Kultūras objektu novietņu svaru kausos – Pārdaugava un Andrejsala

Nedēļas nogalē beidzies starptautiskais arhitektu seminārs, kurā spriests par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēku optimālo pilsētbūvniecisko novietojumu Rīgā. Arhitekti kā ieteicamākās koncertzāles un mākslas muzeja atrašanās vietas redz Pārdaugavu un Andrejsalu.

“LV” jau rakstīts, ka Rīgas dome kā varbūtējās šo objektu atrašanās vietas bija ieteikusi piecas teritorijas – AB dambi, Krāmu tirgus teritoriju starp Turgeņeva, Maskavas, Gaiziņa un Prāgas ielu, Andrejsalu, Grāpju pussalu un Uzvaras parka rajona teritoriju starp A.Grīna bulvāri, Bāriņu un Slokas ielu.
Atbildes uz jautājumu, kur Rīgā rast atbilstošāko vietu Laikmetīgās mākslas muzejam un koncertzālei, meklēja profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm. Piedalīties seminārā, ko rīkoja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Kultūras ministrija, bija uzaicināti 11 arhitektu biroji.

Izkristalizējas divi scenāriji

“Diskusijas sniedza svaigu skatījumu uz Rīgu kā pašvērtīgu Eiropas līmeņa pilsētu un aktualizēja daudzus jautājumus, kas pilsētai būs jāatrisina jau tuvākajā laikā,” noslēdzoties starptautiskajam arhitektu semināram, atzina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams.
Diskusijās, izvērtējot piecas no ieteiktajām objektu atrašanās vietām, izkristalizējās arhitektu redzējums par, viņuprāt, piemērotākajām novietnēm un galarezultātā ieteiktas trīs. Kā “LV” skaidro Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Hasana, rezumējot profesionāļu viedokļus par atbilstošāko koncertzāles un muzeja atrašanās vietu, kā labākās atzītas divas novietnes Pārdaugavā – AB dambis un teritorija pie A.Grīna bulvāra – un Andrejsalas teritorija, kas perspektīvā nonāks pilsētas rīcībā.
Tātad iezīmējas divi varbūtējie scenāriji – abi objekti Andrejsalā vai arī Pārdaugavā. Izvēloties novietnes jaunajai koncertzālei un muzejam, pēc arhitektu domām, ir svarīga šo kultūras objektu nākotnes nozīmība  – tiem jākļūst par simboliem, kas akcentē Rīgu kā kultūras pilsētu.
Būvējot muzeju un koncertzāles ēkas Pārdaugavā, tās kopā ar senloloto Nacionālās bibliotēkas jauno ēku veidotu simbolisku “kultūras trijstūri” Daugavas kreisajā krastā. Savukārt, īstenojot otru scenāriju, kas iesaka šo abu kultūrnozīmīgo objektu izvietošanu Andrejsalā, tas kļūtu par impulsu šīs pagaidām vēl neizmantotās pilsētas teritorijas attīstībai, teica D.Hasana.

Galavārds vēl gaidāms

Galīgais lēmums par piemērotāko mākslas muzeja un koncertzāles izvietošanas scenāriju tiks pieņemts, izdiskutējot šo jautājumu no vairākiem aspektiem – pilsētplānošanas, investīciju un kultūras aspekta. Jautāta, kad gaidāms galīgais lēmums, D.Hasana pastāstīja, ka ne agrāk kā pēc mēneša. Lai izvērtētu arhitektu viedokli, iespējams, tiks veidota īpaša komisija.
Kad būs teikts galavārds jautājumā par abu kultūras objektu pilsētbūvniecisko novietojumu, pusotra mēneša laikā jāizsludina atklāts skiču konkurss, kurā tiks aicinātas piedalīties gan Latvijas, gan starptautiskas arhitektu komandas, informē kultūras ministres Helēnas Demakovas preses sekretāre Gunda Ignatāne, norādot, ka konkursa žūrija pēc vienlīdzīgiem kritērijiem izvērtēs visus skiču projekta konkursā iesūtītos darbus.
Atgādinām, ka nodomu protokolu par jaunas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas projektu īstenošanu pilsētā Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja 15.jūnijā. Vasarā izveidotā darba grupa izstrādā koncertzāles projektēšanas programmu. Septembra sākumā Ministru kabinets akceptēja Kultūras ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par jaunas koncertzāles celtniecību, piešķirot tai septiņus miljonus latu. Drīzumā Kultūras ministrijai izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepcija.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai

Novietņu raksturojums

AB dambis

Dambis atrodas Rīgas vēsturiskā centra (RVC) aizsardzības zonā – tās Daugavas krastmalu daļā, kas pašreiz saskaņā ar Ministru kabineta “RVC saglabāšanas un attīstības noteikumiem” (publicēti “LV” 11.03.2004) paredzēta bez apbūves kā publiskā ārtelpa starp Akmens tiltu un Āgenskalna līci.
RVC plāna pirmā redakcija paredz izmantot Akmens tiltu tikai gājēju un sabiedriskā transporta vajadzībām.
Pēc Rīgas pilsētas attīstības plāna pilsētas telpiskās struktūras dambim ir unikāla novietne: pilsētas telpiskās kompozīcijas galveno asu krustpunktā, no kurām viena ir Daugava – Rīgas tēla un telpiskās kompozīcijas pamatelements – un otra svarīgākā kompozīcijas šķērsass – maģistrāļu sistēma, ko veido Brīvības iela – Kaļķu iela – Akmens tilts – Uzvaras bulvāris, kā arī atrašanās iepretī Vecrīgas reprezentatīvākajai daļai.
Otrpus Akmens tiltam krastmalā iecerēta Nacionālās bibliotēkas ēka.

Andrejsala

Rīgas attīstības plāns paredz Andrejsalas teritoriju attīstīt pārsvarā kā darījumu teritoriju, tikai daļēji saglabājot tehniskās apbūves funkciju.
Andrejsala atrodas RVC aizsardzības zonā, un saskaņā ar Ministru kabineta “RVC saglabāšanas un attīstības noteikumiem” tās krastmala visā garumā saglabājama neapbūvēta kā publiskā ārtelpa. Pārējā daļā jaunu ēku būvniecība pieļaujama vien tad, ja netiek aizsegts Vecrīgas siluets skatā no Daugavas. Publisko ārtelpu tīkls sai-stāms ar Viesturdārzu.

Aleksandra Grīna bulvāris

Pēc pilsētas attīstības plāna nostādnēm, daļā Uzvaras parka platības – joslā gar Aleksandra Grīna bulvāri, kas definēta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem, – varētu būt izvietoti valsts nozīmes objekti.
Teritorija atrodas tiešā tuvumā Klīversalas ziemeļu galam un Ķīpsalas dienvidu galam – teritorijām ap Āgenskalna līci, kas definētas kā pašreizējā pilsētas centra pirmās kārtas attīstības teritorijas, ar projektētās apbūves silueta grupām.
Transporta kustība paredzēta pa parka perimetra ielām, perspektīvā slēdzot transportam Slokas ielas posmu parka teritorijā.

Avots: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments