1990.gada 11.jūnija sēdes stenogramma

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus ieņemt vietas! Ir trīs minūtes pāri desmitiem. Šodien esmu pilnvarots vadīt plenārsēdi. Lūdzu visus deputātus reģistrēties, jo līdz 9.58 bija reģistrējušies tikai 107 deputāti. Rezultāts – 133. Varam sākt darbu.
Šodien pirmais jautājums ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas ievēlēšana. Nākamais būs Latvijas Republikas Augstākās tiesas prezidija apstiprināšana. Trešais dienas kārtības punkts – par dažu Latvijas Republikas rajonu un pilsētu tautas tiesnešu ievēlēšanu. Šajā sakarībā jums jāsagatavo jau iepriekš izdalītie materiāli par Augstāko tiesu un tautas tiesnešiem.
Vai mums vajadzētu apspriest dienas kārtību arī 12. un 13.jūnijam, tas ir, visai nedēļai? Es domāju, ka man nav jānolasa šī dienas kārtība, bet, ja ir kādi iebildumi vai ieteikumi, ļoti lūdzu īsi pateikt, jo mums ir jāsāk strādāt.
Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Ierosinātajā dienas kārtībā diezin kāpēc nav jautājuma par republikas ekonomisko stāvokli, cenu pieauguma novēršanu…/ (Troksnis zālē.)

Priekšsēdētājs: Es atgādināšu, ka 13.jūnijā 3.punkts ir tieši tas, ko jūs pašlaik piedāvājat.

A.Aleksejevs: */Es lūdzu piedošanu./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Man ir lūgums šīs dienas pirmo un otro dienas kārtības punktu skatīt tikai pēc frakciju sēdes. Es esmu saņēmis vairākas vēstules no vēlētājiem, kuriem ir iebildumi par šo sastāvu. Gribētu tās nolasīt, lai iepazīstinātu frakciju, un tikai tad sākt šo jautājumu iztirzāšanu.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, vai frakcija ir jūs pilnvarojusi nākt ar šādu paziņojumu?

G.Preinbergs: Nē. Mums nav bijusi frakcijas sēde, tādēļ man nebija iespējams to likt priekšā.

Priekšsēdētājs: Vairāk neviens nevēlas izteikties par dienas kārtību? Tad atliek balsojot apstiprināt šādu dienas kārtību, kaut gan mēs to jau esam iepriekš apstiprinājuši. Gribu paskaidrot, ka par šīs mūsu dienas kārtības 1., 2. un 3.punktu jautājumi ir izskatīti komisijā, un tādu ierosinājumu no frakcijas es neredzu. Kaut gan es neredzu arī Tautas frontes frakcijas priekšsēdētāju.
Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Es, protams, negribu runāt frakcijas vārdā, bet gribu izteikt savus apsvērumus sakarā ar tikko dzirdēto ierosinājumu. Pie katra no mums droši vien ir griezušies vēlētāji, pilsoņi, izteikuši dažādus apsvērumus par Augstākās tiesas locekļu kandidātiem. Parasti tas ir sakarā ar konkrētām krimināllietām un civillietām. Protams, ka šajās civillietās vai krimināllietās vienmēr kāds ir palicis neapmierināts. Tāpēc vadīties tikai no šīs informācijas, no šiem signāliem acīmredzot nebūtu pareizi. Bet, es domāju, katrs varēs uzdot jautājumus Augstākās tiesas locekļu kandidātiem un šeit plenārsēdē atrisināt jautājumu, balsojot par katru konkrēti.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: 12.jūnija dienas kārtībā ir paredzēts lēmums par lēmuma projekta izskatīšanas kārtību. Šodien izdalītajā likumprojektu paketē šāda lēmuma projekta nav. Es uzskatu, ka tas ir pats nopietnākais normatīvo aktu projekts, kuru paredzēts izskatīt šonedēļ. Kāpēc tas nav izdalīts? Cik es saprotu, tas ir tāds minireglaments, kas palīdzēs mums operatīvāk un labāk šeit strādāt. Es uzskatu, ka mēs tomēr to rīt izskatīt nevaram, jo nav izdalīts.
Tur ir jāsagatavojas debatēm, apspriešanai, tāpēc ar projektu jāiepazīstas.

A.Endziņš: Varbūt atļausiet atbildēt uz šo jautājumu. Projekts ir sagatavots, pašreiz tas atrodas darbā. Līdz pusdienas laikam tas visiem tiks izdalīts, varēsiet iepazīties un arī frakciju sēdēs apspriest. Tā ka spriedīsim vēlāk, kādā stāvoklī projekts ir.

Priekšsēdētājs: Paldies par informāciju. Es domāju, balsosim par šo dienas kārtību, kas mums ir, un pēc tam vienosimies, kādā kārtībā pildīsim savu pienākumu sakarā ar Augstākās tiesas ievēlēšanu, jo, kā zināt, šis jautājums nav sīki reglamentēts. Mums būs jāvienojas, kādā veidā šīs vēlēšanas izdarīsim. Lūdzu balsot! Rezultāts– 107. Dienas kārtību esam apstiprinājuši.
Tagad mums jānolemj, kādā kārtībā izdarīsim Augstākās tiesas vēlēšanas. Piedāvājums ir sekojošs– Augstākās tiesas tiesnešiem tāpat kā jebkuriem tiesnešiem savā darbībā jāvadās no spēkā esošajiem likumiem. Tādējādi prasīt viņiem, lai izklāsta savu platformu, laikam būtu neloģiski. Sākumā pusstundu katrs no šī augstā amata kandidātiem varētu atbildēt uz jautājumiem, un pusstundu mēs varētu veltīt, lai apspriestu kandidatūru. Katram Augstākās tiesas locekļa kandidātam būtu stunda laika paredzēta. Pēc tam mēs balsotu par katru no kandidātiem atsevišķi. Vai ir kādi citi piedāvājumi? Vārds deputātam Endziņam.

Priekšsēdētājs: Kam vēl ir jautājumi?

T.Jundzis: Kolēģi Zemrībo! Vai jūs tos astoņus tiesas locekļus, kurus nosauca kolēģis Endziņš, noņemat no dienas kārtības?

G.Zemrībo: Ja Augstākās padomes pozīcija ir tāda, protams, man nav pamata iebilst. Juridiski esmu ar mieru teoretizēt, bet tas, man liekas, šobrīd nav nepieciešams.

No zāles: */Vai jūs analizējāt tiesas nacionālo sastāvu? No tā, ko mums izdalīja, redzams, ka seši krievi, viens polis un 26 latvieši. Vai jūs to uzskatāt par pareizu vai varbūt būs kādas izmaiņas?/

G.Zemrībo: */Ja jūs interesē nacionālais sastāvs, es to varu pateikt,– no jums ierosinātajiem kandidātiem ir 25 latvieši, seši krievi, viens polis un viens lietuvietis. Ja jūs interesē salīdzināšanas jautājums, teiksim, kā agrāk salīdzināja ar citām savienotajām republikām, tad PSRS Tieslietu ministrija veica tādus salīdzinājumus, un nosauca t.s. pamattautību arī dažādās republikās. Jāsaka, ka mūsu rādītājs – 75% pārstāvju no pamata, tā saucamās pamattautības – ir pat zemāks nekā vidēji Padomju Savienībā. Bet es gribu jums atbildēt uz citu jautājumu. Es domāju, ka tiesa lemj neatkarīgi no tautības, bet tiesa lemj atbilstoši likumam, un mēs vienmēr arī agrāk balstījāmies, katrā ziņā centāmies balstīties, un šodien balstāmies uz to, ka tiesnesim, veicot tiesvedību, jāpārvalda attiecīgās republikas valsts valoda, kā arī citas nacionālās grupas valoda, teiksim, krievu valoda. Piedāvātais tiesas sastāvs praktiski ir spējīgs šos jautājumus atrisināt, bet izvirzīt kaut kādas pretenzijas tiesnesim, kurš, teiksim, nepieder pie tās tautības, bet citas, tāda likuma nav ne Padomju Savienībā, ne kādā citā pasaules valstī./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šī nav tā reize, kad mums jāuzdod pārāk daudz jautājumu, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājam jautājumus mēs jau uzdevām, kad viņu ievēlējām amatā. Tā kā divi deputāti ir ieņēmuši vietas pie mikrofona, tad ar viņu jautājumiem arī beigsim iztaujāt Augstākās tiesas priekšsēdētāju un sāksim savu darbu.
Lūdzu, – 1.mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Mani interesē Augstākās tiesas [tiesnešu] kandidatūru izvirzīšanas, ieteikšanas mehānisms. Kādā veidā notika kandidatūru izvirzīšana? Tas ir pirmais.
Un otrais. Vai jums nešķiet, ka būtu demokrātiskāk pašiem tautas tiesnešiem piešķirt iespējas izvirzīt un ieteikt savas kandidatūras, lai Augstākā tiesa vai kaut kāda kolēģija dotu tikai savu raksturojumu šiem tiesnešiem, lai mums būtu vismaz kaut kāda izvēle, lai starp tiesnešiem būtu kaut kāda konkurence, un tas dotu ievēlētajiem tiesnešiem lielāku neatkarību./

G.Zemrībo: */Es atbildu uz jūsu jautājumu. Pirmkārt, te ir runa ne par tautas tiesnešu, bet gan par Augstākās tiesas tiesnešu vēlēšanām. Tas viens. Otrkārt, protams, kad tiek lemts par tiesnešu izvēli, tad te ne vienmēr ir pieņemama alternatīva, tāpēc ka es, piemēram, nevaru iedomāties, kā izvēlētos, teiksim, ārstu. Te situācija ir apmēram analoģiska. Un tāpēc, iekams likt priekšā kandidatūras, par kurām jūs šodien pieņemsit lēmumu, par kurām jūs balsosit saskaņā ar spēkā esošo likumu, visas šīs kandidatūras tika izskatītas Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijā, vai tās atbilst attiecīgajām prasībām, vai tās var darboties tiesvedībā pietiekamā līmenī. Un tāds pozitīvs lēmums par visām kandidatūrām ir Augstākās padomes materiālos./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 3.mikrofons.

A.Aleksejevs: */Man vispār ir uzdotā jautājuma turpinājums. Lūk, jūs teicāt, ka pamatnācijas pārstāvju ir 75%. Lūk, es gribēju precizēt, neapstrīdot jūsu priekšlikumu. Sakiet, vai nav kaut kāda sistēmas kļūda nepamatnācijas juristu sagatavošanā? Un kāpēc viņu ir tik maz? Kāpēc viņiem ir zemāka kvalifikācija?/

G.Zemrībo: */Redziet, pirmkārt, jautājums uzdots ar nepareizu adresi. Es domāju, ka šo jautājumu jums varbūt vajadzētu uzdot Latvijas Universitātes rektoram, bet ne man. Es nenodarbojos ar kadru sagatavošanu. Otrkārt, es te neredzu nekādu netaisnību attiecībā pret nelatviešiem. Katrā gadījumā, daudzu gadu garumā Latvijas Universitātē tiek gatavots vienāds skaits tiesnešu, t.i., es atvainojos, juristu. Vienāds apmācāmo skaits latviešu un krievu valodā. Kas attiecas uz to, kāpēc starp tiesnešiem ir vairāk latviešu, es izskaidroju ar to, ka mēs jau sen izvirzījām tādas prasības, ka tiesnešiem ir jāpārvalda latviešu un krievu valoda, kas atbilst likuma prasībām. Un mēs tās ievērojām./

A.Aleksejevs: */Tātad, ja es jūs sapratu pareizi…/

Priekšsēdētājs: Deputātam Aleksejevam es gribētu atgādināt, ka nevajadzētu uzsākt debates pie mikrofona.

A.Aleksejevs: Tās nav debates, man vienīgi ir jautājums. */Es gribētu... tātad, ja es jūs sapratu pareizi, ka attiecība izskaidrojama ar to, ka citu tautību juristi nepārvalda latviešu valodu./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamais Augstākās tiesas priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka uz šādu jautājumu jums nebūtu jāatbild, jo tā raksturs visiem bija skaidri redzams. Deputātam Aleksejevam vajadzētu apdomāt par savu šeit uzdoto jautājumu būtību.
Deputāti, vēl atgādinājums: pirms mēs turpinām savu darbu, lūdzu pie mikrofona nosaukt savu uzvārdu un vēlēšanu apgabalu. No tiem, kas ieraksta mūsu uzstāšanos, ir pretenzijas. Mēs to esam aizmirsuši. Es vēl gribētu konsultēties ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Šī lēmuma projekta sarakstā pirmie tiek minēti jūsu vietnieki. Jūs arī tā piedāvājat sākt? Paldies.
Pirms deputāts Jundzis mums dos kādu paskaidrojumu, lai deputāti varētu ražīgāk strādāt, es gribētu viņiem darīt zināmu, ka pārtraukumā 109.istabā visi var saņemt algu. Algas tiks izmaksātas, tikai sākoties pārtraukumam, ne ātrāk.
Tagad, lūdzu, vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Man būtu tāds priekšlikums, kuru jūs varat, protams, arī nepieņemt. Pirms mēs sākam apspriest konkrētus kandidātus, vai jūs dotu vārdu pastāvīgo komisiju vadītājiem, lai viņi kopumā pateiktu par tiem principiem, kritērijiem, kā mēs balsojām par katru no šiem locekļiem, un kādi bija rezultāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir priekšlikums. Kad komisija dos savu slēdzienu, vai tiešām mums vajadzētu balsot pirms katras kandidatūras, vai balsosim par visiem kandidātiem kopā? Mums par to ir jānobalso. Domāju, ka atkal diskusiju un debates mēs neatklāsim, bet balsosim. Kā ierosina Jundzis?

T.Jundzis: Es atvainojos, bet man ir kompromisa priekšlikums. Man ļoti grūti ir pateikt par katru kandidātu. Komisijā, jo vairāk balsošanā, katrs jau nepasaka, kāpēc viņš balsoja tā vai citādi. Tāpēc, ja jūs man atļautu, es gribētu tikai informēt par tiem principiem, pēc kādiem vadījās komisija kopumā. Tad, kad apspriedīs katru kandidatūru, varbūt varētu arī runāt par katru atsevišķi. Ja jūs dotu divas minūtes laika, tad es pateiktu par vispārējiem principiem, pēc kādiem vadījās komisija.

Priekšsēdētājs: Divas minūtes mēs varam veltīt šim jautājumam, un pēc tam arī par katru atsevišķi. Lūdzu, deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie tautas deputāti! Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgā komisija savās sēdēs vairākas reizes ļoti rūpīgi– daudzas stundas apsprieda kandidātus, kurus Augstākās tiesas priekšsēdētājs mums ierosina ievēlēt par Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem un par tiesas locekļiem. Es jūs gribētu informēt tikai par tiem vispārīgajiem principiem, pēc kuriem mēs vadījāmies, atbalstot vai, tieši pretēji, neatbalstot vienu vai otru kandidātu. Komisijā lielākais iebildums bija pret tiesas locekļu vecumu. Ļoti godājamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs jau minēja citu valstu– gan ASV, gan Kanādas– pieredzi, ka tur Augstākās tiesas locekļiem pat ir maksimālais vecuma cenzs– 75 gadi. Mūsu komisijā arī šis jautājums tika apspriests. Bet mēs nonācām pie secinājuma, ka jau tuvākajos gados mūsu tiesību aizsardzības iestāžu sistēma ir ļoti būtiski jāreorganizē.
Pirmkārt, jau tuvākajā laikā, jau šogad ir jāuzsāk darbs pie principiāli jauna vai pilnīgi jauna kriminālkodeksa, pie pilnīgi jauna civilkodeksa. Līdz ar to mēs uzskatām, ka arī Augstākajā tiesā vajadzētu vairāk strādāt jauniem, radikāliem cilvēkiem, kuri varētu attiecīgi tikt galā ar jauniem likumiem un uz tiem pārslēgties. Mēs ņemam arī vērā to, ka sakarā ar izmaiņām Latvijas Konstitūcijā Augstākās tiesas locekļus mēs ievēlam uz 10 gadiem. Un, ja mēs jutīsim, ka viens vai otrs no tiesas locekļiem netiek galā ar darba slodzi, ar jaunajiem pienākumiem, tad mums vairs nav nekādu iespēju viņus no amata atsaukt ātrāk, protams, ja vien viņi paši to nevēlēsies. Tieši šī principa dēļ mēs esam izsvītrojuši vairākus kandidātus.
Mēs izsvītrojām vēl divus kandidātus uz Augstākās tiesas locekļa amatu, vadoties pēc dažiem citiem apsvērumiem, jo komisijā nebija pārliecības, ka šie cilvēki kā Augstākās tiesas locekļi varētu darboties pietiekami objektīvi. Mums nebija pārliecības, ka viņu enerģija ir atbilstoša tam amatam, kuru viņi ieņems, neskatoties uz to, ka viņu vecums vēl ir tālu līdz pensijas vecumam. Taču es domāju, ka šodien plenārsēdē, viņiem uzdodot jautājumus, noklausoties atbildes, katrs tautas deputāts izšķirsies pats, vai piekrist komisijas viedoklim vai ne. Par konkrētām kandidatūrām es ziņošu apspriešanas gaitā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sākam, lūdzu, savu darbu.
Saskaņā ar lēmuma projektu, kā pirmo tribīnē es gribētu aicināt kandidātu uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu– godājamo Jāni Vilderu. Deputāti, lūdzu pieteikties uz jautājumiem. Kā man ziņoja sekretariāts, neviens vēl nav pieteicies. Sākumā mēs varbūt varam lūgt komisijas atzinumu? Lūdzu, 3.mikrofons.

V.Birkavs: Godāto pretendent, jūs līdz šim bijāt– un arī pretendējat uz to, ka būsiet,– Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tātad faktiski esat galvenais speciālists tik ļoti svarīgā un sarežģītā nozarē. Es gribētu, lai jūs dažos vārdos, ņemot vērā, ka ievēlēšanas termiņš ir ļoti garš, tomēr pateiktu, kā jūs redzat Latvijas Republikā šīs sfēras attīstību– kriminālprocesā un krimināltiesībās. Es saprotu, ka tas ir liels variants, bet kur jūs redzat galvenos pārmaiņu virzienus?

J.Vilders: Republikas Augstākā tiesa, kā jau šeit tika minēts, ir augstākais tiesu uzraudzības orgāns republikā un kā tādam tam ir republikā jānodrošina vienveidīgas, pareizas tiesas prakses realizācija atbilstoši likumiem. Pašreizējā posmā mēs izjūtam zināmas grūtības, jo ir pārejas periods uz neatkarīgu Latvijas Republiku. Tas prasa likumu pilnveidošanu, likumu jaunradi, lai pašreizējā posmā tiesu prakse tiktu regulēta atbilstoši mūsu republikas interesēm, atbilstoši 4.maija Deklarācijai. Tādējādi mums ir zināmas grūtības. Mēs esam kaut kādā veidā tomēr atkarīgi no PSRS augstākajiem tiesību sargāšanas orgāniem, konkrēti– no vissavienības Augstākās tiesas. Piemēram, viņi izskata mūsu krimināllietas, pārbauda, atceļ mūsu lēmumus un tamlīdzīgi. Tāpat mēs esam saistīti ar kopīgiem vissavienības likumiem, kas ir kriminālkodeksa un kriminālprocesu kodeksa pamatā. Tāpēc, manuprāt, vispirmām kārtām jāpaātrina likumdošanas darbs šajā jomā, par ko šeit arī tika runāts. Manuprāt, arī tiesu sistēmu nepieciešams pārveidot atbilstoši mūsu republikas interesēm. Man šķiet, ka papildus tam, ko minēja augstākās tiesas priekšsēdētājs, nepieciešams izveidot ja ne apelācijas tiesu, tad varbūt kādus elementus tiesu apelācijas sistēmā. Tas nozīmē ļaut Augstākajai tiesai ne tikai pēc tiem dokumentiem, kas ir lietā, pārbaudīt sprieduma likumību un pamatotību, bet vajadzības gadījumā aicināt arī svarīgus lieciniekus un pārbaudīt arī citus pierādījumus, kas ir izmantoti tautas tiesā. Manuprāt, būtu nepieciešams republikā radīt zvērināto tiesu. Arī šajā sakarā nepieciešams izstrādāt likumu par tiesu iekārtu. Tas vēl darbojas iepriekšējos ietvaros. Arī tiesu kriminālnoziegumu izskatīšanas sistēma praktiski ir jau zināmā mērā novecojusi un nav atbilstoša mūsu situācijai. Šeit ir daudz kā lieka un mums nepieņemama. Arī šajā sakarā, man šķiet, mums ir krietni jāpiestrādā.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošanas laiks ir beidzies. Debatēs pieteikušies četri. Vairāk par piecām minūtēm debatēs nevarētu atļaut. Tajā sakarībā varētu runāt trīs deputāti. Tos es esmu atzīmējis atbilstoši frakciju sadalījumam. Debatēs pieteikušies Zaļetajevs, Līgotnis, Preinbergs un Simsons. Saraksts beidzas ar deputātu Preinbergu. Iebildumus neredzu.
Vārds deputātam Zaļetajevam runāt debatēs piecas minūtes. Gatavoties deputātam Līgotnim. Brīdinu, ka nevienu sekundi vairāk par piecām minūtēm es runāt neļaušu.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Es netaisos uzstāties par konkrētu kandidatūru, es gribu vērst jūsu uzmanību, par nožēlošanu, vienkārši mūsu darba kārtība ir nedaudz juceklīga./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, deputāt Zaļetajev, bet, ja jūs negatavojaties runāt par konkrēto kandidatūru, tad diemžēl es jums vārdu nevaru dot, jo mums ir ļoti ierobežots laiks.

S.Zaļetajevs: */Es lūdzu dot vārdu par vēlēšanu sistēmu./

Priekšsēdētājs: Paldies, šis jautājums par vēlēšanu sistēmu nav mūsu darba kārtībā. Es ļoti atvainojos, deputāt Zaļetajev,– ja jūs nevarat neko konkrētu pateikt par Augstākās tiesas vietnieka amata pretendentu Vildera kungu, tad, lūdzu, dodiet savu vietu citiem, kas var runāt par tematu.

S.Zaļetajevs: */Es taisos uzstāties saskaņā ar dienas kārtību. Mums dienas kārtībā ir Augstākās tiesas vēlēšanas./

Priekšsēdētājs: Paldies, mēs neapspriežam darba kārtību. Lūdzu, deputāt Zaļetajev, atbrīvojiet tribīni!
Nākamajam vārds deputātam Līgotnim.

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Tā kā tiesnesis Vilders ir pirmais no tiem, kuri faktiski Aizsardzības un iekšlietu komisijā neguva komisijas vispārēju atbalstu, tad gribēju runāt par viņu un konceptuāli arī par tiem pārējiem tiesnešiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, jo tas šajā gadījumā, manuprāt, ir kardinālais jautājums, vai vēlēt viņus vai ne.
Godātie deputāti, nodzīvotie gadi, godīgi nostrādātie gadi nebūt nav netikums, bet gan Dieva dāvana. Mēs neizvēlam šodien profesionālus sportistus, kam nepieciešams lauvas spēks un suņa izturība. Mēs šodien vēlam Augstākās tiesas tiesnešus, un tie ir cilvēki, kam vajadzīga augsta profesionalitāte, liela dzīves un darba pieredze, taču, kā zināms, šīs īpašības jebkuram cilvēkam nāk tikai ar gadiem, pie tam ar ilgiem gadiem. Visi šie elementi izvirzītajiem tiesnešiem ir, tāpēc es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kādi argumenti tiek izvirzīti pret šiem cilvēkiem, arī pret pirmo kandidātu Jāni Vilderu. Pirmkārt, gadu dēļ tiek apšaubītas viņu darbaspējas, vai viņi spēs pietiekami produktīvi strādāt. Mēs šeit visnotaļ nopietni uzklausījām Augstākās tiesas priekšsēdētāja teikto un redzējām, ka Gvido Zemrībo, cilvēks, kurš vislabāk pārzina šo tiesnešu darbu, mums apgalvoja, ka savus pienākumus viņi veic nevainojami un visnotaļ augstā profesionālajā līmenī. Es uzskatu, ka mums nav nekāda pamata tam neticēt. Kādēļ gan mēs gribam citus vērtēt ar citu mērauklu, nekā paši sevi? Paskatieties apkārt, godātie deputāti! Arī mūsu vidū taču ir visnotaļ cienījama vecuma deputāti, bet neviens neapšaubīs nedz Berklava, nedz Vulfsona kunga kompetenci un autoritāti. Viņi ir zvaigznes politikā, bet justīcijas sfērā tādi paši ir šie pieredzējušie tiesneši. Tieši šie vīri– tādi kā Vilders, Lutko, Kuzņecovs– ir tie, pie kuriem konsultējas un padomu prasa visi republikas tiesneši– un ne tikai tiesneši vien. Ja viņi mūsu politiskās vīzdegunības dēļ šodien netiks ievēlēti, tad es uzdrīkstos apgalvot, ka lielākās daļas republikas juristu praktiķu acīs mūsu deputātu autoritāte būs zudusi pilnīgi un neglābjami. Mums nevajag pašiem graut labi funkcionējošu tiesvedības mehānismu. Bez tam es atļaušos atgādināt, ka tieši tiesnesis Lutko bija tas, kurš visnotaļ kaitīgajos politiskā caurvēja apstākļos uzdrošinājās attaisnot Modri Lujānu. Bet nu mūsu komisija negrib atļaut viņam strādāt.
Otrais arguments, kas tiek vērsts pret šiem veterāniem, ir šaubas, vai viņi spēs pārorientēties uz jauno likumdošanu, ko paredzēts izstrādāt. Šeit es gribu teikt tā: pirmkārt, nekādas jaunas likumdošanas līdz šim vēl nav, un, otrkārt, kad tā būs, kad tiks pieņemti jaunie likumi, tad jāpārorientējas būs ne tikai tiesnešiem veterāniem, bet arī visiem gados jaunajiem un vidējiem juristiem. Es uzskatu, ka šie pieredzējušie speciālisti absolūti nav mazāk spējīgi uz nopietnu juridisku analīzi nekā mēs visi pārējie, un tāpēc mans rezumējums ir sekojošs: pirms jūs, deputāti, balsojat pret šiem cilvēkiem, arī pret Jāni Vilderu, es lūdzu jūs nopietni padomāt, vai šāds lēmums ir taisnīgs un vai tas ir nekaitīgs Latvijas valstij. Es balsošu par viņiem un aicinu arī jūs darīt tāpat.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Līgotnim.
Nākamajam vārds deputātam Preinbergam. Deputāts Preinbergs atsakās runāt debatēs? Lūdzu– 15 minūtes ir jūsu rīcībā.

G.Preinbergs: Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Es runāju savā vārdā, es runāju savu vēlētāju vārdā. Šeit man ir dokumentu sakopojums par tiem slepkavības gadījumiem, kādi notikuši Jelgavā. Nav jau runa tikai par vienu pašu prorektora Dreimaņa dēlu, ir vēl Igors Karpenko, ir nogalinātais milicijas virsnieks Zagrjadins un tā tālāk. Visos gadījumos sodi tika mīkstināti līdz pēdējai iespējai. Kā piemēru es gribētu minēt slepkavu Berežnoju, kurš nogalinājis Zagrjadinu. Tā taču ir iepriekš nodomāta slepkavība, ja cilvēks nav nodevis dienesta pistoli, ja viņš, lai izdarītu šo slepkavību, rīko dzeršanu milicijas telpās un pēc tam aukstasinīgi nogalina. Viņam piespriež 15 gadus. Mēs skatījāmies likumus, protams, tā ir tiesnešu lieta,– bet šajā gadījumā kaut kādu attaisnojumu neredzam. Es runāju ne tikai piederīgo vārdā, es runāju vēl 300 jelgavnieku vārdā, kuru vēstule 1989.gada 14.jūnijā iesūtīta Augstākajā padomē. No Augstākās padomes nav saņemta nekāda atbilde. Un mēs noteikti nostājamies gan pret Jāņa Vildera, gan pret vēl citu Augstākās tiesas tiesnešu darbību, jo mēs redzam, ka šī darbība ir neobjektīva. Ja mēs vēlreiz atgriežamies pie Dreimaņa slepkavības, tad jāsaka– šis nav negadījums, viņš ir trīskārt sists, spārdīts kājām, taču tiesa ir ņēmusi vērā tikai pēdējo motīvu un pēdējo mirkli, kad ir nācis nāvējošais sitiens. Es savu vēlētāju uzdevumā, cietušo piederīgo uzdevumā un, protams, arī pats savā vārdā noteikti balsošu pret un iesaku balsot arī jums pret Vildera ievēlēšanu Augstākajā tiesā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Preinbergam. Debates noslēdz deputāts Simsons, lūdzu!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi, deputāti! Es pilnīgi varu piekrist deputāta Līgotņa viedoklim, ka sirma galva un cienījams vecums nekādā gadījumā nav negatīvs rādītājs, lai vērtētu cilvēka personiskās vai profesionālās īpašības. Vēl vairāk– ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka viena daļa mūsu šodien apstiprināmo kandidātu ir cilvēki ar lielu darba stāžu, arī Augstākajā tiesā daļa no viņiem ir sākusi strādāt sen– dažs 1971.gadā, Vildera kungs– 1967.gadā, citi 1965. un pat 1955.gadā. Es nekādā gadījumā negribētu vērst jūsu uzmanību uz šo kandidātu personiskajām īpašībām, taču paskatīsimies atpakaļ vēsturē un atcerēsimies, kas ir mainījies, kas noticis kopš 1955. vai 1967.gada. Mēs šodien šajā sesijā daudzos gadījumos esam gājuši netradicionālus ceļus, mūsu mērķi ir citādāki, nekā tie ir bijuši līdzšinējiem deputātiem, arī darba stils un uzskati varbūt ir citādāki, un tāpēc es aicinu ļoti nopietni izvērtēt to pieredzi, kādu ir guvuši šie tiesnešu kandidāti, cik daudz viņi varējuši vai nevarējuši izlemt kādu jautājumu. Vadīsimies pēc pamatprincipa, ka mēs varam uzdot cilvēkam darīt tik daudz un to, cik un ko mēs varam prasīt no viņa atpakaļ. Mēs nevaram pārmest par konkrētām lietām, kuras izskatītas tā vai citādāk; tāds ir bijis likums, un lieta tā ir skatīta. Bet mēs taču orientējamies uz citiem likumiem, uz citiem principiem. Mēs orientējamies uz tiesisku valsti. Varbūt tas jau ir ļoti nobružāts jēdziens, taču mans aicinājums būtu tiešām izvērtēt reālās iespējas, to, cik lielā mērā šie cienījamie tiesneši varēs pārorientēties un turpmākajos 10 gados pieskaņoties vai saskaņā ar savu pārliecību strādāt pēc tiem likumiem, kādus mēs gatavojāmies ierosināt, izdarīt izmaiņas vai pārstrādājot pamatprincipus kopumā.
Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā ir katra kandidāta darba gaitu uzskaitījums, un to, ka mēs kādu no viņiem šobrīd neapstiprināsim, nevajadzētu uzskatīt par pārmetumu vai nosodījumu. Tā varētu būt pateicība par ilgo darbu un varbūt novēlējums, lai šiem cilvēkiem turpmāk būtu iespējas strādāt ar mazāku slodzi un baudīt arī kaut ko no atpūtas. Arī citā jomā atradīsies gan viņu specialitātei, gan zināšanām, gan pieredzei piemērots darbs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates par apspriežamo kandidatūru ir beigušās. Visi ir ieņēmuši savas vietas. Lūdzu, ieslēdziet reģistrācijas režīmu. Arī tos deputātus, kuri pašreiz staigā pa sēdes zāli, lūdzu reģistrēties. Rezultāts: ieradušies 139 deputāti. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Jāni Vilderu kā Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmo vietnieku, balsojot par, pret vai atturoties. Ja visi ir nobalsojuši, lūdzu rezultātu: par– 49 balsis, pret– 59 balsis un atturas– 29. Es atvainojos, par– 50 deputāti, līdz ar to mēs Jāni Vilderu neesam ievēlējuši par Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmo vietnieku.
Turpināsim darbu. Saskaņā ar iesniegto lēmuma projektu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku tiek izvirzīts Mārtiņš Dudelis. Lūdzu Dudeļa kungu ieņemt savu vietu tribīnē. Es vēlreiz ļoti lūdzu visus deputātus: izturēsimies ar cieņu viens pret otru, nesarunāsimies sēžu zālē. Godājamie deputāti, lūdzu, uzdodiet jautājumus. Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Atļaujiet vispirms pateikt komisijas slēdzienu. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja Mārtiņa Dudeļa kandidatūru un šo kandidatūru atbalsta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Endziņa kungam.

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja Dudeļa kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Kā dzirdējāt, abas komisijas ir atbalstījušas šo kandidatūru. Lūdzu, uzdodiet jautājumus. Otrs mikrofons. Deputāts Krastiņš.

E.Krastiņš: No izsniegtās jūsu biogrāfijas es redzu, ka esat darbojies Augstākajā tiesā no 1976.gada, ja nemaldos, līdz 1989.gadam. Acīmredzot jums būs bijusi arī saskare ar visā republikā slaveno lietu, kur uz nāvi tika notiesāti vairāki puiši, kam tika inkriminēts noziegums Koknesē. Kā jūs izskaidrotu– kā Augstākajā tiesā varēja tikt pieņemts šāds nepareizs tiesas spriedums, kā šis mehānisms varēja tikt iedarbināts un kāda mums ir garantija, ka jaunā Augstākā tiesa šādas tiesas kļūdas nepieļaus?

M.Dudelis: Vispirms man jāatbild, ka esmu tīrais civilists un faktiski viss mans darbs bijis saistīts ar civillietām. Pašreiz es vadu Civillietu kolēģiju. Jūsu jautājums, kā paši sapratāt, absolūti saistīts ar krimināllietām, bet informēts par šo lietu es esmu, jo nezināt, kas notiek republikas tiesās, arī Augstākajā tiesā, ir pilnīgi nepiedodami. Šo kļūdu attaisnot nekādā gadījumā nevar. Iemesli? Es uzskatu, ka tajā laikā gan izmeklēšanas darbu, gan prokuratūras orgānu darbu faktiski diktēja partijas orgāni. Ja partija bija teikusi, ka šis noziegums ir jāslēdz tik un tik dienu laikā, tad ne reizi vien bija tā: ja tuvojās šis atklāšanas termiņš, bet noziedznieks nebija vēl atklāts, tad par vainīgiem atzina tādus, kuri kaut cik varēja radīt aizdomas, kuriem, tā teikt, varēja piesieties. Un šādus cilvēkus izmeklēšanas orgāni atrada ļoti veiksmīgi. Augstākajai tiesai šajā lietā daudz kas bija safabricēts, kā jūs zināt, par to notiesāti daudzi izmeklēšanas darbinieki, un acīmredzot Augstākā tiesa tomēr nebija tik ārkārtīgi dziļi kompetenta un pieredzes bagāta, lai visus šos safabricējumus atklātu un šos cilvēkus attaisnotu. Tas ir tīri mans civilista viedoklis, un es uzskatu, ka tas tā arī bija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviens nav pieteicies uzdot jautājumus. Debatēs ir pieteicies viens runātājs. Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Runāšu īsi un konkrēti. Mārtiņš Dudelis ir viens no tiem retajiem civiltiesību speciālistiem, kuri tik ļoti vajadzīgi mūsu republikai. Es aicinu balsot par viņu, jo viņš ir civilists šā vārda vislabākajā nozīmē un spēs darīt daudz laba. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies par īso, konkrēto uzstāšanos. Tālāk vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es arī pievienojos deputāta Birkava uzskatam un aicinu jūs balsot par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku Dudeli. Viņš no 1970. līdz 1976.gadam ir strādājis arī Liepājas pilsētas tautas tiesā, kopīgi gan neesam strādājuši, bet no tiem laikiem kolēģi tiesneši šo tiesnesi piemin ar labu vārdu, tāpēc es aicinu jūs visus balsot par šo tiesnesi, taču gribu arī aicināt pretendentu nenorobežoties no krimināllietām, jo Augstākās tiesas plēnuma locekļiem, arī civilistiem, ir jāpiedalās krimināllietu izlemšanā, un gribētos, lai lēmumi, kas šajās lietās tiek pieņemti plēnumā ar visu tiesas locekļu balsīm, tomēr būtu taisnīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mēs debates esam beiguši. Bija zvans uz balsošanu, taču es esmu spiests atkal lūgt ieslēgt reģistrācijas režīmu, jo mums deputātu sastāvs nepārtraukti mainās. Lūdzu rezultātu. Pieci deputāti ir mazāk. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Mārtiņa Dudeļa iecelšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par ko ir tās balsis, kas ir zālē? Par, par, par, par! Es domāju, ka kliegšana no zāles liecina par mūsu augsto līmeni deputātu un parlamenta darbā, bet es, šeit no augšas skatoties, ļoti labi redzu šīs balsošanas iemeslus, kāpēc bija tādi rezultāti. Diemžēl mūsu godājamie deputāti uzskata par iespējamu plenārsēdes laikā nepārtraukti staigāt iekšā un ārā vai tamlīdzīgi. Zālē iegāja apmēram 7–8 deputāti tad, kad mēs bijām beiguši reģistrāciju. Tāda, lūk, ir šī situācija. Kas, lūdzu, vēlas izteikties par balsošanas rezultātiem? Lūdzu, deputāt Jundzi!

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, es gribētu teikt, ka mums tiešām visiem ir jāatvainojas par godājamā priekšsēdētāja Andreja Krastiņa piezīmi. Disciplīna jāievēro, jo saprotiet– mēs lemjam cilvēku likteni. Ņemsim to vērā, un es aicinu pārbalsot, sākot jau ar reģistrāciju.

A.Safonovs: */Man ir piezīme priekšsēdētājam par procedūru. Jums pēc reglamenta un nolikuma, pēc likuma nav dotas tiesības izteikt piezīmes deputātiem: staigāt viņiem pa zāli vai nestaigāt. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Norunāsim: ja mēs balsojam ar mašīnu un mašīna parāda to, kas faktiski iznācis, un paceļas rokas zālē, jo dažiem kolēģiem tehnika nenostrādāja, tad es uzskatu, ka viņiem ir jāpaceļ kartītes, ja nav informācijas uz tablo, t.i., ja mašīna nenostrādāja, bet katrs deputāts redz, ka mašīna nenostrādāja, tad lai kartīte būtu pacelta nekavējoties. Ja otrādi, tad es pieprasu gatavot izdruku. Un šajā konkrētajā gadījumā es pieprasu tūlīt sagatavot izdruku, un mēs pārbaudīsim, vai visiem deputātiem sirdsapziņa ir absolūti tīra./

Priekšsēdētājs: Es arī turpmāk paturēšu sev tiesības izteikt aizrādījumus deputātiem par viņu uzvedību sēžu zālē. Paldies par aizrādījumu, kas tika izteikts. Deputāts Jundzis izteica priekšlikumu pārbalsot. Es uzskatu, ka tas ir iespējams, ņemot vērā šo roku mežu, kas te cēlās. Dabīgi, mēs ņemsim vērā pieprasījumu dot šo izdruku, jo nav nekāda pamata noraidīt šādu lūgumu, tāpēc es lūdzu operatoru sagatavot šādu izdruku par pēdējo balsošanu, lai mēs redzētu, kādi ir rezultāti, bet, ja ir skaidri redzami procedūras pārkāpumi, kas noved pie šādiem rezultātiem, tad tiek ierosināts pārbalsot ar kartītēm. Vai ir kādi iebildumi? Lūdzu mūsu balsu skaitīšanas komisiju sagatavoties darbam. Vienu mirklīti, visi apsēdieties, ir loģisks priekšlikums arī par šo pārbaudi nobalsot. Lūdzu visus ieņemt savas vietas. Ieslēdziet reģistrācijas režīmu! Deputāts Zaļetajevs, protams, nereģistrējas, bet pārējie, lūdzu, reģistrējieties. Paldies. Lūdzu rezultātu: 144 deputāti, t.i., 10 deputāti vairāk nekā iepriekšējā reģistrācijas reizē. Lūdzu balsošanas režīmu!
Balsosim par to, lai mēs par šo Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka kandidātu Mārtiņu Dudeli balsotu ar balsošanas kartītēm, jo par iepriekšējo balsošanu bija neskaidrības. Kas ir par, pret vai atturas? Lūdzu rezultātu! Par– 103. Lēmums tiek pieņemts. Tātad mēs balsosim ar balsošanas kartītēm. Lūdzu, trešais mikrofons par procedūru.

A.Providenko: */Krastiņa kungs! Es uzstāšos un centīšos jūs pārliecināt par to, ka jums neviens nav devis tiesības pārkāpt noteikto reglamentu. Jums nebija tiesību izvirzīt to jautājumu par balsošanu ar kartītēm. Tāpēc ka saskaņā ar reglamentu, lai izmainītu balsošanas režīmu, vajadzīgs ne mazāk kā 20 deputātu iesniegums. Un šajā procedūrā paredzēts iesniegums rakstiskā veidā. Jums personīgi kā priekšsēdētājam nebija tiesību likt šo jautājumu uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Es pats zināšu savas tiesības un pienākumus. Gribētu jums atgādināt, ka vajadzētu tomēr izlasīt mūsu reglamentu, iepazīties ar to pamatīgi. Tad jūs atklāsit, ka šis balsošanas veids attiecas uz ministru kabineta ievēlēšanu. Augstākā tiesa neattiecas uz ministru kabinetu. Lūdzu sagatavoties balsu skaitīšanas komisijai un godājamiem deputātiem sameklēt savas balsošanas kartītes. Kuriem nav, tie var izmantot pagaidu apliecības. Visi ir gatavi? Lūdzu godājamos deputātus izteikties par, pret vai atturoties par Mārtiņu Dudeli kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Kurš ir pret Mārtiņa Dudeļa kandidatūru? Kas atturas?

I.Ozols: Atļaujiet informēt jūs par balsu skaitīšanas rezultātiem. Par nobalsojuši 102, pret– 18, bet 9 deputāti atturējušies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi ar 102 balsīm Mārtiņš Dudelis ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku.
Vēl skaidrojums tiem, kas prasīja par šo 20 deputātu pieprasījumu. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet reglamentu– tajā nekur nav teikts, ka šim pieprasījumam, pirmkārt, jābūt iesniegtam rakstiski, otrkārt, balsojot 104 deputāti izteicās par to, lai balsotu ar balsošanas kartītēm. Tādējādi procedūra ir ievērota un mēs varam turpināt savu darbu.
Saskaņā ar lēmumprojektu, kas jums ir izsniegts, par Latvijas Republikas Augstākās tiesas locekli tiek piedāvāts ievēlēt Skaidrīti Cālīti. Lūdzu godātos deputātus uzdot jautājumus, ja tādi ir. Bet vispirms noklausīsimies komisijas atzinumu. Lūdzu– deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Diemžēl man jāziņo, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija Skaidrītes Cālītes kandidatūru neatbalstīja.

L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisija atbalstīja Skaidrītes Cālītes kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Neviens no deputātiem nav pieteicies uzdot jautājumu tiesneša amata kandidātei un neviens nav pieteicies arī debatēs. Tāpēc es gribētu aicināt deputātus nobalsot par Skaidrīti Cālīti kā Latvijas Republikas Augstākās tiesas locekli. Lūdzu, ieņemiet vietas. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Skaidrīti Cālīti kā Augstākās tiesas locekli! Kas ir par, pret vai atturas? Lūdzu rezultātu! 94 plus 2 ir 96. Skaidrīte Cālīte nav ievēlēta par Augstākās tiesas locekli. Tagad ir bez trim minūtēm pusdivpadsmit, un tad mums jāiet pārtraukumā. Darbu neturpināsim. Pārtraukums līdz pulksten 11.58.

J.Endele: Pilnīgi atbalstu iepriekšējo runātāju. Varbūt par tiem kandidātiem, par kuriem komisijās nav bijušas nekādas domstarpības, īpašu reklāmu nevajadzētu, bet vajadzētu motivēt, kāpēc ir pretī, jo mums šie cilvēki nav pazīstami, lai mēs arī katrs varam pieņemt lēmumu un balsot. Tā ka būtu lūgums šo motivāciju mums tomēr sniegt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man rokās ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par dažiem organizatoriskiem jautājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes pirmās sesijas darbā, konkrēti, 2.punkts: “Augstākās padomes sēdes priekšsēdētājs... atsevišķos gadījumos priekšsēdētājs var mainīt norādīto secību, ja tam piekrīt vairākums no sēdē klātesošajiem Latvijas PSR tautas deputātiem”. Vairākuma domas mēs nejautājām. 6.punkts: “Augstākās padomes sēdes priekšsēdētājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā un sēdē izteiktos uzskatus nekomentē.” Bet jūs to atļaujaties. Un pēdējais. 19.punkts: “…pēc ne mazāk kā 20 deputātu prasības priekšsēdētājs paziņo par personālās balsošanas noteikšanu lēmuma pieņemšanai.” Iepriekšējais gadījums to pieprasīja, bet jūs to nedarījāt. Un, starp citu, iekams balsot atkārtoti, kā man šķiet, mums jāatceļ pirmās balsošanas rezultāti. Atcelt. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies par vērtīgām pamācībām. Lūdzu– trešais mikrofons.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Es gribētu precizēt iepriekšējā runātāja izteikto domu. Šeit netiek izlemts cilvēku liktenis, šeit netiek izlemts– tiesāt vai attaisnot, šeit varbūt ir runa par valsts vai tautas likteni. Ierosinājums, ka komisijām vajadzētu pamatot, kāpēc ir iebildumi pret kādu kandidatūru, ir ļoti loģisks, bet vai tas būtu ētiski, ja mēs atkal no tribīnes analizētu visus tos, par kuriem mums pašiem nebija tik viegli izlemt komisijā, turklāt šie lēmumi komisijā nebūt nav vienbalsīgi pieņemti. Ja jums rodas šaubas, jums ir iespēja jautāt un pašiem noskaidrot, kāds ir kandidāts, kādas ir viņa īpašības. Protams, mēs varam iepazīstināt ar komisijas sēdes protokolu, kur šie “par” un “pret” ir uzrakstīti, bet es nezinu, vai tas būtu šobrīd ētiski– uzskaitīt, cik šim cilvēkam ir labu darbu un cik– sliktu un kā nosveras šie svaru kausi. Es vēlreiz uzsveru: šeit nav jāuzskata, ka tā ir kāda cilvēka nosodīšana vai tamlīdzīgi, mēs vienkārši meklējam attiecīgai instancei optimālo sastāvu un nekādā gadījumā neizslēdzam iespēju konkrētam cilvēkam strādāt savā specialitātē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Es esmu viena no tiem, kuriem ir pašiem savs uzskats un sava attieksme par izskatāmajām kandidatūrām. Un tādēļ es tiešām ļoti lūdzu visus deputātus nopietni izturēties pret šo jautājumu izlemšanu, jo pēc manas dziļas pārliecības tie divi kandidāti, kurus mēs balsojot neesam apstiprinājuši, tas ir, Vilders un Cālīte, ir augsti kvalificēti, godprātīgi juristi, kādu mums diemžēl republikā šodien nav nemaz tik daudz. Esmu pārliecināta, ka mums vēl nāksies atgriezties pie šo pašu kandidatūru otrreizējas izskatīšanas, tādēļ lūdzu ļoti nopietni apsvērt katru kandidatūru, nepieiet formāli tikai uzvārda vai vecuma dēļ.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.

G.Preinbergs: Es pilnīgi pievienojos tam, ka ļoti rūpīgi jāpieiet šiem jautājumiem, un gribu atkārtot, ka mēs tiešām izlemjam cilvēku likteņus, bet gribu to papildināt vēl ar to, ka mēs izlemjam likteņus cilvēkiem, kuru rokās nodosim citu cilvēku likteņus, un tas nav maznozīmīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi tika saņemts priekšlikums, lai deputātu komisijas, kas izsakās pret, motivētu to. Pret to iebilda šīs komisijas loceklis deputāts Simsons. Es domāju, ka šādu jautājumu izšķiršanai arī ar balsošanu būtu nepietiekami. Un mēs dzirdējām vairākus priekšlikumus, lai komisijas tomēr motivētu savu atzinumu, kāpēc tā ir pret konkrēto kandidatūru. Šajā sakarībā, gluži dabiski, vārds ir deputātam Jundzim, kurš dod šo atzinumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

T.Jundzis: Tie deputāti, kas ļoti uzstāj, lai mēs par katru pateiktu, kāpēc esam pret, nav īsti izpratuši šīs procedūras jēgu. Mēs te nevienu neatlaižam no darba, mēs vienkārši uzticam vai neuzticam konkrētam Augstākās tiesas locekļa kandidātam, kā te pareizi teica, lemt cilvēku likteņus. Komisijā mums var būt vienas domas, citai komisijai– citas domas. Kāpēc viņiem ir citas domas balsojot, to es nedrīkstu viņiem pat prasīt. Bet nu es maksimāli esmu gatavs ziņot par balsošanas rezultātiem komisijā, par to, cik liela vai maza bija mūsu vienprātība. Ar jautājumiem, kā te ierosināja, jums jātiek pašiem galā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātus apmierināja šāda komisijas priekšsēdētāja ierosme– dot informāciju par to, cik vienprātīgs ir komisijas lēmums? Man vēl ir lūgums, pirms mēs stājamies pie konkrētu jautājumu lemšanas– Augstākās tiesas locekļu ievēlēšanas, vēlreiz reģistrēties, jo es saskaitīju deputātus, kuri iepriekšējo reizi nebija reģistrējušies. Lai mums tomēr nebūtu domstarpību šajā sakarībā. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies.
Rezultāts: 149. Ievērojami vairāk nekā pirmo reizi. 150. Tā, vēl– 151. Balsošanas rezultātus nosakot, mēs par pamatu ņemsim šo skaitli– 151. Lūdzu, balsu skaitīšanas komisija. Neko nevar dzirdēt, jo zālē runā. Kā es saprotu, deputātam Krūmiņam un deputātam Bērziņam nestrādā tehnika. Šie divi deputāti ir reģistrējušies un turpmāk balsos ar savām balsošanas kartītēm. Tas jāņem vērā balsu skaitīšanas komisijai. Uzskatu, ka mēs ar nelielu nokavēšanos varam turpināt savu darbu, ņemot vērā visus ieteikumus un atzinumus, kas ir izteikti, un tiešām būsim atbildīgi.
Nākamais lēmuma projektā kā Augstākās tiesas locekļa kandidāts ir minēts Alfons Cīrulis. Lūdzu, uz tribīni. Deputātiem ir iespēja 15 minūtes uzdot jautājumus. Lūdzu, Cīruļa kungs! Pagaidām ir pierakstījies viens deputāts– deputāts Preinbergs. Es gribu atgādināt visiem deputātiem: lūdzu, pierakstieties, tas atvieglos darbu sekretariātam un jums pašiem.

G.Preinbergs: Cienījamais Cīruļa kungs! Jūs jau 1948.gadā esat sācis strādāt tautas tiesā. Sakiet, lūdzu, kādas jums ir attiecības, jūsu darbam, ar 1949.gada marta notikumiem?

A.Cīrulis: Piedodiet, es nesapratu jautājumu.

G.Preinbergs: Jūs sākāt strādāt jau 1948.gadā par tautas tiesnesi. Sakiet, lūdzu, vai jums ir bijuši kādi sakari ar 1949.gada izsūtīšanu?

A.Cīrulis: Absolūti nekādi.

G.Preinbergs: Paldies.

V.Birkavs: Cienījamo kolēģi! Jūs visu mūžu esat nostrādājis, un man ir viens ētiskas dabas jautājums. Vai jūs savā praksē atceraties lietas, kuru izskatīšanas rezultātus jūs būtu gatavs pārskatīt tagad?

A.Cīrulis: Ir dažas lietas, kurās esmu ņēmis dalību un kurās ir runa par nozieguma kvalifikāciju pēc kriminālkodeksa 183.¹ panta. Es uzvārdus nevaru atcerēties, bet pieļauju varbūtību, ka tādas lietas esmu skatījis. Nesen, man šķiet, šā gada 1. vai 2.martā šis pants ir svītrots no spēkā esošā kriminālkodeksa un pilnīgi skaidrs, ka šīs lietas ir jāpārskata.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– trešais mikrofons.

Ģ.V.Kristovskis: Iepriekšējie jautājumi tika uzdoti no tīri juridiskā aspekta, tika nosaukti konkrēti panti, bet man kā nejuridiskas specialitātes pārstāvim gribas uzdot jautājumu tautas vārdā. Ne tikai par 50. un 40.gadu izsūtīšanu. Jūs, kā šeit redzams, no 1955.gada esat Augstākās tiesas loceklis. Vai 70.gadu un 80.gadu politiskajās prāvās esat ņēmis dalību? Ja neesat, kāda ir bijusi jūsu attieksme šajā jautājumā?

A.Cīrulis: Esmu izskatījis vienu lietu, kurā bija apsūdzētas divas personas, kas ņēmušas tiešu dalību masu slepkavībās Liepājā, Šķēdes kāpās, kurās tika iznīcināti ebreju tautas pilsoņi. Šīs divas personas tiesas sēdē atzina, ka šāvušas cilvēkus. Lietā bija arī citi pierādījumi. Tiesa visu novērtēja, un šīs divas personas tika notiesātas.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Endele: 1959.gadā jūs jau strādājāt par Augstākās tiesas locekli. Sakiet, vai ar šiem 1959.gada notikumiem jums kāds sakars Augstākajā tiesā bija vai nebija?

A.Cīrulis: Absolūti nekāda.

Priekšsēdētājs: Paldies Cīruļa kungam. Jūs varat apsēsties. Debatēs pagaidām ir pieteicies tikai viens– deputāts Kristovskis.

T.Jundzis: Es atvainojos! Komisijas slēdziens!

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

T.Jundzis: Komisija nerekomendē ievēlēt Alfonu Cīruli par Augstākās tiesas locekli. Pret viņa ievēlēšanu balsoja 9 komisijas locekļi, visi, kas bija klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– Aizsardzības un iekšlietu komisija.

T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija neatbalsta Alfona Cīruļa kandidatūru, 8 bija pret un 2 atturējās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs vārds deputātam Kristovskim– piecas minūtes.

Ģ.V.Kristovskis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es neaizņemšu piecas minūtes, tomēr savu domu šajā sakarībā es gribētu pateikt. Kā jūs redzējāt, abas komisijas ir nobalsojušas pret šo kandidatūru, un arī es savas šaubas gribētu izteikt tieši tāpēc, ka izziņā ir rakstīts gadaskaitlis– 1955. Laika posmā, piecdesmitajos gados, Latvijā ir ļoti mainījusies politiskās varas konjunktūra, un manā izpratnē ilgi noturēties šādā atbildīgā amatā... vēl ņemot vērā, ka tautas tiesa visu laiku nebija patstāvīga, tā bija varas konjunktūras pakļautībā. Es uzskatu, ka nevarēšu savu balsi atdot par Cīruļa kā Augstākās tiesas locekļa kandidatūru. Paldies!

Priekšsēdētājs: Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Tādā gadījumā mums sava attieksme jāizsaka balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Operators lūdz vēlreiz reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Pagaidīsim, kamēr deputāts Cālītis reģistrēsies, pēc tam nolasīsim rezultātu! Rezultāts: 146. Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi par, pret vai atturoties par Cīruļa kunga kandidatūru šim amatam. Lūdzu rezultātu! Alfons Cīrulis nav ievēlēts par Augstākās tiesas locekli.
Nākamais kandidāts, kas saskaņā ar mums iesniegto lēmumu tiek rekomendēts par Augstākās tiesas locekli, ir Aivars Dudars. Lūdzu uz tribīni! Vienosimies par to, ka komisijas dod savus slēdzienus uzreiz, lai var uzdot attiecīgus jautājumus.

T.Jundzis: Par Aivaru Dudaru man diemžēl atkal jāsaka, ka, komisijā balsojot, balsis sadalījās sekojoši: par– 1, pret– 6, atturējās– 3.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Likumdošanas jautājumu komisija.

Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvis (Stenogramma neuzrāda deputāta, komisijas pārstāvja, uzvārdu.– Red.): Likumdošanas jautājumu komisija: par– 2, atturējās– 7. Netiek rekomendēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti, kas vēlas uzdot jautājumus? Lūdzu– 3.mikrofons.

J.Lagzdiņš: Sakiet, vai jūs esat izskatījis kādu lietu, kurā būtu izvirzīta apsūdzība pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 183.¹ panta? Jūs zināt, kas tas par pantu. Tā ir apzināta nepatiesu izdomājumu izplatīšana, kas diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu. Cik šādas lietas jūs esat izskatījis?

A.Dudars: Jā, tādas lietas tika nodotas manā tiesvedībā no 1980. līdz 1983.gadam, un tās tika arī izskatītas. Cik šādas lietas, es jums nevaru pateikt. Pēc 183.¹ panta gāja Batarevska un citas lietas. Doroņinas lieta bija pēdējā, un bija arī vēl citas lietas.

Priekšsēdētājs: Nākamais jautājumu uzdod deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamais Dudara kungs, jūs jau dzirdējāt tos jautājumus, ko mēs, jelgavnieki, uzdevām Vildera kungam, un es gribu arī jums uzdot šo pašu jautājumu, jo arī jūsu uzvārds ir tajos tiesu procesos, kad tika attaisnoti miliči, kuri noslepkavoja civiliedzīvotājus Jelgavā. Kā jūs domājat, vai tas ir pieļaujami, ja rajona, pilsētas tiesa notiesā miličus, turklāt par pierādītām tīšām slepkavībām, bet Augstākā tiesa... Mēs nepiekrītam Vildera kunga vērtējumam, ka tur nebija slepkavību. Tas ir tautā sen pierādīts un nav apstrīdams. Kā jūs vērtējat, vai drīkstēja viņiem samazināt sodu vai ne?

A.Dudars: Es šīs lietas izskatīšanā piedalījos uzraudzības instancē plēnumā un kā plēnuma sekretārs parakstīju arī šo plēnuma lēmumu reizē ar priekšsēdētāju. Nu, es domāju, ka tiesa pareizi bija novērtējusi pierādījumus. Es tuvāk šo lietu nezinu, bet plēnumā protests, kurā tika pacelts jautājums par lietas otrreizēju izskatīšanu, tika noraidīts.

Priekšsēdētājs: Nākamais jautājumu uzdod deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Man ir tāds jautājums. 80.gados, konkrēti arī 1983.gadā, notika vesela rinda politisko prāvu, kurās tika notiesāti tādi cilvēki kā Lidija Doroņina, Gunārs Astra, Gunārs Freimanis. Bez dažādiem tā saucamajiem “noziegumiem”, ko viņiem inkriminēja, bija arī rinda grāmatu, tulkojumi, konkrēti– Orvela “84.gada” tulkojums. Un tagad man jādomā, vai šī Augstākā tiesa, kuru mums iesaka un kura jau bija šādā sastāvā tajā laikā, būs spējīga pārskatīt visus šos pēdējos 80.gadu faktiski nelikumīgos lēmumus? Kā es saprotu, tādu sarakstu par Latvijā aizliegtajām grāmatām nebija. Un cilvēki taču nezināja, ko viņi lasa un ko viņi tulko. Kā jūs domājat, vai tiksiet ar šo uzdevumu galā, ja jūs ievēlēs?

A.Dudars: Es jau teicu, ka manā vadībā ir skatīta Doroņinas lieta. Pārējās lietās es neesmu piedalījies. Domāju, ka Augstākās tiesas sastāvs varētu tikt galā arī ar šādu uzdevumu, bet tā laika likumi un apstākļi bija tādi, ka gadījumā, ja mēs šīs lietas būtu lēmuši citādāk, mēs vairs nestrādātu tiesu sistēmā un nevarētu savus pienākumus pildīt. Tāpēc arī tika izvirzīts jautājums par tiesas iestāžu depolitizāciju, lai tiesa būtu tiešām neatkarīga un varētu objektīvi izlemt jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Krastiņš. Pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Spriežot pēc jūsu iepriekšējo darbavietu saraksta, tieši 1959.gadā, bēdīgi slaveno raganu prāvu laikā, jūsu karjera ir spērusi strauju soli uz augšu, jūs no otrā komjaunatnes sekretāra Rīgas rajonā esat kļuvis par pirmo. Šajā sakarā mani interesētu jūsu ļoti īss un subjektīvs 1959.gada notikumu vērtējums.

A.Dudars: Par 1959.gada notikumiem es varēju spriest tikai pēc avīžu ziņām, jo, strādājot Rīgas rajonā, tajā laikā ar republikas orgāniem, ar komjaunatnes un partijas orgāniem, man nekāda sakara nebija. Es netiku ievēlēts ne komjaunatnes Centrālās komitejas sastāvā, ne arī kādos vadošos partijas orgānos. Protams, attieksme ir negatīva. Es uzskatu, ka šie jautājumi tika izlemti nepareizi, bet es nekādu ieguldījumu šajā ziņā nevarēju dot, ne toreiz, ne arī tagad.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais– deputāts Repše.

E.Repše: Ja atkal būtu tāda situācija, ka formāli likumdošana vai konjunktūra būs kaut kādā ziņā pretrunā, teiksim, ar sirdsapziņu, kā jūs risinātu šo konfliktu turpmāk?

A.Dudars: Tagad diezgan aktuāls ir jautājums par izvairīšanos no karadienesta. Tādas lietas mēs esam skatījuši otrajā instancē pēc tautas tiesas spriedumiem. Es domāju, ka šīs lietas tika izlemtas, vairāk balstoties uz sirdsapziņu nekā uz pastāvošo likumdošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Biezais.

J.Biezais: Vai jūs piekristu, ka lietas pret Gunāru Astru un Lidiju Lasmani–Doroņinu un tamlīdzīgas varētu kvalificēt kā noziegumu pret garīgumu? Vai savukārt noziegumu pret garīgumu nevarētu ietilpināt noziegumā pret cilvēcību?

A.Dudars: Man nav sevišķi skaidra jautājuma būtība. Es domāju...

Priekšsēdētājs: Paldies, tas tiešām bija neskaidrs jautājums. Mums arī paredzētais laiks izbeidzas jautājumu uzdošanai. Paldies Dudara kungam par atbildēm uz jautājumiem. Debatēs ir pieteikušies pagaidām divi. Deputāte Briņķe atsakās, tādā gadījumā ir pieteicies deputāts Romašovs. Tā man ziņo sekretariāts. Lūdzu tribīnē!

Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvis (Stenogramma neuzrāda deputāta, komisijas pārstāvja, uzvārdu.– Red.): Likumdošanas jautājumu komisija nerekomendē Fridrihsona ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli. Par– 4, atturas– 6, pret– nav.

Priekšsēdētājs: Jūs noklausījāties komisiju atzinumu. Sekretariāts man nav iesniedzis jautātāju sarakstu. Vai kāds vēlas uzdot jautājumu Fridrihsona kungam?

No zāles: Agrāk mēs jūs pazinām kā ļoti lielu dzīvokļu tiesību speciālistu un popularizētāju arodbiedrību aprindās. Sakiet, ar ko izskaidrojams tas, ka jūs pēdējā laikā esat aprimis un vairs nepiedalāties sabiedriskajā lekciju darbā un nesniedzat informāciju jaunajos apstākļos?

I.Fridrihsons: Sakarā ar dzīvokļu jautājuma propagandu tā varbūt ir nejauša sakritība. Nu jau es daudzus gadus nodarbojos ar ģimenes tiesību jautājumiem. Universitātē es lasu kursu ģimenes tiesību jautājumos. Kā jurists, kā civilists visu mūžu esmu nodarbojies ar šiem jautājumiem un varu pateikt, ka šie jautājumi ir ļoti smagi. Palielinās dažādi ceļi, kādos cenšas iegūt dzīvojamo platību, fiktīvi stājoties laulībā, fiktīvi šķiroties utt. Iespēju robežās esmu propagandējis to, stāstot neprofesionāļiem, lai taisnīgi šos jautājumus risinātu. Par ģimenes tiesību jautājumiem es turpinu. Tā ir mana sirdslieta. Esmu strādājis pie lēmumu projektu sagatavošanas, piemēram, pie jautājuma par alimentu maksājumiem, par vecāku tiesību atņemšanu u.c. Šie jautājumi ir manā redzeslokā un sirdij tuvi.

P.Simsons: Fridrihsona kungs! Man ir viens jautājums bez ļauna tālejoša nodoma, bet tīri konsultatīva rakstura. Vietējām padomēm gadās saskarties ar situāciju, ka ir reabilitēti 40.gados notiesātie cilvēki. Viņi atgriežas savā iepriekšējā dzīvesvietā, un izrādās, ka īpašums ticis pakļauts nacionalizācijai un šobrīd viņš to nevar atgūt. Kāds var būt risinājums? Kā mēs varētu pie taisnības tikt?

I.Fridrihsons: Atbildot uz Simsona kunga jautājumu, es varu teikt, ka esmu Talsu laikraksta lasītājs visu mūžu, kopš strādāju, un arī šobrīd. Tāpēc jūsu informācija man ir ļoti labi zināma. Ko var teikt? Mums, tiesnešiem, ir jādara viss iespējamais, lai tādējādi kompensētu, ko mēs varam. Es kā cilvēks esmu gandarīts, ka, piemēram, neilgi atpakaļ Daugavpils rajonā izdevās 1949.gadā pārvietoto ģimenei, kurā vecāki miruši, atrisināt ļoti smagu juridisku jautājumu– atdot māju trijiem bērniem, kuri ir atgriezušies no Omskas. Viņi saņems pensiju utt. Mēs pierādījām, ka izpildkomitejas vadība, kura pārdeva šo māju, zināja, ka gribēja tādā veidā nelabticīgi iegūt. Nupat es skatīju lietu, kas tika nodota Siguldas tiesai. Tā ir Zālītes prasība par Saulkrastu ciemā viņai piederošās mājas atprasīšanu. To kolhozs “Ādaži” bija pārdevis īrniekiem. Tautas tiesa prasību bija noraidījusi, mūsu kolēģija lēmumu atcēla. Iespēju robežās kā cilvēks maksimāli esmu centies un centīšos darīt visu, lai kaut cik varam palīdzēt.
Es zinu, Simsona kungs, jūsu publikāciju. Tur Valtera kungs rakstījis par šiem jautājumiem, par šo Balgales ciemu un tā tālāk. Tā ka man šie jautājumi arī ir zināmi tādā veidā.

G.Romašovs: */Sakarā ar to, ka pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji līdz šim laikam nerunā ar mums par to, kāpēc noraidīta jūsu kandidatūra un citas kandidatūras, man ļoti gribētos uzzināt, uz ko ir pamatota jūsu kandidatūras noraidīšana pastāvīgajā komisijā. Un liels lūgums pastāvīgo komisiju priekšsēdētājiem, lai viņi dotu tādus pamatojumus, kā jau mēs norunājām./

I.Fridrihsons: */Es personīgi nezinu, kāpēc nerekomendē. Bet laikam tur atturējās… Es personīgi nezinu, ar mani neviens nav runājis, un es personīgi nezinu. Es rezultātus uzzināju šodien./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Es, pirmkārt, gribēju precizēt, ka Likumdošanas komisija nebija pretī, bet vairums atturējās. Otrkārt, es gribētu uzdot konkrētu jautājumu kolēģim Fridrihsonam. Republikā pazīst jūs kā augsti kvalificētu ģimenes tiesību speciālistu, augsti kvalificētu speciālistu civiltiesībās, bet man būs mazliet varbūt nejuridisks jautājums: katrā konkrētā gadījumā ir daudz argumentu par un pret, kā jums sirdsapziņa liek rīkoties tajos gadījumos, kad tās šaubas ir tik lielas, ka jāizšķiras starp pilsoņa un valsts interesēm.

I.Fridrihsons: Jautājums ir globāla rakstura. Es vienmēr esmu centies saskatīt ne tikai šo civiltiesisko strīdu, bet arī, kas šis pilsonis ir, kāda ir viņa attieksme. Es domāju, cilvēciskajai pieejai jābūt un valstiskajai pieejai arī jābūt. Skatoties, kā tas ir konkrētā lietā. Valsts intereses tomēr nevar apiet. Piemērs. Valsts bērnu iestādē– Varakļānu internātskolā– atrodas trīs bērni, vientuļās mātes bērni. Direktors, mums zināms cilvēks, ļoti liels entuziasts, sniedz prasību par alimentu piedziņu no mātes. Tiesa noraida, jo nevarot piedzīt no vientuļās mātes. Bet, starp citu, pierādās, ka pie bērniem vienu reizi ir braucis viens vīrietis, it kā faktiskais vīrs, kas iznācis no apcietinājuma. Būdami ar pieredzi, mēs izprasījām krimināllietu, kur viņš ir tiesāts. Tur viņš tiesā teicis tā: “Mums ir trīs bērni.” Pēc mūsu ierosinājuma tika sniegta prokurora prasība par paternitātes noteikšanu. Līdz ar to tika pārtraukta vientuļās mātes apmaksa. Šeit tās ir valsts intereses, vai ne?
Nu, es domāju, ka tie, kuri pēc rakstura mani daudzmaz pazīst, zina, kā esmu centies. Te ir deputāti no Talsu rajona, tātad ir Cupruna kungs, Repša un citi. Esmu centies arī tādā nozīmē, lai mūsu rindās būtu godīgi cilvēki. Pēc manis ilgus gadus Talsu rajonā strādāja tiesas priekšsēdētājs Miķelsons. Mani kolēģi un visi pārējie, es domāju, zina, cik daudz es cīnījos, arī neveiksmīgi, pat līdz Centrālajai komitejai, kur nodaļas vadītāja kabinetā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja piedalīšanos, lai viņu saglabātu. Tomēr ar 1973.gada maija Augstākās padomes Prezidija dekrētu viņu atsauca. Kaut kur Talsos viņš strādā jurista darbu un pelna acīmredzot ne slikti. Tā ka tādā ziņā gan valsts intereses, gan pilsoņu intereses ir jāievēro.

Priekšsēdētājs: Vārds jautājuma uzdošanai deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, sakarā ar to, ka starp mums ir tādi cilvēki, kuri stagnācijas laikos ieņēma atbildīgus amatus un šodien balso pret jums, vai jums nenācās ar kādu no viņiem sastapties jūsu praktiskajā darbībā, nu, kā toreiz teica, telefona tiesībās, t.i., vai kāds neizdarīja uz jums spiedienu, kad jūs lēmāt attiecīgi par kaut kādu jautājumu? No klātesošajiem un šodien ievēlētajiem deputātiem?/

I.Fridrihsons: */No klātesošajiem– nē./

A.Aleksejevs: */Bet vispār no ievēlētajiem Augstākajā padomē?/

I.Fridrihsons: */No agrāk ievēlētajiem nācās. Man bija arī nepatikšanas sakarā ar to, ka gribēja attiecīgā veidā izlemt attiecīgās civillietas. Bija tā, bija./

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošanas laiks ir beidzies. Paldies Fridrihsona kungam. Debatēs pierakstījušies trīs deputāti. Pirmajai vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmo reizi ar Augstākās tiesas locekļa kandidātu Fridrihsona kungu es iepazinos pirms daudziem gadiem, studējot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 2.kursā. Man bija nepieciešams savākt prakses materiālus zinātniskajam darbam. Ierodoties Augstākajā tiesā, es, protams, biju ļoti nobijusies, jo tā bija mana pirmā saskare ar šāda rakstura iestādēm. Varbūt pats kandidāts to neatceras, bet viņš ārkārtīgi uzmanīgi izturējās pret visiem maniem lūgumiem un iepazīstināja ar visiem mani interesējošiem materiāliem. Strādājot Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, es ar lielu prieku varu jums teikt, ka visi kolēģi atzinīgi vērtē to, ka Fridrihsona kungs strādā pie mums par pasniedzēju. Viņš lasa studentiem ļoti interesantas lekcijas, un studenti ir gandarīti, sastopoties ar šādu speciālistu. Treškārt, viņam ir bijusi ārkārtīgi liela loma ģimenes tiesību likumdošanas izstrādāšanā. Šajā jomā sarakstīti vairāki mācību līdzekļi. Ņemot vērā iepriekš teikto, es jūs visus aicinu balsot par Augstākās tiesas locekļa kandidātu Fridrihsona kungu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Cienījamie deputāti! Mani ļoti izbrīnī šodienas plenārsēde un visa šī kandidātu izvirzīšana. Nav noslēpums– daļa deputātu uzskata, ka vispār nekas Latvijā nav mainījies un ka mēs darbojamies tieši tāpat kā 10 gadus atpakaļ. Nav noslēpums, ka LPSR prokurors pašlaik izsūta dažādus apkārtrakstus, kuros aicina ignorēt visus tos lēmumus, ko mēs esam pieņēmuši. Nav noslēpums, ka Valsts drošības komiteja paskaidro savā traktējumā šo situāciju Latvijā un aicina neatzīt neatkarības Deklarāciju. Nav noslēpums, ka iekšlietu ministrs uzskata, ka viņam nav obligāti Augstākās padomes lēmumi. Šādā situācijā Zemrībo kungs mums stāda priekšā Augstākās tiesas kandidātu sarakstu, kurā ir tie paši cilvēki, kas savu karjeru taisījuši 1949.gadā, 1959.gadā, Vosa, Pelšes un pat Staļina laikos.
Savā laikā Augstākā tiesa tiesāja par pretpadomju darbību. Vai tā spēs izrādīt pietiekamu lojalitāti Latvijas valstij? Mums piedāvā kandidātus, kuri jau bijuši Augstākās tiesas sastāvā, cits 27 gadus, cits pat 35 gadus. Vai tomēr nevajadzētu padomāt, ka šie cilvēki savas profesionālās iemaņas varētu parādīt, piemēram, dodot savu pieredzi jaunākajiem kolēģiem un strādājot vienkārši kā tiesneši? Es uzmanīgi klausījos un cerēju, ka Fridrihsona kungs pateiks, ka gan 41.gada lēmumi, gan 49.gada lēmumi visi ir nelikumīgi un ka faktiski nav vajadzīgs izskatīt katru lietu atsevišķi, jo visa šī darbība ir nelikumīga. Es ceru, ka mēs Augstākajā padomē spēsim pieņemt lēmumu šajā sakarībā, bet es diemžēl par to nedzirdēju. Es dzirdēju vēlmi bezgala ilgi skatīties katru gadījumu atsevišķi un lemt, vai atdot kādam īpašumu vai neatdot un cik labi to visu izdarīt. Es personiski tomēr gribētu, lai šis Augstākās tiesas sastāvs tiktu atjaunots par kādiem 75%. Tiem cilvēkiem, kuri te sēž jau no 50., 60. un 70.gadiem, nevajadzētu censties iekļūt Augstākās tiesas sastāvā, kuram būs jāstrādā līdz 2000.gadam. Es uzskatu, ka šis kandidātu saraksts nav pietiekami sagatavots. Ja arī Fridrihsona kungs kā civillietu zinātājs un cilvēks, kas spēj tiešām kaut kādu pieredzi nodot saviem kolēģiem, būtu vēlams, tad pārējo kandidātu sakarā mums vajadzētu pārdomāt un paskatīties, cik šo veco stagnācijas laika darbinieku ir jaunajā Augstākās tiesas sastāvā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endziņam. Un gatavoties kā pēdējam deputātam Repšem.

A.Endziņš: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man kā pastāvīgās komisijas vadītājam informēt par balsošanas rezultātiem attiecībā uz Fridrihsona kandidatūru. Šeit sekretārs Muciņš informēja, ka četri balsoja par un seši atturējās. Motivācija, kāpēc atturējās? Man atliek tikai plātīt rokas, jo viens no komisijas locekļiem vienkārši izteicās, ka ir iebildumi, bet motivācijas nekādas nav. Ar to pietika, lai seši komisijas locekļi atturētos. Es vienkārši gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka nevar skatīties uz to vien, ka komisija nobalsojusi, bet deputātiem būtu jālemj pašiem. Katram ir jādomā par konkrētu kandidatūru. Kas attiecas uz cienījamā Fridrihsona kandidatūru, es domāju, ka viņš pilnīgi atbilst Augstākās tiesas locekļa prasībām. Es neceru un nedomāju, ka cienījamais kolēģis Kiršteins ir gatavs mainīt profesiju un rīt pats kļūt par Augstākās tiesas locekli. Lai būtu par tiesnesi, acīmredzot ir jābūt ne tikai profesionālajai izglītībai, bet arī zināmai pieredzei.
Neder arī spriest kopumā par sastāvu, ka, lūk, ja jau ilgāku laiku strādājis par tiesnesi vispār jeb Augstākās tiesas kolēģijā jo sevišķi, tāpēc pret šādu kandidatūru būtu jāizturas noraidoši. Es domāju, ka tā ir nepareiza pieeja. Mums tomēr ir jāņem vērā konkrētā dzīves pieredze, konkrētā prakse, ko cilvēks jau ir parādījis, un arī, protams, kā viņš ir strādājis. Fridrihsonu visa republika pazīst kā kompetentu profesionālu juristu un tiesnesi. Man kā viņa kolēģim universitātē ir vispozitīvākā attieksme pret viņu.
Uzskatu, ka viņš ir viens no ievērojamākajiem speciālistiem. Varbūt pat vienīgais tieši ģimenes tiesību jomā, kā arī dzīvokļu likumdošanas jomā. Atteikties no šāda kvalificēta kadra būtu ļoti liela kļūda. Kā tad mēs galu galā strādāsim, kā tad Augstākā tiesa varēs vispār strādāt, ja mēs atteiksimies no profesionāliem un augsti kvalificētiem kadriem?

Priekšsēdētājs: Pēdējais debatēs uzstājas deputāts Repše.

E.Repše: Politiski pārmetumi laikam nav vietā, ja mēs apskatām speciālistu, kura specialitāte ir civiltiesības. Šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka cienījamajam Imantam Fridrihsonam ir tiešām cieša saistība ar Talsu rajonu, jo viņš ir bijis gan Talsu rajona tautas tiesnesis, gan Talsu rajona tautas tiesas priekšsēdētājs, Talsu rajona deputāti Seile, Simsons, Cupruns un Repše apspriedās un nolēma lūgt atbalstīt Fridrihsona kandidatūru, balsojot par viņu.

Priekšsēdētājs: Paldies par tik konkrētu debašu nobeigumu. Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 144. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu godājamos deputātus izteikt savu attieksmi pret Fridrihsona kungu kā Augstākās tiesas locekļa kandidātu. Rezultāts: 101 balss. Līdz ar to Fridrihsona kungs ievēlēts par Augstākās tiesas locekli.
Turpināsim savu darbu, bet pirms tam man ir jums jāpaziņo, ka deputāta apliecības var saņemt pārtraukumā 1.stāvā 106.istabā pie Latvijas Republikas Augstākās padomes kancelejas vadītāja Steina kunga.
Nākamais Augstākās tiesas locekļa kandidāts mums iesniegtajā sarakstā ir Zigmants Gencs. Lūdzu uz tribīni.

T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija...

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Jundža kungs. Zālē ir liels troksnis, neviens tik un tā neko nedzird. Lūdzu klusumu. Dosim vārdu komisijas atzinumam.

T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta Zigmanta Genca kandidatūru.

L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisija ar 9 balsīm par un vienai atturoties atbalsta Zigmanta Genca kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi pretendentam? Jautājumu nav. Vai debatēs kāds vēlas uzstāties? Nevēlas. Atkal vajadzīga reģistrācija. Lūdzu, ieņemiet savas pastāvīgās vietas, lai reģistrētos. Balsošanas laikā daži deputāti iet ārā, tā nav viņu darīšana. Lūdzu, reģistrēsimies. Es ceru, ka sekretariāts arī ir reģistrējies. Rezultāts: 138. Viss ir normāli, godājamie deputāti, jo vienai daļai deputātu pirms balsošanas bija neatliekamas darīšanas un viņi izgāja ārā. 138 balsu vairākums mums ir. Lūdzu ļoti atbildīgi izturēties pret šo balsošanu. Izteiksim savu attieksmi pret Gencu kā Augstākās tiesas locekļa kandidātu. Kas par, pret, atturas? Lūdzu rezultātu. Paldies. Apsveicam ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Nākamais mūsu sarakstā ir Raimonds Grāvelsiņš. Lūdzam uz tribīni. Komisijām gatavoties dot savu atzinumu.

T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta Raimonda Grāvelsiņa kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Likumdošanas jautājumu komisiju!

L.Muciņš: Atbalsta. Par– 9 un atturas– 1.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi Grāvelsiņa kungam? Nav? Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Lūdzu Grāvelsiņa kungu ieņemt savu vietu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu. Apsveicam Raimondu Grāvelsiņu ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Nākamais sarakstā ir Pāvels Gruziņš. Lūdzu uz tribīni. Es atvainojos Gruziņa kungam, te ir tehniska kļūda, tā ir mana aizmāršība. Šeit mums nav nepieciešams balsot, arī par nākamo kandidātu mūsu sarakstā– Jansonu– tas nav nepieciešams, jo viņu pilnvaras nav beigušās. Tālāk mūsu sarakstā ir Jaunbelzējs. Lūdzu uz tribīni. Gaidām komisijas atzinumu. Lūdzu– pie trešā mikrofona. Lūdzu, Jundža kungs.

T.Jundzis: Varu iepazīstināt ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinumu: mūsu komisija atbalsta Friča Jaunbelzēja kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Likumdošanas jautājumu komisija!

L.Muciņš: Atbalsta. Par– 9, pret– nav, atturas– 1.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēlas uzdot jautājums Jaunbelzēja kungam?
Lūdzu, Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Cienījamo pretendent! Jūs esat tieši piedalījies Treimaņa lietas iztiesāšanā. Šajā gadījumā tiesas spriedums no 8 gadiem tika samazināts uz diviem gadiem. 300 Jelgavas iedzīvotāji, akadēmijas kolektīvs izteica jums neuzticību. Mums gribētos dzirdēt no jums paskaidrojumu, kāpēc nav ņemti vērā visi izmeklēšanas rezultāti?

F.Jaunbelzējs: Jautājumu sapratu. Atbilde. Dreimaņa lietā jau vairākkārt ir pieminēta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas neobjektivitāte. Pēc manas ciešas pārliecības, mēs Krimināllietu tiesas kolēģijā šo lietu izspriedām un izlēmām pareizi. Galvenais bija nodarījuma kvalifikācija– kā kvalificēt Gogoļeva nodarījumu. Krimināllietu tiesas kolēģija rūpīgi pārbaudīja tiesas izmeklēšanas materiālus. Tiesas loceklis, kurš referēja, sniedza vispusīgu ieskatu lietas materiālos, kas sakopoti vairākos sējumos, ievērojot lietā pretrunīgos pierādījumus. Es gribu piebilst, ka mēs ņēmām vērā visus pierādījumus, kādi ir lietā, un konstatējām, ka Gogoļeva nodarījums pārkvalificējams uz kriminālkodeksa 103.pantu, un pēc šā panta noteicām viņam maksimālo likumā paredzēto sodu. Tādējādi, pēc mūsu pārliecības, mēs izspriedām lietu pareizi un taisnīgi. Pastāv noteikta procesuāla kārtība, kādā pārbauda tiesu nolēmumu pareizību, likumību un pamatotību. Visa šī lieta tika pārbaudīta divās uzraudzības instancēs. Lietu pārbaudīja prezidijs, pārbaudīja Augstākās tiesas plēnums. Tie, kuri piedalījās Krimināllietu kolēģijas sastāvā, tie plēnumā balsošanā nepiedalījās pēc likuma, un arī šīs instances atzina Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu par pareizu. Es vēlreiz atkārtoju: runa ir tīri par juridiskās lietās savākto pierādījumu novērtējumu. Lieta tika skatīta, paturot prātā to seno patiesību, ka katras nenovēršamas šaubas ir tulkojamas tiesājamo labā, un tas arī tika izdarīts.
Es, protams, varu saprast cietušo pusi, smagā zaudējuma ietekmi un tā tālāk, bet tas ir mūsu pienākums lietā ievērot konkrētos lietas materiālus. Taču es gribētu, apliecinot jums, Jelgavas vēlētāju pārstāvji, savu izpratni par jūsu jautājumu, izteikt arī šaubas par to, ka iepriekš nedrīkstētu būt jau viss skaidrs. Jūs pareizi teicāt, ka tiesnesis lemj cilvēka likteni, bet pasarg Dievs no tādiem tiesnešiem, kuriem viss ir skaidrs jau iepriekš. Tad Latvijas Republika nekļūs par tiesisku valsti. Tās ir atskaņas no citas valsts, kas, cerams...

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

P.Simsons: Sakiet, lūdzu, kāds ir jūsu tīri personiskais viedoklis: pēdējo gadu laikā situācija ir strauji mainījusies. Varbūt arī attieksme pret patiesāku cilvēku ir mainījusies. Vai mēs varētu domāt par amnestiju kādai ieslodzīto kategorijai? Kāds ir jūsu viedoklis?

F.Jaunbelzējs: Mans viedoklis ir tāds, ka tādu iespēju varētu apspriest.

Priekšsēdētājs: Jautātājus es vairāk neredzu. Paldies Janbelzēja kungam. Viņš var ieņemt savu vietu. Debatēs, ja es sekretariātu esmu pareizi sapratis, vēlas izteikties deputāts Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Runāšu īsi un konkrēti. Friča Jaunbelzēja personā mēs redzam, es gribētu teikt, cilvēku, kurš ir tuvs tiesneša etalonam. Viņš ir ne tikai tiesnesis, kurš ārkārtīgi precīzi ievēro likuma normas, viņš ir arī cilvēks, kas prot paraudzīties uz likuma vietu sabiedrībā, viņam piemīt aizraušanās ar vēsturi un filozofiju, un viņš ir tas, kurš var saprast visas šī laika kolīzijas, nepārkāpjot likumu un neradot pretrunas, kas dažreiz tiesnešiem rodas starp sirdsapziņu un likumu. Tādi tiesneši mums ir vajadzīgi, un es aicinu balsot par viņu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā debatēs neviens vairāk nav pierakstījies, mēs savu attieksmi varam izteikt balsojot. Vai reģistrācija ir vajadzīga? Te kāds iegāja un izgāja ārā, taču es domāju, ka mēs varētu uzreiz ieslēgt balsošanas režīmu, ja deputāti nepieprasa kaut ko citu. Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakiet savu attieksmi pret Friča Jaunbelzēja kandidatūru– par, pret vai atturoties. Paldies. Lūdzu rezultātu! Fricis Jaunbelzējs nav ievēlēts par Augstākās tiesas locekli. Visi ir nobalsojuši, un neviens nav izteicis protestu, ka viņa balss nav ieskaitīta.
Līdz pusdienas pārtraukumam un arī mūsu šodienas plenārsēdes beigām ir palikušas 14 minūtes. Nākamais mūsu sarakstā ir Augstākās tiesas locekļa kandidāts Boriss Kabanovs. Lūdzu nāciet tribīnē. Mēs lūdzam komisiju atzinumu.

T.Jundzis: Man diemžēl atkal ir jāziņo, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija kopumā neatbalsta Borisa Kabanova kandidatūru, taču es gribu vērst uzmanību uz balsošanas rezultātiem: 3– par un tikai 2– pret, 5– atturējās. Tāpēc acīmredzot deputātiem jātiek pašiem skaidrībā par šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Likumdošanas komisijai.

L.Muciņš: Balsis sadalījās tā: par– 2, pret– nav, atturas –7, tātad komisija nerekomendē Borisa Kabanova kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs dzirdējām komisiju atzinumu. Kādi ir jautājumi Borisam Kabanovam? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Līgotnis: Man ir tāds jautājums: salīdzinot šīs izziņas, kas izdalītas par visiem tiesneša amata kandidātiem, faktiski jūs, biedri Kabanov, esat vienīgais cilvēks, ja var ticēt šīm izziņām, kurš Augstākajā tiesā par tiesas locekli kļuvis, neizejot tautas tiesas tiesneša amata stadiju. Šeit redzams, ka jūs pirms tam esat strādājis Rīgas pilsētas prokuratūras Izmeklēšanas daļā par šīs daļas prokuroru. Man jautājums: ar ko izskaidrojama tāda atšķirība šajā karjerā, salīdzinot ar visiem pārējiem?

B.Kabanovs: */Redziet, te jautājums tāds: man lika priekšā iet strādāt tiesā un es piekritu./

A.Līgotnis: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Geidāns: */Es atvainojos, es gribu uzdot jautājumu krieviski. Jūs dzirdējāt tos jautājumus, kurus mēs, Jelgavas deputāti, uzdevām jūsu kolēģiem šajā sakarā.. Arī jūsu uzvārds ir tajos dokumentos, kur tika pētīts Dreimanis, nogalinātais prorektora dēls. Mēs, visi deputāti no Jelgavas, un ļoti daudzi mūsu vēlētāji ir pārliecināti, ka tā bija slepkavība ar iepriekšēju nodomu, tāpēc mēs nepiekrītam tiem argumentiem, kurus dzirdējām no jūsu kolēģiem. Jūsu uzvārds bija arī šo sēžu protokolos, un tāpēc es gribētu dzirdēt no šīs tribīnes jūsu viedokli par to./

B.Kabanovs: */Es piedalījos šīs lietas izskatīšanā Augstākās tiesas plēnumā. Es uzskatu, ka plēnums pieņēma pareizu lēmumu, citādi es nebūtu balsojis par to. Ziniet, par jebkuru konkrētu lietu var strīdēties un minēt daudzus pierādījumus. Es piekrītu tam, ko runāja mani kolēģi par šo lietu un uzskatu, ka galvenais princips, no kura jāvadās tiesai tajos gadījumos, kad situācija strīdīga – šaubu tulkošana tiesājamā labā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Simsons.

P.Simsons: Es skatos anketā un redzu, ka jums ir diezgan ievērojams darba stāžs prokuratūrā. Sakiet, lūdzu, vai darba pieredze, ko jūs esat ieguvis, strādājot prokuratūrā, var kaut kādā veidā pozitīvi iespaidot jūsu darbu Augstākajā tiesā?

B.Kabanovs: */Man grūti atbildēt uz šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vairāk neredzu nevienu deputātu, kas vēlētos uzdot jautājumus. Man nav iesniegts to saraksts, kuri vēlētos uzstāties debatēs par šo kandidatūru. Paldies Kabanova kungam. Tādā gadījumā es aicinu visus deputātus ieņemt savas vietas, lai mēs varētu balsot un izteikt savu attieksmi– par, pret vai atturoties. Rezultāts– Boriss Kabanovs nav ievēlēts par Augstākās tiesas locekli.
Godājamie deputāti! Līdz pārtraukuma ir 8 minūtes. Kādas būtu domas, vai mēs esam gatavi vēl turpināt darbu? Es nedzirdu nevienu balsi pret.
Nākamais kandidāts lēmuma projektā ir Juris Kaksītis. Lūdzu abu komisiju pārstāvjiem dot komisiju atzinumu.

L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisija rekomendē Juri Kaksīti ievēlēt par Augstākās tiesas locekli ar 9 balsīm par, atturējušos nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

No zāles: Aizsardzības un iekšlietu komisija rekomendē Juri Kaksīti ievēlēt par Augstākās tiesas locekli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi pretendentam? Neredzu. Lūdzu, vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nevēlas. Kaksīša kungu lūdzu ieņemt savu vietu.
Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi par šo kandidatūru, balsojot– par, pret vai atturoties. Rezultāts– apsveicam Kaksīša kungu ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Nākamā kandidatūra ir Astrīda Kazarova. Lūdzu abu komisiju pārstāvjiem gatavoties izteikt komisiju atzinumus.

T.Jundzis: Tātad es atļaušos ziņot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli. Mūsu komisija atbalsta Astrīdas Kazarovas kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies.

No zāles: Likumdošanas jautājumu komisija atbalsta ar 9 balsīm par, pret un atturējušos nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi būtu jautājumi pretendentam? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Paldies Kazarovas kundzei. Lūdzu, ieņemiet savu vietu.
Par šo kandidatūru lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot– par, pret vai atturoties. Rezultāts– apsveicam Kazarovas kundzi ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Līdz pārtraukumam ir 4 minūtes. Taču deputāti izsakās, ka viņi varētu izlemt vēl par vienu tiesneša kandidatūru. Lūgsim tribīnē Ausmu Keišu. Komisijām gatavoties sniegt savu ziņojumu.

No zāles: Cienījamie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija Ausmas Keišas kandidatūru atbalsta.

Priekšsēdētājs: Paldies.

No zāles: Likumdošanas jautājumu komisija šo kandidatūru atbalsta ar 9 balsīm par, pret un atturējušos nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi pretendentei? Nav. Keišas kundzei lūdzu ieņemt savu vietu.
Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Neviens nevēlas. Rezultāts– apsveicam Keišas kundzi ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Es gribētu jūs aicināt izlemt jautājumu par Mārīti Kramiņu kā Augstākās tiesas locekli. Abu komisiju pārstāvjiem lūdzu izteikt komisijas atzinumu.

No zāles: Likumdošanas jautājumu komisija atbalsta Mārītes Kramiņas kandidatūru ar 9 balsīm par, pret un atturējušos nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.