
Kā maksāsim pievienotās vērtības nodokli?
Tā kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un tā piemērošanas sistēma ir visai sarežģīta, Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi PVN stratēģiju, kurā kā galvenais risināmais jautājums akcentēta nepieciešamība vienkāršot PVN sistēmu. Attīstoties preču un pakalpojumu tirdzniecībai un visai tautsaimniecībai kopumā, par svarīgu tiek atzīts arī uzdevums modernizēt šo sistēmu. Stratēģijas pēdējais, aktualizētais variants izstrādāts 2003.gada 20.oktobrī. Ievērojot šo stratēģiju, tiek gatavoti nepieciešamie grozījumi EK Sestajā direktīvā – galvenajā normatīvajā aktā, kas nosaka PVN piemērošanu Eiropas Savienībā (ES).Sistēmas vienkāršošana
Stāstot par iespējamajiem PVN attīstības virzieniem jauno ES iniciatīvu kontekstā, Finanšu mi-nistrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo nodokļu nodaļas vadītāja Solvita Āmare norāda, ka daži stratēģijā paredzētie pasākumi PVN sistēmas vienkāršošanā jau ir realizēti, piemēram, ir veikta nodokļa pārstāvju izslēgšana. Līdz 2003.gada 1.janvārim tiem nodokļu maksātājiem, kas izvērsa uzņēmējdarbību ne vien savā mītnes zemē, bet arī citās valstīs, bija obligāti jāreģistrējas un jāieceļ savs nodokļa pārstāvis konkrētajā valstī. Tagad ES valstīs šāds pārstāvis vairs nav nepieciešams, un ES dalībvalstu personas var reģistrēties pašas. Taču prasība iecelt nodokļa pārstāvi ir palikusi spēkā attiecībā uz trešo valstu personām.
Viens no lielākajiem nodokļu maksātjiem pērn bija uzņēmums “Statoil Latvija” Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Citu jau īstenoto pasākumu starpā S.Āmare min elektronisko
pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju, izmantojot e–komercijas vienkāršoto sistēmu.
Kā zināms, šī norma, kas visā ES ir spēkā jau kopš pagājušā gada un ir
iestrādāta arī likumā par PVN, attiecas uz trešo valstu personām, kas piegādā
preces un sniedz pakalpojumus elektroniski. Tāpat ieviesta arī nodokļa rēķinu
harmonizācija, kas kopš šā gada 1.janvāra ir spēkā visā ES teritorijā.
Tajā pašā laikā, īstenojot PVN stratēģiju, Eiropas Padomē (EP) ir iesniegta vesela
virkne priekšlikumu, par kuriem joprojām notiek diskusijas. Viens no smagākajiem
jautājumiem ir PVN samazinātās likmes. Īpaši aktuāls tas ir tādēļ, ka dažas
vecās ES dalībvalstis nevēlas atteikties no savām priekšrocībām piemērot
neatbilstoši samazinātas PVN likmes, kas ir zemākas par 5%, norāda FM pārstāve.
Priekšlikumi ir iesniegti arī jautājumā par speciālajām shēmām tūrisma aģentiem,
kas vēl nav izskatīti, un Astotās direktīvas pārstrādāšanu. Kā zināms, šī
direktīva regulē kārtību, kādā ar PVN apliekamās citu valstu personas atgūst šo
nodokli. Par to EP ir diskutēts, bet, tā kā arī šis jautājums ir pietiekami smags,
tā izskatīšana ir atlikta. Astotās direktīvas pārstrādāšanas projekta būtība ir
panākt, lai šo nodokli varētu atgūt ar savas PVN deklarācijas starpniecību, uzsver
S.Āmare.
Atbilstoši stratēģijai veicami arī vairāki citi pasākumi PVN sistēmas
vienkāršošanai, par kuriem EP vēl nav iesniegti priekšlikumi. Tie saistīti ar
nepieciešamību izstrādāt mehānismu, lai atsevišķos gadījumos novērstu dubulto
nodokļu piemērošanu, padarīt racionālākas ES dalībvalstīm piešķirtās atkāpes
no Sestās direktīvas prasībām un tās pārskatīt, ņemot vērā atšķirīgus
viedokļus, tiesības un pārejas nosacījumus, kā arī pārstrādāt Sesto direktīvu.
S.Āmare prognozē, ka arī jautājumā par atkāpēm no Sestās direktīvas prasībām
izraisīsies asas diskusijas, jo pašlaik vecajām ES dalībvalstīm piešķirtas 140
šādas atkāpes.
Kā svarīgs faktors stratēģijā minēta nepieciešamība cīnīties pret krāpšanas
shēmām, kas tiek lietotas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Īpaši aktuāli
tas ir tagad, kad ES papildinājušas 15 jaunas dalībvalstis.
Sistēmas modernizēšana
EK sagatavojusi un iesniegusi EP arī vairākus priekšlikumus, kas
vērsti uz PVN sistēmas modernizēšanu atbilstoši mūsdienu prasībām. Piemēram,
sakarā ar dabasgāzes un elektrības tirgus liberalizāciju veikti grozījumi Sestajā
direktīvā, mainot šo preču piegādes vietu. Šie grozījumi jau ir pieņemti un
stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.
Lai modernizētu PVN sistēmu, iesniegti arī priekšlikumi par
konkurenci pasta sektorā un tūrisma biznesa attīstību. Šie priekšlikumi vēl nav
izskatīti, un šobrīd zināms vien tas, ka direktīvas grozījumus par konkurenci pasta
sektorā plānots skatīt kādā no EP sēdēm novembra beigās.
EP vēl nav iesniegti daži no EK sagatavotajiem priekšlikumiem, piemēram, priekšlikums
par preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas veicināšanu, izmantojot
priekšapmaksas kartes un tā dēvētos vaučerus, kas ļauj veikalā par preci
norēķināties ar kuponu un saņemt no pārdevēja atlaidi. Līdz šim šī problēma
mūsu valstī nav bijusi īpaši aktuāla, bet, ņemot vērā, ka Latvija kļuvusi par
pilntiesīgu ES dalībvalsti, šis jautājums varētu kļūt svarīgs arī mums, uzskata
S.Āmare.
Administratīvā sadarbība
Lai sekmīgi īstenotu stratēģiju, nepieciešama visu ES dalībvalstu
administratīvā sadarbība. Lai to veicinātu, jau īstenoti vairāki pasākumi, tai
skaitā pieņemta direktīva par savstarpējo palīdzību nodokļu piedziņā un regula
par savstarpējo sadarbību informācijas apmaiņā par PVN piemērošanu. Līdz šīs
regulas spēkā stāšanās brīdim normas, kas reglamentēja šo sadarbību, bija
ietvertas vairākos normatīvajos aktos.
Sekmīgi darbojas arī FISCALIS programma, kuras mērķis ir veicināt
ES valstu nodokļu administrāciju sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu
iekasēšanā. Programma darbosies līdz 2007.gadam, un tās ietvaros tiek rīkoti
semināri, kuros piedalās dalībvalstu pārstāvji, kas specializējušies nodokļu
likumdošanas jautājumos. Šajos semināros tiek aplūkoti dažādi Sestās direktīvas
piemērošanas aspekti, ņemot vērā plašās šīs direktīvas interpretācijas
iespējas un to, kā ES dalībvalstis šīs direktīvas prasības ir iestrādājušas
savos nacionālajos likumos. S.Āmare novērojusi, ka dalībvalstis vienu un to pašu
Sestās direktīvas normu interpretē dažādi.
Administratīvo sadarbību veicina arī pastāvīgā komiteja, kas risina PVN
administrēšanas jautājumus, – SCAC. Tā regulāri organizē ES valstu nodokļu
administrāciju pārstāvju tikšanās, kurās tiek spriests par to, kā cīnīties pret
tā dēvētajām karuseļshēmām, uzlabot nodokļa administrēšanu un iekasēšanu.
Jauni pasākumi tuvākajā nākotnē
Jau pavisam drīz gaidāmi jauni pasākumi PVN piemērošanā preču
lietošanas vai pakalpojuma izmantošanas vietā. Viens no tiem ir “reversās”
nodokļa maksāšanas kārtības paplašināšana. Tas nozīmē, ka pakalpojumu vai preču
saņēmējs, kas ir atbildīgs par nodokļa iemaksu budžetā, pats aprēķina un samaksā
nodokli. Šī nodokļa maksāšanas kārtība ir attiecināma tikai uz darījumiem starp
ES dalībvalstīm, nevis vienas valsts ietvaros.
Kā nākamo soli FM speciāliste min tā dēvētā vienas pieturas
punkta mehānisma ieviešanu un preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietas
pārskatīšanu. Tā kā PVN ir preču patēriņa nodoklis, tas būtībā ir jāmaksā
valstī, kurā tiek lietotas preces un izmantoti pakalpojumi, tādēļ stratēģija paredz
panākt, lai PVN tiktu piemērots preču lietošanas un pakalpojumu izmantošanas vietā.
Grozījumi paredz, ka pakalpojuma sniegšanas vieta nosakāma pēc pakalpojuma saņēmēja
adreses (pašlaik ar PVN apliek pēc pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas vietas).
Runājot par vienas pieturas punkta mehānisma priekšrocībām, S.Āmare uzsver, ka ar
šā mehānisma ieviešanu tiks samazinātas prasības reģistrēties citās ES
dalībvalstīs, ja faktiskā preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta ir cita ES
dalībvalsts, nevis tā, kurā uzņēmums dibināts.
Latvijas attieksme pret jaunajām ES iniciatīvām kopumā ir pozitīva, norāda FM
pārstāve. Mūsu valsts atbalsta konsekventu samazināto PVN likmju piemērošanu un
grozījumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu, bet attiecībā uz
vienas pieturas punkta mehānisma ieviešanu Latvija uzskata, ka šī sistēma varētu
būt laba.
Gita Kronberga, “LV”