
Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) Stratēģijas un analīzes daļas
vecākās speciālistes Lilijas Vancānes sniegtajām ziņām, salīdzinājumā ar pērnā
gada attiecīgo laika posmu šogad par 40% pieaudzis arodslimnieku skaits darbojošos
uzņēmumos un par 82% uzņēmumos, kuri likvidēti vai pārtraukuši darbību. Sākot ar
2004.gadu, VDI apseko tikai reāli darbojošos uzņēmumus un sastāda darba vietas
higiēniskos raksturojumus. Sastādīti 638 darba vietas higiēniskie raksturojumi.
48% arodslimnieku strādājuši sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, 27% akciju –
sabiedrībās un 12% – pašvaldību uzņēmumos. Arodslimnieku dzimuma un vecuma
struktūra parāda, ka vairāk nekā puse saslimušo ir sievietes. Visvairāk arodslimību
konstatēts nodarbinātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem – 41%.
Neredzamie kaitīgie apstākļi darbā
Analizējot arodslimības, pirmā lielākā arodslimību grupa ir skeleta – muskuļu – saistaudu sistēmas slimības. Šīs ligas piemeklējušas 35% arodslimnieku. VDI Stratēģijas un analīzes daļas vecākā speciāliste kā galvenos min ergonomiskos darba vides riska faktorus, fiziskās pārslodzes un nelabvēlīgu mikroklimatu. Novērtējot fiziskās pārslodzes risku, problēmas darba devējiem rodas tajos gadījumos, kad darbs nav saistīts ar smagumu pārvietošanu, celšanu, noturēšanu, bet, kad “smagums” nav ieraugāms, piemēram, darbs piespiedu darba pozās, lokāls atsevišķu muskuļu grupu sasprindzinājums. Šo slimību diagnostika ir novēlota, un netiek laikus veikti rehabilitācijas pasākumi, jo darba devēji ne vienmēr nosūta darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm.
Vienveidība un pārslodze
Otra lielākā grupa ir nervu sistēmas slimības – 28% no
reģistrētajām arodslimībām. Pārsvarā diagnoze ir karpālā kanāla sindroms
dažādu profesiju pārstāvjiem, kuri ilgstoši strādājuši lokālās vibrācijas,
pirkstu un plaukstas statiskās pārslodzes un vienveidīgu kustību ietekmē.
Trešā lielākā arodslimību grupa ir saindēšanās un citas ārējās iedarbības
sekas – 19% no apstiprinātajām arodslimībām. Vibrācijas slimība reģistrēta
dažādu transporta līdzekļu vadītājiem, kuri ilgstoši strādājuši vispārējās
vibrācijas un nelabvēlīgu meteoroloģisko faktoru ietekmē, piespiedu pozā sēdēdami
ergonomiski nepareizās darba vietās. 11% ir elpošanas sistēmas slimības.
Vairums strādā savā profesijā
Vairāk nekā puse no valstī reģistrētajiem arodslimniekiem ir
Rīgā un Rīgas rajonā. Tāpat kā iepriekšējā gada deviņos mēnešos, visvairāk
saslimušo ir apstrādājošā rūpniecībā – 28%, transporta un sakaru nozarē –
23%, veselības un sociālās aprūpes – 18%, lauksaimniecībā – 8%, izglītībā un
būvniecībā – 6%
Izvērtējot arodsaslimšanas gadījumus no seku aspekta, VDI konstatējusi, ka 66%
arodslimnieku turpināja strādāt profesijā, kura izraisīja saslimšanu, 12% strādāja
citā darbā un 22% nestrādāja. Kā uzsver VDI, darba devējiem jāparedz vairāk
līdzekļu darba aizsardzības uzlabošanai uzņēmumos. Jāturpina sakārtot darba vides
iekšējās uzraudzības sistēma, jānovērš konstatētie riski un jāuzlabo darba
organizācija, t.sk. rehabilitācijas pasākumi nodarbinātajiem.
“LV” informācija