
Šogad satiksmes negadījumos gājuši bojā neierasti daudz gājēju
– 34% no visiem negadījumos mirušajiem. Braucēji un pasažieri šogad nebūt nav
lielākā riska grupa, kā tas tiek ziņots. Pērn deviņos mēnešos gāja bojā 85
gājēji, bet šogad – 119. Tieši uz bojāgājušo gājēju rēķina arī pieaudzis
letālo negadījumu skaits.
Lai arī gada pirmajos deviņos mēnešos vairāk nekā puse letālo negadījumu, kuros
iesaistīti gājēji, notikuši tumsā (64 bojāgājušie), gājēji gandrīz tikpat
bieži gājuši bojā arī dienas laikā. Īpaši kritiska situācija šogad izveidojusies
Rīgā, kur gandrīz par 50% palielinājies negadījumos mirušo gājēju skaits.
Sabiedrības uzmanība vairāk pievērsta braucēju un līdzbraucēju drošībai, bet
jautājumi par gājēju drošību atstāti novārtā. Ceļu satiksmes drošības direkcija
(CSDD) uzskata, ka jāvelta īpaša uzmanība gājēju drošības veicināšanai.
Nepieciešamas ne tikai informatīvas kampaņas un rūpīgs policijas darbs, bet arī
nopietns finansiāls ieguldījums: jāatdala mazaizsargātie satiksmes dalībnieki no
pārējās satiksmes plūsmas, izbūvējot gājēju celiņus, tiltus un aizsargbarjeras uz
intensīvas kustības ceļiem. Apdzīvotās vietās būtu jāsamazina pieļaujamais
braukšanas ātrums, jāizbūvē vairāk “gulošo policistu”, jāizveido zig–zaga
tipa aizsargbarjeras pie mācību iestādēm. Ilgtermiņā vajadzētu panākt, lai ielu
posmi skolu tuvumā vispār nebūtu paredzēti autosatiksmei.
Jāuzlabo apgaismojums apdzīvotās vietās un uz gājēju pārejām. CSDD aicina
gājējus nepaļauties uz nejaušu veiksmi. Atstarotājs vai atstarojošs materiāls uz
gājēja apģērba var glābt ne tikai bērna, bet jebkura pieaugušā dzīvību.
Atstarotājs līdz pat astoņām reizēm palielina iespēju autovadītājam pamanīt
gājēju tumsā.
Pēc CSDD informācijas