Valsts sekretāru 2004.gada 21.oktobra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
Likums “Par tiesu varu” nosaka, ka tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 82. un 86.pants nosaka, ka kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā tiesu spriež arī kara tiesas, kuras darbojas uz sevišķa likuma pamata.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nosaka, ka tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā – arī kara tiesām. Likumprojekts tiek papildināts, nosakot, ka kara tiesu darbību regulē Kara tiesu likums.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā;
– pieteica rīkojuma projektu “Par Ventspils sporta centra projektēšanas līdzfinansēšanu”.
Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību un nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses, Aizsardzības ministrija un NBS sadarbībā ar pašvaldībām un sporta organizācijām ir uzsākusi sporta būvju būvniecību un rekonstrukciju.
Izvērtējot saņemtos projektus, Aizsardzības ministrija ir atradusi iespēju atbalstīt Ventspils sporta centra projektēšanu 2004.gadā ar līdzfinansējumu Ls 60 000. Rīkojuma projekts paredz, ka Aizsardzības ministrija noslēgs līgumu ar Ventspils pilsētas pašvaldību par līdzdalību Ventspils sporta centra projektēšanā un būvniecībā un tā turpmāko izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Ventspils sporta centra izveides mērķis ir radīt papildu fizisko nodarbību iespējas gan Ventspilī dislocēto NBS vienību karavīriem, gan jaunsargiem un robežsargiem, gan arī pilsētas iedzīvotājiem.
Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 2,5 miljoni latu. Ventspils pilsētas dome ir gatava piedalīties ar līdzfinansējumu 40% apmērā no visām sporta centra izmaksām, kā arī nodrošināt sporta centra uzturēšanas izmaksas pēc sporta centra darbības sākšanas. 2004. un 2005.gadā tiek plānots realizēt sporta centra projektēšanu un 2006. un 2007.gadā – sporta centra būvniecību.
Par katra gada finansējuma apjomu Aizsardzības ministrija gatavos Ministru kabineta rīkojumu saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumos Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām””.
Noteikumu projektā noteiktas prasības kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu plombēšanai paredzētajām stingrās uzskaites plombām, kuru lietošanas uzsākšana paredzēta ar 2005.gadu, to lietošanas un aprites kārtība, kā arī precizētas kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotāju, apkalpojošo dienestu un tirgotāju tiesības un pienākumi.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Akcīzes preču aprites kārtība”, ar kura spēkā stāšanos paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumus Nr.232 “Akcīzes preču aprites kārtība”.
Atšķirībā no iepriekšējos noteikumos reglamentētā noteikumu projektā ir paredzēts:
1) papildināt noteikumu izdošanas pamatojumu ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta sesto daļu un 5.panta trešo daļu. Saistībā ar minētajiem Alkoholisko dzērienu aprites likuma deleģējumiem papildu tiesību normas noteikumos nav jāiekļauj, jo tās jau ir iekļautas saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 2.panta septītajā daļā noteikto deleģējumu;
2) precizēt tiesību normas saistībā ar 2004.gada 10.jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”;
3) atļaut reģistrēt preču pavadzīmes–rēķinus, kurus noformē alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārvietošanai, vispārējā preču pavadzīmju–rēķinu reģistrā, kā arī vienā preču pavadzīmē–rēķinā, papildus tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem norādīt arī citas preces;
4) atļaut reģistrēt preču pavadzīmes–rēķinus degvielai atsevišķā preču pavadzīmju–rēķinu reģistrā;
5) atļaut akcīzes preču noliktavu, kas vienlaikus ir beznodokļu tirdzniecības veikali, turētājiem realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus mazumtirdzniecībā bez īpašas mazumtirdzniecības licences saņemšanas;
6) noteikt papildu pārskatu iesniegšanas nepieciešamību par degvielas, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu apriti akcīzes preču noliktavās, beznodokļu tirdzniecības veikalos un lidmašīnu un kuģu apgādē ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un degvielu, kā arī par degvielas fasēšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Latvijas Tirgotāju asociācijā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā persona, kas studē augstskolās ārpus Latvijas, tiek iekļauta pilna laika studējošo sarakstā”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ārpus Latvijas studējošu personu iekļauj pilna laika studējošo sarakstā, kuru iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikas obligātam militārajam dienestam pakļauta persona, kas studē augstskolās ārpus Latvijas, tiek iekļauta pilna laika studējošo sarakstā, kuru Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram.
Persona līdz kārtējā gada 20.septembrim Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedz: iesniegumu; personas studijas ārvalsts augstskolā apliecinošus dokumentus un to notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā; pases vai personas apliecības kopiju.
Izglītības un zinātnes ministrija trīs darba dienu laikā nodod personas iesniegtos dokumentus izvērtēšanai Akadēmiskās informācijas centram, kurš piecu darba dienu laikā izvērtē, vai ārvalsts augstskola ir attiecīgajā valstī valstiski atzīta (akreditēta), un iesniedz attiecīgu izziņu Izglītības un zinātnes ministrijai.
Projekts paredz, ka personu, kas iegūst augstāko izglītību ārvalsts augstskolā, kura attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta), Izglītības un zinātnes ministrija iekļauj pilna laika studējošo sarakstā.
Pilna laika studējošo sarakstu Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.oktobrim nosūta Militārā dienesta iesaukšanas centram.
Gadījumā, ja personas iesniegtie dokumenti apliecina studijas ārvalsts augstskolā, kura nav attiecīgajā valstī valstiski atzīta (akreditēta), vai arī iesniegtie dokumenti nav pietiekami, lai apliecinātu studijas ārvalsts augstskolā, Izglītības un zinātnes ministrija 14 darba dienu laikā par to paziņo iesniedzējam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības ministrijā;
– pieteica rīkojuma projektu “Par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās 2005.gadā”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvos aktus par vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kārtību un mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību, Ministru kabineta rīkojuma projekts nosaka par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības ieguves 2005.gada 18.jūliju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras ministrijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica protokollēmuma projektu “Par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu”.
Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumi Nr.305 “Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu” ir izdoti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”, kas ir iekļauts 2005.gada valsts budžeta likumprojektu paketē un iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Pēc grozījumu Administratīvi teritoriālās reformas likumā stāšanās spēkā noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu tiks izdoti no jauna, saskaņojot tos ar veiktajiem grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā.
Spēkā esošie noteikumi nosaka, ka vienreizēju dotāciju var piešķirt pašvaldībām, kuras apvienojas tikai laika posmā līdz 2003.gada 31.decembrim. Tādēļ šobrīd pašvaldībām, kuras apvienojušās 2004.gadā, vienreizēju dotāciju piešķirt nav iespējams.
Lai tiktu saglabāts vienots princips, ka pašvaldības, kuras apvienojas, no valsts budžeta saņem vienreizēju dotāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam jāsagatavo normatīvais akts, kas noteiktu vienreizējas dotācijas piešķiršanas kārtību un nosacījumus pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu, paredzot, ka vienreizējo dotāciju saņem arī tās pašvaldības, kas apvienojušās 2004.gadā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica divus noteikumu projektus: “Noteikumi par Preiļu rajona Riebiņu novada izveidošanu”; “Noteikumi par Liepājas rajona Sakas novada izveidošanu”.
Preiļu rajona Sīļukalna pagasta padome, Galēnu pagasta padome, Stabulnieku pagasta padome, Riebiņu pagasta padome, Silajāņu pagasta padome un Rušonas pagasta padome pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas – Riebiņu novada – izveidošanu. Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu novadus izveido Ministru kabinets. Pamatojoties uz minēto likumu, sagatavots noteikumu projekts par Riebiņu novada administratīvās teritorijas izveidošanu. Riebiņu novadā būs 6971 iedzīvotājs, novada platība – 631,3 km².
Liepājas rajona Pāvilostas pilsētas dome un Sakas pagasta padome pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas – Sakas novada – izveidošanu. Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu novadus izveido Ministru kabinets. Pamatojoties uz minēto likumu, sagatavots noteikumu projekts par Sakas novada administratīvās teritorijas izveidošanu. Sakas novadā būs 1973 iedzīvotāji, novada platība – 324,6 km².
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments