Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra sēdē

Pieņemti “Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem”.
Noteikumi nosaka: pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību; kārtību, kādā nosakāma antropogēno slodžu ietekme uz pazemes ūdensobjektiem; pazemes ūdensobjektu klases un pazemes ūdeņu labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus.
Sagatavojot upju baseinu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu, lai sasniegtu apsaimniekošanas plānā noteiktos vides kvalitātes mērķus, Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālās struktūrvienības – upju baseinu pārvaldes – apzina pazemes ūdens resursus, izpēta antropogēno slodžu ietekmi uz pazemes ūdensobjektiem un novērtē pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli.
Valsts un pašvaldību institūcijas pēc pārvalžu pieprasījuma sniedz tām informāciju, kas nepieciešama, lai apzinātu pazemes ūdens resursus, noteiktu antropogēnās slodzes un novērtētu pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.
Pieņemti “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”.
Noteikumi nosaka: virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu un virszemes ūdensobjektu klasifikāciju; antropogēnās slodzes noteikšanas kārtību, kā arī prioritārās vielas un to emisijas ierobežošanas kārtību; virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas, sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritērijus (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritērijus).
Lai sagatavotu upju baseinu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmas, kā arī noteiktu apsaimniekošanas plānā iekļaujamos vides kvalitātes mērķus, Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālās struktūrvienības – upju baseinu pārvaldes –, pamatojoties uz esošajiem monitoringa datiem: iedala upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos un nosaka katra ūdensobjekta tipu; klasificē virszemes ūdensobjektus un stipri pārveidotus vai mākslīgus ūdensobjektus; nosaka virszemes ūdeņu antropogēno slodzi un, ņemot vērā ūdensobjekta kvalitāti un antropogēnās slodzes ietekmi, nosaka virszemes ūdensobjektus, kuros ir risks nesasniegt vides kvalitātes mērķus.
Pēc pārvalžu pieprasījuma valsts un pašvaldību institūcijas sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus, kas nepieciešami, lai raksturotu virszemes ūdensobjektu tipus un novērtētu to kvalitāti, kā arī noteiktu virszemes ūdensobjektu antropogēno slodzi.
Virszemes ūdensobjektu – upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdeņu –tipu nosaka atbilstoši virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumam. Ūdensobjektu tipu raksturojumu izmanto atsevišķu virszemes ūdensobjektu noteikšanai apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā.
Iedalot upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos, izvērtē būtiskus apstākļus (piemēram, antropogēnās slodzes ietekmi (arī ūdenstilpes vai ūdensteces morfoloģiskās pārmaiņas), ūdeņu izmantošanu dzeramā ūdens ieguvei, to saistību ar aizsargājamām teritorijām), kā arī ievēro šādus nosacījumus: vienā ūdensobjektā apvieno tikai attiecīgajam ūdensobjektu tipam atbilstošus virszemes ūdeņus; ūdensobjekts nepārklājas ar citu ūdensobjektu un nešķērso cita ūdensobjekta robežas; ūdensobjekts atbilstoši ekoloģiskajai un ķīmiskajai kvalitātei ir viendabīgs; ūdensobjekta ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.
Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajās aizsargājamās teritorijās esošie virszemes ūdeņi var būt atsevišķi ūdensobjekti, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai nodrošinātu konkrētās teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu, un ja šie ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.
Virszemes ūdensobjektus iedala ekoloģiskās kvalitātes klasēs un ķīmiskās kvalitātes klasēs. Virszemes ūdensobjektus saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem (bioloģiskajiem, hidromorfoloģiskajiem, ķīmiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem) un noteikto kritēriju skaidrojumu iedala augstas (etalonstāvokļa) ekoloģiskās kvalitātes klasē, labas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai vidējas ekoloģiskās kvalitātes klasē. Ja dati liecina, ka ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir sliktāka par vidējo, to iedala sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē, lai varētu izvēlēties piemērotākos pasākumus attiecīgā ūdensobjekta stāvokļa uzlabošanai.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.
Pieņemti “Noteikumi par maksu, kuru pašvaldība iekasē par aģitācijas materiālu izvietošanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām”.
Noteikumi nosaka maksu, kuru pašvaldība iekasē par aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās vietās pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām.
Maksas aprēķināšanas tarifs ir divi lati par vienu aģitācijas materiālu nesēja kvadrātmetru mēnesī. Ja speciāli šim nolūkam veidotā aģitācijas materiālu nesēja virsmas izmērs ir mazāks par 1 m², aprēķinos lieto noteiktu minimālo skaitli 1 (viens).
Maksu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Ls 2 x R x P x L x Z, kur:
R – aģitācijas materiālu nesēja laukums (m²); P – platības koeficients; L – eksponēšanas ilgums mēnešos (viena diena – viena trīsdesmitā daļa no mēneša); Z – zonas koeficients (mainīgais no 0,1 līdz 10, kuru pašvaldība ir tiesīga noteikt ar domes (padomes) lēmumu).Platības koeficients vienam aģitācijas materiālu nesējam, ņemot vērā tā virsmas izmēru: mazāks par 3 m² (neieskaitot) – 1; no 3 m² līdz 20 m² (neieskaitot) – 0,8; no 20 m² līdz 100 m² (neieskaitot) – 0,6; no 100 m² līdz 200 m² (neieskaitot) – 0,4; 200 m² un lielāks – 0,3. Maksu ieskaita pašvaldības budžetā.
Noteikumi nosaka, ka aģitācijas materiālus izvieto pēc maksas ieskaitīšanas pašvaldības budžetā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.
Likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un noteikt valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un kodoldrošības jomā; tas nosaka drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem un izvirza īpašas prasības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kā arī nosaka pienākumu sadali starp valsts iestādēm radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.
Likumā noteikts, ka valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošībā un kodoldrošības jomā veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde – Radiācijas drošības centrs. Centra pārraudzību atbilstoši Ministriju iekārtas likumam veic vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī likumā tiek nosauktas institūcijas, kas ir ministriju pakļautībā un pārraudzībā. Šos likuma pantus ir nepieciešams precizēt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, neparedzot pārraudzībā un pakļautībā esošās institūcijas, kā arī precizēt tā pantus atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam “Par Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas un Finanšu ministrijas funkciju pārdali un nodošanu Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai”.
Ņemot vērā, ka daļa no Latvijas Republikas valsts robežas vienlaikus ir Eiropas ekonomikas zonas ārējā robeža, nepieciešams veikt grozījumus likumā, lai noteiktu, ka Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm, Pārtikas un veterināro dienestu un Radiācijas drošības centru veic radiometrisko kontroli uz Latvijas Republikas valsts robežas, kas vienlaikus ir Eiropas Ekonomikas zonas ārējā robeža, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.
Likums tiek papildināts, nosakot, ka operatoram ir pienākums katru gadu līdz 31.janvārim nosūtīt Radiācijas drošības centram informāciju par izmaiņām, kas saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem, darbiniekiem vai citām notikušajām pārmaiņām, kas ietekmējušas radiācijas drošību un kodoldrošību iepriekšējā kalendārajā gadā.
Ņemot vērā, ka likumā (3.pants, 13.pants, 14.pants u.c.) ir iekļautas normas no Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvas 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām, grozījumos tiek iekļauta informatīva atsauce uz šo Direktīvu.
Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājam Valdim Eglem par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu V.Eglem pasniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.
Pieņemts rīkojums “Par Biznesa institūta RIMPAK Livonija rektora apstiprināšanu”.
Rīkojums paredz saskaņā ar Augstskolu likumu apstiprināt tiesību doktoru Aleksandru Krasiļņikovu par Biznesa institūta RIMPAK Livonija rektoru.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumos Nr.498 “Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu””.
Grozījums noteikumos ir izstrādāts saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, kurš pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu.
Tiek paplašināts to civildienesta ierēdņu amatu saraksts, kurus var ieņemt profesionālā dienesta karavīrs. Grozījums nosaka, ka karavīru var iecelt šādos ierēdņa amatos: ministrijā: departamenta direktors (tikai Aizsardzības ministrijā); departamenta direktora vietnieks; nodaļas vadītājs un viņa vietnieks; valsts sekretāra padomnieks; vecākais referents un vecākais inspektors; Aizsardzības ministrijas pārstāvis starptautiskajā organizācijā un Aizsardzības ministrijas padomnieks. Ministrijas padotībā esošajās iestādēs: iestādes vadītājs un viņa vietnieks (tikai Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs); departamenta direktors un viņa vietnieks; daļas vadītājs un viņa vietnieks; sektora vadītājs un viņa vietnieks; vecākais referents, vecākais inspektors un vecākais eksperts.
Pieņemti noteikumi “Bērnu tiesību aizsardzības komisijas nolikums” un rīkojums “Par Bērnu tiesību aizsardzības komisijas personālsastāvu”.
Bērna tiesību aizsardzības komisija ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir veicināt bērna tiesību aizsardzības politikas īstenošanu valstī saskaņā ar ANO 1989.gada 20.novembra Konvenciju par bērna tiesībām, Bērnu tiesību aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem bērna tiesību aizsardzības jomā. Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
Komisijai ir noteiktas šādas funkcijas: veicināt vienotas bērna tiesību aizsardzības politikas izstrādi valstī; sekmēt bērna tiesību aizsardzības politikas īstenošanu; veicināt sabiedrības iesaistīšanos bērna tiesību aizsardzības politikā. Komisijai noteikti šādi uzdevumi: izskatīt un izvērtēt fizisko un juridisko personu priekšlikumus par bērna tiesību aizsardzības politikas īstenošanu; izvērtēt bērna tiesību aizsardzības politikas īstenošanu valstī; sniegt priekšlikumus ilgtermiņa valsts politikas plānošanas dokumentu projektiem bērna tiesību aizsardzības jomā un kārtējā gada valsts programmai bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai.
Komisijai ir tiesības: uzaicināt uz komisijas sēdi valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus; pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām informāciju par bērna tiesību aizsardzības jautājumiem un normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā; atbilstoši kompetencei izveidot darba grupas jautājumu padziļinātai izpētei.
Nolikumā noteikts, ka komisijas sastāvā ir: bērnu un ģimenes lietu ministrs; iekšlietu ministrs; izglītības un zinātnes ministrs; īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās; labklājības ministrs; veselības ministrs; Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs; Valsts cilvēktiesību biroja direktors; Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis; UNICEF Latvijas nacionālās komitejas izpilddirektors; Latvijas Bērnu fonda viceprezidents; “Glābiet bērnus!” Latvijas organizācijas direktors. Noteikts, ka komisijas priekšsēdētājs ir bērnu un ģimenes lietu ministrs.
Ministru kabinets apstiprināja Bērnu tiesību aizsardzības komisijas personālsastāvu, par komisijas priekšsēdētāju iecelts bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks.
Pieņemts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 8.augusta rīkojumā Nr.385 “Par fondiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām””.
Atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprināta fonda līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets. Atklātie sabiedriskie fondi un starptautiskās izglītības vai sadarbības programmas tiek apstiprinātas ar Ministru kabineta 2001.gada 8.augusta rīkojumu Nr.385 “Par fondiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām”.
Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz atklātā sabiedriskā fonda “Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds” Finanšu ministrijā iesniegto lūgumu. Atklātā sabiedriskā fonda mērķis ir sadarbībā ar vietējām un starptautiskām institūcijām Latvijā veidot augstākās tehniskās izglītības iestādes par moderniem izglītības, zinātnes un kultūras centriem. Fonda galvenie uzdevumi ir sekmēt augstākās izglītības attīstību Latvijā, kas atbilstu sabiedrības un tirgus prasībām, starptautiskajiem standartiem, kā arī veicināt atsevišķu Latvijai nepieciešamu izglītības un zinātnes programmu realizāciju. Minētā fonda ietvaros ir paredzēts Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes studentiem piešķirt stipendijas, kas tiks finansētas no SIA “Samsung Electronics” ziedojuma summām.
Vienlaikus, ņemot vērā Valsts kultūrkapitāla fonda juridiskā statusa un nosaukuma maiņu pēc Valsts kultūrkapitāla fonda likuma pieņemšanas, ir precizēts rīkojuma 1.1.apakšpunkts. Tas nepieciešams arī tādēļ, ka atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumiem publiskais nodibinājums “Valsts kultūrkapitāla fonds” ir tikai valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kulturkapitāla fonds” saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmējs, bet ne tiesību pārņēmējs.
Rīkojumā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma ir iekļautas jaunas starptautiskās izglītības un sadarbības programmas: augstākās izglītības programma “Erasmus Mundus” un augstākās izglītības programma “TEMPUS III”.
Pieņemti “Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu”.
Noteikumi nosaka valsts nodevas likmes par muitas iestāžu pakalpojumiem un to samaksas kārtību.
Valsts nodevas likmes ir šādas (latos): par katru muitas ierēdņa darba stundu, muitojot preces ārpus muitas iestādes atrašanās vietas (nepilna darba stunda uzskatāma par pilnu) vai darba laika, izņemot preču muitošanu, noformējot muitas procedūru – tranzītu – 20 latu; par preču pagaidu uzglabāšanu muitas iestāžu atļautajās vietās, pārsniedzot laika limitu, kas noteikts preču nodošanai muitošanas vai uzglabāšanas režīmā: par pirmajām 15 diennaktīm – 0,1% no preču vērtības; par nākamajām 15 diennaktīm – 0,3% no preču vērtības; pēc 30 diennaktīm – par katru nākamo diennakti 2% no preču vērtības; par preces izcelsmes vai preces atbilstības Kombinētās nomenklatūras kodam noteikšanu, ja tiek izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas laboratorijas pakalpojumi, – 50 latu.
Noteikts, ka valsts nodevu maksā pirms muitas iestāžu pakalpojumu saņemšanas. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.146 “Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu”.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”.
Nacionālo bruņoto spēku likums nosaka Sauszemes spēku, Jūras spēku un Gaisa spēku uzdevumus. Vienlaikus likumā noteikts, ka citu, šajā likuma neparedzētu, uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.
2001.gadā parakstītais sadarbības līgums starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts meža dienestu paredz līgumslēdzēju pušu sadarbību meža ugunsgrēku ierobežošanā.
Lai nodrošinātu sadarbības operativitāti (kā to prasa ugunsgrēku dzēšanas specifika), nepieciešams likumā paredzēt Sauszemes spēku, Jūras spēku un Gaisa spēku uzdevumu piedalīties meža ugunsgrēku ierobežošanā.
Ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku tehniskas iespējas un to rīcībā esošo speciālo aprīkojumu, likumā Gaisa spēkiem nepieciešams paredzēt uzdevumu piedalīties arī ugunsgrēku dzēšanā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” .
Likumprojekts precizē, ka valsts nodeva ir par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar likumprojektu arī novadu pašvaldības būs tiesīgas noteikt pašvaldības nodevu.
Grozījums likumā nosaka, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no Valsts ieņēmumu dienesta būtu tiesīga saņemt informāciju par ārzemnieka, uzaicinātāja, ja tas ir uzņēmies nodrošināt ārzemnieku ar nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijas Republikā, nodokļu maksājumiem. Šāda iespēja nodrošinātu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ar informāciju vai juridiskās personas maksā nodokļus, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šāda iespēja nodrošinās ārzemnieka sniegto ziņu pārbaudi – vai par viņu vai personu, kurš ir uzņēmies ārzemnieku nodrošināt ar nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, tiek maksāti nodokļi par tādu darba algu, kāda norādīta darba līgumā vai juridiskās personas izsniegtajā izziņā.
Pieņemti “Noteikumi par valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem”, kuri nosaka valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” sniegto publisko pakalpojumu izcenojumus.
Maksātnespējas administrācijas sniedzamo publisko pakalpojumu izcenojumi (norādīti bez pievienotās vērtības nodokļa) ir šādi: par maksātnespējas procesu administratoru apmācību – 300 latu; par maksātnespējas procesu administratoru apmācību atkārtotai sertificēšanai – 150 latu; par maksātnespējas procesu administratoru pirmreizēju sertificēšanu – 200 latu; par maksātnespējas procesu administratoru atkārtotu sertificēšanu – 80 latu; par maksātnespējas procesu administratora sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu – 50 latu; par maksātnespējas procesu administratora sertifikāta dublikāta izsniegšanu – 30 latu; par maksātnespējas procesu administratora sertifikāta atjaunošanu – 50 latu; par semināriem – 30 latu par stundu; par juridisko konsultāciju sniegšanu – 20 latu par stundu.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 452 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 56 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 396 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 11% – baltkrievi, 12% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 78 984 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 9696 personas.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei.
Valsts mērķdotāciju piešķir šādā apmērā: pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta sagatavošanai – līdz 10 000 latiem; administratīvo teritoriju izpētei – līdz 2000 latiem.
Valsts mērķdotāciju attiecīgajai pašvaldībai piešķir un izmaksā, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu.
Lai saņemtu valsts mērķdotāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iesniedz šādus dokumentus: apvienošanās projekta sagatavošanai: pašvaldību grupas pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo pašvaldību domju (padomju) lēmumus par apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 8.pantu; ja kāda no pašvaldību grupas pašvaldībām ir atteikusies iesniegt pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai, – atteikuma pamatojumu; apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāmi un priekšlikumus par projekta izpildes termiņu. Administratīvo teritoriju izpētei: pašvaldību grupas pieteikumu administratīvo teritoriju izpētei; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo domju (padomju) lēmumus par administratīvo teritoriju izpētes uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu par apņemšanos veikt administratīvo teritoriju izpēti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 7.pantu; administratīvo teritoriju izpētes izdevumu tāmi un priekšlikumus par izpētes izpildes termiņu.
Mērķdotāciju pašvaldību grupai piešķir, ja ministrijā saņemti šajos noteikumos minētie dokumenti un pašvaldību grupas vienošanās par nodomu izveidot novadu atbilst parakstītajam sarunu protokolam, kurā panākta vienošanās saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sarunu procedūru par novadu izveidošanas modeļa precizēšanu, un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija minētos dokumentus un sarunu protokolu iesniedz administratīvi teritoriālās reformas padomei. Reformas padome izvērtē pieteikuma atbilstību sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim. Ja reformas padome atzīst, ka pašvaldību grupas pieteikums atbilst sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim, ministrija mēneša laikā pēc reformas padomes atzinuma saņemšanas sagatavo ministra rīkojuma projektu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu saskaņā ar valsts pamatbudžeta programmas 06.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei” finansēšanas plānu. Ja reformas padome atzīst, ka pieteikums neatbilst sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim, ministrs nosūta attiecīgajām pašvaldībām pamatotu atteikumu piešķirt valsts mērķdotāciju.
Ja valsts budžetā apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei paredzētie finanšu līdzekļi ir izlietoti, reformas padome izvērtē iesniegtos dokumentus, bet rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu ministrs paraksta pēc attiecīgā finansējuma piešķiršanas budžeta programmā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā divas reizes gadā informē Ministru kabinetu par pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei piešķirto valsts mērķdotāciju izlietojumu.
Pieņemti “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”, kuri nosaka valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību.
Ceļa pārvaldītājs autoceļu ikdienas uzturēšanai nodrošina šajos noteikumos minēto darbu veikšanu, ievērojot prasības, kas noteiktas attiecīgajai autoceļu uzturēšanas klasei.
Autoceļa uzturēšanas klasi (A, A1, B, C un D) nosaka, ņemot vērā autoceļa klasifikāciju un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, autoceļa segumu, tā tehnisko stāvokli, autoceļu uzturēšanai plānoto (pieejamo) finansējumu un autoceļa ekonomisko un sociālo nozīmi.
Autoceļu vai to posmu sarakstus ar noteiktām uzturēšanas klasēm ziemas sezonai (no 1.novembra līdz 31.martam) un vasaras sezonai (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) ne vēlāk kā mēnesi pirms attiecīgās sezonas sākuma apstiprina: valsts autoceļiem – Satiksmes ministrija; pašvaldību autoceļiem – attiecīgā pašvaldība.
Šajos noteikumos noteiktās autoceļu uzturēšanas klases nepiemēro, ja: attiecīgajā ceļa posmā tiek veikta autoceļa būvniecība vai rekonstrukcija; attiecīgais autoceļš vai tā daļa tiek izmantota transportlīdzekļu satiksmes novirzīšanai autoceļu būvniecības un rekonstrukcijas laikā; ja autoceļu uzturēšanai paredzētais (pieejamais) finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu klasei atbilstošo uzturēšanas prasību izpildi.
Noteikumi nosaka, ka ceļa pārvaldītājs ne vēlāk kā mēnesi pirms ziemas un vasaras sezonas sākuma informē autoceļu lietotājus par noteiktajām autoceļu uzturēšanas klasēm, kā arī par avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem. Informāciju publicē: par valsts galvenajiem un pirmās šķiras autoceļiem – laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; par valsts otrās šķiras autoceļiem un pašvaldību autoceļiem – attiecīgās administratīvās teritorijas laikrakstā, kuram ir lielākā tirāža.
Noteikts, ka pastāvīgos un mainīgos laika apstākļos attiecīgais ceļa pārvaldītājs nodrošina autoceļu uzturēšanas prasību izpildes kontroli: uz valsts autoceļiem: uz A un A1 uzturēšanas klases autoceļiem – reizi nedēļā; uz B uzturēšanas klases autoceļiem – reizi divās nedēļās; uz C uzturēšanas klases autoceļiem – reizi mēnesī; uz D uzturēšanas klases autoceļiem – reizi ceturksnī; uz pašvaldību autoceļiem: uz A un A1 uzturēšanas klases autoceļiem – reizi divās nedēļās; uz B uzturēšanas klases autoceļiem – reizi mēnesī; uz C uzturēšanas klases autoceļiem – reizi ceturksnī; uz D uzturēšanas klases autoceļiem – reizi pusgadā.
Ārkārtējos laika apstākļos attiecīgais ceļa pārvaldītājs nodrošina autoceļu uzturēšanas prasību izpildes kontroli: uz A, A1 un B uzturēšanas klases valsts autoceļiem – reizi diennaktī; uz A, A1 un B uzturēšanas klases pašvaldību autoceļiem – reizi divās diennaktīs.
Ja autoceļu uzturēšanu uz līguma pamata veic komersants, ceļu pārvaldītājs veic pārbaudi, sagatavo ziņojumu par autoceļu uzturēšanas prasību izpildes kontroles rezultātiem un triju kalendāra dienu laikā iesniedz to komersantam. Ziņojumā norāda kontroles datumu, apsekotā autoceļa nosaukumu un kilometrāžu, atklātos trūkumus, nepieciešamos pasākumus trūkumu novēršanai un izpildes termiņus.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.novembri.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi””.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumā un Pārkāpumu uzskaites punktu piemērošanas noteikumos noteiktajai kārtībai transportlīdzekļu vadītājiem, kas sasnieguši noteiktu uzskaites punktu skaitu, piemēro ietekmēšanas līdzekļus. Noteikumu projekta mērķis ir precīzi noteikt kārtību, kādā pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros tiek pieņemts eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos, kā arī precizēt jautājumu par vadītāja apliecības nodošanu, sasniedzot maksimāli pieļaujamo pārkāpumu uzskaites punktu skaitu.
Grozījumā noteikts, ka teorētisko apmācību ceļu satiksmes drošības jautājumos veic persona, kura satiksmes ministra izveidotai komisijai ir apliecinājusi prasmi pasniegt mācību materiālu, kas atbilst šo noteikumu 2.pielikumam un Ceļu satiksmes drošības direkcijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem. Minētās komisijas sastāvā ir vismaz trīs personas, to skaitā Satiksmes ministrijas pārstāvis, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis un pārstāvis no nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas ceļu satiksmes jomā.
Personai, kura veic apmācību ceļu satiksmes drošības jautājumos, ir augstākā izglītība un vismaz triju gadu pieredze pedagoģiskajā darbā. Apmācību ceļu satiksmes drošības jautājumos persona veic, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Apmācības ilgums ceļu satiksmes drošības jautājumos nedrīkst būt mazāks par sešām stundām, un mācību saturam jāatbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajai programmai. Vienas mācību stundas ilgums ir 45 minūtes.
Apmācību drošas transportlīdzekļu vadīšanas jautājumos veic juridiskās personas, kuru rīcībā ir šajos noteikumos minētajām prasībām atbilstošs mācību laukums un attiecīgi sagatavoti apmācības instruktori un kuras saņēmušas satiksmes ministra izveidotas komisijas atļauju un noslēgušas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Minētās komisijas sastāvā ir vismaz četras personas, to skaitā Satiksmes ministrijas pārstāvis, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis un pārstāvis no nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas ceļu satiksmes jomā.
Apmācības laikā teorētiskās un praktiskās nodarbībās personai sniedz izpratni par šādiem drošas transportlīdzekļu vadīšanas jautājumiem: transportlīdzekļa bremzēšanas ceļš, tā izmaiņas atkarībā no transportlīdzekļa riepu saķeres ar ceļa virsmu; izvairīšanās no šķēršļa, kas negaidīti parādījies uz ceļa; sānslīdes rašanās, braucot taisnā ceļa posmā; centrbēdzes spēka ietekme uz transportlīdzekli un sānslīdes rašanās, braucot ceļa līkumā; akvaplanēšana, tās rašanās un novēršana.
Apmācībā drošas transportlīdzekļu vadīšanas jautājumos var izmantot apmācāmā īpašumā vai turējumā esošu transportlīdzekli. Apmācības ilgums drošas transportlīdzekļu vadīšanas jautājumos ir sešas stundas.
Grozījums paredz noteikt, ja transportlīdzekļa vadītāja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis 12, uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi nosūta paziņojumu par iegūto uzskaites punktu skaitu un pienākumu nokārtot eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos vai veikt transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaudi. Pārbaudes veidu nosaka Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši to pārkāpumu raksturam, par kuriem piešķirti uzskaites punkti.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka pirms eksāmena kārtošanas persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Eksāmenu kārto datorizēti. Katra persona eksāmenu kārto patstāvīgi, bez citu personu vai palīgmateriālu palīdzības, kā arī netraucē citus eksāmena kārtotājus. Eksāmenā persona secīgi atbild uz 20 Ceļu satiksmes drošības direkcijas sagatavotajiem jautājumiem par ceļu satiksmes drošību. Eksāmena atbilžu sniegšanai atvēlētais laiks ir 20 minūtes. Eksāmens ir nokārtots, ja persona ir pieļāvusi ne vairāk par divām nepareizām atbildēm. Ja eksāmens nav nokārtots, atkārtoti eksāmenu var kārtot ne agrāk kā nākamajā dienā. Eksāmenu kārto datorizēti. Katra persona eksāmenu kārto patstāvīgi, bez citu personu vai palīgmateriālu palīdzības, kā arī netraucē citus eksāmena kārtotājus.
Grozījumi noteikumu pielikumā nepieciešami, jo jau sākotnējā statistika liecina, ka liels skaits personu transportlīdzekļus vada laika periodā, kad viņām ir stājies spēkā tiesību izmantošanas aizliegums vai vispār nav attiecīgo kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar militārajām vajadzībām paredzētajiem ārvalstu gaisakuģiem”.
2004.gada 15.oktobrī stājas spēkā likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.256 “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Minētie noteikumi pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar ārvalstu gaisakuģiem militārajām vajadzībām.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar militārajām vajadzībām paredzētajiem ārvalstu gaisakuģiem.
Noteikumi neattiecas uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu militārajām vajadzībām paredzētajiem gaisakuģiem, kuri veic Latvijas gaisa telpas kontroli un aizsardzību. Minētie gaisakuģi izmanto Latvijas gaisa telpu tādā kārtībā, kādā to izmanto Latvijas Nacionālo bruņoto spēku gaisakuģi.
Militārajām vajadzībām paredzētajiem ārvalstu gaisakuģiem, kuri veic kaujas uzdevumus, aizsargājot Latvijas gaisa telpu, tiek nodrošināta prioritāte gaisa telpas izmantošanā attiecībā pret civilās aviācijas gaisakuģiem.
Ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms ārvalstu gaisakuģa plānotās ielidošanas Latvijas gaisa telpā attiecīgais starptautisko publisko tiesību subjekts ielidošanas atļaujas pieprasījumu diplomātiskā ceļā nosūta Ārlietu ministrijai.
Ārlietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju pārbauda iesniegtā ielidošanas atļaujas pieprasījuma atbilstību valsts drošības interesēm un pieņem lēmumu par pieprasījuma turpmāko virzību vai noraidīšanu. Lēmuma par ielidošanas atļaujas turpmāku virzību gadījumā Ārlietu ministrija ielidošanas atļaujas pieprasījumu nosūta Civilās aviācijas administrācijai.
Pēc ielidošanas atļaujas pieprasījuma saņemšanas Civilās aviācijas administrācija šajos noteikumos minēto informāciju nosūta Gaisa spēkiem.
Gaisa spēki pārbauda Civilās aviācijas administrācijas iesniegto informāciju un, ja nav konstatēti apstākļi, kas varētu apdraudēt Latvijas gaisa telpas drošību, piešķir lidojumam numuru. Ja tiek konstatēti apstākļi, kas varētu apdraudēt Latvijas gaisa telpas drošību, Gaisa spēki pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt lidojumam numuru un par to nekavējoties paziņo Civilās aviācijas administrācijai un Aizsardzības ministrijai, kura nekavējoties informē Ārlietu ministriju.
Gaisa spēki paziņo Civilās aviācijas administrācijai par lidojuma numura piešķiršanu. Civilās aviācijas administrācija saskaņo gaisa telpas izmantošanu ar Gaisa vadības dienestu, piešķir ielidošanas atļauju un nosūta to Ārlietu ministrijai, kā arī informē Valsts robežsardzi par attiecīgā ārvalstu gaisakuģa Latvijas robežas šķērsošanas (ielidošanas un izlidošanas) vietu, datumu un laiku, kā arī par nosēšanās lidlauku Latvijā. 
Ārlietu ministrija ielidošanas atļauju diplomātiskā ceļā nosūta starptautisko publisko tiesību subjektam, kas to pieprasījis.
Pieņemti noteikumi “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, tā izstrādes un sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību vietējās pašvaldības līmenī.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas plānojums, kurā ir parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12 gadiem.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka: teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu; teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kas ietver prasības zemes vienībām un to apbūvei, teritorijas labiekārtojumam katrai teritorijas daļai ar noteiktu atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu; plānotās administratīvās teritorijas, pilsētu un ciemu robežas; teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstību.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānotās (atļautās) izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas.
Ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nepietiekami nosaka konkrētu zemes vienību teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus, tos nosaka detālplānojumā.
Detālplānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot un precizējot tajā noteiktas teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.
Detālplānojumā katrai esošai un plānotai zemes vienībai parāda esošo izmantošanu un nosaka: plānoto (atļauto) izmantošanu; teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, ietverot apgrūtinājumus; zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, paredzot ielas piebraukšanai katram jaunizveidotai zemes vienībai; ūdens notekas, meliorācijas būves un ierīces un citu tehnisko infrastruktūru; esošo, piegulošo un jaunizveidojamu ielu, velosipēdistu celiņu un inženierkomunikāciju koridoru šķērsprofilus un garenprofilus; labiekārtojuma nosacījumus; adresāciju; citus risinājumus, kas detalizē un precizē vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumus un nosacījumus.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu sabiedrisko apspriešanu organizē ne mazāk kā divos posmos: pirmo posmu organizē, uzsākot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai to grozījumu izstrādi; otro posmu organizē pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai to grozījumu pirmās redakcijas izstrādes.
Vietējā pašvaldība nodrošina ikvienam interesentam iespēju iepazīties ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumiem un to grozījumiem, kā arī iegādāties to kopijas.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu ievērošanas pārraudzību nodrošina attiecīgā vietējā pašvaldība.
Nelikumīgu pašvaldības saistošo noteikumu, kuri ir pieņemti, apstiprinot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un detālplānojumu, darbība tiek apturēta likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.