Arodbiedrību prakse iekšlietu struktūrās atšķirīga

Pagājušajā nedēļā kārtējo reizi izskanējusi policijas darbinieku iniciatīva iegūt šobrīd likumā liegtās tiesības apvienoties arodbiedrībās. Tikmēr situācija citās iekšlietu sistēmas struktūrās – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) un Valsts robežsardzē (VR) – atšķiras.

Bīstams darbs, arvien dūmgāzu saelpošanās, spriedze un veselības traucējumi ap 100 ugunsdzēsējiem Latvijā šķituši pietiekami svarīgi iemesli, lai savas sociālās garantijas stiprinātu, apvienojoties arodbiedrībā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, Valsts policijas darbinieku pārstāvji ir ierosinājuši diskusiju par Likumā par policiju ietvertā aizlieguma likumsargiem apvienoties arodbiedrībās atcelšanu, kā tas jau noticis lielākajā daļā Eiropas valstu.
Savukārt aizlieguma aizstāvju pamatarguments ir bažas, ka apvienošanās arodbiedrībās var kaitēt policijas spējai veikt tās galveno uzdevumu – sabiedrības drošības garantēšanu jebkurā laikā un apstākļos. Šis pats iemesls – ar zināmām atšķirībām – līdz šim attiecināts arī uz ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Aizliegums veidot arodbiedrības VUGD darbiniekiem atcelts jau 1999. gadā, saglabājot ierobežojumus streikot, bet VR strādājošajiem likums joprojām liedz apvienošanos arodbiedrībās, kā arī streikot.

Ugunsdzēsēji jau ir arodbiedrībā

“Demokrātiskā valstī cilvēki, kas to grib, var stāties arodbiedrībās. Mums ir līgums ar arodbiedrībām un sadarbība ar tām,” nostāju par ugunsdzēsēju aktivitātēm arodbiedrībās skaidro VUGD priekšnieks Aivars Straume. Ugunsdzēsēju darbs esot smags un bīstams, tālab daudziem darbiniekiem jau 60 gadu vecumā veselības stāvoklis ir ļoti slikts. Saelpojoties degšanas produktus un regulāri pārdzīvojot stresa situācijas, ugunsdzēsējus bieži piemeklējot sirds un nervu slimības. Turklāt ainas ar apdegušiem cilvēku līķiem atstāj smagu iespaidu uz psihi. Ugunsdzēsējam arī visu laiku jārēķinoties, ka kritiskos gadījumos jebkurā laikā viņu var izsaukt strādāt pat tad, ja viņš atrodas no darba brīvajā maiņā. Tādējādi esot saprotama ugunsdzēsēju vēlme savas intereses nostiprināt ar arodbiedrības palīdzību, skaidro A. Straume. Taču viņš arī norāda: “Mēs tomēr esam dienests, un ir ne tikai darbinieka tiesības, bet arī pienākumi. Piemēram, ir jābūt gatavam strādāt ne tikai ar modernu tehniku, bet vajadzības gadījumā – arī ar lāpstu un lauzni. Nevar būt tā, ka arodbiedrības tiek izmantotas, lai darbinieki aizstāvētu sevi no pienākumu veikšanas.”
Runājot par darbinieku sociālo nodrošinājumu, VUGD priekšnieks to atzīst par dienesta iespējām atbilstošu: “Piemēram, Somijā ugunsdzēsēji var tikai sapņot par tādām sociālajām garantijām, kādas ir pie mums.”
Ugunsdzēsēji Latvijā ir apvienojušies Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrībā. Tās priekšsēdētājs Juris Kalniņš skaidro, ka no apmēram 3000 VUGD darbinieku arodbiedrībā iestājušies ap 100. Regulāras tikšanās reizēs apspriežamo jautājumu skaitā ir darba koplīgumi, dienesta iekšējā reglamenta normatīvo dokumentu prasību ievērošana. Diemžēl esot signāli, ka ne vienmēr viss no VUGD struktūru vadības puses tiekot pildīts, ir problēmas ar piemaksām par darba kaitīgumu. Tomēr sadarbība ar VUGD kopumā esot apmierinoša, taču to varētu vēlēties ciešāku.
“Kāpēc arodbiedrībā nav vairāk ugunsdzēsēju? Iespējams, vieni baidās, citi uzskata, ka tas nav vajadzīgs,” skaidro J. Kalniņš.
Pašlaik arodbiedrībai izdevies noorganizēt ugunsdzēsējiem pieredzes apmaiņu ar līdzīgas ievirzes organizāciju Norvēģijā profesionālajā izglītībā un sociālā dialoga veidošanā ar darba devēju.

Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.	Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.
G. Dāboliņš: “Sadalīt naudu var tikai tad, ja tā ir iedalīta. Ja naudas nav, nav arī ko sadalīt. Robežsardze ir pieprasījusi līdzekļus budžetā, taču valdība tos nav iedevusi.”	A.Straume: “Mēs tomēr esam dienests, un ir ne tikai darbinieka tiesības, bet arī pienākumi. Piemēram, ir jābūt gatavam strādāt ne tikai ar modernu tehniku, bet vajadzības gadījumā – arī ar lāpstu un lauzni.”

Robežsardzei ir likums, bet nav naudas

“Robežsardzes likuma 49. panta 1. punkts robežsardzes darbiniekiem aizliedz apvienoties arodbiedrībās, kā arī organizēt streikus un piedalīties tajos. Līdz šim no robežsardzes pārstāvjiem nekādu iniciatīvu par iesaistīšanos arodbiedrībās nav bijis,” skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Koleča.
“Robežsargiem nav vajadzības veidot arodbiedrības, jo mūsu sociālās garantijas jau ir noteiktas atbilstoši likumam, un likums ir jāievēro,” skaidro VR priekšnieks Gunārs Dāboliņš. Tiesa, VR saviem darbiniekiem esot parādā ap 2,5 miljonus latu, kas kopš 1999. gada krājušies par neapmaksātām darba virsstundām. Pret VR arī ierosinātas vairākas tiesas prāvas saistībā ar darbinieku prasībām izmaksāt bērna piedzimšanas pabalstus.
“Sadalīt naudu ir iespējams tikai tad, ja tā ir iedalīta. Ja naudas nav, nav arī ko sadalīt. Robežsardze ir pieprasījusi šos līdzekļus budžetā, taču valdība tos nav iedevusi,” skaidro G. Dāboliņš, norādīdams, ka darbinieku sociālo garantiju nodrošināšana atkarīga nevis no viņu iesaistīšanās arodbiedrībā, bet gan no finansējuma devēju politiskās gribas. Savukārt attiecībā uz tiesvedībām sakarā ar darbinieku bērnu pabalstiem VR vadītājs atzīst: patlaban ir trīs dažādi likumi, kas šo jautājumu traktē pretrunīgi, arī tiesas līdz šim gan lēmušas par labu pabalstu izmaksas prasītājiem, gan noraidījušas šādas prasības.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv