Par deputātu viedokļiem par Barrozu komandu

Procedūra: EK apstiprināšana
Debates: 2004.gada 26.oktobris
Balsojums: 2004.gada 27.oktobris

Vakar, 26.oktobrī, Eiropas Parlamentā (EP) ieradās jaunās Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, lai atspēkotu deputātu šaubas par atsevišķu viņa komandas locekļu atbilstību komisāra amatam un pārliecinātu Eiropas Parlamentu šodien balsojumā apstiprināt viņa vadīto Kolēģiju. Dienu pirms balsojuma atsevišķi izvirzītie komisāri nebija spējuši iegūt visu politisko grupu un deputātu atbalstu, bet šodienas balsojums notiks par atbalstu jaunajai Eiropas Komisijai kopumā.

Eiropas Tautas partijas līderis Hanss Gerts Peterings (Hans–Gert Poettering) atgādināja, ka 22.jūlijā Eiropas Parlaments izteicis atbalstu Žozē Manuelam Barrozu un ka Komisijas komandas locekļus izvirzīja nacionālās valstis. «Mums vajadzīga Komisija, kurai ir izteikti spēcīgs priekšsēdētājs, mēs no jaunās Komisijas sagaidām, lai tās programma tiktu stingri saskaņota ar Eiropas Parlamentu,» teica H.Peterings. Eiropas Tautas partijas līderis aicināja klātesošos neaizmirst, ka katram ir tiesības uz runas brīvību, reliģiskās piederības brīvību, jāpieņem katra kultūras atšķirības: «Neviens Eiropā, pasaulē nedrīkst tikt diskriminēts viņa reliģiskās pārliecības dēļ. Mēs gribam dažādu Komisiju ar dažādām personībām un uzskatiem, mēs nedrīkstam apkarot reliģisko uzskatu dažādību.» H.Peterings uzsvēra: ja šī kolēģija 27.oktobrī negūs uzticību, tad runa nebūs par viena vai divu cilvēku nomaiņu, bet gan visi kandidāti tiks pārbaudīti. Piektdien tiks parakstīts konstitucionālais līgums, bet jaunās Komisijas noraidīšana būtu zīme tam, «ka mēs negribam pieņemt plurālismu, un sekojoši būs ļoti grūti apstiprināt Konstitūciju 25 valstīs». Noslēgumā H.Peterings atzīmēja, ka viņš pārdzīvo «ļoti satraucošu brīdi redzēt savā priekšā personības no 25 valstīm. (..) mums ir liela atbildība sniegt šai Komisijai uzticību, lai Eiropai būtu laba nākotne».
Sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Mārtins Šulcs (Martin Schulz) teica, ka «šodien ir ļoti nozīmīga diena, kad Eiropas Komisijas prezidents cīnās par uzticību savai komandai». Tomēr «mana politiskā grupa gaida, lai Žozē Manuels Barrozu izdarītu secinājumus no sešas nedēļas ilgā komisāru uzklausīšanas procesa. Piecās komitejās tika izteiktas ļoti būtiskas piezīmes, bet atbildi par tām mēs nesaņēmām». M.Šulca uztverē, arī vakardienas Barrozu runa Eiropas Parlamentā nav spējusi apmierināt deputātu bažas. «Mums jābalso par Komisiju kopumā, nevis par atsevišķiem komisāriem, tādēļ rodas jautājums – vai mums ir pamatuzticība Komisijai kopumā?» teica sociāldemokrātu līderis. M.Šulca frakcija cer, ka Dž.Kerijs kļūs par ASV prezidentu, jo viņi vēlas, lai ASV priekšgalā būtu prezidents, kas atzīst, ka Irākas karš bija kļūda, tāpat «mēs arī gribam, lai EK priekšgalā ir cilvēks, kas atzīst, ka karš bija kļūda».
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas līderis Greiems Vatsons (Graham R. Watson) atzīmēja, ka viņa grupa «atbalsta Barrozu kandidatūru, bet neatbalsta amata kandidātu tieslietu un iekšlietu portfelim, tāpat arī mēs atzīstam Komisijas priekšsēdētāja ierosinājumus, taču jārunā par Butiljones kunga nākotni, kas cieši saistīta ar Komisijas nākotni kopumā». Uzrunājot Ž.Barrozu, G.Vatsons pauda viedokli, ka, viņaprāt, «valdības vadītāji sastādīja vājāku Komisiju, nekā jūs gribējāt, bet jūs savukārt atteicāties pievienoties Eiropas Parlamenta pretsparam». Viņa grupa uzskata, ka daudzām valdībām jāakceptē EP demokrātiskās tiesības vērtēt komisāra kandidātus – «Eiropas valdības jūs atstāj likteņa varā, ja Padome neievēro Parlamenta prerogatīvas, tas arī vājina Komisijas pozīcijas.» Noslēgumā G.Vatsons citēja Butiljones kungu, kas teicis, ka «mēs nemainīsim principus politisko ērtību dēļ».
Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vadītājs Daniels Kons-Bendits (Daniel Marc Cohn-Bendit) teica, ka Ž.Barrozu ir ļoti dīvaina orķestra vadītājs, kur mūziķi spēlē neatbilstošus instrumentus. «Ja viens komisārs atklājis, ka viņam ir interešu konflikts, tad, Barrozu skatījumā, komisārs varētu strādāt uz pusslodzi. Tāpat nav problēmu, ka lauksaimniecības, vides un enerģētikas komisāri neko nesaprot no savām darbības jomām. (..) Ja ir komisāre, kas neko nesaprot nodokļu lietās, tad arī tas nav nekas slikts, jo Barrozu kungs viņai vienmēr palīdzēs,» teica D.Kons-Bendits, piebilstot, ka Barrozu Komisija nav darbotiesspējīga. Tāpat D.Kons-Bendits pārmeta Ž.Barrozu to, ka viņš ir «izbraukājis visas dalībvalstis, prasot valdībām zvanīt deputātiem un aicināt viņus balsot par Komisiju», tomēr ne Vācijas, ne Lielbritānijas līderi «neapmeklēja uzklausīšanas seansus Eiropas Parlamentā un tāpēc nezina, kā izvirzītie komisāri tur uzvedās». Zaļo līderis apstiprināja, ka viņa grupa nebalsos par jauno Komisiju. Noslēgumā D.Kons-Bendits uzsvēra, ka «reliģijas uzspiešana ir inde demokrātijai», tāpēc Roko Butiljone ir vismazāk piemērotais kandidāts tam, lai atbildētu par pamattiesībām Eiropas Savienībā.
Runājot Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā, Frānsiss Vurcs (Francis Wurtz) jautāja, vai būtu «saprātīgi balsot pret Komisiju, ja mums ir iebildumi pret diviem vai trim komisāriem». Viņš atgādināja, ka jūlijā viņa vadītā grupa kritizēja Barrozu kungu, tapēc «mūs nepārsteidz tas, ka konkurences portfelim tiek piedāvāta rūpniecības lobiste, (..) vides portfelis ir tāda cilvēka rokās, kas atbalsta kodolenerģijas ražošanas attīstību, bet lauksaimniecības komisāre nepārzina lauksaimniecības jautājumus». F.Vurca skatījumā, «vissmagākās kļūdas ir pieļautas, sadalot ekonomisko un sociālo lietu pamatportfeļus». Savukārt «Butiljones kunga izteikumi ir ļoti bīstami, piemēram, izteikumi par bēgļu nometņu veidošanu Ziemeļāfrikā, es pateicos par precizējumu, ka tās nebūs koncentrācijas nometnes,» teica Vurcs un apsolīja šodien balsot pret jauno Komisiju.
Naidžels Pols Fareidžs (Nigel Paul Farage), kas pārstāv Neatkarības un demokrātijas grupu teica, ka «ķilda par Butiljones kandidatūru atspoguļo Eiropas dažādību, tomēr mēs neieņemam nostāju par to, vai Butiljones kunga komentāri ir pamatoti vai piemēroti». Grupas iemesli, kāpēc balsot pret Komisiju, ir dziļāki – tā ir pārnacionāla iestāde, kas pieņem likumus, ko neviens nepazīst.
Nāciju Eiropas grupas līderis Braiens Krovlijs (Brian Crowley) uzsvēra, ka, viņaprāt, Žozē Manuels Barrozu ir mēģinājis atbildēt uz deputātu izteiktajām bažām par dažu kandidātu atbilstību amatam. «Ne jau tikai vienai insitūcijai pieder vara, tāpēc mums jāizrāda savstarpēja cieņa,» B.Krovlija skatījumā, balsojums par jauno Komisiju jāskata demokrātiskā kontekstā, proti, «Eiropas Parlamets jūlijā izteica uzticību Barrozu, un tāpat viņam ir 25 dalībvalstu uzticība». Grupas līderis aicināja izprast Eiropas daudzveidību un atzīt Barrozu iniciatīvas.
Pārstāvot no politiskajām grupām neatkarīgos deputātus, Luka Romanjoli (Luca Romagnoli) teica, ka viņš neatbalstīs Barrozu kungu, «jo viņš pārstāv antieiropeiskus spēkus, (..) visa Komisijas komanda ir antieiropeisku ideju pilna. Neaizmirsīsim, ka Barrozu atbalstīja neattaisnoto uzbrukumu Irākai. Lai aizstāvētu Eiropas intereses, mums ir nepieciešama citāda nostādne».