
1990.gada 11.jūnija sēdes stenogramma
Rīta sēdē
*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Dūma tulkojums.
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.
Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus ieņemt vietas! Ir trīs
minūtes pāri desmitiem. Šodien esmu pilnvarots vadīt plenārsēdi. Lūdzu visus
deputātus reģistrēties, jo līdz 9.58 bija reģistrējušies tikai 107 deputāti.
Rezultāts – 133. Varam sākt darbu.
Šodien pirmais jautājums ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas
ievēlēšana. Nākamais būs Latvijas Republikas Augstākās tiesas prezidija
apstiprināšana. Trešais dienas kārtības punkts – par dažu Latvijas Republikas
rajonu un pilsētu tautas tiesnešu ievēlēšanu. Šajā sakarībā jums jāsagatavo jau
iepriekš izdalītie materiāli par Augstāko tiesu un tautas tiesnešiem.
Vai mums vajadzētu apspriest dienas kārtību arī 12. un 13.jūnijam, tas ir, visai
nedēļai? Es domāju, ka man nav jānolasa šī dienas kārtība, bet, ja ir kādi
iebildumi vai ieteikumi, ļoti lūdzu īsi pateikt, jo mums ir jāsāk strādāt.
Vārds deputātam Aleksejevam.
A.Aleksejevs: */Ierosinātajā dienas kārtībā diezin kāpēc nav jautājuma par
republikas ekonomisko stāvokli, cenu pieauguma novēršanu…/ (Troksnis zālē.)
Priekšsēdētājs: Es atgādināšu, ka 13.jūnijā 3.punkts ir tieši tas, ko jūs
pašlaik piedāvājat.
A.Aleksejevs: */Es lūdzu piedošanu./
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.
G.Preinbergs: Man ir lūgums šīs dienas pirmo un otro dienas kārtības punktu
skatīt tikai pēc frakciju sēdes. Es esmu saņēmis vairākas vēstules no
vēlētājiem, kuriem ir iebildumi par šo sastāvu. Gribētu tās nolasīt, lai
iepazīstinātu frakciju, un tikai tad sākt šo jautājumu iztirzāšanu.
Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, vai frakcija ir jūs pilnvarojusi nākt ar
šādu paziņojumu?
G.Preinbergs: Nē. Mums nav bijusi frakcijas sēde, tādēļ man nebija iespējams to
likt priekšā.
Priekšsēdētājs: Vairāk neviens nevēlas izteikties par dienas kārtību? Tad
atliek balsojot apstiprināt šādu dienas kārtību, kaut gan mēs to jau esam iepriekš
apstiprinājuši. Gribu paskaidrot, ka par šīs mūsu dienas kārtības 1., 2. un
3.punktu jautājumi ir izskatīti komisijā, un tādu ierosinājumu no frakcijas es
neredzu. Kaut gan es neredzu arī Tautas frontes frakcijas priekšsēdētāju.
Vārds deputātam Jundzim.
T.Jundzis: Es, protams, negribu runāt frakcijas vārdā, bet gribu izteikt savus
apsvērumus sakarā ar tikko dzirdēto ierosinājumu. Pie katra no mums droši vien ir
griezušies vēlētāji, pilsoņi, izteikuši dažādus apsvērumus par Augstākās tiesas
locekļu kandidātiem. Parasti tas ir sakarā ar konkrētām krimināllietām un
civillietām. Protams, ka šajās civillietās vai krimināllietās vienmēr kāds ir
palicis neapmierināts. Tāpēc vadīties tikai no šīs informācijas, no šiem
signāliem acīmredzot nebūtu pareizi. Bet, es domāju, katrs varēs uzdot jautājumus
Augstākās tiesas locekļu kandidātiem un šeit plenārsēdē atrisināt jautājumu,
balsojot par katru konkrēti.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš: 12.jūnija dienas kārtībā ir paredzēts lēmums par lēmuma projekta
izskatīšanas kārtību. Šodien izdalītajā likumprojektu paketē šāda lēmuma
projekta nav. Es uzskatu, ka tas ir pats nopietnākais normatīvo aktu projekts, kuru
paredzēts izskatīt šonedēļ. Kāpēc tas nav izdalīts? Cik es saprotu, tas ir tāds
minireglaments, kas palīdzēs mums operatīvāk un labāk šeit strādāt. Es uzskatu, ka
mēs tomēr to rīt izskatīt nevaram, jo nav izdalīts.
Tur ir jāsagatavojas debatēm, apspriešanai, tāpēc ar projektu
jāiepazīstas.
A.Endziņš: Varbūt atļausiet atbildēt uz šo jautājumu. Projekts ir sagatavots,
pašreiz tas atrodas darbā. Līdz pusdienas laikam tas visiem tiks izdalīts, varēsiet
iepazīties un arī frakciju sēdēs apspriest. Tā ka spriedīsim vēlāk, kādā
stāvoklī projekts ir.
Priekšsēdētājs: Paldies par informāciju. Es domāju, balsosim par šo dienas
kārtību, kas mums ir, un pēc tam vienosimies, kādā kārtībā pildīsim savu
pienākumu sakarā ar Augstākās tiesas ievēlēšanu, jo, kā zināt, šis jautājums
nav sīki reglamentēts. Mums būs jāvienojas, kādā veidā šīs vēlēšanas
izdarīsim. Lūdzu balsot! Rezultāts– 107. Dienas kārtību esam apstiprinājuši.
Tagad mums jānolemj, kādā kārtībā izdarīsim Augstākās tiesas vēlēšanas.
Piedāvājums ir sekojošs– Augstākās tiesas tiesnešiem tāpat kā jebkuriem
tiesnešiem savā darbībā jāvadās no spēkā esošajiem likumiem. Tādējādi prasīt
viņiem, lai izklāsta savu platformu, laikam būtu neloģiski. Sākumā pusstundu katrs
no šī augstā amata kandidātiem varētu atbildēt uz jautājumiem, un pusstundu mēs
varētu veltīt, lai apspriestu kandidatūru. Katram Augstākās tiesas locekļa
kandidātam būtu stunda laika paredzēta. Pēc tam mēs balsotu par katru no kandidātiem
atsevišķi. Vai ir kādi citi piedāvājumi? Vārds deputātam Endziņam.
A.Endziņš: Ir iesniegts saraksts ar 32 republikas Augstākās tiesas locekļu
kandidātiem. Man ir priekšlikums vispirms principiāli izlemt jautājumu par to, ka mēs
neapspriežam vispār septiņus no šiem kandidātiem, kuru pilnvaru termiņš nav
notecējis, konkrētie ir Pāvels Gruziņš, Nadežda Jansone, Valerijāns Jonikāns,
Aleksandrs Kovaļenko, Jānis Muižnieks, Aija Osmane, Ludmila Poļakova un Romualds
Vonsovičs. Šiem septiņiem tiesas locekļiem, kas jau ir ievēlēti, termiņš ir pieci,
bet Jansonei pat 10 gadi, un šis termiņš nav notecējis. Ierosinu izskatīt jautājumu
tikai par tiem, kuriem ir notecējuši pieci gadi, tātad beidzies iepriekšējās
ievēlēšanas termiņš.
Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mums nav jābalso, jo šis priekšlikums izriet no
likuma un praktiski nav ne apspriežams, ne balsojams. Lūdzu atzīmēt lēmuma projektos
šos uzvārdus. Vai ir kādi iebildumi pret apspriešanas kārtību?
No zāles: Ir priekšlikums 15 un 15 minūtes.
Priekšsēdētājs: Tātad divi varianti. 30 un 30, un 15 un 15. Ja ir 25 kandidāti
un katram stunda, tad ir 25 stundas tīrā darba laika. Tas mums aizņems visu nedēļu.
Ja 15 un 15, tad 12 ar pusi stundas darba laika.
Arī tad šodien mēs nevaram pabeigt šo jautājumu. Lūdzu, balsojiet, kuri ir par pirmo
variantu– 30 un 30 minūtes. Rezultāts– nav balsu vairākuma. Lūdzu izteikt savu
attieksmi pret otro variantu– 15 un 15 minūtes. Rezultāts: šis variants ir ieguvis
vairākumu.
Tagad mēs varam lūgt godājamo Augstākās tiesas priekšsēdētāju likt priekšā
kandidātus Augstākās tiesas locekļu amatam. Vārds Zemrībo kungam.
G.Zemrībo: Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man būtu viens
lūgums. Jūs ļoti veiksmīgi ietaupījāt laiku, un es uzskatu, ka tas bija ļoti
pareizi darīts. Bet vai uz tā rēķina jūs nevarētu man iedalīt 5–7 minūtes, lai
es mazliet pastāstītu par Augstākās tiesas struktūru, par kompetenci un par to, ar ko
Augstākā tiesa nodarbojas un kādas ir šī korpusa, kas jums jāievēlē,
kvalificējošās pazīmes.
Priekšsēdētājs: Es domāju, ka piekritīsim Augstākās tiesas
priekšsēdētājam. Tas ir ļoti vērtīgs priekšlikums.
G.Zemrībo: Godājamie deputāti! Šodien jums ir jāizšķir jautājums, kas lems
tiesu Latvijas Republikā turpmākajos 10 gados. Republikas Augstākā tiesa ir augstākā
tiesas instance mūsu republikā, mūsu jaunajā valstī. Augstākā tiesa saskaņā ar
pašreizējo spēkā esošo likumdošanu, pirmkārt, ir otrās instances tiesa visiem
spriedumiem gan civillietās, gan krimināllietās, kurus pieņem republikas tautas
tiesas.
Otrkārt, tā ir uzraudzības instance.
Treškārt, republikas Augstākā tiesa skata kā pirmās instances tiesa sevišķi
svarīgas civillietas un krimināllietas par vissmagākajiem noziegumiem. Bez tam
Augstākās tiesas kompetencē ietilpst vēl tāds ļoti svarīgs jautājums kā
izskaidrojumu došana par to, kā jāpiemēro republikas likumi. Kam šie izskaidrojumi ir
saistoši? Kā tiesām, tā jebkuram citam orgānam vai iestādei, kas šo likumu piemēro
un īsteno.
Kāda ir Augstākās tiesas struktūra? Augstākā tiesa sastāv no divām tiesas
kolēģijām. Tā nav ministrijas kolēģija, bet tā ir tiesas kolēģija. Visi tiesneši
ir sadalīti šajās divās kolēģijās– Civiltiesas kolēģijā un Krimināllietu
kolēģijā. Katras kolēģijas priekšgalā ir kolēģijas priekšsēdētājs, kurš
vienlaikus ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks. Viens no šiem diviem
vietniekiem, kurus jūs redzat sarakstā, ir pašreizējais Augstākās tiesas
krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Vilders, un otrs ir civillietu
kolēģijas priekšsēdētājs Mārtiņš Dudelis.
Dažas piezīmes par sastāvu. Priekšlikumi izteikti ar tādu apsvērumu, lai
Augstākajā tiesā būtu savienota gan pieredze, gan arī jaunības enerģija. Saskaņā
ar spēkā esošo likumu par tiesnesi var būt republikas pilsonis, kurš nav jaunāks par
25 gadiem. Tādēļ praktiski Augstākajā tiesā parasti strādā tiesneši, kuri jau ir
pārsnieguši 30 gadu slieksni. Lai strādātu Augstākajā tiesā, nepieciešama zināma
pieredze. Saskaņā ar to pašreiz priekšā liekamo kandidatūru sarakstā vecumā no 30
līdz 39 gadiem ir astoņi kandidāti, no 40 līdz 49– desmit kandidāti, no 50 līdz 59
gadiem– deviņi. Trīs kandidātiem ir 60 vai vairāk gadu. Stāžs Augstākajā tiesā
līdz 10 gadiem ir 14 kandidātiem, no 10 līdz 20– deviņiem kandidātiem. Divi
kandidāti ir pašreizējie tautas tiesneši, kuriem stāža Augstākajā tiesā nav. Tie
ir tautas tiesneši Grāvelsiņš, kuram ir astoņu gadu pieredze tautas tiesā, un tautas
tiesnese Kramiņa– seši gadi tautas tiesā. Var rasties jautājums, vai Augstākās
tiesas sastāvs nav nedaudz par vecu. Jāsaka, ka man savā laikā nācās diezgan daudz
cīnīties ar PSRS Tieslietu ministriju, kura pārzināja kadru jautājumus savienoto
republiku tiesās un kur arī ilgu laiku pastāvēja viedoklis, ka tiesnesi, kuram kaut
vai diena pāri pensijas vecumam, nevar vairs izvirzīt no jauna. Es vienmēr esmu centies
ieņemt un aizstāvēt citu pozīciju, un arī šodien mans viedoklis nav mainījies.
Uzskatu, ka tiesneša darbaspējas nav atkarīgas no ieraksta pasē, bet gan no konkrētā
cilvēka darbaspējām un no viņa zināšanām. Es domāju, ka mēs neveidojam ne futbola
komandu, ne kordebaletu, bet Augstāko tiesu, kuras locekļiem jābūt apveltītiem ar
dziļām un plašām zināšanām. Ilustrācijai es varētu minēt, ka, piemēram,
Kanādā tiesnešu maksimālais vecums ir 75 gadi, bet ASV Augstākās tiesas bijušais
priekšsēdētājs aizgāja pensijā, kad viņam pēc dažiem mēnešiem būtu palikuši
80 gadi. Pie kam šo valstu tiesas, tajā skaitā Augstākā tiesa, nebūt nav sliktākā
no tiesām, kuras pastāv civilizētajā pasaulē.
Vēl es gribētu lūgt jūs balsojot padomāt arī par sekojošu jautājumu. Šobrīd
zināmā mērā ir ievērota proporcionalitāte, ņemot vērā gan pieredzi, gan
zināšanas. Ja šī proporcionalitāte tiktu sagrauta, tas varētu atstāt negatīvu
iespaidu uz Augstākās tiesas darba kvalitāti un profesionālismu. Turklāt– no
kurienes mēs ņemsim citus kandidātus? Es ļoti labi zinu tautas tiesnešu kadrus, un
lielas rezerves Augstākās tiesas paplašināšanai šobrīd neredzu. Ņemot vērā šos
apsvērumus, es lūdzu jūs apspriest un balsot par tiem kandidātiem, kas jums ir
iesniegti. Protams, jūs lemsiet atbilstoši saviem ieskatiem.
Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs vēlas izteikties.
V.Birkavs: Es gribētu kolēģim Zemrībo uzdot jautājumu. Sakiet, lūdzu, no kā
vadoties noteikts Augstākās tiesas skaitliskais sastāvs? Vai tas ir pietiekams, vai nav
palielināms vai, otrādi,– samazināms?
G.Zemrībo: Šobrīd tas sastāvs, ko mēs ierosinām un par kuru lūdzam jūs balsot,
izriet no pašreizējās Augstākās tiesas darba slodzes. Es neizslēdzu iespēju, ka
turpmāk tiesas struktūra Latvijas Republikā mainīsies. Uzskatu, ka tā ir viena no
tēzēm, ko es būtu izvirzījis tad, ja jūs par mani būtu balsojuši. Uzskatu, ka ir
nepieļaujama tāda situācija, kā tas diemžēl ir, ka, piemēram, republikas
Augstākās tiesas spriedums, ar kuru cilvēks tiek notiesāts uz nāvi, nav kasācijas
sūdzības kārtībā pārsūdzams. Es domāju, ka tas ir acīm redzams nedemokrātisms un
tas ir jālabo vistuvākajā laikā. Cits jautājums, kā to darīt. Viena iespēja ir
izveidot atsevišķu tiesu, kas skatītu lietas kā pirmās instances tiesa. Iespējams,
ka tiesneši būtu jāpārceļ uz šo jaunveidojamo tiesu. Attiecīgi varētu būt citas
izmaiņas. Varētu izveidot speciālu kasācijas kolēģiju Augstākajā tiesā.
Pašreizējais priekšlikums izriet no tā darba apjoma, kāds mums šobrīd ir.
Priekšsēdētājs: Kam vēl ir jautājumi?
T.Jundzis: Kolēģi Zemrībo! Vai jūs tos astoņus tiesas locekļus, kurus nosauca
kolēģis Endziņš, noņemat no dienas kārtības?
G.Zemrībo: Ja Augstākās padomes pozīcija ir tāda, protams, man nav pamata
iebilst. Juridiski esmu ar mieru teoretizēt, bet tas, man liekas, šobrīd nav
nepieciešams.
No zāles: */Vai jūs analizējāt tiesas nacionālo sastāvu? No
tā, ko mums izdalīja, redzams, ka seši krievi, viens polis un 26 latvieši. Vai jūs to
uzskatāt par pareizu vai varbūt būs kādas izmaiņas?/
G.Zemrībo: */Ja jūs interesē nacionālais sastāvs, es to varu pateikt,– no jums
ierosinātajiem kandidātiem ir 25 latvieši, seši krievi, viens polis un viens
lietuvietis. Ja jūs interesē salīdzināšanas jautājums, teiksim, kā agrāk
salīdzināja ar citām savienotajām republikām, tad PSRS Tieslietu ministrija veica
tādus salīdzinājumus, un nosauca t.s. pamattautību arī dažādās republikās.
Jāsaka, ka mūsu rādītājs – 75% pārstāvju no pamata, tā saucamās pamattautības
– ir pat zemāks nekā vidēji Padomju Savienībā. Bet es gribu jums atbildēt uz citu
jautājumu. Es domāju, ka tiesa lemj neatkarīgi no tautības, bet tiesa lemj atbilstoši
likumam, un mēs vienmēr arī agrāk balstījāmies, katrā ziņā centāmies
balstīties, un šodien balstāmies uz to, ka tiesnesim, veicot tiesvedību, jāpārvalda
attiecīgās republikas valsts valoda, kā arī citas nacionālās grupas valoda, teiksim,
krievu valoda. Piedāvātais tiesas sastāvs praktiski ir spējīgs šos jautājumus
atrisināt, bet izvirzīt kaut kādas pretenzijas tiesnesim, kurš, teiksim, nepieder pie
tās tautības, bet citas, tāda likuma nav ne Padomju Savienībā, ne kādā citā
pasaules valstī./
Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šī nav tā reize, kad mums jāuzdod pārāk daudz
jautājumu, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājam jautājumus mēs jau uzdevām, kad
viņu ievēlējām amatā. Tā kā divi deputāti ir ieņēmuši vietas pie mikrofona, tad
ar viņu jautājumiem arī beigsim iztaujāt Augstākās tiesas priekšsēdētāju un
sāksim savu darbu.
Lūdzu, – 1.mikrofons.
S.Zaļetajevs: */Mani interesē Augstākās tiesas [tiesnešu] kandidatūru
izvirzīšanas, ieteikšanas mehānisms. Kādā veidā notika kandidatūru izvirzīšana?
Tas ir pirmais.
Un otrais. Vai jums nešķiet, ka būtu demokrātiskāk pašiem tautas tiesnešiem
piešķirt iespējas izvirzīt un ieteikt savas kandidatūras, lai Augstākā tiesa vai
kaut kāda kolēģija dotu tikai savu raksturojumu šiem tiesnešiem, lai mums būtu
vismaz kaut kāda izvēle, lai starp tiesnešiem būtu kaut kāda konkurence, un tas dotu
ievēlētajiem tiesnešiem lielāku neatkarību./
G.Zemrībo: */Es atbildu uz jūsu jautājumu. Pirmkārt, te ir runa ne par tautas
tiesnešu, bet gan par Augstākās tiesas tiesnešu vēlēšanām. Tas viens. Otrkārt,
protams, kad tiek lemts par tiesnešu izvēli, tad te ne vienmēr ir pieņemama
alternatīva, tāpēc ka es, piemēram, nevaru iedomāties, kā izvēlētos, teiksim,
ārstu. Te situācija ir apmēram analoģiska. Un tāpēc, iekams likt priekšā
kandidatūras, par kurām jūs šodien pieņemsit lēmumu, par kurām jūs balsosit
saskaņā ar spēkā esošo likumu, visas šīs kandidatūras tika izskatītas Augstākās
tiesas kvalifikācijas kolēģijā, vai tās atbilst attiecīgajām prasībām, vai tās
var darboties tiesvedībā pietiekamā līmenī. Un tāds pozitīvs lēmums par visām
kandidatūrām ir Augstākās padomes materiālos./
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 3.mikrofons.
A.Aleksejevs: */Man vispār ir uzdotā jautājuma turpinājums. Lūk, jūs teicāt, ka
pamatnācijas pārstāvju ir 75%. Lūk, es gribēju precizēt, neapstrīdot jūsu
priekšlikumu. Sakiet, vai nav kaut kāda sistēmas kļūda nepamatnācijas juristu
sagatavošanā? Un kāpēc viņu ir tik maz? Kāpēc viņiem ir zemāka kvalifikācija?/
G.Zemrībo: */Redziet, pirmkārt, jautājums uzdots ar nepareizu adresi. Es domāju,
ka šo jautājumu jums varbūt vajadzētu uzdot Latvijas Universitātes rektoram, bet ne
man. Es nenodarbojos ar kadru sagatavošanu. Otrkārt, es te neredzu nekādu netaisnību
attiecībā pret nelatviešiem. Katrā gadījumā, daudzu gadu garumā Latvijas
Universitātē tiek gatavots vienāds skaits tiesnešu, t.i., es atvainojos, juristu.
Vienāds apmācāmo skaits latviešu un krievu valodā. Kas attiecas uz to, kāpēc starp
tiesnešiem ir vairāk latviešu, es izskaidroju ar to, ka mēs jau sen izvirzījām
tādas prasības, ka tiesnešiem ir jāpārvalda latviešu un krievu valoda, kas atbilst
likuma prasībām. Un mēs tās ievērojām./
A.Aleksejevs: */Tātad, ja es jūs sapratu pareizi…/
Priekšsēdētājs: Deputātam Aleksejevam es gribētu atgādināt, ka nevajadzētu
uzsākt debates pie mikrofona.
A.Aleksejevs: Tās nav debates, man vienīgi ir jautājums. */Es gribētu... tātad, ja
es jūs sapratu pareizi, ka attiecība izskaidrojama ar to, ka citu tautību juristi
nepārvalda latviešu valodu./
Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamais Augstākās tiesas priekšsēdētāja
kungs, es domāju, ka uz šādu jautājumu jums nebūtu jāatbild, jo tā raksturs visiem
bija skaidri redzams. Deputātam Aleksejevam vajadzētu apdomāt par savu šeit uzdoto
jautājumu būtību.
Deputāti, vēl atgādinājums: pirms mēs turpinām savu darbu, lūdzu pie mikrofona
nosaukt savu uzvārdu un vēlēšanu apgabalu. No tiem, kas ieraksta mūsu uzstāšanos,
ir pretenzijas. Mēs to esam aizmirsuši. Es vēl gribētu konsultēties ar Augstākās
tiesas priekšsēdētāju. Šī lēmuma projekta sarakstā pirmie tiek minēti jūsu
vietnieki. Jūs arī tā piedāvājat sākt? Paldies.
Pirms deputāts Jundzis mums dos kādu paskaidrojumu, lai deputāti varētu ražīgāk
strādāt, es gribētu viņiem darīt zināmu, ka pārtraukumā 109.istabā visi var
saņemt algu. Algas tiks izmaksātas, tikai sākoties pārtraukumam, ne ātrāk.
Tagad, lūdzu, vārds deputātam Jundzim.
T.Jundzis: Cienījamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Man būtu tāds
priekšlikums, kuru jūs varat, protams, arī nepieņemt. Pirms mēs sākam apspriest
konkrētus kandidātus, vai jūs dotu vārdu pastāvīgo komisiju vadītājiem, lai viņi
kopumā pateiktu par tiem principiem, kritērijiem, kā mēs balsojām par katru no šiem
locekļiem, un kādi bija rezultāti.
Priekšsēdētājs: Es gribētu konsultēties ar deputātiem, vai nebūtu
lietderīgāk pastāvīgās komisijas atzinumu dot par katru konkrētu kandidātu, nevis
par visiem kopumā. Varbūt pirms katra kandidāta stādīšanas priekšā un pirms
jautājumu uzdošanas mēs noklausīsimies, ko par kandidātu uz amatu izsakās mūsu
pastāvīgās komisijas, kurās viņš tika apspriests.
Pirms mēs sākam intensīvi strādāt, es ļoti lūgtu deputātus būt pēc iespējas
klusākiem un zālē mazāk sarunāties. Tikpat kā nevar dzirdēt, kas notiek uz
tribīnes. Varu jums tikai atgādināt, ka tiesas sēdes zālē par sarunāšanos būtu
izraidīti. Diemžēl šeit šādu iespēju nav. Tātad, lūdzu, sāksim savu darbu. Par
debatēm mēs visi norunājām. Vēl grib izteikties deputāts Stroganovs. Lūdzu, bet
viņš ir pēdējais, kas tagad izteiksies.
F.Stroganovs: */Ir viens priekšlikums. Ierosinu, lai komisiju priekšsēdētāji
ziņotu Augstākajai padomei savus priekšlikumus. Iespējams, viņiem ir kandidatūras,
par kurām komisija nenonāca pie vienprātīgas vienošanās, un tad mums deputātiem
būs vairāk laika šīs kandidatūras apdomāt un pieņemt savu lēmumu. Bet par
pārējiem acīmredzot tad varēs vienkārši piekrist vai nepiekrist. Mēs ieekonomētu
laiku. Paldies./
Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir priekšlikums. Kad komisija dos savu slēdzienu,
vai tiešām mums vajadzētu balsot pirms katras kandidatūras, vai balsosim par visiem
kandidātiem kopā? Mums par to ir jānobalso. Domāju, ka atkal diskusiju un debates mēs
neatklāsim, bet balsosim. Kā ierosina Jundzis?
T.Jundzis: Es atvainojos, bet man ir kompromisa priekšlikums. Man ļoti grūti ir
pateikt par katru kandidātu. Komisijā, jo vairāk balsošanā, katrs jau nepasaka,
kāpēc viņš balsoja tā vai citādi. Tāpēc, ja jūs man atļautu, es gribētu tikai
informēt par tiem principiem, pēc kādiem vadījās komisija kopumā. Tad, kad
apspriedīs katru kandidatūru, varbūt varētu arī runāt par katru atsevišķi. Ja jūs
dotu divas minūtes laika, tad es pateiktu par vispārējiem principiem, pēc kādiem
vadījās komisija.
Priekšsēdētājs: Divas minūtes mēs varam veltīt šim jautājumam, un pēc tam
arī par katru atsevišķi. Lūdzu, deputāts Jundzis.
T.Jundzis: Cienījamie tautas deputāti! Aizsardzības un
iekšlietu pastāvīgā komisija savās sēdēs vairākas reizes ļoti rūpīgi– daudzas
stundas apsprieda kandidātus, kurus Augstākās tiesas priekšsēdētājs mums ierosina
ievēlēt par Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem un par tiesas
locekļiem. Es jūs gribētu informēt tikai par tiem vispārīgajiem principiem, pēc
kuriem mēs vadījāmies, atbalstot vai, tieši pretēji, neatbalstot vienu vai otru
kandidātu. Komisijā lielākais iebildums bija pret tiesas locekļu vecumu. Ļoti
godājamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs jau minēja citu valstu– gan ASV, gan
Kanādas– pieredzi, ka tur Augstākās tiesas locekļiem pat ir maksimālais vecuma
cenzs– 75 gadi. Mūsu komisijā arī šis jautājums tika apspriests. Bet mēs nonācām
pie secinājuma, ka jau tuvākajos gados mūsu tiesību aizsardzības iestāžu sistēma
ir ļoti būtiski
jāreorganizē.
Pirmkārt, jau tuvākajā laikā, jau šogad ir jāuzsāk darbs pie principiāli jauna vai
pilnīgi jauna kriminālkodeksa, pie pilnīgi jauna civilkodeksa. Līdz ar to mēs
uzskatām, ka arī Augstākajā tiesā vajadzētu vairāk strādāt jauniem, radikāliem
cilvēkiem, kuri varētu attiecīgi tikt galā ar jauniem likumiem un uz tiem
pārslēgties. Mēs ņemam arī vērā to, ka sakarā ar izmaiņām Latvijas
Konstitūcijā Augstākās tiesas locekļus mēs ievēlam uz 10 gadiem. Un, ja mēs
jutīsim, ka viens vai otrs no tiesas locekļiem netiek galā ar darba slodzi, ar
jaunajiem pienākumiem, tad mums vairs nav nekādu iespēju viņus no amata atsaukt
ātrāk, protams, ja vien viņi paši to nevēlēsies. Tieši šī principa dēļ mēs
esam izsvītrojuši vairākus kandidātus.
Mēs izsvītrojām vēl divus kandidātus uz Augstākās tiesas locekļa amatu, vadoties
pēc dažiem citiem apsvērumiem, jo komisijā nebija pārliecības, ka šie cilvēki kā
Augstākās tiesas locekļi varētu darboties pietiekami objektīvi. Mums nebija
pārliecības, ka viņu enerģija ir atbilstoša tam amatam, kuru viņi ieņems,
neskatoties uz to, ka viņu vecums vēl ir tālu līdz pensijas vecumam. Taču es domāju,
ka šodien plenārsēdē, viņiem uzdodot jautājumus, noklausoties atbildes, katrs tautas
deputāts izšķirsies pats, vai piekrist komisijas viedoklim vai ne. Par konkrētām
kandidatūrām es ziņošu apspriešanas gaitā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Sākam, lūdzu, savu darbu.
Saskaņā ar lēmuma projektu, kā pirmo tribīnē es gribētu aicināt kandidātu uz
Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu–
godājamo Jāni Vilderu. Deputāti, lūdzu pieteikties uz jautājumiem. Kā man ziņoja
sekretariāts, neviens vēl nav pieteicies. Sākumā mēs varbūt varam lūgt komisijas
atzinumu? Lūdzu, 3.mikrofons.
No zāles: Aizsardzības un iekšlietu komisija diemžēl Jāņa Vildera kandidatūru
neatbalstīja.
A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija, izskatot šo jautājumu, Vildera
kandidatūru atbalstīja.
Priekšsēdētājs: Mums ir piecpadsmit minūtes laika, lai pretendentam uzdotu
jautājumus. Pieteikušies nav. Lūdzu, 3.mikrofons.
L.Muciņš: Kā zināms, Latvijas PSR Augstākā tiesa iztiesāja daudz lietu pēc tā
saucamā 58.panta. Man ir jautājums, kādēļ Augstākā tiesa necenšas, vai varbūt
nepietiekami to dara, iesniegt šajās lietās protestus, bet gaida, lai to darītu
republikas prokuratūra. Vai Augstākajai tiesai tomēr arī nevajadzētu parādīt
lielāku aktivitāti, sevišķi lietās, kuras iztiesātas pēc tāda panta kā 58.10–
par pretpadomju aģitāciju. Šobrīd visi šie spriedumi tiek atcelti faktiski bez
strīdiem.
J.Vilders: Krimināllietas, par kurām jautāja cienījamais deputāts Muciņš, savā
laikā ir skatījuši kara tribunāli, un Augstākā tiesa šo lietu izskatīšanā nav
piedalījusies. Minētās lietas neatrodas Augstākās tiesas, bet gan Drošības
komitejas pārziņā, un tās pārbauda republikas prokuratūra, kurā ir nodibināta
speciālā grupa šo lietu pārbaudei. Nepieciešamības gadījumā tā griežas arī pie
Drošības komitejas, pieprasa speciālas ziņas un tad lemj jautājumu par protesta
iesniegšanu. Nesen, kad mēs šīs lietas pieprasījām, lai iedotu advokātiem
iepazīties un viņi varētu uzrakstīt uzraudzības sūdzību, ar ko prokuratūrā ir
zināmas grūtības, Drošības komiteja mums to pārmeta. Mēs labprāt, atbilstoši
mūsu darba slodzei, varētu arī piedalīties šo lietu pārbaudē. Turpmāk par to
vajadzēs padomāt un saskaņot ar prokuratūru. Tādējādi arī mēs varētu
piedalīties un paātrināt šo lietu izskatīšanu. Es domāju, ka jautājums var būt
diezgan pamatots.
I.Geidāns: Cienījamais Vildera kungs! Avīzē reizēm tiek rakstīts, ka Jelgavas
pilsētā un rajonā ļoti bieži pazūd cilvēki, nereti cilvēki tiek noslepkavoti.
Nereti šajos slepkavības gadījumos atklājas, ka slepkavas ir bijuši milicijas
darbinieki. Praksē parasti ir izveidojusies tāda secība, ka rajonu vai pilsētu tiesu,
kuras izskata šos gadījumus, pieņemtie soda mēri pēc to pārsūdzēšanas
Augstākajā tiesā vai izskatīšanas Augstākajā tiesā kā likums tiek samazināti.
Kā viens no piemēriem varētu būt profesora Dreimaņa dēla noslepkavošana. Ļeņina
rajona Tautas tiesa slepkavam milicim piesprieda astoņus gadus, bet, kad lieta nonāca
pie jums un tā tika pārskatīta, noziedzniekam tika piespriesti divi gadi. Reāli šie
divi gadi jau bija pagājuši. Bija zināms periods, kad varēja to attaisnot, tā parasti
mēģina. Taču, kā jūs domājat uz priekšu, vai tas ir kļuvis par sistēmu? Tā mūs
nepārliecina, ka jūs darbojaties tomēr tiesiski un lojāli.
J.Vilders: Jau deputāts Jundzis ļoti pareizi norādīja, ka katrā krimināllietā
viens procesa dalībnieks būs mazāk apmierināts ar rezultātiem nekā otrs procesa
dalībnieks. Arī kas attiecas uz Augstāko tiesu, tad es varu pilnīgi kategoriski teikt,
ka nekādas ieinteresētības šajās lietās mums nav. Vienīgi, ko es pieļauju, ka šur
tur varbūt ir pieļauta kāda kļūda.
Kas attiecas uz konkrēto lietu par Dreimani, t.i., par Lauksaimniecības akadēmijas
prorektora dēla bojāeju, es šo lietu diezgan labi atceros. Tajā galvenais ir, vai
Dreimanis tika nonāvēts ar nodomu, tīši, vai aiz neuzmanības. Katrā gadījumā,
tiesai izlemjot vienu vai otru jautājumu, ir jābalstās uz pierādījumiem. Šajā
lietā tādu pierādījumu, kas ļautu nešaubīgi secināt, ka Dreimanis ir nonāvēts ar
nodomu, tiešām nav. Ja ir šaubas– zināmā mērā tās ir arī šajā lietā, jo
pierādījumi ir pretrunīgi,– tad katrā ziņā iznākums jātulko par labu
tiesājamam. Tāds ir vispārējais princips.
E.Kide: Cienījamo pretendent, mans jautājums patiesībā ir turpinājums deputāta
Muciņa jautājumam par to, kuri notiesāti pēc 58.panta, reabilitāciju. Man tas pats
jautājums, taču par vispārēji, masveidā represētajiem, t.i., par 1941. un 1949.gadā
izsūtītajiem. Vai patiešām gadījumos, kuri nav jāizskata Kara prokuratūrai,
Augstākā tiesa nevarētu izrādīt kādu iniciatīvu, it īpaši tagad, kad ir
pasludināta Deklarācija par neatkarību. Ir šāds paradokss: es esmu Augstākās
padomes deputāts, bet vēl neesmu reabilitēts, jo mani represēja bērna vecumā. Man
atbild, ka jautājumus nav laika noskaidrot. Taču vienā naktī varēja tikt skaidrībā
par desmit tūkstošiem, kuri ir jāarestē, bet piecdesmit gados nevar tikt skaidrībā,
kā viņus reabilitēt.
J.Vilders: Cienījamo deputāt! Es varu atbildēt, ka šajā virzienā Augstākā
tiesa daudz ir strādājusi. Simtiem cilvēku ir reabilitēti. Kas attiecas uz jūsu
jautājuma otru pusi– par Augstākās tiesas iniciatīvu, tad tā no Augstākās tiesas
puses arī ir parādīta. Nesen republikas Augstākās tiesas plēnums griezās pie
republikas Augstākās padomes, lai tā pieņemtu likumu par visu šo pilsoņu
reabilitāciju, lai process virzītos ātrāk. Jautājums ir par pilsoņu reabilitāciju,
kuri tika notiesāti kā Latvijas Republikas pilsoņi 1940.–1941.gadā, kā arī par
tiem pilsoņiem, kuri nelikumīgi tika represēti (pēc mūsu domām, nelikumīgi) par tā
saucamo nodokļu nemaksāšanu. Šis process bija vērsts uz zemniecības izputināšanu
un sadzīšanu kolhozos.
V.Birkavs: Godāto pretendent, jūs līdz šim bijāt– un arī pretendējat uz to,
ka būsiet,– Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tātad faktiski esat
galvenais speciālists tik ļoti svarīgā un sarežģītā nozarē. Es gribētu, lai jūs
dažos vārdos, ņemot vērā, ka ievēlēšanas termiņš ir ļoti garš, tomēr
pateiktu, kā jūs redzat Latvijas Republikā šīs sfēras attīstību–
kriminālprocesā un krimināltiesībās. Es saprotu, ka tas ir liels variants, bet kur
jūs redzat galvenos pārmaiņu virzienus?
J.Vilders: Republikas Augstākā tiesa, kā jau šeit tika minēts, ir augstākais
tiesu uzraudzības orgāns republikā un kā tādam tam ir republikā jānodrošina
vienveidīgas, pareizas tiesas prakses realizācija atbilstoši likumiem. Pašreizējā
posmā mēs izjūtam zināmas grūtības, jo ir pārejas periods uz neatkarīgu Latvijas
Republiku. Tas prasa likumu pilnveidošanu, likumu jaunradi, lai pašreizējā posmā
tiesu prakse tiktu regulēta atbilstoši mūsu republikas interesēm, atbilstoši 4.maija
Deklarācijai. Tādējādi mums ir zināmas grūtības. Mēs esam kaut kādā veidā
tomēr atkarīgi no PSRS augstākajiem tiesību sargāšanas orgāniem, konkrēti– no
vissavienības Augstākās tiesas. Piemēram, viņi izskata mūsu krimināllietas,
pārbauda, atceļ mūsu lēmumus un tamlīdzīgi. Tāpat mēs esam saistīti ar kopīgiem
vissavienības likumiem, kas ir kriminālkodeksa un kriminālprocesu kodeksa pamatā.
Tāpēc, manuprāt, vispirmām kārtām jāpaātrina likumdošanas darbs šajā jomā, par
ko šeit arī tika runāts. Manuprāt, arī tiesu sistēmu nepieciešams pārveidot
atbilstoši mūsu republikas interesēm. Man šķiet, ka papildus tam, ko minēja
augstākās tiesas priekšsēdētājs, nepieciešams izveidot ja ne apelācijas tiesu, tad
varbūt kādus elementus tiesu apelācijas sistēmā. Tas nozīmē ļaut Augstākajai
tiesai ne tikai pēc tiem dokumentiem, kas ir lietā, pārbaudīt sprieduma likumību un
pamatotību, bet vajadzības gadījumā aicināt arī svarīgus lieciniekus un pārbaudīt
arī citus pierādījumus, kas ir izmantoti tautas tiesā. Manuprāt, būtu nepieciešams
republikā radīt zvērināto tiesu. Arī šajā sakarā nepieciešams izstrādāt likumu
par tiesu iekārtu. Tas vēl darbojas iepriekšējos ietvaros. Arī tiesu
kriminālnoziegumu izskatīšanas sistēma praktiski ir jau zināmā mērā novecojusi un
nav atbilstoša mūsu situācijai. Šeit ir daudz kā lieka un mums nepieņemama. Arī
šajā sakarā, man šķiet, mums ir krietni jāpiestrādā.
Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošanas laiks ir beidzies. Debatēs pieteikušies
četri. Vairāk par piecām minūtēm debatēs nevarētu atļaut. Tajā sakarībā varētu
runāt trīs deputāti. Tos es esmu atzīmējis atbilstoši frakciju sadalījumam.
Debatēs pieteikušies Zaļetajevs, Līgotnis, Preinbergs un Simsons. Saraksts beidzas ar
deputātu Preinbergu. Iebildumus neredzu.
Vārds deputātam Zaļetajevam runāt debatēs piecas minūtes.
Gatavoties deputātam Līgotnim. Brīdinu, ka nevienu sekundi vairāk par piecām
minūtēm es runāt neļaušu.
S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Es netaisos uzstāties par konkrētu
kandidatūru, es gribu vērst jūsu uzmanību, par nožēlošanu, vienkārši mūsu darba
kārtība ir nedaudz juceklīga./
Priekšsēdētājs: Es atvainojos, deputāt Zaļetajev, bet, ja jūs negatavojaties
runāt par konkrēto kandidatūru, tad diemžēl es jums vārdu nevaru dot, jo mums ir
ļoti ierobežots laiks.
S.Zaļetajevs: */Es lūdzu dot vārdu par vēlēšanu sistēmu./
Priekšsēdētājs: Paldies, šis jautājums par vēlēšanu sistēmu nav mūsu darba
kārtībā. Es ļoti atvainojos, deputāt Zaļetajev,– ja jūs nevarat neko konkrētu
pateikt par Augstākās tiesas vietnieka amata pretendentu Vildera kungu, tad, lūdzu,
dodiet savu vietu citiem, kas var runāt par tematu.
S.Zaļetajevs: */Es taisos uzstāties saskaņā ar dienas kārtību. Mums dienas
kārtībā ir Augstākās tiesas vēlēšanas./
Priekšsēdētājs: Paldies, mēs neapspriežam darba kārtību. Lūdzu, deputāt
Zaļetajev, atbrīvojiet tribīni!
Nākamajam vārds deputātam Līgotnim.
A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Tā kā tiesnesis Vilders ir pirmais no tiem, kuri
faktiski Aizsardzības un iekšlietu komisijā neguva komisijas vispārēju atbalstu, tad
gribēju runāt par viņu un konceptuāli arī par tiem pārējiem tiesnešiem, kuri ir
sasnieguši pensijas vecumu, jo tas šajā gadījumā, manuprāt, ir kardinālais
jautājums, vai vēlēt viņus vai ne.
Godātie deputāti, nodzīvotie gadi, godīgi nostrādātie gadi nebūt
nav netikums, bet gan Dieva dāvana. Mēs neizvēlam šodien profesionālus sportistus,
kam nepieciešams lauvas spēks un suņa izturība. Mēs šodien vēlam Augstākās tiesas
tiesnešus, un tie ir cilvēki, kam vajadzīga augsta profesionalitāte, liela dzīves un
darba pieredze, taču, kā zināms, šīs īpašības jebkuram cilvēkam nāk tikai ar
gadiem, pie tam ar ilgiem gadiem. Visi šie elementi izvirzītajiem tiesnešiem ir,
tāpēc es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kādi argumenti tiek izvirzīti pret šiem
cilvēkiem, arī pret pirmo kandidātu Jāni Vilderu. Pirmkārt, gadu dēļ tiek
apšaubītas viņu darbaspējas, vai viņi spēs pietiekami produktīvi strādāt. Mēs
šeit visnotaļ nopietni uzklausījām Augstākās tiesas priekšsēdētāja teikto un
redzējām, ka Gvido Zemrībo, cilvēks, kurš vislabāk pārzina šo tiesnešu darbu,
mums apgalvoja, ka savus pienākumus viņi veic nevainojami un visnotaļ augstā
profesionālajā līmenī. Es uzskatu, ka mums nav nekāda pamata tam neticēt. Kādēļ
gan mēs gribam citus vērtēt ar citu mērauklu, nekā paši sevi? Paskatieties apkārt,
godātie deputāti! Arī mūsu vidū taču ir visnotaļ cienījama vecuma deputāti, bet
neviens neapšaubīs nedz Berklava, nedz Vulfsona kunga kompetenci un autoritāti. Viņi
ir zvaigznes politikā, bet justīcijas sfērā tādi paši ir šie pieredzējušie
tiesneši. Tieši šie vīri– tādi kā Vilders, Lutko, Kuzņecovs– ir tie, pie kuriem
konsultējas un padomu prasa visi republikas tiesneši– un ne tikai tiesneši vien. Ja
viņi mūsu politiskās vīzdegunības dēļ šodien netiks ievēlēti, tad es uzdrīkstos
apgalvot, ka lielākās daļas republikas juristu praktiķu acīs mūsu deputātu
autoritāte būs zudusi pilnīgi un neglābjami. Mums nevajag pašiem graut labi
funkcionējošu tiesvedības mehānismu. Bez tam es atļaušos atgādināt, ka tieši
tiesnesis Lutko bija tas, kurš visnotaļ kaitīgajos politiskā caurvēja apstākļos
uzdrošinājās attaisnot Modri Lujānu. Bet nu mūsu komisija negrib atļaut viņam
strādāt.
Otrais arguments, kas tiek vērsts pret šiem veterāniem, ir šaubas, vai viņi spēs
pārorientēties uz jauno likumdošanu, ko paredzēts izstrādāt. Šeit es gribu teikt
tā: pirmkārt, nekādas jaunas likumdošanas līdz šim vēl nav, un, otrkārt, kad tā
būs, kad tiks pieņemti jaunie likumi, tad jāpārorientējas būs ne tikai tiesnešiem
veterāniem, bet arī visiem gados jaunajiem un vidējiem juristiem. Es uzskatu, ka šie
pieredzējušie speciālisti absolūti nav mazāk spējīgi uz nopietnu juridisku analīzi
nekā mēs visi pārējie, un tāpēc mans rezumējums ir sekojošs: pirms jūs,
deputāti, balsojat pret šiem cilvēkiem, arī pret Jāni Vilderu, es lūdzu jūs
nopietni padomāt, vai šāds lēmums ir taisnīgs un vai tas ir nekaitīgs Latvijas
valstij. Es balsošu par viņiem un aicinu arī jūs darīt tāpat.
Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Līgotnim.
Nākamajam vārds deputātam Preinbergam. Deputāts Preinbergs atsakās runāt debatēs?
Lūdzu– 15 minūtes ir jūsu rīcībā.
G.Preinbergs: Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Es runāju savā
vārdā, es runāju savu vēlētāju vārdā. Šeit man ir dokumentu sakopojums par tiem
slepkavības gadījumiem, kādi notikuši Jelgavā. Nav jau runa tikai par vienu pašu
prorektora Dreimaņa dēlu, ir vēl Igors Karpenko, ir nogalinātais milicijas virsnieks
Zagrjadins un tā tālāk. Visos gadījumos sodi tika mīkstināti līdz pēdējai
iespējai. Kā piemēru es gribētu minēt slepkavu Berežnoju, kurš nogalinājis
Zagrjadinu. Tā taču ir iepriekš nodomāta slepkavība, ja cilvēks nav nodevis dienesta
pistoli, ja viņš, lai izdarītu šo slepkavību, rīko dzeršanu milicijas telpās un
pēc tam aukstasinīgi nogalina. Viņam piespriež 15 gadus. Mēs skatījāmies likumus,
protams, tā ir tiesnešu lieta,– bet šajā gadījumā kaut kādu attaisnojumu
neredzam. Es runāju ne tikai piederīgo vārdā, es runāju vēl 300 jelgavnieku vārdā,
kuru vēstule 1989.gada 14.jūnijā iesūtīta Augstākajā padomē. No Augstākās
padomes nav saņemta nekāda atbilde. Un mēs noteikti nostājamies gan pret Jāņa
Vildera, gan pret vēl citu Augstākās tiesas tiesnešu darbību, jo mēs redzam, ka šī
darbība ir neobjektīva. Ja mēs vēlreiz atgriežamies pie Dreimaņa slepkavības, tad
jāsaka– šis nav negadījums, viņš ir trīskārt sists, spārdīts kājām, taču
tiesa ir ņēmusi vērā tikai pēdējo motīvu un pēdējo mirkli, kad ir nācis
nāvējošais sitiens. Es savu vēlētāju uzdevumā, cietušo piederīgo uzdevumā un, protams,
arī pats savā vārdā noteikti balsošu pret un iesaku balsot arī jums pret Vildera
ievēlēšanu Augstākajā tiesā. Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Preinbergam. Debates noslēdz deputāts
Simsons, lūdzu!
P.Simsons: Cienījamie kolēģi, deputāti! Es pilnīgi varu piekrist deputāta
Līgotņa viedoklim, ka sirma galva un cienījams vecums nekādā gadījumā nav negatīvs
rādītājs, lai vērtētu cilvēka personiskās vai profesionālās īpašības. Vēl
vairāk– ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka viena daļa mūsu šodien apstiprināmo
kandidātu ir cilvēki ar lielu darba stāžu, arī Augstākajā tiesā daļa no viņiem
ir sākusi strādāt sen– dažs 1971.gadā, Vildera kungs– 1967.gadā, citi 1965. un
pat 1955.gadā. Es nekādā gadījumā negribētu vērst jūsu uzmanību uz šo kandidātu
personiskajām īpašībām, taču paskatīsimies atpakaļ vēsturē un atcerēsimies, kas
ir mainījies, kas noticis kopš 1955. vai 1967.gada. Mēs šodien šajā sesijā daudzos
gadījumos esam gājuši netradicionālus ceļus, mūsu mērķi ir citādāki, nekā tie
ir bijuši līdzšinējiem deputātiem, arī darba stils un uzskati varbūt ir citādāki,
un tāpēc es aicinu ļoti nopietni izvērtēt to pieredzi, kādu ir guvuši šie
tiesnešu kandidāti, cik daudz viņi varējuši vai nevarējuši izlemt kādu jautājumu.
Vadīsimies pēc pamatprincipa, ka mēs varam uzdot cilvēkam darīt tik daudz un to, cik
un ko mēs varam prasīt no viņa atpakaļ. Mēs nevaram pārmest par konkrētām lietām,
kuras izskatītas tā vai citādāk; tāds ir bijis likums, un lieta tā ir skatīta. Bet
mēs taču orientējamies uz citiem likumiem, uz citiem principiem. Mēs orientējamies uz
tiesisku valsti. Varbūt tas jau ir ļoti nobružāts jēdziens, taču mans aicinājums
būtu tiešām izvērtēt reālās iespējas, to, cik lielā mērā šie cienījamie
tiesneši varēs pārorientēties un turpmākajos 10 gados pieskaņoties vai saskaņā ar
savu pārliecību strādāt pēc tiem likumiem, kādus mēs gatavojāmies ierosināt,
izdarīt izmaiņas vai pārstrādājot pamatprincipus kopumā.
Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā ir katra kandidāta darba gaitu uzskaitījums, un
to, ka mēs kādu no viņiem šobrīd neapstiprināsim, nevajadzētu uzskatīt par
pārmetumu vai nosodījumu. Tā varētu būt pateicība par ilgo darbu un varbūt
novēlējums, lai šiem cilvēkiem turpmāk būtu iespējas strādāt ar mazāku slodzi un
baudīt arī kaut ko no atpūtas. Arī citā jomā atradīsies gan viņu specialitātei,
gan zināšanām, gan pieredzei piemērots darbs.
Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates par apspriežamo kandidatūru ir
beigušās. Visi ir ieņēmuši savas vietas. Lūdzu, ieslēdziet reģistrācijas
režīmu. Arī tos deputātus, kuri pašreiz staigā pa sēdes zāli, lūdzu
reģistrēties. Rezultāts: ieradušies 139 deputāti. Lūdzu deputātus izteikt savu
attieksmi pret Jāni Vilderu kā Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja
pirmo vietnieku, balsojot par, pret vai atturoties. Ja visi ir nobalsojuši, lūdzu
rezultātu: par– 49 balsis, pret– 59 balsis un atturas– 29. Es atvainojos, par– 50
deputāti, līdz ar to mēs Jāni Vilderu neesam ievēlējuši par Augstākās tiesas
priekšsēdētāja pirmo vietnieku.
Turpināsim darbu. Saskaņā ar iesniegto lēmuma projektu par Latvijas Republikas
Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku tiek izvirzīts Mārtiņš Dudelis. Lūdzu
Dudeļa kungu ieņemt savu vietu tribīnē. Es vēlreiz ļoti lūdzu visus deputātus:
izturēsimies ar cieņu viens pret otru, nesarunāsimies sēžu zālē. Godājamie
deputāti, lūdzu, uzdodiet jautājumus. Vārds deputātam Jundzim.
T.Jundzis: Atļaujiet vispirms pateikt komisijas slēdzienu. Aizsardzības un
iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja Mārtiņa Dudeļa kandidatūru un šo
kandidatūru atbalsta.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Endziņa kungam.
A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja
Dudeļa kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Kā dzirdējāt, abas komisijas ir atbalstījušas šo
kandidatūru. Lūdzu, uzdodiet jautājumus. Otrs mikrofons. Deputāts Krastiņš.
E.Krastiņš: No izsniegtās jūsu biogrāfijas es redzu, ka esat darbojies
Augstākajā tiesā no 1976.gada, ja nemaldos, līdz 1989.gadam. Acīmredzot jums būs
bijusi arī saskare ar visā republikā slaveno lietu, kur uz nāvi tika notiesāti
vairāki puiši, kam tika inkriminēts noziegums Koknesē. Kā jūs izskaidrotu– kā
Augstākajā tiesā varēja tikt pieņemts šāds nepareizs tiesas spriedums, kā šis
mehānisms varēja tikt iedarbināts un kāda mums ir garantija, ka jaunā Augstākā
tiesa šādas tiesas kļūdas nepieļaus?
M.Dudelis: Vispirms man jāatbild, ka esmu tīrais civilists un faktiski viss mans
darbs bijis saistīts ar civillietām. Pašreiz es vadu Civillietu kolēģiju. Jūsu
jautājums, kā paši sapratāt, absolūti saistīts ar krimināllietām, bet informēts
par šo lietu es esmu, jo nezināt, kas notiek republikas tiesās, arī Augstākajā
tiesā, ir pilnīgi nepiedodami. Šo kļūdu attaisnot nekādā gadījumā nevar. Iemesli?
Es uzskatu, ka tajā laikā gan izmeklēšanas darbu, gan prokuratūras orgānu darbu
faktiski diktēja partijas orgāni. Ja partija bija teikusi, ka šis noziegums ir
jāslēdz tik un tik dienu laikā, tad ne reizi vien bija tā: ja tuvojās šis
atklāšanas termiņš, bet noziedznieks nebija vēl atklāts, tad par vainīgiem atzina
tādus, kuri kaut cik varēja radīt aizdomas, kuriem, tā teikt, varēja piesieties. Un
šādus cilvēkus izmeklēšanas orgāni atrada ļoti veiksmīgi. Augstākajai tiesai
šajā lietā daudz kas bija safabricēts, kā jūs zināt, par to notiesāti daudzi
izmeklēšanas darbinieki, un acīmredzot Augstākā tiesa tomēr nebija tik ārkārtīgi
dziļi kompetenta un pieredzes bagāta, lai visus šos safabricējumus atklātu un šos
cilvēkus attaisnotu. Tas ir tīri mans civilista viedoklis, un es uzskatu, ka tas tā
arī bija.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviens nav pieteicies uzdot jautājumus.
Debatēs ir pieteicies viens runātājs. Vārds deputātam Birkavam.
V.Birkavs: Godātie kolēģi! Runāšu īsi un konkrēti. Mārtiņš Dudelis ir viens
no tiem retajiem civiltiesību speciālistiem, kuri tik ļoti vajadzīgi mūsu republikai.
Es aicinu balsot par viņu, jo viņš ir civilists šā vārda vislabākajā nozīmē un
spēs darīt daudz laba. Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies par īso, konkrēto uzstāšanos. Tālāk vārds
deputātam Muciņam.
L.Muciņš: Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es arī pievienojos
deputāta Birkava uzskatam un aicinu jūs balsot par Augstākās tiesas priekšsēdētāja
vietnieku Dudeli. Viņš no 1970. līdz 1976.gadam ir strādājis arī Liepājas pilsētas
tautas tiesā, kopīgi gan neesam strādājuši, bet no tiem laikiem kolēģi tiesneši
šo tiesnesi piemin ar labu vārdu, tāpēc es aicinu jūs visus balsot par šo tiesnesi,
taču gribu arī aicināt pretendentu nenorobežoties no krimināllietām, jo Augstākās
tiesas plēnuma locekļiem, arī civilistiem, ir jāpiedalās krimināllietu izlemšanā,
un gribētos, lai lēmumi, kas šajās lietās tiek pieņemti plēnumā ar visu tiesas
locekļu balsīm, tomēr būtu taisnīgi.
Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mēs debates esam beiguši. Bija zvans uz
balsošanu, taču es esmu spiests atkal lūgt ieslēgt reģistrācijas režīmu, jo mums
deputātu sastāvs nepārtraukti mainās. Lūdzu rezultātu. Pieci deputāti ir mazāk.
Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Mārtiņa Dudeļa iecelšanu par Augstākās tiesas
priekšsēdētāja vietnieku. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par ko ir tās balsis, kas ir
zālē? Par, par, par, par! Es domāju, ka kliegšana no zāles liecina par mūsu augsto
līmeni deputātu un parlamenta darbā, bet es, šeit no augšas skatoties, ļoti labi
redzu šīs balsošanas iemeslus, kāpēc bija tādi rezultāti. Diemžēl mūsu
godājamie deputāti uzskata par iespējamu plenārsēdes laikā nepārtraukti staigāt
iekšā un ārā vai tamlīdzīgi. Zālē iegāja apmēram 7–8 deputāti tad, kad mēs
bijām beiguši reģistrāciju. Tāda, lūk, ir šī situācija. Kas, lūdzu, vēlas
izteikties par balsošanas rezultātiem? Lūdzu, deputāt Jundzi!
T.Jundzis: Cienījamie deputāti, es gribētu teikt, ka mums tiešām visiem ir
jāatvainojas par godājamā priekšsēdētāja Andreja Krastiņa piezīmi. Disciplīna
jāievēro, jo saprotiet– mēs lemjam cilvēku likteni. Ņemsim to vērā, un es aicinu
pārbalsot, sākot jau ar reģistrāciju.
A.Safonovs: */Man ir piezīme priekšsēdētājam par procedūru. Jums pēc reglamenta
un nolikuma, pēc likuma nav dotas tiesības izteikt piezīmes deputātiem: staigāt
viņiem pa zāli vai nestaigāt. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Norunāsim: ja mēs balsojam ar mašīnu un mašīna
parāda to, kas faktiski iznācis, un paceļas rokas zālē, jo dažiem kolēģiem tehnika
nenostrādāja, tad es uzskatu, ka viņiem ir jāpaceļ kartītes, ja nav informācijas uz
tablo, t.i., ja mašīna nenostrādāja, bet katrs deputāts redz, ka mašīna
nenostrādāja, tad lai kartīte būtu pacelta nekavējoties. Ja otrādi, tad es pieprasu
gatavot izdruku. Un šajā konkrētajā gadījumā es pieprasu tūlīt sagatavot izdruku,
un mēs pārbaudīsim, vai visiem deputātiem sirdsapziņa ir absolūti tīra./
Priekšsēdētājs: Es arī turpmāk paturēšu sev tiesības izteikt aizrādījumus
deputātiem par viņu uzvedību sēžu zālē. Paldies par aizrādījumu, kas tika
izteikts. Deputāts Jundzis izteica priekšlikumu pārbalsot. Es uzskatu, ka tas ir
iespējams, ņemot vērā šo roku mežu, kas te cēlās. Dabīgi, mēs ņemsim vērā
pieprasījumu dot šo izdruku, jo nav nekāda pamata noraidīt šādu lūgumu, tāpēc es
lūdzu operatoru sagatavot šādu izdruku par pēdējo balsošanu, lai mēs redzētu,
kādi ir rezultāti, bet, ja ir skaidri redzami procedūras pārkāpumi, kas noved pie
šādiem rezultātiem, tad tiek ierosināts pārbalsot ar kartītēm. Vai ir kādi
iebildumi? Lūdzu mūsu balsu skaitīšanas komisiju sagatavoties darbam. Vienu mirklīti,
visi apsēdieties, ir loģisks priekšlikums arī par šo pārbaudi nobalsot. Lūdzu visus
ieņemt savas vietas. Ieslēdziet reģistrācijas režīmu! Deputāts Zaļetajevs,
protams, nereģistrējas, bet pārējie, lūdzu, reģistrējieties. Paldies. Lūdzu
rezultātu: 144 deputāti, t.i., 10 deputāti vairāk nekā iepriekšējā reģistrācijas
reizē. Lūdzu balsošanas režīmu!
Balsosim par to, lai mēs par šo Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka
kandidātu Mārtiņu Dudeli balsotu ar balsošanas kartītēm, jo par iepriekšējo
balsošanu bija neskaidrības. Kas ir par, pret vai atturas? Lūdzu rezultātu! Par–
103. Lēmums tiek pieņemts. Tātad mēs balsosim ar balsošanas kartītēm. Lūdzu,
trešais mikrofons par procedūru.
A.Providenko: */Krastiņa kungs! Es uzstāšos un centīšos jūs pārliecināt par
to, ka jums neviens nav devis tiesības pārkāpt noteikto reglamentu. Jums nebija
tiesību izvirzīt to jautājumu par balsošanu ar kartītēm. Tāpēc ka saskaņā ar
reglamentu, lai izmainītu balsošanas režīmu, vajadzīgs ne mazāk kā 20 deputātu
iesniegums. Un šajā procedūrā paredzēts iesniegums rakstiskā veidā. Jums personīgi
kā priekšsēdētājam nebija tiesību likt šo jautājumu uz balsošanu./
Priekšsēdētājs: Es pats zināšu savas tiesības un pienākumus. Gribētu jums
atgādināt, ka vajadzētu tomēr izlasīt mūsu reglamentu, iepazīties ar to pamatīgi.
Tad jūs atklāsit, ka šis balsošanas veids attiecas uz ministru kabineta ievēlēšanu.
Augstākā tiesa neattiecas uz ministru kabinetu. Lūdzu sagatavoties balsu skaitīšanas
komisijai un godājamiem deputātiem sameklēt savas balsošanas kartītes. Kuriem nav,
tie var izmantot pagaidu apliecības. Visi ir gatavi? Lūdzu godājamos deputātus
izteikties par, pret vai atturoties par Mārtiņu Dudeli kā Augstākās tiesas
priekšsēdētāja vietnieku. Kurš ir pret Mārtiņa Dudeļa kandidatūru? Kas atturas?
I.Ozols: Atļaujiet informēt jūs par balsu skaitīšanas rezultātiem. Par
nobalsojuši 102, pret– 18, bet 9 deputāti atturējušies.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi ar 102 balsīm Mārtiņš Dudelis ievēlēts
par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku.
Vēl skaidrojums tiem, kas prasīja par šo 20 deputātu pieprasījumu.
Lūdzu, uzmanīgi izlasiet reglamentu– tajā nekur nav teikts, ka šim pieprasījumam,
pirmkārt, jābūt iesniegtam rakstiski, otrkārt, balsojot 104 deputāti izteicās par
to, lai balsotu ar balsošanas kartītēm. Tādējādi procedūra ir ievērota un mēs
varam turpināt savu darbu.
Saskaņā ar lēmumprojektu, kas jums ir izsniegts, par Latvijas Republikas Augstākās
tiesas locekli tiek piedāvāts ievēlēt Skaidrīti Cālīti. Lūdzu godātos deputātus
uzdot jautājumus, ja tādi ir. Bet vispirms noklausīsimies komisijas atzinumu. Lūdzu–
deputāts Jundzis.
T.Jundzis: Diemžēl man jāziņo, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija Skaidrītes
Cālītes kandidatūru neatbalstīja.
L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisija atbalstīja Skaidrītes Cālītes
kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Neviens no deputātiem nav pieteicies uzdot jautājumu tiesneša
amata kandidātei un neviens nav pieteicies arī debatēs. Tāpēc es gribētu aicināt
deputātus nobalsot par Skaidrīti Cālīti kā Latvijas Republikas Augstākās tiesas
locekli. Lūdzu, ieņemiet vietas. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt
savu attieksmi pret Skaidrīti Cālīti kā Augstākās tiesas locekli! Kas ir par, pret
vai atturas? Lūdzu rezultātu! 94 plus 2 ir 96. Skaidrīte Cālīte nav ievēlēta par
Augstākās tiesas locekli. Tagad ir bez trim minūtēm pusdivpadsmit, un tad mums jāiet
pārtraukumā. Darbu neturpināsim. Pārtraukums līdz pulksten 11.58.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs
Krastiņš.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Godājamie deputāti, mūsu algu
turpinās izmaksāt arī pēc šī pārtraukuma, tāpēc ieņemiet vietas un
neuztraucieties. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varētu
reģistrēties pēc pārtraukuma. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu.
Reģistrēsimies. Vai visi ir reģistrējušies? Rezultāts: 141, vēl gan daži nāk
iekšā.
Godājamie deputāti, par mūsu tālāko darba kārtību. Es tomēr lūdzu atbildīgi
izturēties pret balsošanu Augstākās tiesas locekļu vēlēšanās. Tomēr
neaizmirsīsim, ka runa ir par cilvēku likteņiem. Un ne tikai par to, kā kuro reizi
mēs balsojam. Paskatieties, pēc diviem trijiem zvaniem vēl deputāti nāk iekšā
zālē. Tā, es redzu Dinēviča kungs, kas gribēja izteikties par balsošanu. Lūdzu–
pirmais mikrofons. Pēc tam deputāts Providenko– trešais mikrofons.
J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Mums patiesi ar lielu atbildību jāpieiet
šīsdienas vēlēšanām. Tāpēc Latvijas Tautas frontes frakcija, ja abas komisijas ir
devušas pozitīvu vērtējumu pretendentiem, aicina balsot par šo pretendentu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons– deputāts Providenko.
A.Providenko: */Es principā gribēju ierosināt to pašu, ko deputāts Dinēvičs.
Vienalga Augstākā padome diezin vai spēs labāk apspriest katru kandidatūru, nekā to
veica komisijās. Tāpēc varbūt mums izdarīt tā. Es ierosinu apspriešanai divus
sarakstus. Pirmais– par kandidatūrām, par kurām nav nekādu jautājumu, šo sarakstu
var apspriest ātri. Otrs– par tiem kandidātiem, par kuriem radās jautājumi, tos
vajag izskatīt, teiksim tā, atsevišķi. Tāpēc ka saraksts ir diezgan liels, un mēs
varam to apspriest bezgalīgi, ievērojot sarežģīto balsošanas režīmu./
Priekšsēdētājs: Lūdzu– pirmais mikrofons. Deputāts Stefanovičs.
V.Stefanovičs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Tiek izlemti cilvēku likteņi. Tā
izlemt jautājumu, kā mēs to nupat darījām, nav iespējams. Ja kādai komisijai ir
pretenzijas pret attiecīgā posteņa pretendentu, tad tai ir jāmotivē, kāpēc tā ir
pret. Ja par, tad kaut divos vārdos par to, kāpēc par. Tas ir nepieciešams gadījumā,
ja nebūs dota iespēja ne uzdot jautājumus, ne kaut kādām piezīmēm, kā tas bija
pagājušo reizi. Tā vienkārši cilvēku likteņus izlemt nedrīkst. Es uzskatu, ka tas
ir netaisnīgi un nedemokrātiski./
Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka tas tiešām ir vērtīgs priekšlikums.
Ja kāda komisija izteiksies pret, tai arī būtu jāpamato, kāpēc ir pret. Lūdzu–
trešais mikrofons.
Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.
V.Zatuliviters: */Man rokās ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par dažiem organizatoriskiem jautājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes pirmās sesijas darbā, konkrēti, 2.punkts: “Augstākās padomes sēdes priekšsēdētājs... atsevišķos gadījumos priekšsēdētājs var mainīt norādīto secību, ja tam piekrīt vairākums no sēdē klātesošajiem Latvijas PSR tautas deputātiem”. Vairākuma domas mēs nejautājām. 6.punkts: “Augstākās padomes sēdes priekšsēdētājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā un sēdē izteiktos uzskatus nekomentē.” Bet jūs to atļaujaties. Un pēdējais. 19.punkts: “…pēc ne mazāk kā 20 deputātu prasības priekšsēdētājs paziņo par personālās balsošanas noteikšanu lēmuma pieņemšanai.” Iepriekšējais gadījums to pieprasīja, bet jūs to nedarījāt. Un, starp citu, iekams balsot atkārtoti, kā man šķiet, mums jāatceļ pirmās balsošanas rezultāti. Atcelt. Paldies par uzmanību./
Priekšsēdētājs: Paldies par vērtīgām pamācībām. Lūdzu– trešais
mikrofons.
P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Es gribētu precizēt iepriekšējā runātāja
izteikto domu. Šeit netiek izlemts cilvēku liktenis, šeit netiek izlemts– tiesāt vai
attaisnot, šeit varbūt ir runa par valsts vai tautas likteni. Ierosinājums, ka
komisijām vajadzētu pamatot, kāpēc ir iebildumi pret kādu kandidatūru, ir ļoti
loģisks, bet vai tas būtu ētiski, ja mēs atkal no tribīnes analizētu visus tos, par
kuriem mums pašiem nebija tik viegli izlemt komisijā, turklāt šie lēmumi komisijā
nebūt nav vienbalsīgi pieņemti. Ja jums rodas šaubas, jums ir iespēja jautāt un
pašiem noskaidrot, kāds ir kandidāts, kādas ir viņa īpašības. Protams, mēs varam
iepazīstināt ar komisijas sēdes protokolu, kur šie “par” un “pret” ir
uzrakstīti, bet es nezinu, vai tas būtu šobrīd ētiski– uzskaitīt, cik šim
cilvēkam ir labu darbu un cik– sliktu un kā nosveras šie svaru kausi. Es vēlreiz
uzsveru: šeit nav jāuzskata, ka tā ir kāda cilvēka nosodīšana vai tamlīdzīgi,
mēs vienkārši meklējam attiecīgai instancei optimālo sastāvu un nekādā gadījumā
neizslēdzam iespēju konkrētam cilvēkam strādāt savā specialitātē.
Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons.
R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Es esmu viena no tiem, kuriem ir pašiem savs
uzskats un sava attieksme par izskatāmajām kandidatūrām. Un tādēļ es tiešām ļoti
lūdzu visus deputātus nopietni izturēties pret šo jautājumu izlemšanu, jo pēc manas
dziļas pārliecības tie divi kandidāti, kurus mēs balsojot neesam apstiprinājuši,
tas ir, Vilders un Cālīte, ir augsti kvalificēti, godprātīgi juristi, kādu mums
diemžēl republikā šodien nav nemaz tik daudz. Esmu pārliecināta, ka mums vēl
nāksies atgriezties pie šo pašu kandidatūru otrreizējas izskatīšanas, tādēļ
lūdzu ļoti nopietni apsvērt katru kandidatūru, nepieiet formāli tikai uzvārda vai
vecuma dēļ.
Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.
G.Preinbergs: Es pilnīgi pievienojos tam, ka ļoti rūpīgi jāpieiet šiem
jautājumiem, un gribu atkārtot, ka mēs tiešām izlemjam cilvēku likteņus, bet gribu
to papildināt vēl ar to, ka mēs izlemjam likteņus cilvēkiem, kuru rokās nodosim citu
cilvēku likteņus, un tas nav maznozīmīgi.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi tika saņemts priekšlikums, lai deputātu
komisijas, kas izsakās pret, motivētu to. Pret to iebilda šīs komisijas loceklis
deputāts Simsons. Es domāju, ka šādu jautājumu izšķiršanai arī ar balsošanu
būtu nepietiekami. Un mēs dzirdējām vairākus priekšlikumus, lai komisijas tomēr
motivētu savu atzinumu, kāpēc tā ir pret konkrēto kandidatūru. Šajā sakarībā,
gluži dabiski, vārds ir deputātam Jundzim, kurš dod šo atzinumu Aizsardzības un
iekšlietu komisijas vārdā.
T.Jundzis: Tie deputāti, kas ļoti uzstāj, lai mēs par katru pateiktu, kāpēc esam
pret, nav īsti izpratuši šīs procedūras jēgu. Mēs te nevienu neatlaižam no darba,
mēs vienkārši uzticam vai neuzticam konkrētam Augstākās tiesas locekļa kandidātam,
kā te pareizi teica, lemt cilvēku likteņus. Komisijā mums var būt vienas domas, citai
komisijai– citas domas. Kāpēc viņiem ir citas domas balsojot, to es nedrīkstu
viņiem pat prasīt. Bet nu es maksimāli esmu gatavs ziņot par balsošanas rezultātiem
komisijā, par to, cik liela vai maza bija mūsu vienprātība. Ar jautājumiem, kā te
ierosināja, jums jātiek pašiem galā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātus apmierināja šāda komisijas
priekšsēdētāja ierosme– dot informāciju par to, cik vienprātīgs ir komisijas
lēmums? Man vēl ir lūgums, pirms mēs stājamies pie konkrētu jautājumu lemšanas–
Augstākās tiesas locekļu ievēlēšanas, vēlreiz reģistrēties, jo es saskaitīju
deputātus, kuri iepriekšējo reizi nebija reģistrējušies. Lai mums tomēr nebūtu
domstarpību šajā sakarībā. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies.
Rezultāts: 149. Ievērojami vairāk nekā pirmo reizi. 150. Tā, vēl– 151. Balsošanas
rezultātus nosakot, mēs par pamatu ņemsim šo skaitli– 151. Lūdzu, balsu
skaitīšanas komisija. Neko nevar dzirdēt, jo zālē runā. Kā es saprotu, deputātam
Krūmiņam un deputātam Bērziņam nestrādā tehnika. Šie divi deputāti ir
reģistrējušies un turpmāk balsos ar savām balsošanas kartītēm. Tas jāņem vērā
balsu skaitīšanas komisijai. Uzskatu, ka mēs ar nelielu nokavēšanos varam turpināt
savu darbu, ņemot vērā visus ieteikumus un atzinumus, kas ir izteikti, un tiešām
būsim atbildīgi.
Nākamais lēmuma projektā kā Augstākās tiesas locekļa kandidāts ir minēts Alfons
Cīrulis. Lūdzu, uz tribīni. Deputātiem ir iespēja 15 minūtes uzdot jautājumus.
Lūdzu, Cīruļa kungs! Pagaidām ir pierakstījies viens deputāts– deputāts
Preinbergs. Es gribu atgādināt visiem deputātiem: lūdzu, pierakstieties, tas atvieglos
darbu sekretariātam un jums pašiem.
G.Preinbergs: Cienījamais Cīruļa kungs! Jūs jau 1948.gadā esat sācis strādāt
tautas tiesā. Sakiet, lūdzu, kādas jums ir attiecības, jūsu darbam, ar 1949.gada
marta notikumiem?
A.Cīrulis: Piedodiet, es nesapratu jautājumu.
G.Preinbergs: Jūs sākāt strādāt jau 1948.gadā par tautas tiesnesi. Sakiet,
lūdzu, vai jums ir bijuši kādi sakari ar 1949.gada izsūtīšanu?
A.Cīrulis: Absolūti nekādi.
G.Preinbergs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons– deputāts Simsons.
P.Simsons: Iepriekšējā deputāta jautājums man radīja turpinājumu. Tātad, vai
jums ir bijusi saskare ar Krievijas civilkodeksa, es atvainojos, ar kriminālkodeksa 61.,
63.pantu, kuri 1948.gadā bija ļoti populāri? Tas ir nodokļu nemaksāšana,
izvairīšanās no mežu darbiem.
A.Cīrulis: Ar 61. un 63.pantu saskares man nav bijis.
Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Birkavs pie pirmā mikrofona.
V.Birkavs: Cienījamo kolēģi! Jūs visu mūžu esat nostrādājis, un man ir viens
ētiskas dabas jautājums. Vai jūs savā praksē atceraties lietas, kuru izskatīšanas
rezultātus jūs būtu gatavs pārskatīt tagad?
A.Cīrulis: Ir dažas lietas, kurās esmu ņēmis dalību un kurās ir runa par
nozieguma kvalifikāciju pēc kriminālkodeksa 183.1 panta. Es uzvārdus nevaru
atcerēties, bet pieļauju varbūtību, ka tādas lietas esmu skatījis. Nesen, man
šķiet, šā gada 1. vai 2.martā šis pants ir svītrots no spēkā esošā
kriminālkodeksa un pilnīgi skaidrs, ka šīs lietas ir jāpārskata.
Priekšsēdētājs: Lūdzu– trešais mikrofons.
Ģ.V.Kristovskis: Iepriekšējie jautājumi tika uzdoti no tīri juridiskā aspekta,
tika nosaukti konkrēti panti, bet man kā nejuridiskas specialitātes pārstāvim gribas
uzdot jautājumu tautas vārdā. Ne tikai par 50. un 40.gadu izsūtīšanu. Jūs, kā
šeit redzams, no 1955.gada esat Augstākās tiesas loceklis. Vai 70.gadu un 80.gadu
politiskajās prāvās esat ņēmis dalību? Ja neesat, kāda ir bijusi jūsu attieksme
šajā jautājumā?
A.Cīrulis: Esmu izskatījis vienu lietu, kurā bija apsūdzētas divas personas, kas
ņēmušas tiešu dalību masu slepkavībās Liepājā, Šķēdes kāpās, kurās tika
iznīcināti ebreju tautas pilsoņi. Šīs divas personas tiesas sēdē atzina, ka
šāvušas cilvēkus. Lietā bija arī citi pierādījumi. Tiesa visu novērtēja, un
šīs divas personas tika notiesātas.
Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.
J.Endele: 1959.gadā jūs jau strādājāt par Augstākās tiesas locekli. Sakiet, vai
ar šiem 1959.gada notikumiem jums kāds sakars Augstākajā tiesā bija vai nebija?
A.Cīrulis: Absolūti nekāda.
Priekšsēdētājs: Paldies Cīruļa kungam. Jūs varat apsēsties. Debatēs pagaidām
ir pieteicies tikai viens– deputāts Kristovskis.
T.Jundzis: Es atvainojos! Komisijas slēdziens!
Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!
T.Jundzis: Komisija nerekomendē ievēlēt Alfonu Cīruli par Augstākās tiesas
locekli. Pret viņa ievēlēšanu balsoja 9 komisijas locekļi, visi, kas bija klāt.
Priekšsēdētājs: Lūdzu– Aizsardzības un iekšlietu komisija.
T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija neatbalsta Alfona Cīruļa
kandidatūru, 8 bija pret un 2 atturējās.
Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs vārds deputātam Kristovskim– piecas
minūtes.
Ģ.V.Kristovskis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es neaizņemšu
piecas minūtes, tomēr savu domu šajā sakarībā es gribētu pateikt. Kā jūs
redzējāt, abas komisijas ir nobalsojušas pret šo kandidatūru, un arī es savas
šaubas gribētu izteikt tieši tāpēc, ka izziņā ir rakstīts gadaskaitlis– 1955.
Laika posmā, piecdesmitajos gados, Latvijā ir ļoti mainījusies politiskās varas
konjunktūra, un manā izpratnē ilgi noturēties šādā atbildīgā amatā... vēl
ņemot vērā, ka tautas tiesa visu laiku nebija patstāvīga, tā bija varas
konjunktūras pakļautībā. Es uzskatu, ka nevarēšu savu balsi atdot par Cīruļa kā
Augstākās tiesas locekļa kandidatūru. Paldies!
Priekšsēdētājs: Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Tādā gadījumā mums
sava attieksme jāizsaka balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Operators lūdz vēlreiz
reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Pagaidīsim, kamēr deputāts Cālītis
reģistrēsies, pēc tam nolasīsim rezultātu! Rezultāts: 146. Lūdzu balsošanas
režīmu! Izteiksim savu attieksmi par, pret vai atturoties par Cīruļa kunga
kandidatūru šim amatam. Lūdzu rezultātu! Alfons Cīrulis nav ievēlēts par
Augstākās tiesas locekli.
Nākamais kandidāts, kas saskaņā ar mums iesniegto lēmumu tiek rekomendēts par
Augstākās tiesas locekli, ir Aivars Dudars. Lūdzu uz tribīni! Vienosimies par to, ka
komisijas dod savus slēdzienus uzreiz, lai var uzdot attiecīgus jautājumus.
T.Jundzis: Par Aivaru Dudaru man diemžēl atkal jāsaka, ka, komisijā balsojot,
balsis sadalījās sekojoši: par– 1, pret– 6, atturējās– 3.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Likumdošanas jautājumu komisija.
Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvis (Stenogramma neuzrāda deputāta,
komisijas pārstāvja, uzvārdu.– Red.): Likumdošanas jautājumu komisija:
par– 2, atturējās– 7. Netiek rekomendēts.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti, kas vēlas uzdot jautājumus?
Lūdzu– 3.mikrofons.
J.Lagzdiņš: Sakiet, vai jūs esat izskatījis kādu lietu, kurā būtu izvirzīta
apsūdzība pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 183.1 panta? Jūs zināt, kas
tas par pantu. Tā ir apzināta nepatiesu izdomājumu izplatīšana, kas diskreditē
padomju valsts un sabiedrisko iekārtu. Cik šādas lietas jūs esat izskatījis?
A.Dudars: Jā, tādas lietas tika nodotas manā tiesvedībā no 1980. līdz
1983.gadam, un tās tika arī izskatītas. Cik šādas lietas, es jums nevaru pateikt.
Pēc 183.1 panta gāja Batarevska un citas lietas. Doroņinas lieta bija
pēdējā, un bija arī vēl citas lietas.
Priekšsēdētājs: Nākamais jautājumu uzdod deputāts Geidāns.
I.Geidāns: Cienījamais Dudara kungs, jūs jau dzirdējāt tos jautājumus, ko mēs,
jelgavnieki, uzdevām Vildera kungam, un es gribu arī jums uzdot šo pašu jautājumu, jo
arī jūsu uzvārds ir tajos tiesu procesos, kad tika attaisnoti miliči, kuri
noslepkavoja civiliedzīvotājus Jelgavā. Kā jūs domājat, vai tas ir pieļaujami, ja
rajona, pilsētas tiesa notiesā miličus, turklāt par pierādītām tīšām
slepkavībām, bet Augstākā tiesa... Mēs nepiekrītam Vildera kunga vērtējumam, ka
tur nebija slepkavību. Tas ir tautā sen pierādīts un nav apstrīdams. Kā jūs
vērtējat, vai drīkstēja viņiem samazināt sodu vai ne?
A.Dudars: Es šīs lietas izskatīšanā piedalījos uzraudzības instancē plēnumā
un kā plēnuma sekretārs parakstīju arī šo plēnuma lēmumu reizē ar
priekšsēdētāju. Nu, es domāju, ka tiesa pareizi bija novērtējusi pierādījumus. Es
tuvāk šo lietu nezinu, bet plēnumā protests, kurā tika pacelts jautājums par lietas otrreizēju izskatīšanu, tika noraidīts.
Priekšsēdētājs: Nākamais jautājumu uzdod deputāts Kiršteins.
A.Kiršteins: Man ir tāds jautājums. 80.gados, konkrēti arī 1983.gadā, notika
vesela rinda politisko prāvu, kurās tika notiesāti tādi cilvēki kā Lidija Doroņina,
Gunārs Astra, Gunārs Freimanis. Bez dažādiem tā saucamajiem “noziegumiem”, ko
viņiem inkriminēja, bija arī rinda grāmatu, tulkojumi, konkrēti– Orvela
“84.gada” tulkojums. Un tagad man jādomā, vai šī Augstākā tiesa, kuru mums
iesaka un kura jau bija šādā sastāvā tajā laikā, būs spējīga pārskatīt visus
šos pēdējos 80.gadu faktiski nelikumīgos lēmumus? Kā es saprotu, tādu sarakstu par
Latvijā aizliegtajām grāmatām nebija. Un cilvēki taču nezināja, ko viņi lasa un ko
viņi tulko. Kā jūs domājat, vai tiksiet ar šo uzdevumu galā, ja jūs ievēlēs?
A.Dudars: Es jau teicu, ka manā vadībā ir skatīta Doroņinas lieta. Pārējās
lietās es neesmu piedalījies. Domāju, ka Augstākās tiesas sastāvs varētu tikt galā
arī ar šādu uzdevumu, bet tā laika likumi un apstākļi bija tādi, ka gadījumā, ja
mēs šīs lietas būtu lēmuši citādāk, mēs vairs nestrādātu tiesu sistēmā un
nevarētu savus pienākumus pildīt. Tāpēc arī tika izvirzīts jautājums par tiesas
iestāžu depolitizāciju, lai tiesa būtu tiešām neatkarīga un varētu objektīvi
izlemt jautājumus.
Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Krastiņš. Pirmais mikrofons.
I.Krastiņš: Spriežot pēc jūsu iepriekšējo darbavietu saraksta, tieši
1959.gadā, bēdīgi slaveno raganu prāvu laikā, jūsu karjera ir spērusi strauju soli
uz augšu, jūs no otrā komjaunatnes sekretāra Rīgas rajonā esat kļuvis par pirmo.
Šajā sakarā mani interesētu jūsu ļoti īss un subjektīvs 1959.gada notikumu
vērtējums.
A.Dudars: Par 1959.gada notikumiem es varēju spriest tikai pēc avīžu ziņām, jo,
strādājot Rīgas rajonā, tajā laikā ar republikas orgāniem, ar komjaunatnes un
partijas orgāniem, man nekāda sakara nebija. Es netiku ievēlēts ne komjaunatnes
Centrālās komitejas sastāvā, ne arī kādos vadošos partijas orgānos. Protams,
attieksme ir negatīva. Es uzskatu, ka šie jautājumi tika izlemti nepareizi, bet es
nekādu ieguldījumu šajā ziņā nevarēju dot, ne toreiz, ne arī tagad.
Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais– deputāts Repše.
E.Repše: Ja atkal būtu tāda situācija, ka formāli likumdošana vai konjunktūra
būs kaut kādā ziņā pretrunā, teiksim, ar sirdsapziņu, kā jūs risinātu šo
konfliktu turpmāk?
A.Dudars: Tagad diezgan aktuāls ir jautājums par izvairīšanos no karadienesta.
Tādas lietas mēs esam skatījuši otrajā instancē pēc tautas tiesas spriedumiem. Es
domāju, ka šīs lietas tika izlemtas, vairāk balstoties uz sirdsapziņu nekā uz
pastāvošo likumdošanu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Biezais.
J.Biezais: Vai jūs piekristu, ka lietas pret Gunāru Astru un Lidiju
Lasmani–Doroņinu un tamlīdzīgas varētu kvalificēt kā noziegumu pret garīgumu? Vai
savukārt noziegumu pret garīgumu nevarētu ietilpināt noziegumā pret cilvēcību?
A.Dudars: Man nav sevišķi skaidra jautājuma būtība. Es domāju...
Priekšsēdētājs: Paldies, tas tiešām bija neskaidrs jautājums. Mums arī
paredzētais laiks izbeidzas jautājumu uzdošanai. Paldies Dudara kungam par atbildēm uz
jautājumiem. Debatēs ir pieteikušies pagaidām divi. Deputāte Briņķe atsakās,
tādā gadījumā ir pieteicies deputāts Romašovs. Tā man ziņo sekretariāts. Lūdzu
tribīnē!
G.Romašovs: */Cienījamie kolēģi! Es nolēmu uzstāties sakarā ar to, ka tā
kandidātu apspriešana, kādu mēs redzam, šeit lika man pārdomāt par tādu detaļu.
Kad mēs skatām kandidātu dienesta gaitas, tad atklājam, ka nobalsojām pret tiem
biedriem, kuri bija vai nu komjaunatnes sekretāri, vai strādāja citos partijas
orgānos, kā, lūk, piemēram, Cīrulis, kurš bija komjaunatnes pilsētas komitejas
sekretārs, vai kādu citu tīri politisku motīvu dēļ. Vai jums nešķiet, ka mēs te
izdarām lielu kļūdu, tā kā, runājot šodien par prokuratūras, tiesas orgānu utt.
depolitizāciju, mēs politiski motivēti cenšamies noraidīt augsti profesionālus
juristus. Es pilnīgi piekrītu deputātei Marjašai, manai kolēģei pastāvīgajā
komisijā, ka nepieciešams vairākas reizes pārdomāt, lai tādi politiskie motīvi
neprevalētu balsošanā. Un pat attiecīgajiem kandidātiem uzdoto jautājumu forma liek
personīgi man saskatīt tieši to. Un, ja runājam par to, ka tiesā galvenajam ir
jābūt likumam, un mūsu parlamentā tas pats, tad būsim augstāk par mūsu
politiskajām kaislībām un ambīcijām un balsosim par augsti profesionāliem juristiem,
kādus mums te ieteic Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Es jūs uzaicinu uz to.
Paldies./
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Berklavam.
E.Berklavs: Es varu izteikt cieņu Dudara kunga atklātībai, bet viņa atbilde uz
jautājumu, kā viņš izturējies politiskajās prāvās pagātnē, liek domāt, ka
viņš ir cilvēks, kas savas intereses stāda augstāk par pārējo cilvēku interesēm.
Otrkārt, par to, vai Dudars bija 1959.gada aktīvs līdzdalībnieks. Es redzu pēc šīs
izziņas, ka tajā laikā pāri par tūkstoti cilvēku tika atbrīvoti no atbildīgiem
darbiem komjaunatnes, partijas un arī izpildinstancēs. Dudara kungs ir gājis pa
trepīti augšā, sākot ar komjaunatnes darbu, līdz pat šai dienai. Tāpēc es nevaru
uzticēt Dudara kungam tik atbildīgu darbu– būt par Augstākās tiesas locekli.
Priekšsēdētājs: Debatēs vēl kāds ir pieteicies? Vārds deputātam Repšem 5
minūtes.
E.Repše: Šinī gadījumā vienīgais faktiski noteicošais faktors, kas droši man
liek balsot pret Dudaru un aicināt arī citus balsot tāpat, ir Lidijas
Doroņinas–Lasmanes lieta. Šī sieviete uzskatāma faktiski par sirdsapziņas nesēju,
par gaišu brīvības un cīņas simbolu. Viņa nav izdarījusi nevienu noziegumu, bet ir
vairākkārt smagi maksājusi. Vienreiz par to, ka dziedājusi “Dievs, svētī
Latviju!” savai draudzenei priekšā. Citu reizi par to, ka iedevusi lasīt dažas
grāmatas citiem un vēl šo to. Ja cilvēks, būdams tiesneša amatā, varējis tomēr
taisīt šādu spriedumu, kas nosūta cilvēku cietumā tīri politisku apsvērumu dēļ,
tādā gadījumā pats mazākais, ko mēs varam šodien darīt, ir nedod šo uzticību
turpmāk.
Priekšsēdētājs: Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Diemžēl man atkal
jāaicina reģistrēties pirms balsošanas, jo vairāki deputāti ir pavisam nesen
ieradušies sēžu zālē un citi aizgājuši projām. Rezultāts– 149. Lūdzu
godājamos deputātus izteikt savu attieksmi pret Aivara Dudara kā Augstākās tiesas
locekļa kandidatūru. Rezultāts. Dudars nav ievēlēts par Augstākās tiesas locekli.
Nākamais kandidāts mūsu sarakstā ir Imants Fridrihsons. Lūdzu, tribīnē. Lūdzu
komisijas sniegt savu atzinumu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvis (Stenogramma neuzrāda
deputāta, komisijas pārstāvja, uzvārdu.– Red.): Aizsardzības un iekšlietu
komisija Imanta Fridrihsona kandidatūru atbalsta.
Priekšsēdētājs: Jūs noklausījāties komisiju atzinumu. Sekretariāts man nav iesniedzis jautātāju sarakstu. Vai kāds vēlas uzdot jautājumu Fridrihsona kungam?
No zāles: Agrāk mēs jūs pazinām kā ļoti lielu dzīvokļu tiesību speciālistu
un popularizētāju arodbiedrību aprindās. Sakiet, ar ko izskaidrojams tas, ka jūs
pēdējā laikā esat aprimis un vairs nepiedalāties sabiedriskajā lekciju darbā un
nesniedzat informāciju jaunajos apstākļos?
I.Fridrihsons: Sakarā ar dzīvokļu jautājuma propagandu tā varbūt ir nejauša
sakritība. Nu jau es daudzus gadus nodarbojos ar ģimenes tiesību jautājumiem.
Universitātē es lasu kursu ģimenes tiesību jautājumos. Kā jurists, kā civilists
visu mūžu esmu nodarbojies ar šiem jautājumiem un varu pateikt, ka šie jautājumi ir
ļoti smagi. Palielinās dažādi ceļi, kādos cenšas iegūt dzīvojamo platību,
fiktīvi stājoties laulībā, fiktīvi šķiroties utt. Iespēju robežās esmu
propagandējis to, stāstot neprofesionāļiem, lai taisnīgi šos jautājumus risinātu.
Par ģimenes tiesību jautājumiem es turpinu. Tā ir mana sirdslieta. Esmu strādājis
pie lēmumu projektu sagatavošanas, piemēram, pie jautājuma par alimentu maksājumiem,
par vecāku tiesību atņemšanu u.c. Šie jautājumi ir manā redzeslokā un sirdij tuvi.
P.Simsons: Fridrihsona kungs! Man ir viens jautājums bez ļauna tālejoša nodoma,
bet tīri konsultatīva rakstura. Vietējām padomēm gadās saskarties ar situāciju, ka
ir reabilitēti 40.gados notiesātie cilvēki. Viņi atgriežas savā iepriekšējā
dzīvesvietā, un izrādās, ka īpašums ticis pakļauts nacionalizācijai un šobrīd
viņš to nevar atgūt. Kāds var būt risinājums? Kā mēs varētu pie taisnības tikt?
I.Fridrihsons: Atbildot uz Simsona kunga jautājumu, es varu teikt, ka esmu Talsu
laikraksta lasītājs visu mūžu, kopš strādāju, un arī šobrīd. Tāpēc jūsu
informācija man ir ļoti labi zināma. Ko var teikt? Mums, tiesnešiem, ir jādara viss
iespējamais, lai tādējādi kompensētu, ko mēs varam. Es kā cilvēks esmu gandarīts,
ka, piemēram, neilgi atpakaļ Daugavpils rajonā izdevās 1949.gadā pārvietoto
ģimenei, kurā vecāki miruši, atrisināt ļoti smagu juridisku jautājumu– atdot
māju trijiem bērniem, kuri ir atgriezušies no Omskas. Viņi saņems pensiju utt. Mēs
pierādījām, ka izpildkomitejas vadība, kura pārdeva šo māju, zināja, ka gribēja
tādā veidā nelabticīgi iegūt. Nupat es skatīju lietu, kas tika nodota Siguldas
tiesai. Tā ir Zālītes prasība par Saulkrastu ciemā viņai piederošās mājas
atprasīšanu. To kolhozs “Ādaži” bija pārdevis īrniekiem. Tautas tiesa prasību
bija noraidījusi, mūsu kolēģija lēmumu atcēla. Iespēju robežās kā cilvēks
maksimāli esmu centies un centīšos darīt visu, lai kaut cik varam palīdzēt.
Es zinu, Simsona kungs, jūsu publikāciju. Tur Valtera kungs rakstījis par šiem
jautājumiem, par šo Balgales ciemu un tā tālāk. Tā ka man šie jautājumi arī ir
zināmi tādā veidā.
G.Romašovs: */Sakarā ar to, ka pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji līdz šim
laikam nerunā ar mums par to, kāpēc noraidīta jūsu kandidatūra un citas
kandidatūras, man ļoti gribētos uzzināt, uz ko ir pamatota jūsu kandidatūras
noraidīšana pastāvīgajā komisijā. Un liels lūgums pastāvīgo komisiju
priekšsēdētājiem, lai viņi dotu tādus pamatojumus, kā jau mēs norunājām./
I.Fridrihsons: */Es personīgi nezinu, kāpēc nerekomendē. Bet laikam tur
atturējās… Es personīgi nezinu, ar mani neviens nav runājis, un es personīgi
nezinu. Es rezultātus uzzināju šodien./
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Birkavam.
V.Birkavs: Es, pirmkārt, gribēju precizēt, ka Likumdošanas komisija nebija pretī,
bet vairums atturējās. Otrkārt, es gribētu uzdot konkrētu jautājumu kolēģim
Fridrihsonam. Republikā pazīst jūs kā augsti kvalificētu ģimenes tiesību
speciālistu, augsti kvalificētu speciālistu civiltiesībās, bet man būs mazliet
varbūt nejuridisks jautājums: katrā konkrētā gadījumā ir daudz argumentu par un
pret, kā jums sirdsapziņa liek rīkoties tajos gadījumos, kad tās šaubas ir tik
lielas, ka jāizšķiras starp pilsoņa un valsts interesēm.
I.Fridrihsons: Jautājums ir globāla rakstura. Es vienmēr esmu centies saskatīt ne
tikai šo civiltiesisko strīdu, bet arī, kas šis pilsonis ir, kāda ir viņa attieksme.
Es domāju, cilvēciskajai pieejai jābūt un valstiskajai pieejai arī jābūt.
Skatoties, kā tas ir konkrētā lietā. Valsts intereses tomēr nevar apiet. Piemērs.
Valsts bērnu iestādē– Varakļānu internātskolā– atrodas trīs bērni,
vientuļās mātes bērni. Direktors, mums zināms cilvēks, ļoti liels entuziasts,
sniedz prasību par alimentu piedziņu no mātes. Tiesa noraida, jo nevarot piedzīt no
vientuļās mātes. Bet, starp citu, pierādās, ka pie bērniem vienu reizi ir braucis
viens vīrietis, it kā faktiskais vīrs, kas iznācis no apcietinājuma. Būdami ar
pieredzi, mēs izprasījām krimināllietu, kur viņš ir tiesāts. Tur viņš tiesā
teicis tā: “Mums ir trīs bērni.” Pēc mūsu ierosinājuma tika sniegta prokurora
prasība par paternitātes noteikšanu. Līdz ar to tika pārtraukta vientuļās mātes
apmaksa. Šeit tās ir valsts intereses, vai ne?
Nu, es domāju, ka tie, kuri pēc rakstura mani daudzmaz pazīst, zina, kā esmu centies.
Te ir deputāti no Talsu rajona, tātad ir Cupruna kungs, Repša un citi. Esmu centies
arī tādā nozīmē, lai mūsu rindās būtu godīgi cilvēki. Pēc manis ilgus gadus
Talsu rajonā strādāja tiesas priekšsēdētājs Miķelsons. Mani kolēģi un visi
pārējie, es domāju, zina, cik daudz es cīnījos, arī neveiksmīgi, pat līdz
Centrālajai komitejai, kur nodaļas vadītāja kabinetā ar Augstākās tiesas
priekšsēdētāja piedalīšanos, lai viņu saglabātu. Tomēr ar 1973.gada maija
Augstākās padomes Prezidija dekrētu viņu atsauca. Kaut kur Talsos viņš strādā
jurista darbu un pelna acīmredzot ne slikti. Tā ka tādā ziņā gan valsts intereses,
gan pilsoņu intereses ir jāievēro.
Priekšsēdētājs: Vārds jautājuma uzdošanai deputātam Aleksejevam.
A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, sakarā ar to, ka starp mums ir tādi cilvēki, kuri
stagnācijas laikos ieņēma atbildīgus amatus un šodien balso pret jums, vai jums
nenācās ar kādu no viņiem sastapties jūsu praktiskajā darbībā, nu, kā toreiz
teica, telefona tiesībās, t.i., vai kāds neizdarīja uz jums spiedienu, kad jūs
lēmāt attiecīgi par kaut kādu jautājumu? No klātesošajiem un šodien ievēlētajiem
deputātiem?/
I.Fridrihsons: */No klātesošajiem– nē./
A.Aleksejevs: */Bet vispār no ievēlētajiem Augstākajā padomē?/
I.Fridrihsons: */No agrāk ievēlētajiem nācās. Man bija arī nepatikšanas sakarā
ar to, ka gribēja attiecīgā veidā izlemt attiecīgās civillietas. Bija tā, bija./
Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošanas laiks ir beidzies. Paldies Fridrihsona
kungam. Debatēs pierakstījušies trīs deputāti. Pirmajai vārds deputātei Briņķei.
I.Briņķe: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmo reizi ar
Augstākās tiesas locekļa kandidātu Fridrihsona kungu es iepazinos pirms daudziem
gadiem, studējot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 2.kursā. Man bija
nepieciešams savākt prakses materiālus zinātniskajam darbam. Ierodoties Augstākajā
tiesā, es, protams, biju ļoti nobijusies, jo tā bija mana pirmā saskare ar šāda
rakstura iestādēm. Varbūt pats kandidāts to neatceras, bet viņš ārkārtīgi
uzmanīgi izturējās pret visiem maniem lūgumiem un iepazīstināja ar visiem mani
interesējošiem materiāliem. Strādājot Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā
fakultātē, es ar lielu prieku varu jums teikt, ka visi kolēģi atzinīgi vērtē to, ka
Fridrihsona kungs strādā pie mums par pasniedzēju. Viņš lasa studentiem ļoti
interesantas lekcijas, un studenti ir gandarīti, sastopoties ar šādu speciālistu.
Treškārt, viņam ir bijusi ārkārtīgi liela loma ģimenes tiesību likumdošanas izstrādāšanā. Šajā jomā
sarakstīti vairāki mācību līdzekļi. Ņemot vērā iepriekš teikto, es jūs visus
aicinu balsot par Augstākās tiesas locekļa kandidātu Fridrihsona kungu.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kiršteinam.
A.Kiršteins: Cienījamie deputāti! Mani ļoti izbrīnī šodienas plenārsēde un
visa šī kandidātu izvirzīšana. Nav noslēpums– daļa deputātu uzskata, ka vispār
nekas Latvijā nav mainījies un ka mēs darbojamies tieši tāpat kā 10 gadus atpakaļ.
Nav noslēpums, ka LPSR prokurors pašlaik izsūta dažādus apkārtrakstus, kuros aicina
ignorēt visus tos lēmumus, ko mēs esam pieņēmuši. Nav noslēpums, ka Valsts
drošības komiteja paskaidro savā traktējumā šo situāciju Latvijā un aicina
neatzīt neatkarības Deklarāciju. Nav noslēpums, ka iekšlietu ministrs uzskata, ka
viņam nav obligāti Augstākās padomes lēmumi. Šādā situācijā Zemrībo kungs mums
stāda priekšā Augstākās tiesas kandidātu sarakstu, kurā ir tie paši cilvēki, kas
savu karjeru taisījuši 1949.gadā, 1959.gadā, Vosa, Pelšes un pat Staļina laikos.
Savā laikā Augstākā tiesa tiesāja par pretpadomju darbību. Vai tā spēs izrādīt
pietiekamu lojalitāti Latvijas valstij? Mums piedāvā kandidātus, kuri jau bijuši
Augstākās tiesas sastāvā, cits 27 gadus, cits pat 35 gadus. Vai tomēr nevajadzētu
padomāt, ka šie cilvēki savas profesionālās iemaņas varētu parādīt, piemēram,
dodot savu pieredzi jaunākajiem kolēģiem un strādājot vienkārši kā tiesneši? Es
uzmanīgi klausījos un cerēju, ka Fridrihsona kungs pateiks, ka gan 41.gada lēmumi, gan
49.gada lēmumi visi ir nelikumīgi un ka faktiski nav vajadzīgs izskatīt katru lietu
atsevišķi, jo visa šī darbība ir nelikumīga. Es ceru, ka mēs Augstākajā padomē
spēsim pieņemt lēmumu šajā sakarībā, bet es diemžēl par to nedzirdēju. Es
dzirdēju vēlmi bezgala ilgi skatīties katru gadījumu atsevišķi un lemt, vai atdot
kādam īpašumu vai neatdot un cik labi to visu izdarīt. Es personiski tomēr gribētu,
lai šis Augstākās tiesas sastāvs tiktu atjaunots par kādiem 75%. Tiem cilvēkiem,
kuri te sēž jau no 50., 60. un 70.gadiem, nevajadzētu censties iekļūt Augstākās
tiesas sastāvā, kuram būs jāstrādā līdz 2000.gadam. Es uzskatu, ka šis kandidātu
saraksts nav pietiekami sagatavots. Ja arī Fridrihsona kungs kā civillietu zinātājs un
cilvēks, kas spēj tiešām kaut kādu pieredzi nodot saviem kolēģiem, būtu vēlams,
tad pārējo kandidātu sakarā mums vajadzētu pārdomāt un paskatīties, cik šo veco
stagnācijas laika darbinieku ir jaunajā Augstākās tiesas sastāvā.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endziņam. Un gatavoties kā pēdējam
deputātam Repšem.
A.Endziņš: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man kā
pastāvīgās komisijas vadītājam informēt par balsošanas rezultātiem attiecībā uz
Fridrihsona kandidatūru. Šeit sekretārs Muciņš informēja, ka četri balsoja par un
seši atturējās. Motivācija, kāpēc atturējās? Man atliek tikai plātīt rokas, jo
viens no komisijas locekļiem vienkārši izteicās, ka ir iebildumi, bet motivācijas
nekādas nav. Ar to pietika, lai seši komisijas locekļi atturētos. Es vienkārši gribu
vērst jūsu uzmanību uz to, ka nevar skatīties uz to vien, ka komisija nobalsojusi, bet
deputātiem būtu jālemj pašiem. Katram ir jādomā par konkrētu kandidatūru. Kas
attiecas uz cienījamā Fridrihsona kandidatūru, es domāju, ka viņš pilnīgi atbilst
Augstākās tiesas locekļa prasībām. Es neceru un nedomāju, ka cienījamais kolēģis
Kiršteins ir gatavs mainīt profesiju un rīt pats kļūt par Augstākās tiesas locekli.
Lai būtu par tiesnesi, acīmredzot ir jābūt ne tikai profesionālajai izglītībai, bet
arī zināmai pieredzei.
Neder arī spriest kopumā par sastāvu, ka, lūk, ja jau ilgāku laiku strādājis par
tiesnesi vispār jeb Augstākās tiesas kolēģijā jo sevišķi, tāpēc pret šādu
kandidatūru būtu jāizturas noraidoši. Es domāju, ka tā ir nepareiza pieeja. Mums
tomēr ir jāņem vērā konkrētā dzīves pieredze, konkrētā prakse, ko cilvēks jau
ir parādījis, un arī, protams, kā viņš ir strādājis. Fridrihsonu visa republika
pazīst kā kompetentu profesionālu juristu un tiesnesi. Man kā viņa kolēģim
universitātē ir vispozitīvākā attieksme pret viņu.
Uzskatu, ka viņš ir viens no ievērojamākajiem speciālistiem. Varbūt pat vienīgais
tieši ģimenes tiesību jomā, kā arī dzīvokļu likumdošanas jomā. Atteikties no
šāda kvalificēta kadra būtu ļoti liela kļūda. Kā tad mēs galu galā strādāsim,
kā tad Augstākā tiesa varēs vispār strādāt, ja mēs atteiksimies no profesionāliem
un augsti kvalificētiem kadriem?
Priekšsēdētājs: Pēdējais debatēs uzstājas deputāts Repše.
E.Repše: Politiski pārmetumi laikam nav vietā, ja mēs apskatām speciālistu, kura
specialitāte ir civiltiesības. Šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka cienījamajam
Imantam Fridrihsonam ir tiešām cieša saistība ar Talsu rajonu, jo viņš ir bijis gan
Talsu rajona tautas tiesnesis, gan Talsu rajona tautas tiesas priekšsēdētājs, Talsu
rajona deputāti Seile, Simsons, Cupruns un Repše apspriedās un nolēma lūgt atbalstīt
Fridrihsona kandidatūru, balsojot par viņu.
Priekšsēdētājs: Paldies par tik konkrētu debašu nobeigumu. Mums ir
jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 144. Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu godājamos deputātus izteikt savu attieksmi pret Fridrihsona kungu kā
Augstākās tiesas locekļa kandidātu. Rezultāts: 101 balss. Līdz ar to Fridrihsona
kungs ievēlēts par Augstākās tiesas locekli.
Turpināsim savu darbu, bet pirms tam man ir jums jāpaziņo, ka deputāta apliecības var
saņemt pārtraukumā 1.stāvā 106.istabā pie Latvijas Republikas Augstākās padomes
kancelejas vadītāja Steina kunga.
Nākamais Augstākās tiesas locekļa kandidāts mums iesniegtajā sarakstā ir Zigmants
Gencs. Lūdzu uz tribīni.
T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija...
Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Jundža kungs. Zālē ir liels troksnis, neviens
tik un tā neko nedzird. Lūdzu klusumu. Dosim vārdu komisijas atzinumam.
T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta Zigmanta Genca kandidatūru.
L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisija ar 9 balsīm par un vienai atturoties
atbalsta Zigmanta Genca kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi pretendentam? Jautājumu nav. Vai debatēs kāds
vēlas uzstāties? Nevēlas. Atkal vajadzīga reģistrācija. Lūdzu, ieņemiet savas
pastāvīgās vietas, lai reģistrētos. Balsošanas laikā daži deputāti iet ārā, tā
nav viņu darīšana. Lūdzu, reģistrēsimies. Es ceru, ka sekretariāts arī ir
reģistrējies. Rezultāts: 138. Viss ir normāli, godājamie deputāti, jo vienai daļai
deputātu pirms balsošanas bija neatliekamas darīšanas un viņi izgāja ārā. 138
balsu vairākums mums ir. Lūdzu ļoti atbildīgi izturēties pret šo balsošanu.
Izteiksim savu attieksmi pret Gencu kā Augstākās tiesas locekļa kandidātu. Kas par,
pret, atturas? Lūdzu rezultātu. Paldies. Apsveicam ar ievēlēšanu par Augstākās
tiesas locekli.
Nākamais mūsu sarakstā ir Raimonds Grāvelsiņš. Lūdzam uz tribīni. Komisijām
gatavoties dot savu atzinumu.
T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta Raimonda Grāvelsiņa
kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Lūdzu Likumdošanas jautājumu komisiju!
L.Muciņš: Atbalsta. Par– 9 un atturas– 1.
Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi Grāvelsiņa
kungam? Nav? Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Lūdzu Grāvelsiņa kungu ieņemt
savu vietu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu
rezultātu. Apsveicam Raimondu Grāvelsiņu ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas
locekli.
Nākamais sarakstā ir Pāvels Gruziņš. Lūdzu uz tribīni. Es atvainojos Gruziņa
kungam, te ir tehniska kļūda, tā ir mana aizmāršība. Šeit mums nav nepieciešams balsot, arī par nākamo kandidātu mūsu
sarakstā– Jansonu– tas nav nepieciešams, jo viņu pilnvaras nav beigušās. Tālāk
mūsu sarakstā ir Jaunbelzējs. Lūdzu uz tribīni. Gaidām komisijas atzinumu. Lūdzu–
pie trešā mikrofona. Lūdzu, Jundža kungs.
T.Jundzis: Varu iepazīstināt ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinumu:
mūsu komisija atbalsta Friča Jaunbelzēja kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Paldies. Likumdošanas jautājumu komisija!
L.Muciņš: Atbalsta. Par– 9, pret– nav, atturas– 1.
Priekšsēdētājs: Vai kāds vēlas uzdot jautājums Jaunbelzēja kungam?
Lūdzu, Preinberga kungs.
G.Preinbergs: Cienījamo pretendent! Jūs esat tieši piedalījies Treimaņa lietas
iztiesāšanā. Šajā gadījumā tiesas spriedums no 8 gadiem tika samazināts uz diviem
gadiem. 300 Jelgavas iedzīvotāji, akadēmijas kolektīvs izteica jums neuzticību. Mums
gribētos dzirdēt no jums paskaidrojumu, kāpēc nav ņemti vērā visi izmeklēšanas
rezultāti?
F.Jaunbelzējs: Jautājumu sapratu. Atbilde. Dreimaņa lietā jau vairākkārt ir
pieminēta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas neobjektivitāte. Pēc
manas ciešas pārliecības, mēs Krimināllietu tiesas kolēģijā šo lietu izspriedām
un izlēmām pareizi. Galvenais bija nodarījuma kvalifikācija– kā kvalificēt
Gogoļeva nodarījumu. Krimināllietu tiesas kolēģija rūpīgi pārbaudīja tiesas
izmeklēšanas materiālus. Tiesas loceklis, kurš referēja, sniedza vispusīgu ieskatu
lietas materiālos, kas sakopoti vairākos sējumos, ievērojot lietā pretrunīgos
pierādījumus. Es gribu piebilst, ka mēs ņēmām vērā visus pierādījumus, kādi ir
lietā, un konstatējām, ka Gogoļeva nodarījums pārkvalificējams uz kriminālkodeksa
103.pantu, un pēc šā panta noteicām viņam maksimālo likumā paredzēto sodu.
Tādējādi, pēc mūsu pārliecības, mēs izspriedām lietu pareizi un taisnīgi.
Pastāv noteikta procesuāla kārtība, kādā pārbauda tiesu nolēmumu pareizību,
likumību un pamatotību. Visa šī lieta tika pārbaudīta divās uzraudzības
instancēs. Lietu pārbaudīja prezidijs, pārbaudīja Augstākās tiesas plēnums. Tie,
kuri piedalījās Krimināllietu kolēģijas sastāvā, tie plēnumā balsošanā
nepiedalījās pēc likuma, un arī šīs instances atzina Krimināllietu tiesas
kolēģijas lēmumu par pareizu. Es vēlreiz atkārtoju: runa ir tīri par juridiskās
lietās savākto pierādījumu novērtējumu. Lieta tika skatīta, paturot prātā to seno
patiesību, ka katras nenovēršamas šaubas ir tulkojamas tiesājamo labā, un tas arī
tika izdarīts.
Es, protams, varu saprast cietušo pusi, smagā zaudējuma ietekmi un tā tālāk, bet tas
ir mūsu pienākums lietā ievērot konkrētos lietas materiālus. Taču es gribētu,
apliecinot jums, Jelgavas vēlētāju pārstāvji, savu izpratni par jūsu jautājumu,
izteikt arī šaubas par to, ka iepriekš nedrīkstētu būt jau viss skaidrs. Jūs
pareizi teicāt, ka tiesnesis lemj cilvēka likteni, bet pasarg Dievs no tādiem
tiesnešiem, kuriem viss ir skaidrs jau iepriekš. Tad Latvijas Republika nekļūs par
tiesisku valsti. Tās ir atskaņas no citas valsts, kas, cerams...
Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.
P.Simsons: Sakiet, lūdzu, kāds ir jūsu tīri personiskais viedoklis: pēdējo gadu
laikā situācija ir strauji mainījusies. Varbūt arī attieksme pret patiesāku cilvēku
ir mainījusies. Vai mēs varētu domāt par amnestiju kādai ieslodzīto kategorijai?
Kāds ir jūsu viedoklis?
F.Jaunbelzējs: Mans viedoklis ir tāds, ka tādu iespēju varētu apspriest.
Priekšsēdētājs: Jautātājus es vairāk neredzu. Paldies Janbelzēja kungam.
Viņš var ieņemt savu vietu. Debatēs, ja es sekretariātu esmu pareizi sapratis, vēlas
izteikties deputāts Birkavs. Lūdzu!
V.Birkavs: Godātie kolēģi! Runāšu īsi un konkrēti. Friča Jaunbelzēja personā
mēs redzam, es gribētu teikt, cilvēku, kurš ir tuvs tiesneša etalonam. Viņš ir ne
tikai tiesnesis, kurš ārkārtīgi precīzi ievēro likuma normas, viņš ir arī
cilvēks, kas prot paraudzīties uz likuma vietu sabiedrībā, viņam piemīt
aizraušanās ar vēsturi un filozofiju, un viņš ir tas, kurš var saprast visas šī
laika kolīzijas, nepārkāpjot likumu un neradot pretrunas, kas dažreiz tiesnešiem
rodas starp sirdsapziņu un likumu. Tādi tiesneši mums ir vajadzīgi, un es aicinu
balsot par viņu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā debatēs neviens vairāk nav pierakstījies, mēs
savu attieksmi varam izteikt balsojot. Vai reģistrācija ir vajadzīga? Te kāds iegāja
un izgāja ārā, taču es domāju, ka mēs varētu uzreiz ieslēgt balsošanas režīmu,
ja deputāti nepieprasa kaut ko citu. Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakiet savu attieksmi
pret Friča Jaunbelzēja kandidatūru– par, pret vai atturoties. Paldies. Lūdzu
rezultātu! Fricis Jaunbelzējs nav ievēlēts par Augstākās tiesas locekli. Visi ir
nobalsojuši, un neviens nav izteicis protestu, ka viņa balss nav ieskaitīta.
Līdz pusdienas pārtraukumam un arī mūsu šodienas plenārsēdes beigām ir palikušas
14 minūtes. Nākamais mūsu sarakstā ir Augstākās tiesas locekļa kandidāts Boriss
Kabanovs. Lūdzu nāciet tribīnē. Mēs lūdzam komisiju atzinumu.
T.Jundzis: Man diemžēl atkal ir jāziņo, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija
kopumā neatbalsta Borisa Kabanova kandidatūru, taču es gribu vērst uzmanību uz
balsošanas rezultātiem: 3– par un tikai 2– pret, 5– atturējās. Tāpēc
acīmredzot deputātiem jātiek pašiem skaidrībā par šo kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Likumdošanas komisijai.
L.Muciņš: Balsis sadalījās tā: par– 2, pret– nav, atturas –7, tātad
komisija nerekomendē Borisa Kabanova kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs dzirdējām komisiju atzinumu. Kādi ir jautājumi
Borisam Kabanovam? Lūdzu, trešais mikrofons.
A.Līgotnis: Man ir tāds jautājums: salīdzinot šīs izziņas, kas izdalītas par
visiem tiesneša amata kandidātiem, faktiski jūs, biedri Kabanov, esat vienīgais
cilvēks, ja var ticēt šīm izziņām, kurš Augstākajā tiesā par tiesas locekli
kļuvis, neizejot tautas tiesas tiesneša amata stadiju. Šeit redzams, ka jūs pirms tam
esat strādājis Rīgas pilsētas prokuratūras Izmeklēšanas daļā par šīs daļas
prokuroru. Man jautājums: ar ko izskaidrojama tāda atšķirība šajā karjerā,
salīdzinot ar visiem pārējiem?
B.Kabanovs: */Redziet, te jautājums tāds: man lika priekšā iet strādāt tiesā un
es piekritu./
A.Līgotnis: */Paldies./
Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.
No zāles: Sakiet, lūdzu, vai jūs valsts valodu pārvaldāt?
B.Kabanovs: */Nē, es nepārvaldu latviešu valodu./
Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir jautājumi? Vārds deputātam Geidānam.
B.Kabanovs: */Es piedalījos šīs lietas izskatīšanā Augstākās tiesas plēnumā. Es uzskatu, ka plēnums pieņēma pareizu lēmumu, citādi es nebūtu balsojis par to. Ziniet, par jebkuru konkrētu lietu var strīdēties un minēt daudzus pierādījumus. Es piekrītu tam, ko runāja mani kolēģi par šo lietu un uzskatu, ka galvenais princips, no kura jāvadās tiesai tajos gadījumos, kad situācija strīdīga – šaubu tulkošana tiesājamā labā./
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Simsons.
P.Simsons: Es skatos anketā un redzu, ka jums ir diezgan ievērojams darba stāžs prokuratūrā. Sakiet, lūdzu, vai darba pieredze, ko jūs esat ieguvis, strādājot prokuratūrā, var kaut kādā veidā pozitīvi iespaidot jūsu darbu Augstākajā tiesā?
B.Kabanovs: */Man grūti atbildēt uz šo jautājumu./
Priekšsēdētājs: Paldies. Es vairāk neredzu nevienu deputātu, kas vēlētos uzdot jautājumus. Man nav iesniegts to saraksts, kuri vēlētos uzstāties debatēs par šo kandidatūru. Paldies Kabanova kungam. Tādā gadījumā es aicinu visus deputātus ieņemt savas vietas, lai mēs varētu balsot un izteikt savu attieksmi– par, pret vai atturoties. Rezultāts– Boriss Kabanovs nav ievēlēts par Augstākās tiesas locekli.
Godājamie deputāti! Līdz pārtraukuma ir 8 minūtes. Kādas būtu domas, vai mēs esam gatavi vēl turpināt darbu? Es nedzirdu nevienu balsi pret.
Nākamais kandidāts lēmuma projektā ir Juris Kaksītis. Lūdzu abu komisiju pārstāvjiem dot komisiju atzinumu.
L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisija rekomendē Juri
Kaksīti ievēlēt par Augstākās tiesas locekli ar 9 balsīm par, atturējušos nav.
Priekšsēdētājs: Paldies.
No zāles: Aizsardzības un iekšlietu komisija rekomendē Juri Kaksīti ievēlēt par
Augstākās tiesas locekli.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi pretendentam? Neredzu. Lūdzu,
vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nevēlas. Kaksīša kungu lūdzu ieņemt savu vietu.
Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi par šo kandidatūru, balsojot– par, pret vai
atturoties. Rezultāts– apsveicam Kaksīša kungu ar ievēlēšanu par Augstākās
tiesas locekli.
Nākamā kandidatūra ir Astrīda Kazarova. Lūdzu abu komisiju pārstāvjiem gatavoties
izteikt komisiju atzinumus.
T.Jundzis: Tātad es atļaušos ziņot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas
viedokli. Mūsu komisija atbalsta Astrīdas Kazarovas kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Paldies.
No zāles: Likumdošanas jautājumu komisija atbalsta ar 9 balsīm par, pret un
atturējušos nav.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi būtu jautājumi pretendentam? Jautājumu
nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Paldies Kazarovas kundzei. Lūdzu, ieņemiet
savu vietu.
Par šo kandidatūru lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot– par, pret vai atturoties.
Rezultāts– apsveicam Kazarovas kundzi ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Līdz pārtraukumam ir 4 minūtes. Taču deputāti izsakās, ka viņi varētu izlemt vēl
par vienu tiesneša kandidatūru. Lūgsim tribīnē Ausmu Keišu. Komisijām gatavoties
sniegt savu ziņojumu.
No zāles: Cienījamie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija Ausmas Keišas
kandidatūru atbalsta.
Priekšsēdētājs: Paldies.
No zāles: Likumdošanas jautājumu komisija šo kandidatūru atbalsta ar 9 balsīm
par, pret un atturējušos nav.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi pretendentei? Nav. Keišas
kundzei lūdzu ieņemt savu vietu.
Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Neviens nevēlas. Rezultāts– apsveicam Keišas
kundzi ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Es gribētu jūs aicināt izlemt jautājumu par Mārīti Kramiņu kā Augstākās tiesas
locekli. Abu komisiju pārstāvjiem lūdzu izteikt komisijas atzinumu.
No zāles: Likumdošanas jautājumu komisija atbalsta Mārītes Kramiņas kandidatūru
ar 9 balsīm par, pret un atturējušos nav.
Priekšsēdētājs: Paldies.
No zāles: Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta šo kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi, lūdzu, ir jautājumi? Jautājumu nav. Mārīte
Kramiņa, lūdzu, ieņemiet savu vietu.
Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Neredzu. Par šo kandidatūru lūdzu izteikt savu
attieksmi– par, pret vai atturoties. Rezultāts– apsveicam Mārīti Kramiņu ar
ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Ar to šodien arī beigsim plenārsēdes darbu. Taču, pirms beidzam darbu, klausieties
sekojošu paziņojumu: Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par likumu un
lēmumu projektu izskatīšanas kārtības pagaidu reglamentu varēs saņemt frakcijas
sēdē šodien pulksten 17.00 Sarkanajā zālē.
Visi paziņojumi šeit nav ienākuši. Paldies par darbu. Atgādināšu, ka rīt mums ir
jāievēlē pārējie Augstākās tiesas tiesneši, kā arī Augstākās tiesas
piesēdētāji.
(Sēdes beigas)