Valdības vadītājs Indulis Emsis uzsvēra, ka sekmīgi realizējot veselības aprūpes struktūru plānu, mediķu algas noteikti varētu tikt palielinātas. Anesteziologs reanimatologs Ēvalts Rauhvargers uzsvēra, ka par normālu anesteziologu algu varētu sākt runāt, sākot no 700 latiem. Citādi tas neatrisinātu ārstu aizplūšanu uz medikamentu firmām vai došanos strādāt uz ārzemēm. Veselības ministrs R.Muciņš skaidroja, ka šādas naudas šobrīd budžetā nav. Ministru prezidents I.Emsis ļoti strikti bilda, ka ārstu prasības pēc algu palielinājuma ir pamatotas, taču “tukšā mucā naudu bērt nevar. Sistēmas sakārtošana ir visaugstākā prioritāte”.
Te gan ir zināma pretruna, jo šobrīd tieši valsts kropļo sistēmu, maksājot tikai puscenu par ārstniecības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. I.Emša atbilde uz šo pārmetumu bija īsa: šāda sistēma ir draņķis. Jāpiezīmē, ka visus neatkarības gadus, piešķirot veselības aprūpei smieklīgu finansējumu, visas valdības šo “draņķību” ir praktizējušas. Gan valdības vadītājs, gan veselības ministrs uzsvēra, ka mediķu algu palielināšana iespējama, tikai realizējot veselības aprūpes struktūrplānu, kas paredz slimnīcu skaita samazināšanu un pārprofilēšanu. Līdz šim to ļoti traucējuši politiķu un pašvaldību savstarpējie ķīviņi. Struktūrplānu valdībā varētu izskatīt jau tuvākajās nedēļās. Uz jautājumu, kas notiks, ja valdība to neakceptēs, I.Emsis atbildēja: tad valdībai jāatkāpjas. Anesteziologu pārstāvji, atbalstot struktūrplāna realizēšanas nepieciešamību, nepiekrīt tā sasaistei ar algu palielināšanu, jo neredzot tur savstarpējo saikni. Ē.Rauhvargers presei pat apgalvoja, ka anesteziologus izmanto kā pletni šā sabiedrībā nepopulārā plāna īstenošanai. Veselības ministrs “Latvijas Vēstnesim” bilda, ka struktūrplāna saikne ar algām ir ļoti tieša, jo tādējādi tiks ietaupīti veselības aprūpes budžeta līdzekļi. Struktūrplāna ieviešanu sāks ar Rīgu.
Latvijas Pašvaldību savienība jau ir paudusi, ka plānu neatbalsta. R.Muciņš teica, ka, protams, var jau katra pašvaldība lepoties ar to, ka tās teritorijā ir pustukša slimnīca, bet tādā gadījumā lai pati to pilnībā uztur un maksā algas mediķiem.
Ē.Rauhvargers stāsta, ka, sākot ar 1.novembri, anesteziologi samazinās darba apjomu un sniegs tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību. Bet 29.novembrī lems par turpmāko rīcību. Viens no iespējamiem variantiem varētu būt tāds, ka anesteziologi kļūst par pašnodarbinātajiem un slēdz līgumus ar slimnīcām par viņiem pieņemamu summu. Tādā gadījumā gan slimnīcām draud bankrots. Kur visās šajās peripetijās paliek pacients, tas pagaidām ir atklāts jautājums.