
R.Grovs atzinīgi novērtēja Latvijas izvirzītās sadarbības prioritātes, īpaši uzsverot PB gatavību sniegt tehnisko atbalstu tādās jomās kā reģionālās politikas veidošana un īstenošana, veselības aprūpes sistēmas reformēšana un civildienesta reforma jaunajās ES dalībvalstīs.
Kā tikšanās laikā norādīja PB pārstāvis, Latvija nav vienīgā jaunā ES dalībvalsts, kura saskaras ar problēmām reģionālajā politikā un veselības aprūpē, līdzīgas nebūšanas ir arī citās valstīs. R.Grovs uzsvēra, ka PB ir gatava dalīties pieredzē jaunu projektu plānošanā un sastādīšanā, lai Latvija iespējami izdevīgāk spētu izmantot pieejamos ES fondu līdzekļus.
Attiecībā uz reģionālo politiku finanšu ministrs pauda nepieciešamību pēc PB palīdzības, īpaši jautājumā, kas skar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jomu. Lai spētu identificēt tajā esošos trūkumus un varētu izvirzīt priekšlikumus to novēršanai, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jomā ir nepieciešams objektīvs skatījums no malas. Pašreizējā finanšu izlīdzināšanas sistēma vairs neatbilst sākotnēji uzstādītajiem mērķiem, un tajā būtu nepieciešamas zināmas modifikācijas, kas atbilstu šodienas situācijai.
Šajā jautājumā Pasaules banka ir gatava Latvijai palīdzēt un novirzīt savus ekspertus šīs analīzes veikšanai. Tai pašā laikā R.Grovs norādīja, ka Latvijai būtu lietderīgi iepazīties arī ar Polijas un Slovākijas pieredzi šajā jomā, jo šajās valstīs līdzīgas reformas tiek īstenotas.
Abas puses atzina, ka galvenais priekšnosacījums veselības aprūpes problēmu risināšanā ir sistēmas stabilizācija. Starp iesaistītām institūcijām ir jāpanāk vienprātība par veicamiem pasākumiem, lai sekmētu sniegto pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanos.
PB pārstāvis norādīja, ka nenoliedzami jāturpina iesāktais darbs veselības aprūpes jomā. PB ir gatava turpināt sadarbību un, redzot veiksmīgu reformas īstenošanu un māsterplāna ieviešanu, ir gatava izskatīt iespēju par papildu tehniskās palīdzības finansējuma piešķiršanu. Šajā gadījumā ir būtiski nodrošināt reformas gaitā iegūto rezultātu ilgtspēju.
Finanšu ministrs O.Spurdziņš piekrita, ka šāds risinājums veicinātu ieilgušās problēmas atrisināšanu, tai pašā laikā atgādināja, ka māsterplāna izstrādē tika izmantoti jau novecojuši dati, jo situācija kopš tā izstrādes ir manāmi mainījusies, taču to noteikti būtu lietderīgi izmantot kā bāzi turpmākajā reformas izstrādē.
Kā tikšanās laikā pauda O.Spurdziņš, arī Finanšu ministrija no savas puses nepieciešamības gadījumā ir gatava piedāvāt PB savu speciālistu pieredzi. Tā līdz šim ir lieti noderējusi Afganistānā, Mongolijā, Kazahstānā un Ukrainā, par ko nesenās oficiālās vizītes laikā Kazahstānā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš varēja pārliecināties arī klātienē.
Finanšu ministrijas preses dienests