• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Spānijas Darba devēju konfederācijas un Spānijas un Latvijas uzņēmēju sanāksmē Madridē 2004.gada 19.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.2004., Nr. 167 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95314

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties valstsvizītē Spānijā

Vēl šajā numurā

21.10.2004., Nr. 167

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Spānijas Darba devēju konfederācijas un Spānijas un Latvijas uzņēmēju sanāksmē Madridē 2004.gada 19.oktobrī:

Ekselences! Godātais Pedro Mehija! Hosē Marija Kvasa kungs! Dāmas un kungi!
Es priecājos, ka daudzi ievērojami Spānijas un Latvijas uzņēmēji šodien ir sapulcējušies šeit šajā biznesa forumā Madridē – vienā no Eiropas galvenajām pilsētām. Tas ir skaidrs un iepriecinošs apliecinājums pieaugošai abpusējai ieinteresētībai nostiprināt ekonomiskās attiecības starp mūsu valstīm.
Es vēlos izteikt pateicību Spānijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Latvijas vēstniecībai Spānijā par efektīvu biznesa kontaktu nodrošināšanu starp Latvijas un Spānijas uzņēmējiem šīs vizītes laikā Madridē un par šīs sanāksmes sarīkošanu. Es īpaši priecājos par iespēju tikties ar ievērojamiem Spānijas Darba devēju konfederācijas un biznesa aprindu pārstāvjiem, kas ir izrādījuši interesi uzzināt vairāk par Latvijas daudzsološajām iespējām kā Spānijas ekonomiskās sadarbības partnerei.
Dāmas un kungi! Es ļoti priecājos, ka varu būt šeit kopā ar savu delegāciju mūsu valstīm tik nozīmīgā laikā, tieši sešus mēnešus pēc Eiropas vēsturiskās apvienošanas. Tagad pirmo reizi vēsturē Spānija un Latvija, kas atrodas dažādos Eiropas reģionos, ir vienotas kopīgā Eiropas brīvo un demokrātisko valstu saimē. Es nešaubos, ka, esot pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO alianses dalībvalstīm, Latvija un Spānija veidos jaunas partnerattiecības un nostiprinās jau esošos kontaktus dažādos līmeņos un dažādās sadarbības jomās. Mūsu valstu investori un uzņēmēji tagad var izmantot vēl nebijušas iespējas biznesa attīstībai un var to darīt ar dažādu Eiropas fondu atbalstu.
Uzņēmējdarbība arvien vairāk iegūst globālu raksturu, un šodienas izaicinājums, lai uzņēmējsabiedrības varētu sasniegt savus mērķus, ir – saskatīt atšķirības, kādas pastāv starp dažādiem tirgiem. Šajā ziņā Latvija var kalpot kā ideāls atbalsta punkts Spānijas uzņēmējiem, kas vēlas labāk iepazīt Baltijas jūras reģiona apstākļus un paplašināt savu biznesa darbību Baltijas valstu tirgos, kā arī Krievijā un NVS valstīs. Savukārt Spānijas uzņēmēji var izmantot savu pieredzi, lai palīdzētu tiem Latvijas uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti veikt biznesa darbību Āfrikā un Latīņamerikā.
Latvijas galvenā priekšrocība ir tās stratēģiski izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums krustcelēs starp Austrumeiropu un Rietumeiropu un Baltijas jūras reģiona centrā. Baltijas jūra jau simtiem gadu ir kalpojusi kā tirdzniecības ceļš un tagad var piedāvāt labākas iespējas biznesa attīstībai nekā jebkad agrāk. Latvija ir tradicionāli bijusi nozīmīgs austrumu–rietumu tirdzniecības tranzīta punkts. Gandrīz puse jeb 45 procenti no Krievijas kopējās ārējās tirdzniecības apjoma notiek caur Baltijas jūras ostām, ieskaitot Latvijas trīs lielākās neaizsalstošās ostas, kur ir rentabla un labi attīstīta infrastruktūra.
Latvijā šodien ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē ar stabilu makroekonomisko un fiskālo vidi. Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir pieredzējusi visstraujāko ekonomisko izaugsmi starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, un pašreiz tai ir vieni no augstākajiem iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājiem ES. Laika periodā no 1998.gada līdz 2003.gadam ikgadējais vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums pārsniedza 6 procentus. Pagājušajā gadā tas bija 7,5 procenti, un šā gada pirmajā pusē iekšzemes kopprodukts palielinājās par 8,2 procentiem.
Tikai pirms 13 gadiem Latvijas ekonomika vēl bija cieši saistīta ar visu bijušo Padomju Savienību. Atgūstot savu neatkarību 1991.gadā, mēs mantojām komandējošu, centralizēti plānotu ekonomiku un mūsu galvenās tirdzniecības partneres bija Krievija un NVS valstis. Pēdējos 13 gados veikto reformu rezultātā ir izveidojies un stabilizējies privātais sektors, ir radīti labvēlīgi apstākļi, kas nodrošina Latvijas makroekonomikas nepārtrauktu un stabilu attīstību. Šodien vairāk nekā 70 procentus no mūsu rūpnieciskās produkcijas dod privātais sektors un vairāk nekā 60 procenti no mūsu eksporta ir uz Eiropas Savienības valstīm. Un šis pavērsiens ir izdarīts rekordīsā laikā.
Vislabākais rādītājs valsts ekonomiskās attīstības potenciāla noteikšanai ir investīciju pieaugums. Laikā no 1996.gada līdz 2003.gadam kopējais kapitāla uzkrājums Latvijā vidēji palielinājās par 17 procentiem gadā, un šajā ziņā Latvija ieņem vadošo vietu jauno ES dalībvalstu starpā. Tas, ka vadošās starptautiskās aģentūras ir piešķīrušas Latvijai “A” pakāpes kredītreitingu, ir fakts, kas runā pats par sevi.
Latvijas valdība aktīvi darbojas, lai izstrādātu programmas valsts ekonomikas galveno sektoru attīstības veicināšanai un jau esošās labvēlīgās investīciju vides uzlabošanai. Šogad uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tika samazināta līdz 15 procentiem, kas ir viena no viszemākajām likmēm Eiropā. Tas tika darīts ar nolūku piesaistīt investorus, ko varētu ieinteresēt arī mūsu zemākās algas un mūsu strādnieku augstais darba ražīgums.
Latvijas finanšu sektors ir viens no stabilākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Šīs stabilitātes pamatā daļēji ir finanšu pakalpojumu savlaicīgā liberalizācija un banku un finanšu operāciju labi definētā regulējošā sistēma. Taču ir iespējams, ka vissvarīgākais faktors bijis vietējo speciālistu zināšanu un ārvalstu investoru zināšanu pielietojuma un resursu apvienošanas sekmīgā izmantošana daudzās Latvijas bankās un finanšu institūcijās. Tādas respektablas ārvalstu bankas kā “Skandinavske Enskilda Banken”, “MeritaNordBanken”, “Norddeutsche Landesbank” un citas ir sekmējušas Latvijas finanšu pakalpojumu sektora attīstību, kas dod apmēram 5 procenti (=4,7 procenti) no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Rīga, Latvijas galvaspilsēta, ir kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības, finanšu un transporta centru, kā arī par pievilcīgu vietu starptautisku konferenču un pasākumu rīkošanai Ziemeļeiropā. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un modernajai infrastruktūrai, ārvalstu investori arvien biežāk izmanto Rīgu kā atbalsta punktu savas darbības paplašināšanai citviet Latvijā, kā arī virzienā uz Krievijas un Eiropas Savienības tirgiem 800 kilometru rādiusā ap Rīgu var iegūt tirgu ar 100 miljoniem patērētāju. Rīga ir arī ļoti skaista pilsēta, un es vēlos iedrošināt visus, kas tur vēl nav bijuši, iepazīt to.
Dāmas un kungi!
Lai arī Latvija un Spānija atrodas dažādos Eiropas reģionos un katra valsts – gluži dabiski – koncentrējas uz savu eksporta tirgu paplašināšanu tuvākajās kaimiņvalstīs, ir pārliecinoši argumenti, lai izpētītu jaunas iespējas ekonomiskai sadarbībai starp abām mūsu valstīm.
Skaitļi, kas raksturo pašreizējo tirdzniecības apjomu starp abām mūsu valstīm un savstarpējās investīcijas, nav pārāk iespaidīgi, bet tie liecina par pozitīvām tendencēm nākotnē un vieš optimismu. Arvien biežāk uzņēmēju delegāciju apmaiņa starp Latviju un Spāniju norāda uz pieaugošo interesi paplašināt mūsu sadarbību. Es ar prieku varu atzīmēt, ka, saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības kameras datiem, pagājušajā gadā Latviju apmeklēja desmit dažādas uzņēmēju delegācijas, kur kopā bija pārstāvēti vairāk nekā 100 uzņēmēji no dažādiem Spānijas ekonomikas sektoriem. Mēs sagaidām, ka līdz šā gada beigām Latviju būs apmeklējušas vēl 14 Spānijas uzņēmēju delegācijas. Mēs ceram, ka Spānijas Darba devēju konfederācijas organizētā uzņēmēju delegācija drīz ieradīsies Latvijā, lai turpinātu apspriest projektus, kas tika ierosināti uzņēmēju apspriedēs šeit.
Latvijas uzņēmēju delegācijas locekļi, kas pavada mani šajā valstsvizītē, ir ļoti ieinteresēti strādāt pie kopīgiem projektiem un veidot jaunas partnerattiecības ar Spānijas uzņēmējiem. Mūsu delegācijā ir uzņēmēji no dažiem lielākajiem un ievērojamākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāv plašu sektoru spektru: enerģētiku, celtniecību, farmāciju, transportu un pasta pakalpojumus, kokapstrādi, informācijas tehnoloģiju un citus.
Es nešaubos, ka šodien parakstītais jaunais sadarbības līgums starp Spānijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Darba devēju konfederāciju palīdzēs veidot ciešākas ekonomiskās sadarbības saites starp Spāniju un Latviju un veicinās jaunu partnerattiecību nodibināšanu.
Dāmas un kungi!
Ar šīm piezīmēm es vēlējos pievērst jūsu uzmanību Latvijas lielajam potenciālam kā daudzsološai, stabilai un uzticamai Spānijas biznesa sadarbības partnerei. Es ceru, ka biznesa aprindu pārstāvju tikšanās Latvijas oficiālās divu dienu vizītes laikā Madridē palīdzēs izveidot jaunas perspektīvas partnerattiecības starp mūsu abu valstu uzņēmējiem un ka to atcerēsies kā ievērojamu panākumu.
Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!