Ekselences! Santjago Errero Leona kungs! Sebastjan Ruisa-Moralesa kungs! Godātie Andalūzijas uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es priecājos, ka Latvijas prezidenta valstsvizītes Spānijā ietvaros man ir iespēja apmeklēt skaisto Andalūzijas reģionu un leģendāro Granadas pilsētu. Es vēlos izteikt pateicību Andalūzijas Darba devēju konfederācijai un Granadas Darba devēju konfederācijai par šo lietišķo pusdienu sarīkošanu un ielūgumu uz tām. Es priecājos, redzot, ka Andalūzijas biznesa aprindu pārstāvji ir ieinteresēti vairāk uzzināt par Latvijas daudzsološajām iespējām kā ekonomiskās sadarbības partnerei un vēlas veidot kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem.
Kaut gan Latvija un Spānija, un sevišķi Andalūzija, atrodas Eiropas pretējās pusēs un katra valsts – gluži dabiski – koncentrējas uz savu eksporta tirgu paplašināšanu tuvākajās kaimiņvalstīs, ir pārliecinoši argumenti, lai izpētītu jaunas iespējas ekonomiskajai sadarbībai starp Latvijas un Spānijas uzņēmējiem.
Latvija šogad iestājās NATO un Eiropas Savienībā. Tagad abas mūsu valstis atrodas kopīgā ekonomiskajā telpā. Šai attīstībai būs ilgstoša un pozitīva ietekme uz divpusējām ekonomiskajām attiecībām starp Latviju un Spāniju, kā arī uz mūsu ekonomiskajām attiecībām ar pārējām pasaules valstīm. Mūsu valstu investoriem un uzņēmējiem tagad ir vēl nebijušas iespējas attīstīt savu biznesu ar Eiropas fondu atbalstu.
Kā jūs zināt, Latvija ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu krastā. Ziemeļos Latvijas Republika robežojas ar Igauniju, austrumos – ar Krieviju un Baltkrieviju, bet dienvidos – ar Lietuvu. Rietumos Latvijai ir jūras robeža ar Zviedriju. Latvijai ir vēl citas kaimiņvalstis, kas atrodas Baltijas jūras reģionā, kurā ietilpst Somija, kas atrodas ziemeļos, un Polija un Vācija tālāk uz dienvidrietumiem.
Latvijas stratēģiski izdevīgais novietojums Baltijas jūras reģiona centrā un krustcelēs starp austrumiem un rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem dod tai stratēģiskas priekšrocības kā tirdzniecības centram. Baltijas jūra simtiem gadu ir kalpojusi kā tirdzniecības ceļš un tagad var piedāvāt arvien vairāk jaunu iespēju biznesa attīstībai nekā jebkad agrāk. Latvija tradicionāli ir bijusi nozīmīgs austrumu – rietumu tirdzniecības tranzīta punkts. Gandrīz puse jeb 45 procenti no Krievijas kopējās ārējās tirdzniecības notiek caur Baltijas jūras ostām, ieskaitot Latvijas trīs lielākās neaizsalstošās ostas, kur ir ļoti rentabla un labi attīstīta infrastruktūra. 800 kilometru rādiusā ap Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu var iegūt tirgu ar 100 miljoniem patērētāju.
Šajā ziņā Latvija var kalpot kā ideāls atbalsta punkts Spānijas uzņēmējiem, kas vēlas paplašināt savu biznesa darbību Baltijas valstu tirgos, kā arī Krievijā un NVS valstīs. Savukārt Spānijas uzņēmēji var izmantot savu plašo pieredzi, lai palīdzētu tiem Latvijas uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti veikt uzņēmējdarbību ne tikai Spānijā, bet arī Āfrikas un Latīņamerikas tirgos.
Tikai pirms 13 gadiem Latvijas ekonomika vēl bija saistīta ar visu bijušo Padomju Savienību. Atgūstot savu neatkarību 1991.gadā, mēs mantojām komandējošu, centralizēti plānotu ekonomiku, gadu desmitiem ilgi mūsu galvenās tirdzniecības partneres bija Krievija un NVS valstis. Pēdējos 13 gados veikto reformu rezultātā ir izveidojies un stabilizējies privātais sektors, ir radīti labvēlīgi apstākļi, kas nodrošina Latvijas makroekonomikas nepārtrauktu un stabilu attīstību. Šodien vairāk nekā 70 procentus no mūsu rūpnieciskās produkcijas dod privātais sektors un vairāk nekā 80 procenti no mūsu eksporta ir uz Eiropas Savienības valstīm.
Latvijā šodien ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē, pateicoties stabilai makroekonomiskajai un fiskālajai videi. Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir pieredzējusi visstraujāko ekonomisko izaugsmi starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, un pašreiz tai ir vieni no visaugstākajiem iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājiem ES. Laika periodā no 1998. līdz 2003.gadam ikgadējais vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums pārsniedza 6 procentus, bet pagājušajā gadā šis rādītājs bija 7,5 procenti, un šā gada pirmajā pusē iekšzemes kopprodukts palielinājās par 8,2 procentiem.
Latvijas valdība aktīvi darbojas, lai izstrādātu programmas valsts ekonomikas galveno sektoru attīstības veicināšanai un jau esošās labvēlīgās investīciju vides uzlabošanai. Šogad uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tika samazināta līdz 15 procentiem, kas ir viena no viszemākajām likmēm Eiropā. Tas kopā ar mūsu zemākajām algām un mūsu strādnieku augsto darba ražīgumu, kā arī mūsu pašvaldību un biznesa institūciju pretimnākošā attieksme rada labvēlīgus priekšnoteikumus sekmīgai biznesa darbībai.
Skaitļi, kas raksturo pašreizējo tirdzniecības apjomu starp mūsu valstīm un savstarpējās investīcijas, nav pārāk iespaidīgi, bet tie liecina par pozitīvām tendencēm nākotnē un vieš optimismu. Vēl nepieredzēta un arvien biežāka uzņēmēju delegāciju apmaiņa starp Latviju un Spāniju norāda uz pieaugošo interesi paplašināt mūsu sadarbību. Es ar prieku varu atzīmēt, ka, saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības kameras datiem, pagājušajā gadā Latviju apmeklēja desmit dažādas uzņēmēju delegācijas, kur kopā bija pārstāvēti vairāk nekā 100 uzņēmēju no dažādiem Spānijas ekonomikas sektoriem. Mēs sagaidām, ka līdz 2004.gada beigām Latviju būs apmeklējušas vēl 14 Spānijas uzņēmēju delegācijas. Jāatzīmē, ka biznesa pārstāvju delegācija no Andalūzijas ieradās vizītē Latvijā šā gada septembrī.
Vakar Madridē Latvijas un Spānijas uzņēmēju foruma noslēgumā tika parakstīts jauns sadarbības līgums starp Spānijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Tas ir vēl viens skaidrs un pozitīvs solis, lai attīstītu ciešākus ekonomiskos sakarus starp Spāniju un Latviju un sekmētu jaunu partnerattiecību nodibināšanu.
Latvijas uzņēmēju delegācijas locekļi, kas pavada mani šajā valstsvizītē, ir ļoti ieinteresēti veidot jaunus kontaktus un apspriest sadarbības iespējas ar Spānijas uzņēmējiem. Mūsu delegācijā ir uzņēmēji no dažiem lielākajiem un ievērojamākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāv plašu sektoru spektru – enerģētiku, celtniecību, farmāciju, transportu un pasta pakalpojumus, kokapstrādi, informācijas tehnoloģijas un citus.
Pēdējo divu dienu laikā Madridē Latvijas uzņēmēji tikās ar vairāku Spānijas profesionālo asociāciju un uzņēmumu pārstāvjiem, ieskaitot Cofares, Braquifarm, Patentes, Thalgo Correos y Telegrafos, Iberdrola, Sollutia un citus. Es esmu pārliecināta, ka Latvijas un Andalūzijas uzņēmēju šodienas tikšanās izraisīs savstarpēju interesi un dos labumu abām pusēm.
Dāmas un kungi! Es vēlos vēlreiz pateikties par jūsu viesmīlību un iedrošināt tos, kas vēl nav apmeklējuši Latviju, atbraukt un iepazīt šo skaisto valsti.
Es ceru, ka Latvijas un Andalūzijas biznesa aprindu pārstāvju šodienas tikšanās palīdzēs izveidot jaunas perspektīvas partnerattiecības starp mūsu abu valstu uzņēmējiem un ka to atcerēsies kā ievērojamu panākumu.