
Debates: 2004.gada 26.oktobris
Balsojums: 2004.gada 27.oktobris
Vakar, 26.oktobrī, Eiropas Parlamentā (EP) ieradās jaunās Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, lai atspēkotu deputātu šaubas par atsevišķu viņa komandas locekļu atbilstību komisāra amatam un pārliecinātu Eiropas Parlamentu šodien balsojumā apstiprināt viņa vadīto Kolēģiju. Dienu pirms balsojuma atsevišķi izvirzītie komisāri nebija spējuši iegūt visu politisko grupu un deputātu atbalstu, bet šodienas balsojums notiks par atbalstu jaunajai Eiropas Komisijai kopumā.
Eiropas Tautas partijas līderis Hanss Gerts Peterings (Hans–Gert
Poettering) atgādināja, ka 22.jūlijā Eiropas Parlaments izteicis atbalstu Žozē
Manuelam Barrozu un ka Komisijas komandas locekļus izvirzīja nacionālās valstis.
«Mums vajadzīga Komisija, kurai ir izteikti spēcīgs priekšsēdētājs, mēs no
jaunās Komisijas sagaidām, lai tās programma tiktu stingri saskaņota ar Eiropas
Parlamentu,» teica H.Peterings. Eiropas Tautas partijas līderis aicināja klātesošos
neaizmirst, ka katram ir tiesības uz runas brīvību, reliģiskās piederības brīvību,
jāpieņem katra kultūras atšķirības: «Neviens Eiropā, pasaulē nedrīkst tikt
diskriminēts viņa reliģiskās pārliecības dēļ. Mēs gribam dažādu Komisiju ar
dažādām personībām un uzskatiem, mēs nedrīkstam apkarot reliģisko uzskatu
dažādību.» H.Peterings uzsvēra: ja šī kolēģija 27.oktobrī negūs uzticību, tad
runa nebūs par viena vai divu cilvēku nomaiņu, bet gan visi kandidāti tiks
pārbaudīti. Piektdien tiks parakstīts konstitucionālais līgums, bet jaunās Komisijas
noraidīšana būtu zīme tam, «ka mēs negribam pieņemt plurālismu, un sekojoši būs
ļoti grūti apstiprināt Konstitūciju 25 valstīs». Noslēgumā H.Peterings atzīmēja,
ka viņš pārdzīvo «ļoti satraucošu brīdi redzēt savā priekšā personības no 25
valstīm. (..) mums ir liela atbildība sniegt šai Komisijai uzticību, lai Eiropai būtu
laba nākotne».
Sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Mārtins Šulcs (Martin Schulz)
teica, ka «šodien ir ļoti nozīmīga diena, kad Eiropas Komisijas prezidents cīnās
par uzticību savai komandai». Tomēr «mana politiskā grupa gaida, lai Žozē Manuels
Barrozu izdarītu secinājumus no sešas nedēļas ilgā komisāru uzklausīšanas
procesa. Piecās komitejās tika izteiktas ļoti būtiskas piezīmes, bet atbildi par tām
mēs nesaņēmām». M.Šulca uztverē, arī vakardienas Barrozu runa Eiropas Parlamentā
nav spējusi apmierināt deputātu bažas. «Mums jābalso par Komisiju kopumā, nevis par
atsevišķiem komisāriem, tādēļ rodas jautājums – vai mums ir pamatuzticība
Komisijai kopumā?» teica sociāldemokrātu līderis. M.Šulca frakcija cer, ka
Dž.Kerijs kļūs par ASV prezidentu, jo viņi vēlas, lai ASV priekšgalā būtu
prezidents, kas atzīst, ka Irākas karš bija kļūda, tāpat «mēs arī gribam, lai EK
priekšgalā ir cilvēks, kas atzīst, ka karš bija kļūda».
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas līderis Greiems Vatsons (Graham
R. Watson) atzīmēja, ka viņa grupa «atbalsta Barrozu kandidatūru, bet neatbalsta
amata kandidātu tieslietu un iekšlietu portfelim, tāpat arī mēs atzīstam Komisijas
priekšsēdētāja ierosinājumus, taču jārunā par Butiljones kunga nākotni, kas
cieši saistīta ar Komisijas nākotni kopumā». Uzrunājot Ž.Barrozu, G.Vatsons pauda
viedokli, ka, viņaprāt, «valdības vadītāji sastādīja vājāku Komisiju, nekā jūs
gribējāt, bet jūs savukārt atteicāties pievienoties Eiropas Parlamenta pretsparam».
Viņa grupa uzskata, ka daudzām valdībām jāakceptē EP demokrātiskās tiesības
vērtēt komisāra kandidātus – «Eiropas valdības jūs atstāj likteņa varā, ja
Padome neievēro Parlamenta prerogatīvas, tas arī vājina Komisijas pozīcijas.»
Noslēgumā G.Vatsons citēja Butiljones kungu, kas teicis, ka «mēs nemainīsim
principus politisko ērtību dēļ».
Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vadītājs Daniels Kons-Bendits (Daniel
Marc Cohn-Bendit) teica, ka Ž.Barrozu ir ļoti dīvaina orķestra vadītājs, kur
mūziķi spēlē neatbilstošus instrumentus. «Ja viens komisārs atklājis, ka viņam ir
interešu konflikts, tad, Barrozu skatījumā, komisārs varētu strādāt uz pusslodzi.
Tāpat nav problēmu, ka lauksaimniecības, vides un enerģētikas komisāri neko nesaprot
no savām darbības jomām. (..) Ja ir komisāre, kas neko nesaprot nodokļu lietās, tad
arī tas nav nekas slikts, jo Barrozu kungs viņai vienmēr palīdzēs,» teica
D.Kons-Bendits, piebilstot, ka Barrozu Komisija nav darbotiesspējīga. Tāpat
D.Kons-Bendits pārmeta Ž.Barrozu to, ka viņš ir «izbraukājis visas dalībvalstis,
prasot valdībām zvanīt deputātiem un aicināt viņus balsot par Komisiju», tomēr ne
Vācijas, ne Lielbritānijas līderi «neapmeklēja uzklausīšanas seansus Eiropas
Parlamentā un tāpēc nezina, kā izvirzītie komisāri tur uzvedās». Zaļo līderis
apstiprināja, ka viņa grupa nebalsos par jauno Komisiju. Noslēgumā D.Kons-Bendits
uzsvēra, ka «reliģijas uzspiešana ir inde demokrātijai», tāpēc Roko Butiljone ir
vismazāk piemērotais kandidāts tam, lai atbildētu par pamattiesībām Eiropas
Savienībā.
Runājot Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās
grupas vārdā, Frānsiss Vurcs (Francis Wurtz) jautāja, vai būtu
«saprātīgi balsot pret Komisiju, ja mums ir iebildumi pret diviem vai trim
komisāriem». Viņš atgādināja, ka jūlijā viņa vadītā grupa kritizēja Barrozu
kungu, tapēc «mūs nepārsteidz tas, ka konkurences portfelim tiek piedāvāta
rūpniecības lobiste, (..) vides portfelis ir tāda cilvēka rokās, kas atbalsta
kodolenerģijas ražošanas attīstību, bet lauksaimniecības komisāre nepārzina
lauksaimniecības jautājumus». F.Vurca skatījumā, «vissmagākās kļūdas ir
pieļautas, sadalot ekonomisko un sociālo lietu pamatportfeļus». Savukārt «Butiljones
kunga izteikumi ir ļoti bīstami, piemēram, izteikumi par bēgļu nometņu veidošanu
Ziemeļāfrikā, es pateicos par precizējumu, ka tās nebūs koncentrācijas nometnes,»
teica Vurcs un apsolīja šodien balsot pret jauno Komisiju.
Naidžels Pols Fareidžs (Nigel Paul Farage), kas pārstāv Neatkarības un
demokrātijas grupu teica, ka «ķilda par Butiljones kandidatūru atspoguļo Eiropas
dažādību, tomēr mēs neieņemam nostāju par to, vai Butiljones kunga komentāri ir
pamatoti vai piemēroti». Grupas iemesli, kāpēc balsot pret Komisiju, ir dziļāki –
tā ir pārnacionāla iestāde, kas pieņem likumus, ko neviens nepazīst.
Nāciju Eiropas grupas līderis Braiens Krovlijs (Brian Crowley) uzsvēra,
ka, viņaprāt, Žozē Manuels Barrozu ir mēģinājis atbildēt uz deputātu izteiktajām
bažām par dažu kandidātu atbilstību amatam. «Ne jau tikai vienai insitūcijai pieder
vara, tāpēc mums jāizrāda savstarpēja cieņa,» B.Krovlija skatījumā, balsojums par
jauno Komisiju jāskata demokrātiskā kontekstā, proti, «Eiropas Parlamets jūlijā
izteica uzticību Barrozu, un tāpat viņam ir 25 dalībvalstu uzticība». Grupas
līderis aicināja izprast Eiropas daudzveidību un atzīt Barrozu iniciatīvas.
Pārstāvot no politiskajām grupām neatkarīgos deputātus, Luka Romanjoli (Luca
Romagnoli) teica, ka viņš neatbalstīs Barrozu kungu, «jo viņš pārstāv
antieiropeiskus spēkus, (..) visa Komisijas komanda ir antieiropeisku ideju pilna.
Neaizmirsīsim, ka Barrozu atbalstīja neattaisnoto uzbrukumu Irākai. Lai aizstāvētu
Eiropas intereses, mums ir nepieciešama citāda nostādne».