“Iespējami pilnīgi atjaunot purvu”

Padomju laikā purvu vērtība bija skaidri zināma kā kūdras avotam dažādam tās lietojumam enerģētikā un lauksaimniecībā (to atspoguļo arī pagājušā gadsimtā abi Valsts plāna vajadzībām sagatavotie Latvijas PSR Kūdras fondu katalogi un pārskata kartes), bet augsnes ielabošanas darbi (meliorācija) tajos bija ne tikai patriotisku jūtu vadīta cīņa ar “mūžseno ļaunumu” par labu jaunu teritoriju “atkarošanai” plānveida tautsaimniecības attīstībai utt.
Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas mūsu dzīvē daudz kas ir mainījies, sen vairs nav Valsts plāna, nav aktuāla jaunu lauksaimniecībai noderīgu platību atgūšana, arī kūdras ieguve ir gājusi mazumā. Tiek pārvērtēta arī meliorācijas darbu realizācija, un mūsdienu saimniekošanai ne vienmēr tā ir atzīstama par veiksmīgu un tālredzīgi veidotu.
Savukārt purvos un it īpaši Lubāna zemienē ir atpazītas daudzas citas nepamatoti piemirstas vai neatpazītas vērtības, kuras ir visai atšķirīgas no tām, kas bija mērāmas ieguldītos rubļos, nosusinātās platībās, novadgrāvju daudzumā uz kādu platības vienību un tamlīdzīgi. Vispirms tā ir viena no Latvijas senvēstures izcilākajām vietām ar ārkārtīgi bagātām liecībām par mūsu tālo senču dzīves veidu un vidi. Lubāna ezera senās krasta līnijas zemienē un tās purvi ir ne tikai Latvijā, bet vismaz visā Baltijā un Ziemeļaustrumu Eiropā unikāls dabas vēstures arhīvs, kas satur sevī neiedomājami plašu informāciju par dabas attīstību laika posmā, kopš ledājs pametis šo teritoriju. Un nav nekāda pamata pietiekami neizcelt arī tos Eiropas dabas retumus un dabas vērtības, kas joprojām šeit mājo. Minētās vērtības ir jūtīgas pret saimnieciskās dzīves iejaukšanos dabas procesos, un, pēc mūsu domām, tās ir augstāk vērtējamas par iepriekšējās desmitgadēs iegūtām materiālām vērtībām. Tāpēc šīs teritorijas prasa atbilstošu aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu. Mūsu atšķirīgais viedoklis ir pieņēmums, ka par evolūcijas strupceļu daudz ātrāk var izrādīties cilvēka agresivitāte dabas resursu nepamatoti primitīvā un intensīvā izmantošanā nekā dabiski noteiktie evolūcijas procesi.
Par Lubāna mitrāja kompleksa apsaimniekošanas un aizsardzības projektu ir jāsniedz papildu ziņas lasītājiem. Kā Gunārs Ģērķis pareizi uzsvēris, Lubāna problēma Latvijas iedzīvotājus nodarbina jau vairāk nekā simt gadus, patiesībā vēl daudz senāk, un par to jau daudzkārt rakstījusi gan I.Loze, gan N.Levkovskaja un daudzi citi Latvijas senvēstures pētnieki. Savulaik Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūts no sarežģītības, darbu apjoma un ieguldīto līdzekļu viedokļa veica grandiozu darbu ezera ierobežošanā un zemienes nosusināšanā. Vienlaikus paši melioratori atzīst, ka projekta īstenošanā ir pieļautas kļūdas, kā arī nav ņemtas vērā ekoloģiskās un dabas aizsardzības intereses, turklāt teritorijas zemju izmantošana kopš 90.gadiem ir ievērojami mainījusies. Lai saskaņotu ekonomiskās un dabas aizsardzības intereses, 1999.–2000. gadā Japānas speciālistu vadībā tika izstrādāts Lubāna mitrāja kompleksa vides apsaimniekošanas plāns. Nav patiess Gunāra Ģērķa apgalvojums, ka “viesi” ar Latvijas speciālistiem nekontaktējās. Tieši pretēji – Japānas pētnieku darba grupā tika iekļauts zoologs no Latvijas (viens no šā raksta autoriem), tika slēgti izpētes līgumi ar Latvijas Universitāti un Daugavpils Universitāti, notika sadarbība ar meliorācijas speciālistiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā esošajām reģionālajām iestādēm. Divu gadu laikā notika pieci semināri un septiņas projekta uzraudzības grupas sanāksmes (uzraudzības grupu vadīja Vides ministrija, tajā bija iekļauti pārstāvji no Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta). Projekta gala ziņojumā mitrāju aizsardzības nodaļā, pamatojoties uz jau zināmo pieredzi ārzemēs un Latvijā, tika ieteikts augsto un pārejas purvu saglabāšanai uz purva grāvjiem izgatavot aptuveni 60 aizsprostus. Toreiz pret šo ieteikumu neviens ne tikai neiebilda, bet uzskatīja to par pareizu un ļoti veiksmīgu pasākumu.
Eiropas Komisija 2003. gadā LIFE Nature programmas ietvaros piešķīra finansējumu projektam “Lubāna mitrāja kompleksa vides apsaimniekošana, Latvija”, kas nozīmēja Japānas un Latvijas speciālistu kopīgi izstrādātā projekta ieviešanu. Viena no projekta darbībām paredz to augsto un pārejas purvu atjaunošanu, kurus ir negatīvi ietekmējusi iepriekšējos gadu desmitos veiktā teritorijas daļējā nosusināšana. Lai veiktu purvu atjaunošanas pasākumus, tika izstrādāts “Lubāna mitrāja kompleksa augsto un pārejas purvu dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas plāns”. Tas paredz uz purvos izraktajiem grāvjiem, pamatojoties uz vispāratzītu metodiku, izveidot 58 aizsprostus. Gunāram Ģērķim plāns ir izraisījis virkni, pēc mūsu domām, nepamatotu un maldinošu pārmetumu.
Vispirms jāuzsver, ka plāna sagatavošanas gaitā, pretēji apgalvojumiem, notika konsultācijas ar profesionāliem melioratoriem. Ar plāna projektu ievadseminārā tika iepazīstināti pašvaldību, reģionālo vides aizsardzības pārvalžu, Valsts meža dienesta, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, nevalstisko dabas aizsardzības organizāciju, Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas speciālisti. Atsevišķā sanāksmē ar plānu tika iepazīstināta Lubāna mitrāja kompleksa konsultatīvā padome, kuras izveidošanu un personālsastāvu nosaka Ministru kabineta noteikumi un vides ministra rīkojums. Uzsverams, ka konkrētie purvu atjaunošanas pasākumi, pretēji Gunāra Ģērķa apgalvojumiem, nepalielinās mitrāju un nesamazinās mežu platības, kā arī neradīs zaudējumus vietējo iedzīvotāju saimniecībām.
Projekta mērķi plānā ir skaidri noteikti:
1) iespēju robežās apturēt neveiksmīgi realizētās meliorācijas negatīvo ietekmi uz pārejas un augsto purvu dabisko attīstību un
2) iespējami pilnīgi atjaunot purvu dabisko hidroloģisko režīmu un degradētās vietas.
Būtiski, ka konkrētie purvu saglabāšanas pasākumi paredzēti tikai tajos purvos, kas ir iekļauti valstī noteiktās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. No Lubāna mitrājā esošajiem 16 purviem aizsprostu izveide ir paredzēta septiņos purvos. Tie visi atrodas dabas liegumos, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt purvus un ar tiem saistītās ekosistēmas, to skaitā arī mitros mežus. Purvu atjaunošana ir paredzēta dabas liegumu dabas aizsardzības plānos (tie ir saskaņoti ar pašvaldībām, zemju īpašniekiem un lietotājiem, reģionālajām vides pārvaldēm un Valsts meža dienestu) un to individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos (tos nosaka atbilstošie Ministru kabineta noteikumi). Nevienā no šiem dokumentiem nav paredzēta purvu vai mitro mežu nosusināšana. Tādējādi no valsts ilgtermiņa attīstības interešu viedokļa ir jāveic tās darbības, kas paredzētas konkrētajos normatīvajos dokumentos, t.i., ir jāievieš šīm aizsargājamajām teritorijām izstrādātie dabas aizsardzības plāni, un viens no tiem ir dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošana purvos.
Projekta oponentiem ir arī jāsaprot, ka konkrētā teritorija 2003.gadā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” ir iekļauta konvencijas apskatāmo mitrāju sarakstā. Konvencijas nosacījumu izpilde uzliek tās dalībvalstīm pienākumus apturēt cilvēku progresējošo iejaukšanos mitrājos un to izzušanu, kā arī veicināt mitrāju un ūdensputnu aizsardzību. Tādējādi, lai kā tas nepatīk Gunāram Ģērķim, neskarti augstie purvi ir Eiropas Savienības nozīmes prioritāri aizsargājamie biotopi, to aizsardzību nosaka Eiropas Padomes direktīva par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.
Visbeidzot, citējot Pasaules dabas fonda sagatavoto “Dabas aizsardzības plānu Latvijai” (1992) un ierosinot veikt purvu bioloģisko novērtēšanu pēc dažādiem kritērijiem un aizsardzībai pakļaut tikai vērtīgākos (acīmredzot cerībā daļai purvu noņemt aizsardzības statusu un uzsākt kūdras ieguvi), Gunārs Ģērķis nav pamanījis kādu citu ļoti nozīmīgi projektu. Proti, jau esošo un perspektīvo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, to skaitā purvu, kompleksa izvērtēšana ir jau notikusi. No 2001. līdz 2003.gadam ar Dānijas valdības atbalstu un Vides ministrijas uzraudzībā tika inventarizētas visas esošās īpaši aizsargājamās teritorijas, kā arī ieteiktas jaunas. Projekta uzdevums bija izveidot NATURA 2000 tīklu Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības Putnu un biotopu direktīvas prasībām, kas bija viens no nosacījumiem, Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai. Tas ir noticis, mēs esam atgriezušies Eiropā, cerot uz lielāku drošību un labākiem dzīves apstākļiem. Vai tad mēs to pašu nevēlam arī saviem tuvākajiem, savām gara un dabas vērtībām – būt drošībā un pārticībā? Tāpēc arī Latvijas ievērojamo Eiropas mērogā atpazīto dabas vērtību pārvērtēšana reālā nākotnē nav paredzēta, un respektēsim tās.

Dr.biol. Uģis Bergmanis,

Dr.geol., asoc.prof. Valdis Segliņš