Policisti par arodbiedrību un sociālām garantijām

Bez konkrētiem lēmumiem pagājušonedēļ beigusies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotā tikšanās, kurā jautājumu par policistu tiesībām apvienoties arodbiedrībās pārrunāja policijas darbinieki, kas iestājas par savu tiesību paplašināšanu, un iekšlietu sistēmas vadība. Kamēr nozares priekšstāvji aicina nesteigties, ierindas policisti un arodbiedrības norāda, ka Eiropā vēl tikai Albānijā likumsargiem liegts apvienoties arodbiedrībās.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Aizliegumu policijas darbiniekiem apvienoties arodbiedrībās pašlaik nosaka likuma “Par policiju” 23. panta 5 .daļa. Tieši šīs likuma normas atbilstību konstitucionālajām cilvēka pamattiesībām cenšas apstrīdēt virkne likumsargu, kurus atbalsta gan arodbiedrību savienība, gan cilvēktiesību aizstāvji.
LBAS, vēršoties pie Iekšlietu ministrijas (IeM) vadības, kā arī pie dažādiem politiskajiem spēkiem, jau vairākus gadus aicinājusi no likuma svītrot minēto pantu, jo tas esot pretrunā arī ar Starptautiskās darba organizācijas konvenciju Nr. 87 “Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās”, kuru Latvija ratificējusi jau 1990. gadā, kā arī neatbilst Eiropas Sociālajai hartai un Eiropas Savienības dalībvalstu 2000. gadā pieņemtajai Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kas paredz tiesības uz pulcēšanos un apvienošanās brīvību visos līmeņos. Tiesa, LBAS atzīst, ka policijā strādājošajiem varētu būt zināmi ierobežojumi attiecībā uz tiesībām streikot, kas atbilst arī Eiropas praksei, taču ne pilnīgs aizliegums apvienoties arodbiedrībās. Arodbiedrību savienība uzskata, ka šāda aizlieguma atcelšana un atbilstošo darba koplīgumu slēgšana Latvijā veicinās šobrīd nepietiekamo saprašanos starp policijas ierindas darbiniekiem un administrāciju, kā arī nekādā ziņā neapgrūtinās policijas dienesta funkciju izpildes nodrošināšanu.
Policistu apvienošanos arodbiedrībās kā līdzekli daudzu iekšlietu sistēmā neatrisinātu jautājumu sakārtošanai atzīst arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Linda Mūrniece (JL). Savukārt ministrijas un Valsts policijas (VP) vadības pārstāvji, kas piedalījās minētajā diskusijā – IeM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Bluķis, VP priekšnieks Jānis Zaščirinskis un viņa vietnieks Arvīds Marhels –, aicina nesteigties ar likuma atvēršanu un aizlieguma svītrošanu, lai varētu rūpīgāk noskaidrot, kā tas ietekmēs visu iekšlietu struktūru funkcijas un darbības stabilitāti. Tikmēr policijas darbinieku pārstāvji paskaidroja, ka negatavojas karot ar vadību, bet gan viest kārtību darba attiecībās, lai arī turpmāk nebūtu spiesti tiesāties ar darba devējiem par virsstundu darba apmaksu, pabalstu nepiešķiršanu un citu sociālo garantiju neievērošanu.
Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, šā gada jūlijā iekšlietu sistēmas darbinieki publiski vērsās pret Valsts civildienesta likuma traktējumu, ka tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu neattiecas uz specializētā civildienesta ierēdņiem – policistiem un robežsargiem. Tiesu instances viņu prasības lielākoties ir apmierinājušas, bet IeM draud iestigšana tiesu prāvās ar jau iepriekš paredzamu rezultātu – zaudējumu.

Ēriks Jēkabsons, iekšlietu ministrs, kura viedokli pauda viņa preses sekretārs Krists Leiškalns:
– Atbalstāma ir ikviena Iekšlietu ministrijas organizācija, kas palīdz uzlabot darba apstākļus un materiāli tehnisko stāvokli. Tai pašā laikā jābūt mehānismiem, kas neļautu šādas organizācijas aktivitātēm veicināt nekārtības, paralizējot dienesta ikdienas darbu. Konkrēti policijai – nodrošināt ikdienas drošību ikvienam valsts iedzīvotājam.

Arvīds Marhels, VP priekšnieka vietnieks:
– Visu laiku esam bijuši atvērti diskusijai, taču tikai tagad pirmo reizi iniciatīva nāk no pašiem policijas darbiniekiem. Līdz tam, policijas vadību pat neiesaistot sarunās, ar to nodarbojās tikai arodbiedrības. Ja šo jautājumu pacēluši paši policisti, mūsu pienākums, protams, ir reaģēt. Taču te gan jāatzīmē, ka neviena starptautiskā konvencija vai harta neparedz obligātu aizlieguma policistiem apvienoties arodbiedrībās atcelšanu. Piemēram, 1948. gada Starptautiskās darba organizācijas konvencija “Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību apvienoties organizācijās” 2. pantā teikts, ka likumsargiem šādas tiesības nav aizliedzamas, bet 9. pantā – ka valstu nacionālajā likumdošanā var iekļaut ierobežojumus.

– Eiropas valstis, izņemot Latviju un Albāniju, gan jau atcēlušas minēto aizliegumu.

– Mēs arī neiebilstam pret aizlieguma atcelšanu. Nupat par to runājām LBAS.
Nekādus iebildumus neesam saņēmuši arī no Eiropas policistu arodbiedrību organizācijas EUROCOP, kura piedāvā mūsu policijas pārstāvjiem doties uz Dāniju un iepazīties ar citu valstu pieredzi – gan pozitīvo, gan negatīvo – policijas darbinieku arodbiedrību veidošanā. Delegācijai no Latvijas 10 – 15 cilvēku sastāvā plānots uz turieni braukt decembra vidū vai nākamā gada janvāra sākumā. Pēc tam, pirms svītrot aizliegumu no likuma, par šiem jautājumiem arī runāsim ar arodbiedrībām šeit.
Latvijā ir trīs likumi, kas runā par policistu tiesībām, – Likums par policiju, Valsts civildienesta likums un Darba likums. Arodbiedrību aizlieguma atcelšanas aizstāvji no tiem izrauj normas, kas viņiem ir izdevīgas, ignorējot pārējās. Lai tas vairs nebūtu iespējams, pašlaik tiek izstrādāts viens Dienesta gaitas likums, ko izskatīšanai Ministru kabinetā varētu nodot decembra sākumā.

– Kā jūs komentētu policistu sūdzības par represijām, kas tiek vērstas pret darbiniekiem, kuri cenšas panākt arodbiedrību veidošanas aizlieguma atcelšanu, kā arī sūdzības par šai iniciatīvai savākto parakstu pazušanu atsevišķās policijas nodaļās?

– Ja par represijām uzskata to, ka vienu darbinieku, kas aģitē par arodbiedrībām, aizsūta uz apmācībām Kauguros, tad īsti pareizi tas nav. Runājot par parakstiem – tādus esmu redzējis tikai viņiem rokās, tādēļ man grūti kaut ko komentēt.

Līga Biksiniece, Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) Analīzes daļas vadītāja:
– VCB uzskata, ka tiesības apvienoties arodbiedrībās policistiem ir jādod. To nosaka starptautiski cilvēktiesību dokumenti, kas Latvijai ir saistoši. Iespējams, attiecībā uz policistiem jāsaglabā kādi citi ierobežojumi, taču iepriekšminētais ir jāatceļ.
Savulaik saistībā ar šo problēmu VCB plānoja arī vērsties Satversmes tiesā. Taču nebija pietiekami daudz pieteikumu, iniciatīvas no pašiem policistiem. Iespējams, situācija tagad ir mainījusies. VCB vasarā bija diskusija par policistu tiesībām saņemt bērna piedzimšanas pabalstus, un prakse liecina – tie, kuri ir vērsušies tiesā, savu panākuši.

Māris Bērziņš, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pirmstiesas izmeklēšanas biroja Ceļu satiksmes noziegumu izmeklēšanas nodaļas speciālists:
– Lai gan likumi nosaka mūsu tiesības un pienākumus, Valsts policijas vadība nerisina mūsu sociālās un tiesiskās problēmas. Tiklīdz mēģinām to darīt paši, vadība vēršas pret mums, neveidojas dialogs.
Likums par valsts civildienestu nosaka, ka policistiem pienākas gan bērna piedzimšanas pabalsts, gan atvaļinājuma nauda, bet to nemaksā. Lielākā daļa policistu pārstrādā noteiktās stundas, bet netiek maksāts arī par virsstundām. Reizēm tās kompensē ar brīvdienām. Daugavpils policisti šai sakarā uzrakstījuši anonīmu vēstuli, un viņu priekšnieks apgalvojis, ka vajadzēja griezties pie vadības atklāti, tad viss būtu nokārtots. Taču, ja kāds tiešām vēršas pie vadības atklāti, nekas labs neiznāk – pret sūdzētāju tiek ierosinātas disciplināras pārbaudes, mēģina atrast formālus iemeslus, lai viņu sodītu. Arī karjeras iespējas mums ir ierobežotas. Nedarbojas personāla atlase, nav izaugsmes iespēju, augstākā līmeņa darbinieki izvēlas paaugstināšanai cilvēkus pēc mums nezināmiem principiem. Tāpēc gribam savu arodbiedrību, kas mūs aizstāvētu.
Valsts civildienesta likumā noteikts, ka ir jārīko konkursi arī policijas iekšienē. Policijā ir bijuši cilvēki ar augstāko izglītību, kas aizgājuši projām, jo trūka izaugsmes iespēju. Man ir vairāk nekā desmit gadu darba stāžs, esmu beidzis Policijas akadēmiju, bet strādāju zemākā amatā, un vadība ir man teikusi, ka paaugstinājuma nebūs. Esmu Ceļu satiksmes noziegumu izmeklēšanas nodaļas speciālists. Lai šādu amatu ieņemtu, pietiek ar pirmā līmeņa augstāko izglītību. Neviens nav analizējis, cik augstākā līmeņa speciālistu Policijas akadēmija pa šiem gadiem sagatavojusi un cik no tiem strādā policijā. Daudzi no viņiem ir aizgājuši uz privātstruktūrām.

– Vai jums ir skaidrojums, kāpēc vadība jūsu prasībām pretojas?

– Domāju, ka viņus uztrauc arodbiedrības iespējamā sekošana vadības darbības likumīgumam. Jau tagad ir sakrājušies fakti par to, ka likumīgas prasības pie mums tiek ignorētas, ir pat dokumentēti fakti.

– Kāda ir iekšlietu ministra attieksme pret jūsu prasībām?

– Kad viņš bija vēl deputāta statusā, viņš atbalstīja policijas prasību apvienoties arodbiedrībās, tagad vairs neatbalsta. Arī šeit (uz apspriedi LBAS – aut.) bija ieradušies gan Iekšlietu ministrijas pārstāvis Raimonds Bluķis, gan Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis, bet viņi nevēlējās sniegt presei informāciju. Vadība neatbalsta mūsu prasības, un viņu argumentācija ir sīkumaina, sevišķi attiecībā uz darba organizāciju. Manuprāt, tas pierāda, ka viņi netiek galā ar saviem pienākumiem. Nav jau bijis gadījumu, kad policijas darbinieks būtu atteicies izpildīt pavēles.

– Vai tiek meklēti kādi kompromisi?

– Patiesībā tas viss, ko mēs prasām, ir neizbēgams process. Būtu smieklīgi, ja mēs tagad ietu nevis uz ES valstu modeli, kur ir policijas arodbiedrības, bet gan atpakaļ – uz Krievijas modeli, kur tādu nav. Taču ir iespaids, ka tiek mēģināts novilcināt šo procesu. Varbūt arī tādēļ, ka iniciatīva nāk no vidējā un zemākā policijas komandējošā sastāva. Mēs esam arī deklarējuši, ka gribam būt godīgi un pildīt likuma prasības, bet viņi (iekšlietu sistēmas vadība – aut.) pašlaik ir pret mums. Varbūt pēc pusgada viņi būs “par”.

Agris Sūna, Rīgas galvenās policijas pārvaldes 25.policijas nodaļas Kārtības policijas inspektors:

– Cik plašs atbalsts ir prasībai ļaut policistiem apvienoties arodbiedrībās?

– 25.policijas nodaļā, kur strādā kādi 130 cilvēki, simt no tiem deva savu parakstu. Taču ir vietas, kur šie paraksti bija savākti, bet pazuda. Pustūkstotis parakstu, kas patlaban ir, savākti kādās četrās piecās nodaļās Rīgā, bet vēl nav apkopoti paraksti no rajoniem. Mēs ceram, ka process ies plašumā.

– Kāpēc jūsu vadība to neatbalsta?

– Kam gan no viņiem ir izdevīgi, ka policisti sāk domāt? Sākušās ir represijas. Kūdras purvu vairs nav, kur izsūtīt, bet parādījies Kauguru mācību centrs. Cilvēki, kuri sāk kādas aktivitātes, saņem norīkojumu uz trīs mēnešiem prom uz Kauguriem mācīties. Mans kolēģis Ivars izcīnīja bērnu pabalstus un saņēma norīkojumu kvalifikācijas celšanai uz Kauguriem. Es sāku vākt parakstus un arī saņēmu šādu norīkojumu, lai gan man pašlaik sākas sesija Juridiskās fakultātes pēdējā kursā. Mācības augstskolā uzskatu par augstākām nekā vidējā līmeņa mācības Kauguros. Domāju, ka 70–80% Latvijas policistu pievienosies mūsu prasībām.
Saeimā ir iesniegti grozījumi likumā, kas paredz atcelt aizliegumu policistiem veidot arodbiedrības. Tādēļ skaidrs, ka diskusijas par šo jautājumu Saeimā turpināsies. Paredzams, ka decembra sākumā ministriju valsts sekretāru apspriešanai tiks nodots IeM darba grupas sagatavots Dienesta darba gaitas likumprojekts, kas apvienos dažādu normatīvo aktu un likumu normas, kas tieši attiecas uz iekšlietu struktūrās strādājošo nodarbinātību un sociālajām garantijām.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”;
Normunds Mežiņš, A.F.I.,
Aigars Jansons, A.F.I.