Deputātu viedokļi par nākamās Eiropas Komisijas prezidenta lūgumu atlikt uzticības balsojumu jaunajam EK sastāvam

Debates: 2004.gada 27.oktobrī

Vakar, 27.oktobrī, stundu pirms Eiropas Parlamenta plānotā balsojuma par jaunās Komisijas apstiprināšanu Žozē Manuels Barrozu lūdza Eiropas Parlamentu atlikt minēto balsojumu, neizvirzot komisāru sarakstu apstiprināšanai.
Īsi pirms balsojuma pastāvēja augsts risks, ka Ž.M. Barrozu sastādītā Komisija negūs Eiropas Parlamenta uzticību un tādējādi nevarēs uzsākt darbu 1.novembrī.
Vēl 26.oktobra debatēs daudzi Eiropas Parlamenta deputāti pauda bažas par atsevišķu kandidātu piemērotību amatam, norādot uz tādām problēmām kā kandidātu politiskās pārliecības pretruna ar Eiropas Savienības vērtībām, politiskās prasmes un zināšanu trūkums attiecībā uz piedāvāto amatu, neatbildētie jautājumi attiecībā uz interešu konfliktiem vai iespējamu nelikumīgu politisko vai tiesisko darbību. Tādi Eiropas Parlamenta politiskie spēki kā sociāldemokrāti, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Neatkarības un demokrātijas grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa atklāti paziņoja, ka neatbalstīs Komisiju kopumā. Arī liela daļa Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputātu eventuāli plānoja balsot pret Barrozu sastādīto Komisiju. Savukārt Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, kā arī Nāciju Eiropas grupa solīja Komisiju atbalstīt.
Debašu laikā kā problemātiski komisāri vairākkārt tika minēti: taisnīguma, brīvības un drošības komisārs, viceprezidents Roko Butiljone (Itālija), enerģētikas komisārs Lāslo Kovāčs (Ungārija), konkurences komisāre Nēlī Krusa-Smita (Nīderlande), nodokļu politikas un muitas savienības komisāre Ingrīda Ūdre (Latvija), kā arī Vides komisārs Stavross Dimss (Grieķija).
Žozē Manuels Barrozu teica: “Ja šodien notiks balsojums par manis piedāvāto Komisiju, tad balsojuma rezultāts nebūs pozitīvs nedz Eiropas institūcijām, nedz Eiropas projektam. Šajā situācijā es esmu nolēmis šodien neiesniegt Komisijas sarakstu jūsu apstiprināšanai. Man ir vajadzīgs vairāk laika, lai izskatītu šo jautājumu un lai konsultētos ar Padomi, lai mēs varētu nodrošināt pienācīgu atbalstu šai Komisijai.” Deputāti nākamā Komisijas prezidenta lēmumu uzņēma ar vētrainiem aplausiem. Preses konferences laikā Ž.Barrozu apsolīja: “Es strādāšu, lai atrastu kompromisu, (..) un pēc dažām nedēļām es piedāvāšu jaunu komandu un atgriezīšos ar spēcīgāku komandu, kurai būs plašs EP atbalsts.”
Eiropas Padomes pārstāvis Atzo Nikolajs pauda sapratni par radušos situāciju un apstiprināja, ka “pašreizējā [R.Prodi] Komisija paliks amatā un darbosies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams”.
Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borels (José Borrel) pārtrauca sēdi, lai apspriestos par radušos situāciju un ievāktu turpmākā politiskā procesa organizēšanai nepieciešamo informāciju.
Pēc sēdes pārtraukuma Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borels deva vārdu politisko grupu līderiem, lai tie paustu savu attieksmi par radušos situāciju.
Eiropas Tautas partijas līderis Hans Gerts Peterings (Hans-Gert Poettering) teica: “Šodien Žozē Manuels Barrozu ir parādījis, ka viņš ir spējīgs vadīt Komisiju.” H.Peterings apstiprināja, ka viņa grupa vienmēr atbalstījusi Barrozu un bija gatava viņa komandu atbalstīt arī šodien. “Spēcīga Komisija vienmēr ir bijusi mūsu frakcijas stratēģiskais mērķis,” teica H.Peterings un norādīja, ka neviens no tās biedriem nedrīkst tikt izolēts, jāizvērtē Komisija kopumā. “Mums ir jāpanāk, lai nākamais Komisijas prezidents varētu atteikties no dažiem kandidātiem,” teica H.Peterings, solot pilnībā atbalstīt Ž.Barrozu.
Sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Mārtins Šulcs (Martin Schulz) uzsvēra, ka Barrozu kungs ir izdarījis pareizos secinājumus un “spēris soli pretī Eiropas Parlamentam. Tas ir pareizais solis, jo Barrozu mums ir devis iespēju panākt, lai viņa komanda iegūtu lielu mūsu atbalstu.” M.Šulcs arī paskaidroja, ka lēmums neatbalstīt jauno Komisiju tās šībrīža sastāvā nav bijis viegls, bet grupā tomēr pieņemts vienbalsīgi. Sociāldemokrātu līderis aicināja Barrozu pārdomāt viņa grupas priekšlikumus un tos ņemt vērā: “Mēs piedāvājam jums sadarbību. (..) Mēs jūs lūdzam nākt ar jaunu Komisijas priekšlikumu un neatgriezieties ar tādu pašu.”
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas līderis Greiems Vatsons (Graham R. Watson) atzīmēja, ka Eiropas Parlaments [vakardien] ir izturējis smagu pārbaudījumu, vēloties, lai tā domas tiktu ņemtas vērā, un uzstājot uz savu viedokli. G.Vatsons teica, ka, pretēji Barrozu sacītajam, “balsot pret doto Komisiju nebūtu antieiropeiski (..), šodien eiroskeptiķi ir cietuši sakāvi, jo demokrātijas balss Eiropā ir pacēlusies un atbalsojusies katrā Eiropas galvaspilsētā. Mēs gribam spēcīgu Komisiju. Ja Eiropas Parlaments ir vājš, tad arī Komisija būs vāja, mūsu spēks padara jūsu spēku lielāku”. Viņš aicināja Barrozu strādāt ātri, zinot, “kādas personālijas jāmaina, lai jūsu reputācija mūsu acīs celtos.” Noslēgumā deputāts atzīmēja, ka “Eiropas Parlaments ir audzis briedumā. Šodien tika pārbaudīta mūsu griba, un tā ir izturējusi šo pārbaudījumu”.
Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vadītājs Daniels Kons-Bendits (Daniel Marc Cohn-Bendit) uzskata, ka “jānoiet garš ceļš, lai iegūtu EP uzticību, mēs jums palīdzēsim”. Deputāts uzstāja, ka trešdienas notikumu kontekstā jādiskutē par piedāvāto kandidātu kompetenci: “Ja būs kandidāta priekšlikums no dalībvalstīm, kuram trūks kompetences, tad mēs jums sniegsim atbalstu, lai jūs varētu šo priekslikumu noraidīt. Tam nav nekāda sakara ar ideoloģiju – es gribu kompetentu Komisiju, labus profesionāļus un nevis kaut kādus valdību izvirzītus klēpju sunīšus.” D.Kons-Bendits aicināja Barrozu izlasīt EP rezolūcijas, par kurām 27.oktobrī netika balsots, jo tajās norādītas komisāru kandidātu nepilnības.
Runājot Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā Frānsiss Vurcs (Francis Wurtz) uzsvēra, ka “šodien notikusi demokrātijas uzvara Eiropā (..). Barrozu grib, lai mēs vienotos par kopīgu pozīciju. (..) Es ticu Barrozu un paļaujos uz to, ka viņš vadīs Eiropu tādā virzienā, kas satrieks mūsu pretiniekus – eiroskeptiķus”.
Eiroskeptiķu līderis Jenss Pēters Bonde (Jens-Peter Bonde) iestājās pret Eiropas Komisiju kā supranacionālu veidojumu:
“Mēs gribam nacionālo parlamentu lielāku iesaistīšanu Komisijas likumdošanas darbā.” Tāpat būtu jānodrošina Komisijas darba grupu lielāka caurskatāmība. “Mēs nevēlamies iesaistīties diskusijās par personālijām, mēs neatbalstām tādus supranacionālus monstrus kā Komisija.” J.Bonde ieteica, ka katram nacionālajam parlamentam vajadzētu ieteikt savu komisāra amata kandidātu.
Nāciju Eiropas grupas līdere Kristiāna Muskardīni (Cristiana Muscardini) teica, ka “būtu bijis labāk, ja šodien Parlaments būtu nobalsojis par Komisiju”. Viņas vadītā grupa uzaicina Eiropas Parlamentu izstrādāt kopējus noteikumus visām komitejām, “lai uzklausīšanas procedūras notiktu pēc vienota modeļa, jo dažādas procedūras kaitē demokrātijai”. Muskardīni kundze teica, ka R.Prodi Komisijai ir jāpaliek amatā, bet Barrozu kungam būtu jāiesniedz jauns Komisijas priekšlikums līdz nākamajai EP plenārsesijai Strasbūrā.
Neatkarīgais deputāts Rišards Čerņeckis (Ryszard Czarnecki) lūdza neaizmirst, ka komisāru kandidātus izvirza dalībvalstis, “to loma ir augstāka, nekā līdz šim tas atzīts”.
Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borels informēja, ka šajā situācijā runa nav par balsošanas pārcelšanu, jo “Eiropas Parlamentā netika iesniegts priekšlikums, par kuru mēs varam balsot. Barrozu kungam ir vajadzīgs vairāk laika”. Tāpēc EP uzskata, ka R.Prodi Komisijai jāpaliek savā amatā līdz brīdim, kad deputāti varēs nobalsot par jauno Komisiju. J.Borels lūdza Padomi apsvērt iespēju pēc iespējas drīzāk iesniegt jaunu priekšlikumu.

Eiropas Parlamenta Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses dienests