Veselības nozarei iesaka pielikt 15% naudas

Vakar, 1. novembrī, pēc partiju “Jaunais laiks” un “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pieprasījuma sanāca Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti lēma par papildu finansējuma piešķiršanas iespējām veselības aprūpei. Jāpiebilst, ka sēde sakrita ar anesteziologu protesta akciju pirmo dienu.
Pašlaik valsts medicīnai atvēl 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs. Nu jau neviens neapšauba, ka finansējumam šai cilvēkiem vissvarīgākajai nozarei Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, jātuvojas 7% no IKP. Tas gan nav sasniedzams viena vai divu gadu laikā, jo šobrīd tā būtu ceturtā daļa no visa valsts budžeta. Tādēļ tika izstrādāts finansējuma pieauguma grafiks, kas paredzēja naudas līdzekļu palielinājumu veselības aprūpei katru gadu par 15% jeb par 0,5% no IKP, kas nākamā gadā būtu papildu 40 miljoni latu. Jāatgādina, ka I. Emša valdības sastādītajā un Saeimas noraidītajā valsts budžetā 2005. gadam reāls finanšu pieaugums veselības aprūpei vispār nebija paredzēts.
Veselības ministrs Rinalds Muciņš, uzrunājot Saeimu, uzsvēra, ka nauda, arī liela nauda, viena pati situāciju medicīnā neuzlabos. Finansējumam jāiet roku rokā ar nozares sakārtošanu un struktūrplāna ieviešanu. Ministrs atsaucās uz Eiropas pieredzi, kas rāda, ka izdevumi veselībai neglābjami pieaug ļoti straujā tempā. To nosaka gan iedzīvotāju straujā novecošanās, gan aizvien dārgāku tehnoloģiju pielietošana medicīnā, gan ārstniecisko pakalpojumu pieejamības paplašināšanās. Tādēļ ministrs kā vienu no izplatītākajiem mītiem par veselības aprūpi minēja to, ka, piešķirot 7% no IKP, problēmu vairs nebūs. Šādi vārdi no veselības ministra mutes, kuram būtu pēc iespējas jālobē finanšu piešķīrums savai nozarei, šķita dīvaini. Protams, pašlaik 7% no IKP veselības aprūpe nespētu apgūt, taču runa jau ir par pakāpenisku palielināšanu. Jā, nauda neatrisinās to, ka vajadzība pēc tās tikai pieaugs, taču savu risinājumu šai problēmai, izņemot struktūrplāna ieviešanu un pacientu līdzmaksājumu palielināšanu, gan R. Muciņš nesniedza.
Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene pauda savu un savas partijas “Jaunais laiks” viedokli, ka pacientu līdzmaksājumu palielināšana nav pieļaujama.
Visu deputātu runās izskanēja atbalsts finansējuma palielināšanai medicīnai. Vairāki tautas kalpi runāja par veselības apdrošināšanas principu ieviešanas nepieciešamību.
Anesteziologiem tik sāpīgais jautājums par algām šajā sēdē gan tikpat kā netika skatīts. Vienīgi Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis pauda viedokli, ka algas vieniem medicīnas speciālistiem ir jāskata citu kontekstā, kā arī jāsamēro ar pārējām tautsaimniecības nozarēm. Diezin vai šis pamatotais arguments gūs sapratni un atbalstu sadumpojušos anesteziologu vidū.
Debates rezultējās Saeimas vienbalsīgā lēmumā nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu komisijā lēmumprojektu, kas paredz uzdot valdībai, gatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2005. gadam”, nodrošināt finansējuma pieaugumu veselības aprūpei par 15%.