Esam jau izveidojuši divus reģionus — Zemgales un Latgales reģionālās iestādes. Latgales reģionā ietilpst Daugavpils, Krāslava un Preiļi. Mūsu valstī vairāk nekā gadu strādā visas VID reģionālās iestādes. Tās ir trīs līmeņu iestādes. Atšķirība ir tikai un vienīgi VID funkciju revidēšanā tieši tajā vietā, kur uzņēmējiem tas ir nepieciešams, un tas dod maksimālu iespēju ātri un kvalitatīvi apkalpot nodokļu maksātājus. Tātad pirmais ir muitas nodokļu un klientu apkalpošanas līmenis. Tie ir rajoni, pilsētas un pagasti. Reģionos no šī līmeņa reāli nekas nemainās, izņemot dažas funkcijas, kas tiek deleģētas reģionam. Tās nav saistītas ar ikdienas vajadzību kārtošanu ikvienam robežu šķērsotājam, nodokļu maksātājiem, ja viņi ir godprātīgi.

Visi muitas punkti strādās tāpat kā līdz šim, tāpat būs nodokļu maksātāju apkalpošanas vietas. Ja uzņēmējs strādā pilsēta vai rajonā, reģionā viņš tiks apkalpots, bet atšķirība būs tā, ka tas notiks kvalitatīvāk. Tas notiks klientu apkalpošanas zālē secīgi. Otrais līmenis ir jauns. Tas nozīmē, ka šis funkciju deleģējums mums, VID, ir īpaši svarīgs. Vispirms gribu vērst jūsu uzmanību uz auditu. Tā darbiniekam ir kā svira nodokļu administrēšanā, kad jāpārbauda pa vairākiem gadiem nodokļi. Tas ir īpaši sagatavots kā visu faktoru analīze. Tas var notikt reizi gadā vai reizi desmit gados. Būtiskākais ir tas, ka līdz šim rajonos strādā cilvēki, kas darbojas Valsts ieņēmumu dienestā pat 10 un 20 gadus. Šie cilvēki pilsētās un rajonos sadarbībā ar klientiem ir kļuvuši par savējiem. Funkcijas jāveic reģionu centros. Rajonu reģionos oktobrī notiks audits. Katrā rajonā sistēmu vadīs no reģiona. Tas neskar nodokļu maksātājus muitas darbībā.

Otra būtiska funkcija ir nodokļu maksātāju lēmuma pārsūdzēšana. Tā ir atspoguļota mūsu projektā. Nodokļu piedziņa ir svarīga funkcija. Svarīgi ir ne tikai nodokļus aprēķināt un fiksēt, tie ir jāmaksā. Nodokļu maksāšanai ir jābūt īpaši vadītai un koordinētai, jo ar savējiem jāstrādā godīgi.

Vēl gribu uzsvērt lēmumu pārsūdzēšanu jeb apelāciju. Tā ir būtiska funkcija, kas var skart jebkuru nodokļu maksātāju par jebkuru pārkāpumu vai uzrēķinu. Patlaban lēmumu pārsūdzēšana notiek divos līmeņos. To pārsūdz VID. Sistēma vēl nav stabila, jo VID ir tā struktūra, kurai jānodarbojas ar mazo uzņēmēju pārsūdzībām. Daudz būtiskāk ir pārsūdzēt reģionā. Tas ir pilnīgi normāli. VID vadība, kas atrodas trešajā līmenī, nodarbojas ar dienesta nākotnes redzējumu. Tas ir ļoti būtiski. Modernizācijas projekts ir uzsākts. Tā ir arī palielināšana, kas ir būtiski ieņēmumu nodrošināšanai. Tai ir jānotiek, un jārunā par ieņēmumu palielināšanu.

Šie divi reģioni un arī nākamie reģioni nes sev līdzi saimnieciskās dzīves attīstību. Un tas ir arī svarīgākais. Nodokļus maksā tie, kuri ekonomiski aktīvi darbojas ražošanā.

Saimnieciskās dzīves aktivitātes ir būtiskas pašvaldību vadītājiem, arī jaunas darba vietas, kuru skaits tiek palielināts. Saimnieciskās dzīves aktivitātes palīdz arī iedzīvotājiem. Sociālā stabilitāte ir jānodrošina.

Reģioniem jāturpina attīstīties mūsu valstī. Valsts raksturīgākā sabiedrības pazīme ir tā, ka plāns ir ļoti neliels. Vidējais slānis ir lielāks, toties maznodrošināto, nabadzīgāko cilvēku slānis ir ievērojami lielāks. Tas būtu viens no mūsu valsts stabilitātes mērķiem.

Mēs uzsveram arī kavējošos faktorus, kas šajā projektā jau novērsti gan Zemgales, gan Latgales reģionā. Kā pirmo funkciju rādām klientu apkalpošanu. Vairākās rajonu iestādēs strādā pēc vecās sistēmas. VID darbiniekiem jāzina, kā rīkoties ar klientiem. Uzsveram nodokļu maksātāju kvalitātes uzlabošanu. Būtisks ir atklātības un caurskatāmības princips. Būtiska ir likumdošanas piemērošana visiem nodokļu maksātājiem. Šī funkcija vīsies cauri arī turpmāk. Mēs esam pārliecinājušies, ka tā ir svarīga ne tikai mūsu valsts uzņēmējiem, bet arī ārvalstu uzņēmējiem. Svarīgi ir arī to ārvalstu investoru padomi, kuri aktīvi darbojas mūsu valstī. Principi ir jāskaidro pilsētās, rajonos un reģionos, tie ir jāanalizē.

Pagaidām reģioni veidojas lēni. Otrs problēmas risinājums ir mūsu iespēju salīdzināt ar citu valstu institūciju iespēju. Citas valstis ir uzsākušas to darīt, taču es to vēl nenosaucu par veiksmīgu. Pamatā ir informācija un informācijas tehnoloģijas. Tepat var veidot kādu struktūrvienību, optimizējot iepriekšējo, radot pilnīgu informācijas apmaiņu, arī pašvaldībās.

Tieši šodien esam organizējuši tikšanos ar jums Zemgales reģionā. Pašvaldību vadītājiem ir jāpasaka, kā veidojas šie reģioni, kas tajos slikts, kas labs. Vairākās Latvijas pilsētās esam izveidojuši klientu apkalpošanas zāles. Tas ir pamats nodokļu administrēšanai pilsētu un rajonu līmenī. Tur notiek pakalpojumu ņemšana un sniegšana. Abos reģionos redzami izdevumi, kas izlietoti zāļu un muitas punktu izveidei. Dokumenti ir saistīti ar informācijas drošību. Ir tikai pamatfunkcijas, lai muitas un apkalpošanas jomā uzlabotu apstākļus.

Mēs varam apskatīt VID priekšrocības. Tā ir vienveidīga vai līdzīga muitas terminu, procedūru un likumu panta piemērošana jebkurā mūsu valsts teritorijā.

Es vēlētos uzsvērt vidējo funkciju. Dīvaini ir tas, ka notiek transporta izdevumu samazināšanās. Tās ir uz mūsu klientiem vērstas lietas. Pretējā ir apelācijas sistēmas uzlabošana, iepriekš mainot sistēmu trīs līmeņos.

Kādu reālu ieņēmumu devumu mēs šajos reģionos vērojam? Salīdzināt var divus skaitļus — pagājušajā gadā rajoni bija labvēlīgi. Tiek nodrošināti reāli ieņēmumi, kas attiecas uz vienu darbinieku. Tas ir viens no pašvaldības pamatnodokļiem. Apelācijas sistēmas pilnveidošana, kas pagaidām notikusi daļēji, rāda, ka ir izveidota pilnīgi atsevišķa apelācijas struktūrvienība, kādas iepriekš nebija. Darbiniekus iesaistījām pārdozēšanā. Šai struktūrvienībai patiesībā jābūt neatkarīgai. Mērķis ir apelācijas tiesa, kas ir neatkarīga no VID, no politiskām personām.

Esam nonākuši līdz pašvaldību galvenajām problēmām, kas mūsu kopējā darbā ir pazīstamas. Informācijas apmaiņa ir nepietiekama. Šajā modernizācijas projekta risinājumā vēlamies nodrošināt precīzu datu saņemšanu, kas faktiski nebūtu nekāds apgrūtinājums arī tuvākajā nākotnē. Galvenais ir informācija. Mēs rūpīgi sekojam līdzi starptautiskajai pieredzei. Tas nav mūsu izdomājums. Mēs dzīvojam un dzīvosim Eiropā, kur ir mūsu lielvalstis — tuvāk esošās, proti, Zviedrija, Somija un Francija. Arī šīs valstis turpina samazināt reģionu skaitu tieši nodokļu administrēšanā. Process turpinās jau vairākus gadus. Tas nav sācies vakar un nebeigsies rītdien. VID grib skatīties uz priekšu, tāpēc vēlamies pašvaldībām piedāvāt savu redzējumu. Pirms to darām, vēlamies uzsvērt sešus kritērijus, kāpēc piedāvāsim jums apspriešanai reģionu variantus. Tie ir kritēriji ar plusiem un mīnusiem. Pirmais variants — četri plus pieci vai vēl viens. Ir četri vēsturiskie reģioni plus Rīga un Jūrmala šajā izpratnē.

Ir divas pozitīvas lietas. Pirmkārt, iedzīvotāju skaits tiks izlīdzināts visos piecos reģionos, bet mīnuss ir juridisko personu būtiskā atšķirība starp reģioniem, Rīgu un Jūrmalu. Šeit ir Viduslatvijas reģions, kas ir ļoti liels. Tas uzreiz maina situāciju, jo fizisko personu skaits ir izlīdzinātāks. Par mīnusu šajā variantā uzskatām atšķirību starp iedzīvotāju un juridisko personu skaitu.

Nākamais ir septiņu reģionu variants, kas parāda būtisku atšķirību starp juridisko personu skaitu Austrumzemgales un Kurzemes reģionā. Turklāt iedzīvotāju skaits vairāk koncentrējas Rīgā, Vidzemes un Latgales reģionā.

Piedāvājam vēl deviņu reģionu versiju. Šis ir pazīstams un daudz diskutēts variants. Kurzeme ir sadalīta Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē. Zemgales reģions ir pašreizējā Zemgales reģionā un Latvijas austrumdaļā ir četru reģionu kopums. Arī Latgales reģions ir sadalīts divās daļās.

VID piedāvā arī sešu reģionu variantu, bet Ogre piekrīt Rīgas un Jūrmalas reģioniem, Kurzemes reģions ir to aptverošais reģions. Tukuma rajons pieder Zemgales reģionam. Ir plusi un mīnusi, par kuriem varam diskutēt. Juridisko personu skaits ir samērā izlīdzināts. Diskusiju šajā seminārā vēlamies turpināt.

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš:

— Esmu patiešām pateicīgs Sončika kungam, protams, arī Gundaram Bērziņam par to izpratni un atbalstu, ko viņi sniedz, kad valsts institūcijas strādā roku rokā. Pirms nedēļas mēs parakstījām ar Sončika kungu kopīgu vienošanās protokolu par sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tas mums šķita svarīgi, un seminārs ir šī vienošanās protokola tiešs spēks. Mums šķita svarīgi saskaņot apriti pa plānošanas reģioniem, lai mēs saskaņotu un piepildītu plānošanu reģionu neskaidrajās kontūrās ar jau reālo funkciju. Man bija tikšanās arī ar Gunti Grūbi, kas ir izveidojis savas reģionālās Zemes dienesta nodaļas atbilstoši iepriekšējās valdības koncepcijai, kura paredzēja deviņus plānošanas reģionus. Aprīlī Ministru kabinets (MK) mainīja šo kārtību, tāpēc mums būs pieci plānošanas reģioni. Mēs vienojāmies arī ar Gunti Grūbi par pieciem plānošanas reģioniem, lai veicinātu pašvaldību apvienošanos un robežas varētu noteikt jau pēc to apvienošanās, lai taupītu naudu, lai šo procesu paātrinātu un lai šīs robežas būtu precīzas. Ir bijušas tikšanās arī ar citiem ministriem, piemēram, tieslietu ministru. Esam vienojušies, ka valsts dienestiem, veidojot reģionālās struktūras, vajadzētu darboties saskaņā ar koncepciju. Diemžēl šī koncepcija no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēl nav sagaidīta. 1.maijā bija jāiesniedz koncepcija par plānošanas reģioniem un aģentūrām, bet pagaidām to vēl neesam redzējuši. Mēs esam šeit, lai optimizētu valsts pārvaldi, lai reģionu koncepciju saņemtu. Nekā vairāk par to, kas ir ierakstīts MK deklarācijā, mums pagaidām nav, taču mēs nostiprināsim piecu plānošanas reģionu statusu, palielinot to kompetenci un resursus. Reģionu attīstības aģentūras izveidosim kā atslēgas institūcijas Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu izmantošanai, veicinot attīstības atšķirību izlīdzināšanos laukos.

Es personīgi pieļauju, ka piecu reģionu plānošanas robežās izveidosies reģionālās valsts pārvaldes. Nākotnē veidosies ļoti stipras reģionālās pašvaldības koncepcija, kāda patlaban dominē ES. Plānošanas reģioni varēs sadarboties, apejot centrālās nacionālās institūcijas. ES plānošana notiek pa reģioniem, nevis starp valstīm. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai reģioni būtu stipri, lai tie būtu arī finansiāli, ekonomiski un statistiski salīdzināmi un lai reģionu patstāvība būtu tā, kas ļautu izmantot ES strukturālos fondus. Tāpat reģioniem jāspēj aizņemties nacionāli lētāku naudu, kas ir ar maksimāli zemākiem procentiem ES finansu institūcijās. Patlaban mūsu valstī ir desmit institūcijas, kas nodarbojas un ir atbildīgas par reģionālo attīstību.

Tāpēc mēs esam iesnieguši Zīles kunga radītajai darba grupai priekšlikumus. Šis jautājums tika izskatīts aizpagājušajā mēnesī MK sēdē. Valdība nolēma, ka 1. novembrī būs speciāla MK sēde, kurā izlems, kurš atbildēs par reģionālo attīstību. Mūsu piedāvājums ir tāds — koncentrēt spēkus vienā institūcijā. Zināmā mērā es gāju uz mūsu sekretariāta pašiznīcināšanos, bet labā nozīmē. Es piedāvāju pašvaldībai izskatīt šos variantus. Izveidotos viena ministrija, kas atbildētu par publisko pārvaldi un reģionālo attīstību. Tā varētu būt uz mana sekretariāta bāzes. Finansu ministrijai jāveic finansu kontrole kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības departamentu, un šādi varētu būt viena stipra ministrija. Reģionālā reforma un administratīvi teritoriālā reforma, valsts pārvaldes reforma, kā arī visas ar tām saistītās lietas būtu vienas institūcijas pakļautībā. Tas būtu operatīvāk, pārskatāmāk, tas nepieļautu funkciju dublēšanos, kā arī finansu dublēšanos. Tas būtu lētāk un efektīvāk. Esmu šajā laikā pētījis arī citu valstu pieredzi. Drīz tiks sagatavots paziņojums par Latvijas gatavību iestāties ES. Tur būs viens punkts, par ko mēs saņemsim plānu. Proti, administratīvās kapacitātes trūkums. Mēs varam runāt par administratīvo spēju. Viens jautājums — mēs atklājam sarunu blokus un runājam par to, ka esam ieviesuši daudzās jomās nepieciešamo likumdošanas bāzi. Otrs jautājums — kā mēs spējam šo juridisko lauku piepildīt un palielināt administratīvo spēju. Mēs neesam vienīgie, kas atpaliek, jo šis jautājums klibo arī citās valstīs. Šodienas tikšanās ir ļoti lietderīga. Aicinu arī pašvaldību vadītājus izteikties par šo modeli, jo mums ir jāspēj to pavilkt. Novēlu visiem — no Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas un Kurzemes — būt maksimāli atklātiem un uzdot visnepatīkamākos jautājumus, lai izraisās diskusija. Esmu absolūti pārliecināts, ka mēs nespēsim pavirzīties uz priekšu, jo būs 600 pagasti ar attiecīgajiem priekšniekiem un to vietniekiem. Iestājos par pagastu apvienošanos, lai mums būtu stipras un neatkarīgas pašvaldības, jo citādi valsts attīstība nav iespējama.

Astra Salcēviča, "LV" korespondente

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!