Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1990.gada 4.jūnija sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.2004., Nr. 167 (3115) https://www.vestnesis.lv/ta/id/95278

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi

Vēl šajā numurā

21.10.2004., Nr. 167 (3115)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1990.gada 4.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.



Priekšsēdētājs: Turpinām sesijas darbu. Rīta sēdi pasludinu par atklātu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts – 132. Projekts par 4. un 6.jūnija plenārsēžu darba kārtību jums ir izsniegts. Šo projektu sagatavoja Augstākās padomes Prezidijs, kurš izskatīja jautājumu par to, cik tālu katra komisija ir gatava iesniegt savus priekšlikumus izskatīšanai. Par darba kārtību vārds deputātam Providenko.

A.Providenko: */Ierosinu pirmās sesijas dienas kārtībā iekļaut jautājumu par republikas ekonomisko stāvokli, tas ir, valdības ziņojumu republikas Augstākās padomes pirmajai sesijai. Argumenti manam ierosinājumam ir šādi. Viena mēneša darba laikā mēs esam spējuši parādīt tikai to, cik esam zaudējuši spēju uzklausīt un tikt uzklausītiem. Es domāju, ka mēs nedrīkstam arī akli kļūt, neredzēt sarežģīto ekonomisko situāciju, kādā republika šodien ir nonākusi. Tieši no valdības gribētos dzirdēt par pasākumiem, ko tā veic. Neviennozīmīgs ir stāvoklis republikas tautsaimniecības galvenajās ražošanas nozarēs: rūpniecībā, celtniecībā, vietējā rūpniecībā. Šodien nav pārmantojamības vadībā, ievilkusies valdības veidošana, turklāt pilnīgi bez pamata, kandidatūras uz noteicošajiem amatiem nav izskatītas un ieceltas. PSRS Augstākā padome praktiski atstājusi tālu aizmugurē ekonomisko pamatjautājumu izlemšanu; Ministru padomes neizlēmības dēļ vietējās pašvaldības likums nedarbojas. Es uzskatu, ka šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, tādēļ lūdzu priekšsēdētāju likt to personālai balsošanai./

Priekšsēdētājs: Par dienas kārtību vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Pagājušajā nedēļā mēs nolēmām sesijas dienas kārtībā iekļaut šādus jautājumus. Pirmais – par pasākumiem cenu kāpuma novēršanai un algu un pensiju piemaksām sakarā ar dzīves dārdzības augšanu, taču nezin kāpēc dienas kārtībā šī jautājuma nav. Otrais jautājums – par pastāvīgajām komisijām ticīgo lietās. Pagāja paredzētais nedēļas termiņš, tad to pagarinājām, šonedēļ bija laiks to izskatīt. Un trešais jautājums – par atvaļinājumu pagarināšanu. Es domāju, ka arī tas jāizskata šonedēļ. Un pēdējais, – es izsaku protestu bijušajam priekšsēdētājam: pagājušajā nedēļā es uzdevu jautājumu kolēģim Īvānam, triju dienu termiņš beidzies, bet atbildi tā arī neesmu saņēmis. Paldies!/

Priekšsēdētājs: Par procedūras jautājumiem vārds Artūram Bērzam.

A.Bērzs: Augstais nams! Šodien mēs sākam savas darbības otro mēnesi. Šajā sakarā es vēlētos izteikt dažas pārdomas un ierosinājumus par mūsu darba kārtību, organizāciju un stilu.
Pirmkārt, mēs ar grūtībām un tomēr neapturami realizējam obligātos organizatoriskos jautājumus, kas ir ietverti mūsu darba kārtības 41.punktā. Ļoti gribētos, lai sesijas darba organizēšanā noteiktāk iesaistītos Augstākās padomes Prezidijs. Ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, lai rastos skaidrība, kādi fundamentāli likumprojekti ekonomikas, sociālajā jomā būtu jāizskata vismaz pirmajā lasījumā šajā sesijā. Ar tiem vajadzētu papildināt darba kārtību un to apstiprināt, lai mūsu darbībai būtu mērķtiecīga un plānveidīga virzība.
Otrkārt, mums vēl nav atrasta normāla saskaņotība starp darbu plenārsēdēs, frakcijās, komisijās, ar vēlētājiem un individuālā darbība likumprojektu sagatavošanā. Šī pēdējā darba forma noteikti ir nepieciešama. Deputātu individuālais darbs līdz šim vispār nav pieminēts. Rezultātu mēs redzam Vladimirova rakstā “Atmodā”, kur viņš izsaka savu viedokli, ka, ja deputāts nav redzams plenārsēdēs vai komisijās, tad viņš atrodas tikai ģimenes dārziņā un nevar būt nekur citur. Šajā sakarā es domāju, ka nav efektīvi plenārsēdes noturēt no 10.00 rītā līdz 20.00 vakarā. Vakarpusē mēs vairs vienkārši nespējam pilnvērtīgi sekot līdzi jautājuma izskatīšanai. Tāpēc būtu vērts padomāt par to, lai plenārsēdes notiktu trīs reizes nedēļā pēcpusdienās, lai tās būtu konservatīvākas. Varbūt vēlēšanās savlaicīgi beigt darba dienu vienu otru atturēs no debašu laika izmantošanas tīras demagoģijas dzīšanai.
Treškārt, mums vēl joprojām nav šī dižā reglamenta, uz ko mēs gaidām, par kuru mēs sapņojam. Tāpēc jo svarīgāk būtu ievērot dažus elementārus principus. Lai neiznāktu tā, kā mums ne vienreiz vien gadījies, kad nolemjam pretēji tam, ko sākumā esam domājuši, tā, kā mums vienā likumā iznāca, ka mēs sākām apspriest, “lai nebūtu vairāk”, un pieņēmām, “lai būtu ne mazāk”. Lai tā nenotiktu, nedrīkst nevienu formulējumu pieņemt tiešā veidā šeit plenārsēdē, pirms tas nav izskatīts komisijā. Tātad pēc pirmā lasījuma visiem priekšlikumiem rakstveidā būtu jānonāk komisijā. Otrajā lasījumā izskata tikai iesniegtos priekšlikumus. Ja nu vēl kaut kādos ārkārtējos apstākļos rodas kāds jauns formulējums, tas tik un tā jādod komisijai un galīgais lēmums jāpieņem trešajā lasījumā.
Ceturtkārt, mani neapmierina tas, kā tiek vadītas mūsu plenārsēdes. Konstitūcijā ir ierakstīts, ka Augstākās padomes sēdes vada Prezidija priekšsēdētājs, bet mēs redzam, kas viņš tās arī nevada. Tāpēc es iesniedzu caur sekretariātu Likumdošanas komisijai priekšlikumu par labojumiem Konstitūcijā šajā jautājumā. Atbilde man vēl nav pienākusi. Šajā sakarībā es domāju, ka te kaut kur nestrādā, kā pienākas, aparāts, tā teikt, sesijas lietvedība. Vajadzētu būt stingrai kontrolei, kā no sekretariāta priekšlikumi nonāk komisijās un kā uz tiem atbild.
Man liekas, tas ir mans personiskais uzskats, ka Gorbunova kungs sēdes vada meistarīgi, bet šī vadīšana vienmēr likusies tendencioza. Man liekas, ka Īvāna kungs sēdes vada nepietiekoši stingri. Man liekas, ka līdz šim viskorektāk sēdes ir vadījis Daudiša kungs. Es tomēr griežos pie Augstākās padomes ar aicinājumu izskatīt jautājumu, vai nebūtu vajadzība tomēr risināt jautājumu par spīkera amata izveidošanu. Bez tam man ir priekšlikums, lai jebkurā jautājumā – pat par balsošanas motīviem, pat par procedūras jautājumiem – vienalga, kādā veidā, ja deputātam kaut kas sakāms, lai viņš vārdu nedabūtu citādāk kā tikai caur sekretariātu. Pretējā gadījumā tās personas, kam ir personīgie mikrofoni, kā, piemēram, Aleksejeva kungam, runā nepārtraukti. Mēs, deputātu grupa, esam iesnieguši lūgumu, lai arī mums vidējā rindā iekārto mikrofonu. Arī uz šo pieprasījumu atbilde līdz šim nav dota. Būtu jāizbeidz prakse, ka sēdes vadītājs atbild personiski katram, kas pie mikrofona kaut ko pasaka. Šie dialogi starp Prezidiju un zāli nav normāli sēdes rādītāji. Man daudzi vēlētāji ir izteikuši domu, ka mūsu sēdes pa radio translēt nebūtu lietderīgi, tāpēc ka sēdes lielākā daļa ir krievu valodā un nepārtraukti tiek realizēta demagoģija. Tas atstāj smagu iespaidu.
Piektkārt, lai varētu produktīvi strādāt, nepieciešams operatīvi saņemt gatavo produkciju. Līdz šim mēs bijām saņēmuši tikai 4.maijā pieņemtās Deklarācijas dokumentu gatavo komplektu. Šodien mēs saņēmām otru komplektu – dokumentus, kas attiecas uz karaklausību un kurus pieņēma 14.maijā. Paliek jautājums, kad mēs dabūsim redzēt, kādas izskatās mūsu sēžu stenogrammas.
Sestkārt, es pagājušajā nedēļā iegriezos savā dzimtajā Liepājas Pedagoģiskajā institūtā un biju priecīgi pārsteigts, ka tur jau valda cits gars, jaunās Latvijas gars. To varēja redzēt pēc noformējuma. Vestibilā pie sienas uz lielas planšetes bija redzama 4.maija Deklarācija, tur bija redzams mūsu valsts lielais ģerbonis visā savā košumā. Pie sienas vestibilā bija radusies planšete ar Kārļa Ulmaņa gudriem un aicinošiem vārdiem. Šajā sakarā man liekas, ka mūsu valsts...

Priekšsēdētājs: Jūsu laiks... Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Kā pienākas, kā sesijā noteikts, es 28.maijā iesniedzu pieprasījumu, kura ideja sasaucas ar to, par ko runāja deputāts Providenko. Pagājis 28., 29., 30.maijs, šodien – 4.jūnijs, pieprasījuma teksts nav publiskots, atbildi neviens nav devis. Man ir stingra prasība, pirmkārt, paskaidrot, kāpēc tāda neuzmanība pret deputātu prasībām, un, otrkārt, publiskot šo pieprasījumu un atbildēt. Paldies!/

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ivanovam. Man gan šeit tēvavārda nav. 38.vēlēšanu apgabals.

I.Ivanovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu atbildēt man, kāpēc pēdējā laikā visi likumu un lēmumu projekti mūsu frakcijai tiek doti latviešu valodā. Likumdošana jālasa savā dzimtajā valodā.
Un – otrkārt. Iepriekšējais biedrs savā runā apvainoja krievu tautu, sacīdams, ka mēs it kā ar demagoģiju nodarbojamies, viņš pats rādīja demagoģijas paraugu. Un pēdējais jautājums. Pareizi, ka sekretariātam jāvada, taču tam nav jāprasa, par kādu jautājumu es pierakstos./

Priekšsēdētājs: Deputāts Beskrovnovs, pēc tam deputāts Jagupecs.

S.Beskrovnovs: */Cienījamie deputāti! PSRS tautas deputātu pirmajā kongresā no Baltijas republiku pārstāvjiem visa zeme mācījās parlamentārismu un demokrātiju. Es domāju, ka pozitīvas mācību stundas deva Krievijas Federācijas pirmais kongress. Es domāju, ka šodien jāpaskatās atpakaļ uz pieredzi un praksi. Krievijas kongress neizkustējās no vietas līdz tam laikam, kamēr netika pieņemta dienas kārtība. Par nožēlošanu, šodien mēs varam konstatēt, ka ar mūsu Augstāko padomi tas nav noticis. Man liekas, ka darbs bez plāna nevar novest pie objektivitātes. Par nožēlošanu, mēs šodien sesijas ilgumu pat orientējoši nezinām. Ja salīdzina sākumā piedāvāto dienas kārtības variantu ar to, kas notiek sesijas darba gaitā, tad redzam, ka 50 procenti jautājumu dienas kārtībā nonāk, komisijās līdz galam neizstrādāti, deputāti ar tiem nav iepazīstināti. Es domāju, ka šis jautājums mums ļoti nopietni jāizskata un jānosaka darba reglaments, jautājumi, kas jāizlemj, orientējošs sesijas ilgums, jo saplānots katra orgāna darbs, šaubu nav, ved uz konstruktīvismu un efektivitāti.
Tagad par tiem jautājumiem, kas šeit izskanēja. Arī es gribu atbalstīt deputāta Providenko priekšlikumu par republikas ekonomiskā stāvokļa novērtējumu. Mēs, par nožēlošanu, esam aizmirsuši vienu mazu lēmumu, kuru sagatavojām Ministru padomes priekšsēdētāja apstiprināšanai. Deputāts Drobots uzstājās ar to, taču tas neizpelnījās uzmanību, mēs šo lēmumu neapstiprinājām, kad iecēlām Ministru padomes priekšsēdētāju. Tajā bija punkts, ka jaunā valdība Ministru padomes priekšsēdētāja vadībā mēneša laikā izstrādās programmu, ar kuru iepazīstinās deputātus un visu republiku. Mēnesis pagājis, taču mēs ne tikai programmu neesam izskatījuši, bet pat visu Ministru kabineta sastāvu vēl neesam izskatījuši. Ekonomiskais stāvoklis ir vissarežģītākais. Es nesen tikos ar vēlētājiem, viņus ļoti uztrauc, kādi būs mūsu turpmākie soļi. Kas attiecas uz komisijām, tām es dodu labu vērtējumu, tām, kas strādā politiskās virzības jomā, te mēs redzam, kādā virzienā attīstās sesijas darbs. Kas attiecas uz tām komisijām, kuras strādā ekonomiskajā, sociālajā jomā, tad tās nogaida kaut kādus rezultātus, bet mēs šodien neredzam jautājumus, kurus vajadzētu izskatīt.
Man ir konkrēts priekšlikums. Es varbūt nebūšu oriģināls, bet vēlētāji mani lūdza ierosināt sesijas dienas kārtībā jautājumu par Savienības pensiju likuma ratifikāciju. Es domāju, ka šis likums ir ļoti, pat ļoti svarīgs. Mēs redzējām, kā valsts Augstākā padome ilgāk nekā pusgadu mokoši gatavoja šo likumu. Mūsu sociālās nodrošināšanas ministrs teica, ka mūsu likums būs vēl efektīvāks un radikālāks, taču šodien tas neapmierina mūsu ļaudis. Es arī atbalstu nepieciešamību šo jautājumu iekļaut dienas kārtībā, tas ir, es gribētu, lai mēs ievērotu priekšlikumus, kas šeit ir izskanējuši. Kaut arī mēs iztērēsim zināmu laiku dienas kārtības izstrādāšanai, taču pēc tam varēsim strādāt efektīvāk. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Jagupecam.

J.Jagupecs: */Es pilnīgi atbalstu deputātu Beskrovnovu, kas uzstājās pirms manis, un arī lūdzu mainīt dienas kārtību, bet konkrēti: iekļaut jautājumus, kas saistīti ar Savienības pensiju likuma ratifikāciju, tajā skaitā arī par karavīru nodrošināšanu. Mani vēlētāji, lielāko tiesu krievvalodīgie iedzīvotāji, izsaka bažas, vai Latvijas Republikas teritorijā šis likums tiks izpildīts, īpaši tā 56.pants, tāpēc mani vēlētāji lūdza paātrināt šī likuma ratifikāciju Latvijas Republikas Augstākajā padomē. Tas, kā es uzskatu, dos iespēju samazināt sociālo spriedzi, bažas par rītdienu, kas šodien valda ievērojamas krievvalodīgo iedzīvotāju daļas vidū. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Viktoram Alksnim. Deputāts Cilinskis ierosina pārtraukt debates.

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Frakcijas “Līdztiesība” vārdā es, par nožēlošanu, esmu spiests iesniegt protestu Bērza kunga runas sakarā, kas teica, ka viss, kas skan krievu valodā, ir demagoģija. Es uzskatu, ka par tādu izteicienu priekšsēdētājam bija jāizsaka piezīme Bērza kungam. Es atbalstu priekšlikumu, kas izskanēja kolēģa Aleksejeva runā, ka tomēr jāatgriežas pie jautājuma par reliģijas lietu komisijas izskatīšanu. Mēs sākumā to atlikām uz nedēļu, pēc tam atlikām līdz 31.maijam, kad it kā vajadzēja notikt konfesiju pārstāvju kopējai sapulcei. Tagad laiks ir aizritējis, jāpieņem lēmums.
Tāpat frakcijas vārdā es ierosinu dienas kārtībā iekļaut jautājumu – valdības ziņojumu par ekonomisko stāvokli republikā. Lieta tā, ka daudzi vēlētāji izsaka savu neapmierinātību ar pārtikas produktu pārdošanas normām, par ko ziņoja prese. Pēc šīm normām iznāk, ka, piemēram, republikas iedzīvotāji makaronu var nopirkt mazāk, nekā saņem ieslodzītie cietumos. Mums šī lieta jānoskaidro.
Un pēdējais. Es pagājušajā nedēļā iesniedzu jautājumu: uz kāda pamata Augstākās padomes lietu pārvaldnieks paraksta dokumentus par samaksu Tautas frontes kārtības sargiem, kas dežurē pie Augstākās padomes ēkas. Es gribu saņemt atbildi. Kas ir devis tādas sankcijas? Cik līdzekļu no valsts budžeta izlietots? Jānodrošina lēmums šajā jautājumā!/

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka nav nepieciešamības pašreiz pārmērīgi dramatizēt mūsu plenārsēdes norisi. Mēs praktiski sākam mācīties, faktiski mēs esam vēl tikai pirmsskolas klasītē, un tāpēc tās kļūdas, kas mums ir Prezidija darbā, bet jo sevišķi zālē, ir ļoti saprotamas. Paies vēl mēnesis vai divi, un mēs nostāsimies uz pareiza ceļa. Vienīgais, ko man gribētos pasacīt, ir tas, ko esmu runājis jau vairākkārt – tas ir, par korespondenci, kas pienāk Augstākajā padomē. Līdz šim brīdim mēs tikai fragmentāri dabūjām zināt, ka ir vēstules, ir apsveikumi, ir norādījumi un tā tālāk. Tā nav mana personiskā interese, par to runā mani vēlētāji un jautā: kur ir šīs vēstules, kur ir šie apsveikumi un vai šie norādījumi un šie paraksti ir saņemti, – to mēs nezinām. Es esmu frakcijā lūdzis šo darbu sekretariātā nokārtot, lai vismaz divas reizes nedēļā būtu iespējams uzzināt, no kā ir saņemts un kas ir saņemts – un tā tālāk. Es nerunāju par to korespondenci, kas ir adresēta kādam personāli, bet to, kas ir rakstīta Augstākajai padomei. Tā ka šis jautājums, manuprāt, būtu sekretariātā jānokārto, ņemot vērā vēl arī to, ka sekretariātā ir apmēram 8 cilvēki, bet ikdienā pie galda strādā divi.
Ja sekretariāts ir noslogots, varbūt ir mērķtiecīgi izveidot četru cilvēku grupu, kas šķiros saņemto korespondenci un tomēr sniegs zināmu informāciju Augstākajai padomei. Man liekas, nav normāla tāda situācija, kāda tā bija pagājušajā nedēļā, ka mūsu kolēģis Indulis Bērziņš komentēja šīs vēstules. Tas bija labi izdarīts darbs, bet to vajadzēja veikt sekretariātam. Arī šobrīd man līdzi ir vēstule, kas vairs nav sūtīta pa pastu, bet tika atnesta man uz dzīvokli, lai es to nododu sekretariātam, lai šie paraksti Deklarācijas jautājumā tiktu nodoti Augstākajai padomei, jo cilvēkiem nav ticības, vai šī korespondence līdz mums atnāk vai ne. Paldies.

Priekšsēdētājs: Zīmīšu, kurās deputāti lūdz vārdu par darba kārtību, vairāk nav, līdz ar to mēs debates beidzam. Lai tagad varētu balsot un lemt, dzirdētos priekšlikumus vajadzētu sadalīt divās daļās. Viena daļa priekšlikumu ir saistīta ar sesijas vadīšanu un sesijas organizatoriskajiem jautājumiem, kas ir Augstākās padomes Prezidija kompetencē. Es ceru, ka mēs visu precīzi esam pierakstījuši, vismaz stenogrammā, un ka Augstākās padomes Prezidijs izskatīs visus šos jautājumus, arī spīkera amata izveidošanas iespēju, un tad visu kopā apspriedīsim.
Tomēr jautājums, uz kuru mums konkrēti ir jādod atbilde, ir mūsu darba kārtība. Diemžēl mēs nonākam pretrunās – no vienas puses, mēs sakām, ka mums vēl nav valdības, bet laika, lai apstiprinātu valdību, vienmēr pietrūkst, jo mēs katrreiz stundu veltām dažādu jautājumu izskatīšanai, arī darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Kaut arī visiem ir skaidrs – kamēr komisijas nav iesniegušas jautājumus lēmuma projekta veidā, šos jautājumus ieslēgt darba kārtībā praktiski nav nekādu izredžu. Tas attiecas arī uz konkrētiem priekšlikumiem: par ekonomisko situāciju, par jautājumiem, kas saistīti ar cenu celšanās apturēšanu, par reliģijas komisiju, par PSRS likuma par pensijām ratificēšanu un par atvaļinājuma pagarināšanu, kas bija deputāta Aleksejeva priekšlikums. Mums tagad konkrēti vajag izlemt, jo iebildēs pret šiem jautājumiem, kuri iesniegti Prezidija darba kārtības projektā, neviens protests netika izteikts. Acīmredzot mums pašreiz Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis sniegs informāciju un pēc tam mēs balsosim, lemsim. Jautājumi ir aktuāli, un teikt, ka tos nevajag ieslēgt darba kārtībā, būtu nepareizi. Taču, kādas mums būs iespējas, to kopā lemsim.
Vārds Ivaram Godmanim, Ministru padomes priekšsēdētājam.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī es saprotu īpaši daudzu deputātu domas, ka ir jādod pašreizējās ekonomiskās situācijas izvērtējums republikā, cik lielā mērā tas ir saistīts ar to pārmantojamību, ar ko jaunizveidotā valdība sastapusies, pārņemot visu savā ziņā no iepriekšējās administrācijas. Taču tajā pašā laikā otrs jautājums ir valdības programma. Atļaujiet man jūs informēt, ka valdības sēdēs jautājums par valdības programmu jau ir skatīts, bet pagaidu likumā par valdību ir rakstīts, ka valdība mēneša laikā sniegs izvērstu referātu par valdības programmu. Tāpēc mums šodien vajadzētu izskatīt divas ministru kandidatūras, ko mēs gribētu jums izvirzīt, bet rīt izskatīt pēdējo ministra kandidatūru, kas ir šajā pagaidu likumā par valdību. Bez tam tuvākajās sēdēs es gribētu jūs informēt arī par iespējamo departamentu struktūru un arī darbības virzieniem. Es ceru, ka šīs kandidatūras tiks apstiprinātas pozitīvi, taču jebkurā gadījumā no rītdienas mēs ieslēdzam pulksteni valdības programmas izveidošanai.
Ekonomiskā situācija, es domāju, lielākajai daļai deputātu, vismaz minimāli, ir zināma, un tāpēc jau tuvākajā laikā dabiski būtu – jau rīt, aicināt finansu ministru precīzi un kompetenti informēt par stāvokli šajās abās sfērās, vajadzētu sagatavot arī īpašu uzziņu deputātiem, tāpēc ka no deputātu uzstāšanās es sapratu, ka informācijas līmenis nav pietiekams; informāciju par enerģētisko stāvokli varētu sniegt enerģētikas ministrs. Tādējādi es piedāvāju deputātiem šādu formu – konkrēti ministri sniegs informāciju par pašām akūtākajām sfērām, kas patlaban mūs visus nodarbina. Paralēli mēs strādājam pie valdības programmas, un es ar izvērstu valdības programmu tad jūs iepazīstināšu. Runājot par cenām, es nezinu, kā to domājis deputāts Aleksejevs – vai viņš domā tā saucamo slēpto cenu paaugstinājumu vai to, kādā veidā republiku skars tagad PSRS Augstākajā padomē apspriežamais priekšlikums, ar ko nākusi klajā PSRS Ministru padome. Jautājums par cenu reformu arī tiks iekļauts valdības programmā, neapšaubāmi ņemot vērā to, ka tā būs Latvijas Republikas Ministru padomes kompetence. Tā ir absolūti ekstrapolēta situācija, kas valda Maskavā, un šeit tādu nevajadzētu pieļaut.
Runājot par pensijām. Sociālās nodrošināšanas ministrija ir sagatavojusi projektu par pensijām Latvijas Republikā, un, cik man zināms, patlaban komisijā tas tiks aprobēts. Ja ir nepieciešamība īpaši uzklausīt projektu, ko ir sagatavojis ministrs, es lūgšu sociālās nodrošināšanas ministru šeit uzstāties par šo tematu. Līdz ar to es gribētu vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz divām darba formām: es lūgšu uzstāties ministrus, un paralēli mēs risinām jautājumu par valdības programmas izveidošanu. Un vēlreiz gribu aicināt cienījamos deputātus saprast, ka valdības programma mums būs mēneša laikā, mēs pie tās jau esam sākuši strādāt, un mēneša laikā mēs jūs ar to iepazīstināsim, lai gan augsti cienījamais deputāts Providenko uzskata, ka valdība tika izveidota tajā datumā, kad tika iecelts Ministru padomes priekšsēdētājs. Tās ir divas dažādas lietas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par reliģijas komisiju vārds deputātei Itai Kozakevičai.

I.Kozakeviča: Godājamie kolēģi! Kā jūs atceraties, tad, kad mēs veidojām mūsu pastāvīgās komisijas, viens jautājums palika neatrisināts, proti, jautājums par reliģijas un ticīgo jautājumu pārstāvību parlamentā. Un tas palika mūsu, proti, Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas pārziņā. Pārāk ilgi gan garīdzniecībai, gan ticīgo aprindām noteikti risinājumi tika uztiepti no augšas.
Mēs izgājām no pretējas pozīcijas – parlamentā reliģijas jautājumi jālemj pašai garīdzniecībai. Un tādēļ 31.maijā sanāca dažādu konfesiju pārstāvji: bija pārstāvēta Romas katoļu baznīca, evaņģēliski luteriskā baznīca, deputāta Zotova personā – pareizticīgā baznīca, septītās dienas adventisti, baptisti, vecticībnieki, kristīgā misija, budisti, krišnaīti. Visu konfesiju pārstāvji noklausījās vairākas koncepcijas, arī deputāta Zotova piedāvāto parlamenta pastāvīgās komisijas izveidi, un tomēr visi vienojās par to, ka ir vajadzīga nevis deputātu pastāvīgā komisija parlamentā, kas lemtu reliģijas jautājumus, bet gan pie Augstākās padomes jāizveido visu konfesiju pārstāvju padome, kas sastāvētu no konkrēto konfesiju priekšstāvjiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem. Šāda padome sanāks tuvākajā piektdienā, lai pēdējo reizi pārskatītu likumprojektu par reliģijas jautājumiem. Savukārt tad, kad šo visu konfesiju pārstāvju padome pati savā starpā koleģiāli būs izlēmusi viņus interesējošos jautājumus, tad tā savus ierosinājumus tālāk nodos mūsu Cilvēka tiesību un nacionālo attiecību komisijai. Tāds patlaban ir lēmums, kas saskan ar visu konfesiju gribu, citādu viedokli pārstāvēja tikai pareizticīgā baznīca deputāta Zotova personā. Savukārt man ir sirsnīgs novēlējums mūsu kolēģiem no otrās frakcijas, lai viņi ciešāk sadarbotos ar tiem saviem biedriem, kuri strādā konkrētajās komisijās, arī mūsu komisijā piedalījās trīs frakcijas “Līdztiesība” biedri, un būtu ļoti labi, ja viņi būtu savlaicīgi informējuši, kas tiek lemts reliģijas jautājumos Cilvēka un nacionālo attiecību komisijā. Tad šodien par to jautājumu nevajadzētu spriest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iekams mēs varētu sākt izteikt savu attieksmi balsojot, man līdz galam nav skaidrs par atvaļinājuma jautājumu. Vai komisijās šis jautājums ir izskatīts? Lūdzu, deputāts Endziņš!

A.Endziņš: Šis jautājums vairākkārt ir izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā, ir skatīts arī Ekonomikas komisijā. Projekts būtībā ir gatavs, mēs gaidām valdības slēdzienu, jo šo lēmumu pieņemšana ir saistīta ar finansu un ekonomisko stāvokli, tātad ir vajadzīgi aprēķini, cik tas maksās un kādas ir reālās iespējas, bet pagaidām valdības atzinums šajā jautājumā nav dots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ivars Godmanis lūdz vārdu.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Jautājums par atvaļinājumiem un strādājamajām sestdienām ar 24 dienu atvaļinājumu visiem ir ļoti nopietns jautājums. Valdības priekšsēdētāja vietnieka ekonomikas jautājumos vadībā ir sagatavots pilnīgas uzziņas materiāls ar slēdzienu, kas jums tiks nodots. Praktiski mums ir jāvienojas tikai par laiku. Tur mums ir slēdziens, mēs izskatīsim to arī valdības sēdē, lai ar pilnu atbildības izjūtu varam šādu soli spert.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad iebildumu pret tiem jautājumiem, kurus šeit ierosinājis Augstākās padomes Prezidijs, nebija. Es jums vēlreiz atgādināšu, kādi jautājumi mums šeit ir ierosināti un par kuru ieslēgšanu darba kārtībā mēs balsosim. Papildu jautājumi ir par to, ka būtu jāapvieno informāciju par ekonomisko situāciju un par pasākumiem cenu regulēšanā republikā.

A.Providenko: */Es pavisam citādi ierosināju jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā. Ne pavisam tā, kā mūs informēja Godmaņa kungs. Jautājums, bez šaubām, nav valdības programmā, tā kā mēs pašlaik vispār vēl nezinām tās noformēšanas termiņu, kas ir ieildzis, un, kad būs izveidota valdība, varbūt tas nemaz nav tik svarīgi. Šodien runa ir par to, ka mums prasa Augstākajā padomē izskatīt jautājumu par ekonomisko stāvokli republikā. Vai par to ziņos valdība, kas darbojas šodien, vai kādam no kabineta tiks uzdots uzstāties ar ziņojumu – arī tas nav tik svarīgi. Svarīgi, lai šis jautājums Augstākajā padomē tiktu izskatīts, lai tā apspriešanā debatēs tiktu izstrādāti galvenie ceļi un programmas veidošanas principi, tajā skaitā arī jaunajam Ministru kabinetam, lai šī lieta tieši šādā plānā tiktu nostādīta un likta uz balsošanu. Es vispār neesmu noskaņots tā, lai jaunais Ministru kabinets steigā uzstātos ar savu programmu. Šī programma var būt arī tikai pusgada laikā izstrādāta – tā ir Augstākās padomes un paša Ministru kabineta darīšana. Es lūdzu pirms šī jautājuma nobalsošanas to izvirzīt tieši šādā aspektā./

A.Gorbunovs: */Es nezinu. Es formulēju apmēram tā, kā jūs to ierosinājāt. Kas cits, ja ne informācija? Lūdzu, Ivar Godmani!/

I.Godmanis: Man ļoti žēl, ka mēs aizņemam laiku. Es vēlreiz gribu pateikt par divām lietām. Mums likumā ir rakstīts, ka valdības programmai ir jābūt mēneša laikā. Ja valdības programma Augstāko padomi neapmierinās, tad konsekventi ir jāizskata. Deputātam Providenko es gribu teikt, ka stāvoklis republikā tiks skaidri un precīzi noraksturots gan kopumā, gan atsevišķi. Jāvienojas par procedūru, par to, cik jautājuma izskatīšanai tiks atvēlēts laika. Jautājuma izskatīšanu var sākt ja ne šonedēļ, tad jaunnedēļ. Es jau teicu, ka tiks runāts, sākot ar finansēm un beidzot ar tirdzniecību, bet par valdības programmu, cienījamie deputāti, es gribētu no jums lūgt priekšlikumus un tad, kad uzstāsies par situāciju republikā, par atsevišķām nozarēm izteikt savu attieksmi. Tomēr atļaujiet valdībai izstrādāt programmu un likt jums to priekšā, lai tad šo projektu apspriestu. Ja mēs iesim tādu ceļu, kā iesaka Providenko, tad būs pavisam otrādi – valdībai nekā nebūs, bet šeit sāks apspriest, un no tā, kas apspriests, veidosies programma. Baidos, ka otrais ceļš nav sevišķi konstruktīvs.

Priekšsēdētājs: No konkrētās situācijas es arī formulēju. Es saprotu, ka kolēģi jautājumu ierosina vismaz pusnedēļu agrāk, taču es lūdzu jautājumu vienmēr līdz galam noformulēt, nevis izvirzīt vispār. Tātad – valdības informāciju par ekonomisko situāciju un pasākumiem cenu turpmākās politikas izstrādāšanā. Šie jautājumi ietver informāciju, un, protams, tā būtu jāapspriež, un varbūt jāpieņem lēmums un ierosinājumi. Ja valdība nav izstrādājusi savu programmu, tad mums vajadzēs sākt no tā, ka Maskavā Krievijas Federācijas padomju kongresā nedēļu apsprieda situāciju, bet lēmumu par šo situācijas un preču sagādes uzlabošanu nenoformulēja, kamēr to neizdarīja valdība. Man liekas, arī mēs varam izskatīt jautājumu un balsot par informāciju, kura raksturo ekonomisko situāciju, un par valdības pasākumiem cenu politikas regulēšanā jeb cenu turpmākās politikas izstrādāšanā.
Nākamais jautājums būtu par PSRS likuma par pensijām ratificēšanu. Deputāts Aleksejevs izteicās, ka vajadzīgs lēmums par atvaļinājumiem. Es to dzirdēju, taču jūs man dodiet formulējumus, lai es pēc tam neatkārtoju to, ko jūs teicāt, bet es varētu likt uz balsošanu precīzus formulējumus. Tātad valdības vadītājs Godmanis ir atbildējis, lai gan diemžēl vēl nav valdības aicinājums un ministru attiecīgie ierosinājumi.
Vadoties pēc teiktā, rīt mums būs jāizsaka sava attieksme. Citu jautājumu mums nebija.
Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Mēs taču jau sen sesijas darba kārtībā esam ieslēguši jautājumu par grozījumiem darba likumdošanā. Tas ir priekšlikums, ko tagad liek priekšā deputāts Aleksejevs. Likumprojekts par grozījumiem ir sagatavots, projekts ir izskatīts divās komisijās, un mēs gaidām tikai valdības atzinumu, lai konkrētā dienā to varētu iekļaut darba kārtībā; sesijas darba kārtībā to mēs jau esam iekļāvuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vispirms nobalsosim par jautājumiem, kuri jau ir projektā un kurus ierosina ieslēgt darba kārtībā Prezidijs. Pēc tam balsosim par katru deputātu iesniegto priekšlikumu atsevišķi. Nav iebildumu? Nav. Es nolasīšu, jo jums visiem ir Prezidija iesniegtie priekšlikumi par visām trijām dienām, tas ir par 4., 5. un 6.jūnija plenārsēdēm.
Varam balsot par šiem priekšlikumiem? Lūdzu reģistrāciju! Rezultāts – piedalās 150 deputāti. Lūdzu, balsosim, izsakot savu attieksmi pret Augstākās padomes Prezidija ierosinātajiem jautājumiem, kuri tiek ietverti darba kārtībā 4., 5. un 6.jūnijā. Rezultāts – par 117 balsis, pret – 12, atturas – 10; par – tomēr 118 balsis. Tātad šie jautājumi tiek ietverti darba kārtībā.
Es nosaukšu katru jautājumu atsevišķi, un mēs par katru šo darba kārtības jautājumu izteiksim savu attieksmi, vai ieslēgt darba dienas kārtībā vai neieslēgt. Tātad valdības informācija par ekonomisko situāciju un pasākumiem cenu regulēšanā republikā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot. Rezultāts: par – 104 balsis, pret – 25, atturas – 13. Par – tātad 105 balsis. Jautājums tiek ietverts darba kārtībā.
Nākamais jautājums – par PSRS likuma par pensijām ratificēšanu... */Kas? Personālo. Man vajadzīgi 20 paraksti. Es nepārkāpju reglamentu. Reglamentā rakstīts, ka vajag 20 parakstu./
Ko jūs gribējāt, lūdzu? Tūlīt var atbildēt deputāts Kehris. Tas vairāk attiecas uz Ekonomikas komisiju vai uz Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisiju. Jautājums komisijā nav izskatīts.
No zāles: Man, pirms balsojam, ir jautājums: vai mēs ratificējam PSRS likumu par pensijām vai pieņemsim savu likumu?

Priekšsēdētājs: Acīmredzot šis jautājums mums būs jāizlemj pēc tam, kad mēs apspriedīsim. Droši vien tas ir mans personiskais viedoklis, ka mēs ratificēšanas kā tādas atcēluši neesam. Taču mūsu ziņā ir pieņemt savu likumu.
Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Cienījamie kolēģi! Lai izšķirtu, vai jautājumu ietvert vai neietvert darba kārtībā, nav nepieciešams komisijas atzinums, kā arī lai attiecīgo likuma vai lēmuma projektu iepriekš būtu izskatījusi attiecīgā komisija. Tikai tad, ja jautājums ir ietverts darba kārtībā, lai to pieņemtu, pirms pieņemšanas tas jāapspriež komisijā. Pirms balsošanas, lai ietvertu darba kārtībā, neprasīsim, lai to iepriekš būtu izskatījusi komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Par balsošanas procedūru, ratifikācijas jautājumu man ir reglaments krievu valodā: */Pēc ne mazāk kā 20 deputātu pieprasījuma priekšsēdētājs ziņo par lēmuma pieņemšanu personālā balsojumā./ Mūsu frakcijā ir 57 deputāti, un mēs pieprasām šādu balsošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nekavējoties jādabū mūsu reglaments rakstiski. Sēdes vadītājs paziņo balsošanas noteikumus lēmuma pieņemšanai, ja to pieprasa ne mazāk kā 20 deputāti. Lēmumus pieņem, atklāti balsojot ar paceltu kartīti, ja to pieprasa ne mazāk kā 20 deputāti. Acīmredzot par šo priekšlikumu mēs varētu noteikt personālo balsošanu, un skaitīšanas komisijai jāsaskaita, vai mums ir 20 deputāti vai nav. Lūdzu.

A.Krastiņš: Par balsošanas kārtību netika aicināts balsot, bet es gribēju paskaidrot, ka mēs viena mēneša laikā, tas ir, no 4.maija, esam aizmirsuši Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kurā melns uz balta ir rakstīts, ka visus likumus Latvijas Republikā pieņem Latvijas Republikas Augstākā padome. Mēs nevaram ratificēt citas valsts likumus. Ar šo valsti mēs varam ratificēt līgumus, ja tādi līgumi būs. Tā ka mums atliek tikai izstrādāt pašiem savu, labāku likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Jūs arī gribējāt izteikties?

I.Krastiņš: Man ir neliela uzziņa. Pirmkārt, daļu, ko es vēlējos sacīt, jau pateica Andrejs Krastiņš. Otrkārt, komisija strādā pie likumprojekta, un es domāju, ka mazākuma frakcijas viedoklis par to, ka gadījumā, ja mēs šo likumu neratificēsim, tad mūsu pensionāri nomirs badā, ir klaja maldināšana. Tieši otrādi, mums šim jautājumam ir jāpieiet ļoti rūpīgi, un mēs nevaram sasteigt, ātri kaut ko ratificēt, īsti nezinot, ka ir vairāki likumprojekti. Tiklīdz komisijai būs slēdziens, mēs ārkārtīgi svarīgo likumprojektu, protams, dosim apspriest.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Beluham.

A.Beluha: */Es lūgtu atgriezties un jautājumu vēlreiz likt uz balsošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs zināt, cik liela ir iedzīvotāju uzmanība, un mūsu vēlētāji seko līdzi šim jautājumam. Viena lieta, vai komisijas izskatīs vai ne, bet pats fakts – vai mēs to ratificēsim, vai vispār izskatīsim vai ne? Daudzi uzdod šo jautājumu, uz to precīzi jāatbild ar balsojumu./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man liekas, kolēģim Krastiņam nav taisnība, jo mūsu republikas Augstākā padome ir pieņēmusi likumu par līgumu ratificēšanu. Tas nozīmē, ka mums vai nu jāatceļ likums par PSR Savienības likumu ratificēšanu un tikai tad varam teikt, ka mums ir tiesības neratificēt likumu par pensijām, vai izskatīt šo jautājumu. Man liekas, ka politiski pareizi būtu šo likumu ratificēt, jo iedzīvotāju liela daļa šodien to gaida. Un bieži atsevišķi demagogi, izmantojot tieši šo sāpīgo vietu, runā, ka šādos vai citādos apstākļos jūs pensiju nesaņemsiet. Uz sabiedrisko apziņu tas iedarbojas ļoti negatīvi. Ratificēdami šo līgumu, mēs vienkārši atņemtu demagogiem konjunktūristiskas spēles iespējas. Un pilnīgi neko nezaudējot. Padzīvojušie ļaudis varētu mierīgi dzīvot, neuztraucoties par rītdienu. Ar to būtu politisks ieguvums mums visiem, Augstākajai padomei un katram no mums./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Krūmiņam.

J.Krūmiņš: Mani ievēlēja apgabalā, kur vairāk nekā 60 procentu ir krievu tautības cilvēki. Tagad klausoties viņi domā, kādi gan briesmoņi mēs te esam, jo gribam aplaupīt savus pensionārus. Es viņus vēlos nomierināt un pateikt visai republikai, ka mēs nedrīkstam pieņemt likumu, kuru neesam redzējuši un kurš noteikti būs daudz sliktāks un pensijas būs daudz zemākas, nekā to noteiks likums, ko mēs paši būsim izstrādājuši. Es nesaprotu, kāpēc mūsu cienījamā opozīcija grib mūsu pensionārus iedzīt galīgā nabadzībā un nodarbojas ar demagoģiju. Es ierosinu Cilinska priekšlikumu atbalstīt un pārtraukt debates, un vienreiz sākt jautājumu izskatīšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards jau otro reizi lūdz vārdu.

R.Rikards: Man ir konkrēts priekšlikums – Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijai izstrādāt Latvijas Republikas likumu par pensijām un likt to priekšā Augstākajai padomei izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Alksnim.

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka, pieņemot Deklarāciju par neatkarību, mēs izsludinājām pārejas periodu, kura laikā, kā mēs vienojāmies, turpina darboties Latvijas PSR Konstitūcija, PSRS Konstitūcija, PSRS likumi, izņemot tos, kas ir pretrunā ar pieņemto Deklarāciju. Tāpēc uzskatu: ja darbojas tas Latvijas PSR Konstitūcijas punkts, kas tieši Latvijas PSR Augstākās padomes ziņā nodod līgumu ratificēšanu ar PSRS un citām savienotajām republikām, mums ir pilnas tiesības likt uz balsošanu, pareizāk, iekļaut dienas kārtībā, jautājumu par pensijām. Jo ir vēl viens iegansts par labu šādam lēmumam: cik man zināms, pensiju fonds veidojas ne tikai no republikas budžeta vien. Mēs taču pensijām saņemam lielu dotāciju no Savienības budžeta. Un es nezinu, vai pašu spēkiem varēsim atrisināt pilsoņu nodrošināšanu ar pensijām. Tāpēc, man liekas, ir pamats dienas kārtībā iekļaut jautājumu par PSRS pensiju likuma ratificēšanu./

Priekšsēdētājs: Palaidiet, lūdzu, pie mikrofona deputātu Dozorcevu, un pēc tam runājiet jūs, jo jūs runāsiet jau otro reizi. Vārds deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs: */Es jums gribētu dot nelielu informāciju, kas, iespējams, izbeigs nevajadzīgas sarunas. Pirmkārt, atbildu kolēģim Jānim Krūmiņam sakarā ar likumprojektu, kuru neesam redzējuši. Mēs to redzējām. Tas bija publicēts. Aizvakar vai mazliet agrāk. Vēl vairāk, – mēs pat zinām, kas tajā mūs neapmierina.
Otrkārt, to adresē, kas uzstāj ratificēt Savienības likumu par pensijām. Vispirms taču jāuzzina, kādā stadijā ir pašu likumprojekts par pensijām. Es informēju sociālo problēmu komisijas vārdā. Tāds projekts eksistē. Ar šo projektu mēs beigsim strādāt tuvākajā laikā, visiem, kas uzkurina runas par pensijām, televīzijā jau ir stāstīts, ka tuvākajā laikā mēs šo projektu publicēsim visas tautas apspriešanai, pirms tam apspriežot to parlamentā un vismaz divās komisijās. Es domāju, ka nevajag mākslīgi paātrināt dažus procesus.
Beidzot, atbildot deputātam Alksnim par dotācijām, ko republika izlieto pensiju nodrošināšanai, – šie 615 miljoni rubļu tikai figurāli eksistē kā centra dotācija. Tā ir pašas republikas nauda, mums tā ir rēķinā jau no gada sākuma. Cita lieta, ka jaunais pensiju likums, kādu to izstrādājuši Sociālās nodrošināšanas ministrijas un komisijas darbinieki, prasa lielāku budžeta segumu. Runa ir par jaunu budžeta summu piesaistīšanu līdzās tām, kuras izmaksājam tagad. Šie cipari jāzina. Pagaidīsim divu komisiju lēmumus un ar Savienības lēmuma ratifikāciju neradīsim juridisku nonsensu./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam. Līdz ar to beidzam debates par šo jautājumu.

A.Aleksejevs: */Man ir kompromisa priekšlikums. Sakarā ar to, ka šis jautājums ir ārkārtīgi aktuāls, es ierosinu, lai nākamajā nedēļā sociālās nodrošināšanas ministrs Augstākajā padomē uzstājas deputātu priekšā, iepazīstina ar jaunā likuma tēzēm, parāda galvenās pozīcijas, ar ko tas atšķiras no Savienības likuma, tas ienesīs kaut kādu skaidrību, vēl jo vairāk, ka Savienības likuma ieviešana, pēc ministra vārdiem, papildus prasīs 70 miljonus rubļu. Aprēķini taču ir izdarīti. Es domāju, ka ar galvenajām likuma tēzēm mūs jau var iepazīstināt.

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

V.Dozorcevs: */Ne 70 miljonus, bet 700 miljonus, – tas pirmkārt. Otrkārt, ministrs savu vārdu jau teica. Ko jūs vēl gribat no ministra? Viņš teica: “...ielaižot likumu komisijā”. Mūsu komisijā. Es domāju, ka jums vajadzīgs komisijas viedoklis. Tā ir cita lieta./

Priekšsēdētājs: Ievērosim, lūdzu, klusumu un izteiksim savu attieksmi! Tikai nevajadzētu īpaši akcentēt domu par PSRS un Latvijas likumiem. Man liekas, ka ir jāsaprot: kamēr nebūs Latvijas Republikas likumu un katrā atsevišķā jomā nebūs labāku likumu par tiem, kuri pašreiz eksistē, nevar būt runas, ka mēs varam dzīvot kaut kādā bezlikumīgā telpā un domāt, kas mums būs un kad mums būs, it sevišķi sociālajos jautājumos. Līdz tam laikam, kamēr mums nebūs Latvijas Republikas likuma un tas nebūs labāks par PSRS likumu, tikmēr darbosies PSRS likums, un es gribētu redzēt, kurš uzņemsies atbildību, ja šie jautājumi tiks risināti bez likuma. Te galvenokārt mums bija strīds, ratificēt PSRS likumu par pensijām vai ne, vai izspriest to, ka izskatīsim jautājumu par pensiju likumu. Un te kolēģi izteica domu, ka tam nemaz nevajag būt izskatītam komisijā, bet tagad ir runa, ka to ieslēdz darba kārtībā un pēc tam skatās, vai tas ir gatavs, lai pieņemtu lēmumu pirmajā vai otrajā lasījumā vai kaut kā citādi. Tātad bija divi priekšlikumi: šo likumu ieslēgt darba kārtībā un to ratificēt un otrs – kā es sapratu – vispār ieslēgt darba kārtībā jautājumu par pensijām. Vai es pareizi esmu sapratis? Kā, lūdzu? Pirmajā sesijā nebūt nenozīmē, ka šis jautājums mums jāizskata trešdien, ja tas vēl nav gatavs. Taču mums acīmredzot jābalso tādā kārtībā, kādā priekšlikumi tika iesniegti.
Vispirms par personālo balsošanu. Deputāti, kuri iestājas par personālo balsošanu, lūdzu, paceliet balsošanas kartītes, jo man ir vajadzīgas 20 balsis. Skaitīšanas komisija, lūdzu, saskaitiet! 33 deputāti – par. Paldies. Komisijai jāorganizē personālā balsošana. Cik jums vajag laika tīri organizatoriskā ziņā? Nāciet uz tribīni, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie deputāti! Personālās balsošanas kartītes mums ir sagatavotas, tāpēc nekādu tehnisku aizkavējumu nebūs. Mēs esam gatavi jums tās izdalīt.

Priekšsēdētājs: Ieslēdziet, lūdzu, otro mikrofonu!

R.Krūmiņš: Es gribēju atgādināt, ka tehnika mums nodrošina personālo balsošanu, jo var saņemt izdruku, pēc tam izdrukas lasīt, un katrs deputāts pieceļas...

Priekšsēdētājs: Atbildiet uz šo jautājumu!

I. Ozols: Pastāvot precīzai reģistrācijai, katra deputāta vieta fiksēta attiecīgajā krēslu rindā un savā vietā. Mēs patiešām iegūstam precīzu izdruku, par ko katrs ir balsojis. Bet tādā gadījumā ir jāpārbauda deputāta atrašanās vieta, no kuras viņš balso.

Priekšsēdētājs: Vai jūs akceptējat šo priekšlikumu?

I.Ozols: Es to akceptēju, tikai vispirms jāreģistrē deputāta atrašanās vieta.

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir iebildes?

V.Dozorcevs: Es nevaru saprast, par ko mēs balsosim. Mums jāformulē problēma: vai mēs ratificēsim vai neratificēsim likumu. Es nevaru saprast...

Priekšsēdētājs: Mēs pašreiz balsosim PSRS likuma par pensijām ieslēgšanu darba kārtībā.

V.Dozorcevs: */Man liekas, ka tā nevar izvirzīt jautājumu. Bet jautājuma par pensiju likumu iekļaušana dienas kārtībā – tā ir cita lieta. Tā, lai divām komisijām būtu iespēja pabeigt projekta izstrādāšanu. Vairāk neko./

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Mēs nevaram rīkoties, izejot no tā, vai mums ir ērti vai neērti, vai tas prasīs desmit minūtes vai stundu, vienā gadījumā normatīvo aktu par balsošanas kārtību tulkot vienādi un otrā – citādi. Es atceros – pirms divām nedēļām priekšsēdētājs informēja, ka balsošana ar podziņām ir slepena balsošana, aizklāta balsošana. Šobrīd mēs esam aizgājuši tik tālu, ka balsošana ar podziņām jau ir personālā balsošana. Netulkosim likumu trejādi.

J.Vaivads: Man ir priekšlikums: vispirms nobalsot atklāti likumu par pensiju jautājuma izskatīšanu pirmajā, un, ja to pieņem, tad, es domāju, nav nekādas vajadzības to detalizēt, bet, ja to noraida, tad nākamais ir kolēģu priekšlikums par likuma ratificēšanu. Un to var likt balsot personāli.

Priekšsēdētājs: Es nevaru tā darīt, jo pirmais priekšlikums bija par PSRS likuma ratificēšanu. Un otrais – ieslēgt darba kārtībā jautājumu par pensijām. Tāpēc, ka ir iebildumi, lūdzu balsošanas komisiju organizēt personālo balsošanu pēc sistēmas, kuru līdz šim esam lietojuši. Cik jums laika vajag? Kamēr komisija sagatavojas, mēs varam sākt izskatīt nākamo jautājumu. ...Ievērojiet klusumu! Deputāti, kuriem kas apspriežams, lūdzu, izejiet foajē, aprunājieties, izsakiet savu viedokli un nāciet pēc tam šeit, es jums došu vārdu pie mikrofoniem. Nākamais darba kārtības jautājums, kuru ierosināja ieslēgt darba kārtībā deputāts Aleksejevs, faktiski ir grozījumi un papildinājumi Latvijas PSR Darba likumu kodeksā un skar 45., 46., 47., 72., 78., 172., 173., 175., 178. pantu, kuros runa ir par atvaļinājumiem, par darba samaksām, strādājamajām sestdienām, nenormēto darba dienu utt.
Darba kārtībā šis jautājums jau ir ieslēgts, un valdība ierosina šo jautājumu izskatīt nākamajā nedēļā. Ja tas ir tā, tad mums atkrīt balsošana, ja šis jautājums jau ir ieslēgts darba kārtībā.

J.Dinevičs: Es atļaušos atzīmēt, ka Tautas frontes frakcija ierosināja šo jautājumu iekļaut darba kārtībā un tas, kā jau jūs teicāt, tika iekļauts. Tātad šobrīd varētu būt runa tikai par to, ka tajā dienā, kad šis jautājums būs sagatavots, tas jāiekļauj attiecīgās dienas darba kārtībā.

I.Godmanis: Es jūs jau informēju, ka valdība to iesniegs nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu, kuri būtu jābalso, mums nav. Mēs varētu sākt izskatīt konkrētu jautājumu par valdības sastāvu. Varbūt darīsim to? Izskatīsim valdības priekšlikumus par tās sastāvu un pēc tam atgriezīsimies atkal pie darba kārtības. Vai jūs to uzskatītu par lielu pārkāpumu? Vai deputāta Dīmaņa frakcija neiebilst? Neiebilst, paldies.
Tātad mums pirmā jāizskata Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāja kandidatūra. Izskanēja kritiskas piezīmes no deputāta puses, kurš runāja par dienas kārtību, tāpēc mēs varbūt varētu rīkoties sekojoši: jums ir izsniegts lēmuma projekts; Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāja amata kandidatūrā ir zināma pēctecība. Šeit izskanēja doma, ka valdība tomēr lūdz mūsu darba kārtībā izskatīt tos ministrus, kuru amatos pēctecības nav un kur praktiski šo darba iecirkni neviens nevada. Un tāpēc lai mani atvaino šī amata kandidāts Indulis Emsis, kuru mēs gribam izvirzīt par Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju, – to mēs izdarīsim drusciņ vēlāk, bet tagad dosim vārdu Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim. Vai iebildumu nav?

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj! Kā es sapratu, pēc septiņām minūtēm paredzēts pārtraukums, varbūt mēs šajā laikā varam risināt kādus procedūras jautājumus un tad pēc pārtraukuma apspriest mūsu jautājumu, jo citādi iznāks darbu saraustīt.

Priekšsēdētājs: Labi, gaidīsim. Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Frakcija ļoti īsi kuluāros konsultējās, un mēs nācām pie secinājuma, ka, lai saīsinātu personālās balsošanas laiku, frakcija balsošanā par PSRS likuma ratifikāciju Latvijas Republikā nepiedalīsies. Mēs balsosim par to, lai nākamajā etapā pirmajā sesijā tiktu izskatīts mūsu izstrādātais likums par pensijām.

A.Providenko: */Es gribētu, ja iespējams, par balsošanas motīviem, pirms griežos pie vairākuma frakcijas. Jo runa ir par to, ka tagad, pieņemot lēmumu par PSRS likuma ratifikāciju, mēs ar to nepārkāpjam Deklarāciju, bet tajā pašā laikā dodam iespēju pieņemt PSRS likumu, kas ratifikācijas procesā ar labojumiem var tikt uzlabots. Tad vēlētājiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem būs skaidrs, ka šis likums nebūs sliktāks. Bet rēķināties ar to, ka radīsim likumu, kas noteikti būs labāks – tā ir tikai mūsu vēlēšanās. Tas būs atkarīgs no tā, kā mēs to pārstrādāsim, apspriedīsim, uzlabosim un tā tālāk.../

Priekšsēdētājs: */Es tikai konkretizēju jūsu priekšlikumu. Es saprotu, ka jūs iesakāt atgriezties stagnācijas laikā, tā uzlabotā variantā, tas ir, kad mēs nevienu PSRS likumu neratificējām, bet pieņēmām savus likumus, kuriem pamatā bija atbilstoši PSRS likumi, tas nozīmē, jautājums ir šāds: izskatīt jautājumu par pensijām, dabiski, par pamatu ņemot PSRS likumu par pensijām, tāpēc ka citādi nekā nesanāks, vismaz pārejas periodā./

I.Bērziņš: Mūsu frakcijas vadība nupat paziņoja, ka vairākuma frakcija vēlēšanās nepiedalās. Ka es saprotu no iepriekšējās prakses, – ja nav nepieciešamā kvoruma, šo jautājumu vienkārši neliek uz balsošanu. Es aicinu pārtraukt debates par šo jautājumu un pāriet pie otrā konkrētā jautājuma, kas ir ietverts darba kārtībā, – tas ir, pie jautājuma par likuma izstrādāšanu, izskatīšanu komisijās un apstiprināšanu šeit.

Priekšsēdētājs: Vai jūs kaut kā fiksēsiet tos, kuri nepiedalās balsošanā? Es balsošanā piedalīšos.

A.Aleksejevs: */Es gribētu precizēt: tas, kas tikko izskanēja, kā to saprast, ka vairākuma frakcija aizgājusi no zāles?/

Priekšsēdētājs: Vai jūs esat sagatavojušies balsošanai? Deputāts Kalniņš.

I.Kalniņš: Es tomēr gribētu, lai profesionāls jurists mums paskaidro šo tiešām juridisko nonsensu, kādu funkciju veicam mēs, mūsu statusā ratificējot vienu no PSRS likumiem. Man tas absolūti nav skaidrs. Ko mēs panākam, ratificējot šo likumu? Kāds šai procedūrai mērķis?

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Sakiet, lūdzu, vai mūsu reglamentos ir strikti fiksēts, ka priekšlikumi jābalso tieši iesniegšanas kārtībā? Citādi iznāk tā, ka mēs esam gatavi darīt virkni muļķību, lai pēc tam atgrieztos pie normāla risinājuma. Faktiski mēs rīkojamies pretēji jebkādai loģikai.

Priekšsēdētājs: Bet kā citādi? Vispirms atlasīt labākos vai sliktākos, īsākos vai garākos un par tiem balsot? Ja esat gatavi, lūdzu, rīkojieties!

I.Ozols: Cienījamie deputāti! Personālās balsošanas biļetenus varat saņemt tur, kur mēs parasti reģistrējamies – Sarkanajā zālē, uzrādot savas deputāta apliecības. Aizpildiet biļetenu atbilstoši raksturojumam katrā ailē un pēc tam nododiet balsu skaitīšanas komisijai šeit zālē pēc pārtraukuma.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums pusstundu. Šajā laikā izdariet arī balsošanas procedūru.
(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Vai skaitīšanas komisija var ziņot?

I.Ozols: Balsu skaitīšanas komisijas locekļi, lūdzu, savāciet vēl balsu skaitīšanas komisijā neiesniegtos personālās balsošanas biļetenus! Trūkst divpadsmit biļetenu. Pārējie man jau ir nodoti.

Priekšsēdētājs: Kamēr jūs turpināt savu darbu, mēs strādāsim pēc sava plāna? Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis: Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu, lai ļoti nopietni tiktu apspriests šis jautājums, kuru es lūgtu izdiskutēt un izteikt savu attieksmi, ņemot vērā zināmo pieredzi, kādu mēs esam guvuši no situācijas Latvijā. Es gribu runāt par Iekšlietu ministriju. Kā zināt, mēs jau pirms laba laika apspriedām iespējamo iekšlietu ministra kandidatūru. Man bija saruna arī ar šo kandidātu – cienījamo Viktoru Skudru. Kā atceraties, viņš deva savu piekrišanu. Un toreiz tikai procedūras jautājumu dēļ šī situācija netika atrisināta, taču, kā izrādījās, tas nebūt nebija tikai procedūras jautājums, te sāka darboties citi mehānismi. Kā mēs redzējām, situācija vienu otru brīdi republikā, Rīgā bija ārkārtīgi saspringta.
Es gribētu izteikt divus viedokļus. Viens viedoklis ir saistīts ar to, ka jautājums par iekšlietām ir ļoti nopietns jautājums, jo tas daudz vairāk skar mūsu dzīves sfēras, nekā mums tas pirmajā acumirklī šķiet. Un šeit neapšaubāmi ir jārēķinās ar reālo situāciju. Šī iekšlietu sistēma kopumā pa visu Savienību bija un zināmā mērā arī ir vienota sistēma, un vēl bez tam ir vairākas specifiskas problēmas, kas saistītas ar iekšlietu stāvokli un atsevišķām šīs iekšlietu sistēmas sadaļām, ar noskaņojumu daudzos iekšlietu darbiniekos. Tāpēc mēs ļoti rūpīgi analizējām situāciju, prognozējot tās attīstību. Pārrunājām ar cienījamo Viktoru Skudru, kā mums rīkoties straujo politisko izmaiņu laikā; ārkārtīgi būtiski pieaug situācijas nopietnība, kas saistīta gan ar noziedzību, gan ar sabiedrisko kārtību valstī. Diemžēl statistikas dati rāda, ka arī mūsu republikā šīs politiskās pārmaiņas varētu tikt izmantotas par zināmu aizsegu, lai izvērstu absolūtu krimināldarbību visās sfērās – sākot no organizētās noziedzības un reketiem un beidzot ar elementārās kārtības traucēšanu. Tas liecina par to, ka šī iekšlietu sistēma, kas ir attīstījusies zināmā mērā noslēgti un atrauti no ārējām sabiedrības attīstības formām, ir kaut kādā veidā jāsaslēdz kopā. Mēs nevaram šo iekšlietu situāciju raksturot kā kaut ko absolūti noslēgtu un atrautu no mūsu sabiedrības. Taču vienlaikus izrādās, ka šajā situācijā iekšlietu problēmām ir jābūt ļoti ciešā kontaktā ar tiesisku valsti, kā mēs mēdzam teikt, un šeit ļoti pieaug arī Tieslietu ministrijas loma un jēga.
Analizējot situāciju un konsultējoties gan ar iekšlietu sistēmas vadītājiem, un ne tikai ar vadītājiem vien, gan arī runājot Tieslietu ministrijā, nonācām pie secinājuma, ka valdībā ir maksimāli jānostiprina abi šie resori, nezaudējot profesionālismu ne vienā, ne otrā un cerot turpmāk uz ļoti konstruktīvu un radošu sadarbību starp abiem šiem resoriem. Neapšaubāmi, ka iekšlietu specifika ir īpaša, un es lūgšu cienījamo iekšlietu ministru, ja viņš tiks apstiprināts, tuvākajās sēdēs precīzi informēt, kāda ir šī struktūra, kāda ir koncepcija, kā tā var attīstīties, pamatā paredzot atvērtību, jo diemžēl mums ir jāatzīst, ka bijušas tādas situācijas, kad iekšlietu sistēma ir darbojusies par sevi un sabiedrība – par sevi. Bet tāda situācija nav normāla, tā var izraisīt tikai kolīzijas. Lai nezaudētu neviens no šiem sektoriem un abi strādātu efektīvi, es lūdzu šādā kontekstā izskatīt arī mūsu priekšlikumu, jo rīt es gribētu izvirzīt kandidatūru tieslietu ministra amatam. Šodien, konsultējoties ar jums, gribu izvirzīt kandidatūru iekšlietu ministram. Es paredzu opozīcijas deputātu jautājumus, cik lielā mērā jautājums ir saskaņots Savienības Iekšlietu ministrijā. Pirms pusotras nedēļas es biju vizītē pie PSRS iekšlietu ministra Bakatina, kur mēs apmēram stundu ļoti nopietni pārrunājām, kāda situācijas attīstība iespējama šeit, Latvijā, kāds ir skats no centra uz Latvijas iekšlietu situāciju. Informēju arī par saspringtību mūsu republikā, par visiem šiem ekscesiem, kas norisinājās 15.maijā. Un mēs nonācām pie viena sprieduma: ka mums ir jāpanāk pilnīgi viss, lai, neskatoties uz politiskajām pārmaiņām, kas pamatā jārisina šeit, parlamentā, gan sabiedriskā kārtība, gan kārtība sabiedrībā tiktu absolūti garantēta. Tas nozīmē, ka politika šinī gadījumā nevar būt par iemeslu, lai izraisītos absolūti kārtības traucējumi, gan labā, gan sliktā nozīmē. Sliktu piemēru pietiekami.
Runājot ar iekšlietu ministru, es viņu informēju arī par to, ka acīmredzot situācija, kāda tā ir Latvijā, prasa zināmu pārmantojamību iekšlietu sistēmā. Šo pārmantojamību es saprotu tā, ka tur vajadzētu strādāt cilvēkam, kam bijusi sevišķi liela autoritāte iekšlietu sistēmā Latvijā, kam ir liela pieredze, kuru pazīst gan Rīgas milicija, gan iekšlietu darbinieki laukos. Katrā ziņā mums ir jāpanāk, lai visa sabiedrība, neskatoties, kādus politiskus uzskatus tā pārstāv, reaģējot vai izsakot viedokli par iekšlietām, ir pārliecināta, ka šīs politiskās izmaiņas un politiskās “cīņas” nepārsviedīsies uz sabiedrisko kārtību kopumā. Lūk, pie šāda viedokļa mēs ar iekšlietu ministru nonācām. Es izteicu arī savus priekšlikumus par kandidatūrām, esmu saskaņojis šo kandidatūru arī ar Viktoru Skudru, paliekot pie domām, ka viņa darbs Tieslietu ministrijā būtu visproduktīvākais. Bet par to runāsim rīt. Nevar būt tāda situācija, ka iekšlietu ministrs ir vietas izpildītājs, Iekšlietu ministrijā ir jābūt ministram, kurš ir pilntiesīgs valdības loceklis, kurš piedalās valdības sēdēs un no kura valdības locekļi ar pilnām tiesībām var prasīt atskaiti gan par kārtību, gan par ziņojumiem, kas, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas specifiku, arī aiziet ārpus republikas.
Tāpēc, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm, es gribētu izvirzīt jūsu apspriešanai iekšlietu ministra kandidatūru – Iekšlietu ministrijas kolēģijas locekli milicijas pulkvedi, kurš kopš 1957.gada strādā iekšlietu sistēmā, tas ir izziņā redzams, bet beidzamā laikā strādā valsts īpašuma aizsardzības un spekulācijas apkarošanas sektorā, kas ir īpaši būtisks patlaban. Jūs zināt, kāda ir situācija Čiekurkalnā un Rumbulā. Ņemot vērā šo atvērtības nepieciešamību iekšlietu sistēmā, lai sagatavotu to pārejai uz tautas policiju, jo runa ir arī par municipālās policijas veidošanu, es gribētu izvirzīt jūsu apspriešanai iekšlietu ministra postenim Aloizu Vazni Vladislava dēlu. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo kandidatūru. Lūgšu arī Važņa kungu uzstāties jūsu priekšā. Ļoti nopietni apspriežot šo kandidatūru, mazāk ieiesim politiskās spriedzēs, bet mēģināsim noskaidrot, cik lielā mērā kandidāts būs spējīgs sabiedriskajā kārtībā un iekšlietās stabilizēt situāciju un konsolidēt Latvijas iedzīvotājus.

Priekšsēdētājs: Jūs varat 15 minūtes izklāstīt savas darbības pamattēzes, kandidējot uz šo amatu. Pēc tam deputāti uzdos jautājumus.

A.Vaznis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ļoti labi apzinos, ka iekšlietu ministra amats, kuram jūs apspriedīsiet manu kandidatūru, šajā politiski un ekonomiski ārkārtīgi sarežģītajā laikā, ir sevišķi grūts un sevišķi atbildīgs. Neraugoties uz to, ka 1989.gadā noziedzības līmenis republikā ir sasniedzis savu apogeju, šī gada piecos mēnešos reģistrēto noziegumu skaits atkal ir pieaudzis par 20 procentiem. Gads vēl nav pusē, bet jau reģistrēts gandrīz 13 000 noziegumu, tajā skaitā 71 slepkavība, 157 smagi miesas bojājumi, 145 bruņotas laupīšanas, 600 atklātas zādzības, 7,5 tūkstoši zādzību un virkne citu noziegumu. Noziegumu atklāšanas procents tajā pašā laikā republikā nedaudz pārsniedz 46 procentus, bet Rīgā – 30 procentus. Pa kriminālmeklēšanas līniju reģistrēto noziegumu atklāšanas procents ir vēl zemāks: republikā – 37, Rīgā – 23 procenti. Izmantojot nepilnības PSRS likumā par kooperāciju, kurš pie mums ir spēkā, ievērojami aktivizējusies ēnu ekonomika, korupcija un organizētā noziedzība. Pieaug satiksmes negadījumu rezultātā bojāgājušo un sakropļoto skaits. Neiepriecina arī ugunsdrošības stāvoklis republikā. Kaut gan visu līniju iekšlietu darbinieku slodze uz vienu štata vienību ir nenormāli liela, skaitliskais darbinieku nekomplekts jau tuvojas 1000, tas ir, pāri par 990 cilvēkiem. Patlaban sistēmā trūkst vairāk nekā 80 izmeklētāju, vairāk nekā 40 kriminālmeklēšanas darbinieku, 40 iecirkņu inspektoru utt. Šo sarakstu varētu turpināt. Ne visi darbinieki atbilst ieņemamajam amatam un tām profesionālajām un morālajām prasībām, kādas pamatos ir izvirzāmas iekšlietu iestāžu darbiniekiem. Ļoti zems ir to darbinieku īpatsvars, it sevišķi Rīgā, kuri pārvalda valsts valodu. Nopietnas bažas rada personālā sastāva šķelšanās politizācijas rezultātā. Maigi izsakoties, ir tālu līdz priekšzīmīgai kārtībai arī soda izciešanas vietās.
Es minēju tikai dažus piemērus no tās drūmās kriminogēnās situācijas, kādā atrodas republika. Tādos apstākļos, kā jūs paši saprotat, tīkot pēc iekšlietu ministra portfeļa var tikai cilvēks, kuram nav priekšstata par šo sistēmu, vai arī avantūrists. Es neesmu no tiem karavīriem, kuri sapņo par ģenerāļa uzplečiem, un nekad neesmu tiecies pēc augstiem amatiem. Es lieliski saprotu, ka šodien iekšlietu ministra amats ir pieskaitāms pie sevišķi neveselīgiem amatiem. Taču, ja šajā grūtajā, bet vēsturiskajā brīdī es varu dot arī savu artavu neatkarīgās Latvijas uzplaukumam, es uzskatu par savu pienākumu, ja jūs to izlemsiet, uzņemties šo grūto, bet godpilno nastu. 33 darba gados iekšlietu sistēmā es esmu izgājis visas stadijas, sākot no Rīgas operdiviziona miliča amata līdz ministrijas kolēģijas loceklim. Jūsu uzticības gadījumā es izmantošu šajos gados gūto pieredzi un pielikšu visus spēkus, lai sekmīgi risinātu galvenos uzdevumus, kādi patlaban izvirzās iekšlietu iestādēm. Par tādiem es uzskatu: nodrošināt sabiedrisko kārtību un sabiedrisko drošību republikā, nodrošināt sekmīgu cīņu pret noziedzību, arī pret organizēto noziedzību, nodrošināt republikas iedzīvotāju un tās viesu personīgo un mantisko drošību, gādāt par satiksmes drošību uz republikas ceļiem un ielām, nodrošināt efektīvu ugunsnelaimju profilaksi un dzēšanu, nodrošināt brīvības atņemšanas un labošanas darbu soda izpildi atbilstoši cilvēciskām prasībām un likumiem. Līdztekus šiem uzdevumiem, šiem uzdevumu blokiem, kas vienmēr ir bijuši raksturīgi iekšlietu iestādēm, es uzskatu, ka šodien izvirzās arī uzdevums savlaicīgi profilaktēt un nepieļaut nekādu paralēlu varas struktūru veidošanos republikā, nodrošināt normālus darba apstākļus likumīgi tautas ievēlētajai Augstākajai padomei un likumīgi izveidotajai valdībai.
Lai sekmīgi varētu veikt šos uzdevumus, manuprāt, vispirms jāatrisina ir šādas lielas un neatliekamas problēmas: steidzīgi ir jānokomplektē 1000 vakantās štata vienības, pirmām kārtām milicijā, un, ņemot vērā diemžēl ne sevišķi augsto iekšlietu iestāžu ekspertīžu darbinieku materiālo un sociālo nodrošinājumu, tas ir sevišķi grūts uzdevums. Mums vieniem pašiem tas nebūs pa spēkam, šeit ir jācer uz visu deputātu, sabiedrisko kustību un Juristu biedrības atbalstu, uz tautas labāko pārstāvju iesaukumu milicijā un citās iekšlietu iestādēs. Ir jāizskaidro un jārada drošības sajūta visiem tiem profesionāli atbilstošajiem darbiniekiem, kuri nepārvalda valsts valodu, apakšvienības jānodrošina ar nepieciešamo tulku skaitu, kā arī jāizstrādā un jārealizē reāla ietekmīga programma valodas intensīvai apgūšanai tuvāko gadu laikā. Ja pusgada laikā var sagatavot Āfrikas studentus augstākās izglītības apgūšanai Civilās aviācijas institūtā, tad kāpēc gan mēs divu gadu laikā nevarētu iemācīt valsts valodu tiem, kuri to neprot. Jāpārskata un jāpilnveido iekšlietu iestāžu sistēmas struktūra atbilstoši laikmetam. Tagad nav laika apstāties pie šiem jautājumiem, varu pateikt tikai, ka darba grupa ministra pirmā vietnieka ģenerāļa Indrikova vadībā ir jau izstrādājusi iekšlietu sistēmas koncepcijas projekta pirmo variantu, kuru visdrīzākajā laikā pēc apspriešanas apakšvienību kolektīvos un kolēģijā, izdarot attiecīgos labojumus un papildinājumus saskaņā ar apspriešanas gaitā izteiktajiem priekšlikumiem, mēs varēsim iesniegt valdībai, Koncepcijas akceptēšanas gadījumā tiks izstrādāti attiecīgi likumprojekti, un pēc visas tautas apspriešanas varēs realizēt pārkārtojumus. Šis darbs ir jāveic sevišķi steidzīgi, lai radītu stabilāku sajūtu visiem darbiniekiem un pārliecību par perspektīvām.
Jādara viss iespējamais, lai uzlabotu iekšlietu darbinieku un pirmām kārtām milicijas darbinieku darba apstākļus un materiāli tehnisko nodrošinājumu atbilstoši šīsdienas situācijai un organizētās noziedzības materiāli tehniskajam nodrošinājumam. Es šeit domāju transportu, degvielu, kompjūterus, kriminālistikas videotehniku un fototehniku, fonotehniku, sakarus utt., u.tml. Es saprotu, ka mūsu līdz nabadzībai novestajā situācijā tas ir sarežģīts uzdevums, taču tas ir atrisināms, un atrisinājums atmaksāsies ar uzviju. Ir jārada normāli radoša darba apstākļi izmeklētāju korpusam, lai paceltu tos līdz tehniski noformēta un pilnvērtīga izmeklētāja līmenim. Jau ilgi pirms revolūcijas cariskajā Krievijā katram izmeklētājam bija skrīveris un zirgs ar iejūgu un kučieri. Uzkraujot izmeklētājam tehnisko darbu, kas neprasa augstu juridisku kvalifikāciju, nenodrošinot viņu ar nepieciešamo tehniku un transportu, mēs pārāk neracionāli izmantojam augsti kvalificētus juristu kadrus, un rezultātā iznāk, ka lēts darbs mums dārgi maksā. Svarīgs uzdevums ir konsolidēt iekšlietu iestāžu personālsastāvu, nepieļaut tā šķelšanos, vadoties pēc simpātijām tai vai citai politiskajai partijai, tai vai citai tautas kustībai. Ir jānoved līdz visu darbinieku apziņai un saprašanai, ka iekšlietu iestāžu darbinieku vienīgais Dievs ir republikas teritorijā spēkā esošais likums, ka vienīgais saimnieks un noteicējs ir likumīgā valdība, ka jānodrošina visu republikā spēkā esošo likumu izpilde pēc labākās sirdsapziņas neatkarīgi no tā, vai tie mums patīk, vai nepatīk. Milicijai ir jāpilda, nevis jāizvērtē likumdošanas un izpildvaras izdotie rīkojumi. Ir jābūt tautas valdībai un valdības milicijai. Tikai tad ir iespējams nodrošināt sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī sekmīgi cīnīties pret noziedzību. Kam tas ir pieņemams, tam jāatrota rokas un jāstrādā, kam tas nav pieņemams, tam ir godprātīgi jāatsveicinās.
Es nepavisam nedomāju, ka esmu aptvēris visus būtiskos jautājumus un atspoguļojis visas tās problēmas, ko šodien dzīve ir izvirzījusi iekšlietu sistēmai, taču, diemžēl, mans laiks, kā cienījamais priekšsēdētājs teica, ir ierobežots, jo jūsu laiks ir dārgs. Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Varam pāriet pie jautājumiem? Deputāts Lagzdiņš. Lūdzu. Es atvainojos, pirms mūsu debatēm un jautājumiem īss komisijas ziņojums.

T.Jundzis: Kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs varu jums ziņot, ka komisija savā sēdē atbalstīja Aloiza Važņa kandidatūru republikas iekšlietu ministra amatam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Man jautājums kā advokātam. Kā jūs domājat normalizēt situāciju iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā? Pie manis kā pie advokāta ļoti bieži ir griezušies aizstāvamie, kuri līdz tiesas sēdei, atrodoties izmeklēšanas izolatorā, tiek dažādā veidā pazemoti. Kā jūs domājat uzlabot situāciju?

A.Vaznis: Man līdz šim tieši nav iznācis saskarties ar šo jautājumu. Bet es par to esmu dzirdējis un pēdējā laikā lasījis arī republikas presē. Es domāju, ka jautājums ir ļoti būtisks un ļoti nopietns, it sevišķi tāpēc, ka klīst runas, ka mūsu Latvijas ieslodzījuma vietas ir nepatīkamākas nekā citur Padomju Savienībā. Es domāju, ka jānodibina kvalificētu darbinieku komisija un speciāli šis jautājums ir jāizpēta, pēc tam jāapspriež kolēģijā, un tad var domāt, ko darīt tālāk.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Cienījamo pretendent, jūs savā runā teicāt, ka republikā, gan centrā, gan provincē, pieaug noziedzība. Tāpēc, protams, dzimst dažādas idejas par pašaizsardzības un kārtības sargu dibināšanu ar dažādiem nosaukumiem. Sakiet, lūdzu, kādus no šiem pašaizsardzības veidojumiem jūs atbalstāt – vai vairākus, vai vienu? Kādu jūs mehānismu redzat, lai ātrāk no apspriešanas stadijas šī sistēma varētu realizēties dzīvē?

A.Vaznis: Nodrošināt priekšzīmīgu sabiedrisko kārtību milicijai tikai ar saviem spēkiem būs grūti un pat neiespējami, tāpēc mēs esam principā par jebkādu sabiedrisku atbalstu un jebkādiem sabiedriskiem formējumiem, kuri ir stingrā valdības kontrolē. Un tajā pašā laikā esmu kategoriski pret jebkādiem paralēliem varas formējumiem, kas būtu ārpus valdības uzraudzības un kontroles.

E.Kide: Un ko jūs paredzat darīt, lai šis mehānisms ātrāk realizētos uz vietām, jo stāvoklis rajonos arī izraisa bažas?

A.Vaznis: Jāpārskata jautājums par kārtības sargiem. Cik es zinu, šis jautājums pašreiz tiek lemts Ministru padomē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamo pretendent! Man trīs nelieli jautājumi. Sakiet, lūdzu, jūsu programmā es burtiski neko nedzirdēju par likumpārkāpumu profilaksi jaunatnes vidū. Ko jūs darīsiet šajā jomā, kad būsiet ministrs?/

A.Vaznis: */Jā, šis jautājums, bez šaubām, ir ļoti svarīgs un primārs, vēl jo vairāk tāpēc, ka jebkura nepilngadīgo noziedzība agri vai vēlu pārtop par pieaugušo noziedzību, tieši nepilngadīgo noziedzība – tā ir prognoze un mūsu nākotne, tādēļ šī problēma prasa īpašu uzmanību. Izstrādātās koncepcijas pirmajā projektā šim jautājumam veltīta vesela nodaļa. Tur paredzēti arī daži strukturāli pārkārtojumi, virkne citu pasākumu. Izklāstīt to visu – tas nozīmē ilgi aizkavēt auditoriju, tur daudz jautājumu, ļoti liels jautājumu komplekss./

V.Kostins: */Labi, paldies par šo atbildi. Otrais jautājums. Jūs zināt, ka maijā bija tiesībsargājošo orgānu aicinājums, jūs to acīmredzot lasījāt un zināt. Kāds ir jūsu šī tiesībsargājošo orgānu aicinājuma vērtējums, kas tika pieņemts politiskās izglītības namā?/

A.Vaznis: */Kaut kādu iemeslu dēļ es uz šo sapulci nebiju aicināts, tāpat kā daudz manu biedru. Uz šo sapulci, redzams, aicināja pēc saraksta. Pēc tam es šo aicinājumu lasīju un vērtēju to negatīvi. Es uzskatu, ka milicijai vai nu jāpakļaujas valdībai, vai jādemisionē. Izvēlēties jautājumus, kuros pakļauties un kuros ne – tā ir vistīrākā anarhija./

V.Kostins: */Un trešais jautājums. Vai jūsu ministrija un jūs personīgi pakļausities PSRS likumam par vispārējo karaklausību? Pat likums, ko mēs maijā pieņēmām, nosaka, ka Latvijas PSR teritorijā šis likums ir saistošs pilsoņiem, kas vēlas dienēt PSRS bruņotajos spēkos, šajā likumā ir speciāls pants, kas attiecas uz iekšlietu orgāniem./

A.Vaznis: */Es uzskatu, ka milicijai jāpilda visi tie likumi, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā, bet, kādi likumi republikas teritorijā darbojas, tā nav mana, bet jūsu prerogatīva./

V.Kostins: */Labi. Paldies!/

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele.

J.Endele: Man būtībā ir jautājuma turpinājums, ko mans kolēģis uzdeva. Tā kā es konkrēti zinu, ka Cēsu rajonā sākusies rekrūšu vākšana. Ja jūs ievēlēs, kāda būs jūsu pozīcija šinī jautājumā? Vai jūs atbalstīsiet šo rekrūšu vākšanu vai ne?

A.Vaznis: Ja valdība mani ar jūsu, tā sakot, līdzdalību iecēlusi par ministru, es izpildīšu šīs valdības rīkojumus un Augstākās padomes lēmumus un rīkojumus.

Priekšsēdētājs: Deputāts Viktors Alksnis grib runāt debatēs, bet jautājumu uzdod Sergejs Dīmanis.

S.Dīmanis: */Ja es nekļūdos, 1983.gadā jūs atlaida no republikas kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka amata un pārcēla uz diezgan zemu amatu – par rajona milicijas daļas priekšnieku. Ja kļūdos – pasakiet to, ja ne – kāds bija iemesls?/

A.Vaznis: Jūs nekļūdāties, tikai tas nebija 1983., bet 1984.gadā. 15 gadus es nostrādāju par republikas kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku, bet, kad no Valsts drošības komitejas uz PSRS Iekšlietu ministriju pārcēla un tur sāka valdīt Fedorčuks, es tiku pārcelts par Rīgas rajona iekšlietu daļas priekšnieku, kur nostrādāju 4,5 gadus. Kad no amata aizgāja Fedorčuks, kad valsts iekšlietu ministrs kļuva Vlasovs, mani atkal atgrieza ministrijā, pārvaldes priekšnieka amatā, no jauna iecēla par kolēģijas locekli./

Priekšsēdētājs: Deputāts Šapovālovs. Pirmais mikrofons. Lūdzu. Deputāts Zaļetajevs arī debatēs?

S.Zaļetajevs: */Es šo jautājumu uzdevu komisijā, bet gribu, lai atbilde uz to izskanētu šeit, šinī zālē, un to dzirdētu arī republikas iedzīvotāji. Jūsu attieksme pret solījumu, kuru jūs devāt, solījumu, kurā teikts, ka jūs apņematies aizsargāt PSRS Konstitūciju?/

A.Vaznis: */Es, tiesa, pašlaik vārds vārdā neatceros solījuma tekstu, bet es arī tagad apsolu sargāt tos likumus, kas darbojas Latvijas teritorijā. Starp citu, kad es devu solījumu, bija cita konstitūcija, arī šī konstitūcija pēc mana solījuma vairākas reizes tika labota, tā ka jautājums ir tāds: vai man jāsargā tā konstitūcija, kuras laikā es devu solījumu, vai tā, par kuru es solījumu neesmu devis?/

S.Zaļetajevs: */Atvainojiet, tad man būs otrais jautājums, kas izriet no iepriekšējā. Vai tas nozīmē, ka katra izmaiņa konstitūcijā atbrīvo jūs no solījuma, kuru esat devis?/

A.Vaznis: */Es uzskatu, ka esmu jau atbildējis. Ja runa ir par to konstitūciju, kuras laikā devu solījumu, tad tā vairs nav spēkā, ja es to sargātu, es jau sen būtu atvaļināts./

Priekšsēdētājs: Deputāts Celmiņš.

J.Celmiņš: Mūsu parlaments 15.maijā izdarīja konstitucionālus labojumus un papildināja likumu par alternatīvo dienestu. Šajā likumā ir paredzēts, ka jaunieši alternatīvā dienesta pienākumus var izpildīt arī Iekšlietu ministrijas un kārtības sargāšanas orgānos, bet šeit izveidojās zināma pretruna, jo jūs praktizējat izmantot jauniešus, kuri ir jau beiguši dienestu armijā. Kā jūs domājat izmantot šo jauniešu palīdzību, kuri pieteiksies alternatīvo dienestu pildīt Iekšlietu ministrijā, ņemot vērā to, ka jums pašreiz trūkst tik daudz darbinieku?

A.Vaznis: Šis jautājums ir diezgan sarežģīts. Piemēram, tie jaunieši, kuri izvēlas alternatīvo dienestu savu pacifistisko uzskatu dēļ, atklāti runājot, mums ne sevišķi der. Šeit ir cits jautājums: ja būs tāds valdības lēmums, ka mēs paši varēsim izvēlēties no tiem jauniešiem, kuriem ir pienācis dienēšanas laiks, iekšlietu iestādēm darbiniekus, mēs būsim ļoti priecīgi. Tas būtu ārkārtīgi liels atbalsts un lielā mērā varētu sekmēt kadru problēmas risināšanu, kas mums ir jādara vispirmām kārtām.

J.Celmiņš: Tādā gadījumā es varu papildināt, ka tieši tāpēc mēs arī palabojām šo likumu, lai jaunieši brīvi varētu izvēlēties neatkarīgi no viņu uzskatiem vai nu dienestu PSRS bruņotajos spēkos, vai alternatīvajā dienestā. Tātad jums tāda iespēja ir?

A.Vaznis: Mēs labprāt ņemsim šos jauniešus, kuru fiziskās un morālās sagatavotības pakāpe atbildīs tām prasībām, kas ir mūsu iestādē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamo ministra pretendent! Es turpināšu mana kolēģa iesākto domu. Es esmu Alternatīvā dienesta komisijas priekšsēdētājs. Šajā likumā, ko mēs pieņēmām, ir tāds formulējums, ka drīkst izvēlēties dienestam milicijā nule nokomplektētos kadrus, par kuriem jūs teicāt, ka trūkst. Taču līdz šim Iekšlietu ministrija ir atbildējusi, ka šos zēnus nevar pieņemt, jo viņi nav dienējuši armijā. Līdz ar to rodas pretruna. Mēs nokomplektējām Jelgavas nodaļu Augstākajai milicijas skolai, kur rudenī būs jāliek eksāmeni. Kara komisariāts atteica viņiem tādu iespēju un grib visus iesaukt. Tas ir otrs jautājums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vienu mirkli.

A.Vaznis: Pretrunas, protams, ir, un tās vēl zināmu laiku būs. Šīs pretrunas rada tas apstāklis, ka Iekšlietu ministrija šodien ir Savienības republikas ministrija. Ja mums būs republikas Iekšlietu ministrija, tad daudzi jautājumi atkritīs. Kad es sāku strādāt šajā sistēmā, tad nebija Padomju Savienības Iekšlietu ministrija, bija tikai atsevišķu republiku ministrijas un tad šādas problēmas un domstarpības neradās. Tagad šīs domstarpības rodas un arī turpmāk radīsies tāpēc, ka divas pakļautības šos jautājumus sarežģī. Kopīgiem spēkiem ir jāmeklē varianti, kā tos risināt.

Priekšsēdētājs: Es tomēr gribētu paļauties uz deputāta godaprātu. Ja mēs esam nolēmuši, ka uzdodam vienu jautājumu, vai tad tiešām nemitīgi jāatgādina – uzdodiet vienu jautājumu. Viens deputāts uzdeva divus jautājumus, bet visi uzreiz sāka uzdot divus trīs jautājumus. Tāpēc es saņemu aizrādījumus. Man tad ir jāliek uz balsošanu, ka mūsu lēmums ir jāanulē. Un tad jāļauj jautāt, cik grib. Varbūt tomēr jūs uzdosiet vienu jautājumu?

I.Geidāns: Pirmā jautājuma trešā daļa. Jūsu attieksme pret deputātu padomes vai, kā mēs saucam, municipālo policiju. Mēs jau Jelgavā esam sākuši to veidot.

A.Vaznis: Mana attieksme pret municipālo policiju ir pozitīva, protams, sadalot attiecīgi funkcijas starp valsts un municipālo.

Priekšsēdētājs: Deputāts Caune.

I.Caune: Cienījamo pretendent! Ja jūs tiksiet ievēlēts par ministru, kā jūs domājat atrisināt jautājumu ar tiem noziedzniekiem, kuri Rumbulā un citās vietās spekulē ar paaugstināta pieprasījuma precēm? Veikalā it kā tās nevar dabūt, bet viņiem ir viss.

A.Vaznis: Jautājums par spekulāciju ir ļoti sarežģīts. Pašreiz iekšlietu iestādes, ja tā godīgi jāsaka, cīnās nevis ar spekulāciju, bet ar spekulantiem. Šeit ir neliela nianse. Pret spekulāciju jācīnās ar ekonomiskajām metodēm, un, kamēr būs deficīts, tikmēr būs spekulācija. Mēs varam izdzenāt Rumbulu, mēs varam izdzenāt Čiekurkalnu, mēs varam izdzenāt visu, bet, kamēr būs deficīts, tikmēr būs spekulācija neatkarīgi no tā, kādus sodus mēs piemērosim. Tas ir kompleksi risināms jautājums. Protams, mēs ar spekulantiem turpināsim cīnīties. Šogad piecos mēnešos esam aktivizējuši darbu un saukuši pie kriminālatbildības par 75 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Mēs vēl varētu šo procentu palielināt, bet tas problēmu pilnīgi neatrisinās. Šim jautājumam jāpieiet kompleksi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Man bija jautājums par alternatīvo dienestu, bet jūs par to jau runājāt. Tāpēc es jautāšu, kā jūs vērtējat maija notikumus pie Augstākās padomes tīri no profesionālā viedokļa?

A.Vaznis: Godīgi runājot, tas neietilpst manā kompetencē. Es šeit klāt nebiju un varu spriest pēc tā, ko redzēju pa televizoru, ko lasīju presē. Es uzskatu, ka varēja nepielaist tik tuvu un nodrošināt deputātu darbu no kaut kāda attāluma, tālāk no Augstākās padomes ēkas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Mihailovs.

Mihailovs (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu. – Red.): */Ja atļausiet, divi jautājumi. Pirmais jautājums. Jūs savā runā vairākas reizes nosaucāt vārdu “tauta”, teicāt arī to, ka milicijā jākalpo labākajiem tautas pārstāvjiem. Varbūt jūs varētu atšifrēt, kādiem kritērijiem jāatbilst šiem cilvēkiem, kas tas ir – labākie pārstāvji?
Un otrais jautājums, kas attiecas tieši uz jūsu darbību nākotnē. Ar dažiem skaitļiem jūs mums zīmējāt drūmas statistikas ainu, stāstījāt par milicijas slikto materiāli tehnisko apgādi, par smagiem darba apstākļiem, bet nenosaucāt prioritāros virzienus, kādos jūs gatavojaties uzlabot milicijas darbu. Nosauciet, ja varat!/

A.Vaznis: */Pirmais jautājums par to, kam jāstrādā milicijā. Es domāju, ka tas ir elementāri, milicijā jāstrādā cilvēkam, kam ir atbilstoši fiziskie dotumi, atbilstoši psihiskie parametri un atbilstoša morāle. Citu kritēriju, es domāju, nedrīkst būt. Bet tas, ko jūs sakāt par to problēmu atrisināšanas ceļiem, kas jāiet iekšlietu orgāniem, dažos vārdos tika uzskaitīts. Es tagad varētu izklāstīt visu koncepciju, taču tas, iespējams, aizņemtu stundas pusotras, tāpēc ka dažos vārdos tas nav izsakāms, jo ir pārāk liels jautājumu komplekss. Ja ir zināma interese, esmu vienmēr jūsu rīcībā, varu nākt un ļoti sīki izklāstīt visus šos jautājumus./

V.Zatuliviters: */Man jums jautājums sakarā ar vienu jūsu teicienu, kas tēzes veidā izskanēja jūsu runā par noziedzību ēnu ekonomikas jomā. Esiet tik labs, sakiet, lūdzu, vai jums ir strikti izstrādāta programma cīņai ar noziedzību ēnu ekonomikas jomā? Ja ir, tad esiet tik labs, iezīmējiet to pamatpunktos, neiedziļinoties, nosauciet, lūdzu./

A.Vaznis: */ Tādas striktas programmas nav, par nožēlošanu./

S.Beskrovnovs: */Cienījamo pretendent! Pēc ieņemamā amata un dienesta pienākumiem jūs stāvat īpašuma sardzē un cīnāties pret spekulāciju. Nav noslēpums, ka pēdējā laikā tā ir plaši izplatījusies. Atbildot uz cienījamā kolēģa līdzīgu jautājumu, es uzskatu, ka jūs neatbildējāt pēc būtības, jūs visu uzvēlāt deficītam. Jā, deficīts rada procesu, ko sauc par spekulāciju, bet varas orgāni spekulantu izliek ārpus sabiedrības. Sakiet man, lūdzu, kādu varas pilnvaru jums nav pieticis, lai ar spekulantiem cīnītos efektīvi? Vai ministra postenī jums šo pilnvaru pietiks?/

A.Vaznis: */Ja gribat, varu jums paskaidrot ar skaitļiem. Mēs šogad pastiprinājām cīņu ar spekulāciju, pie kriminālatbildības saucām par 75,5 procentiem spekulantu vairāk nekā agrāk, taču problēma droši vien nav šeit. Var saukt pie kriminālatbildības par 300 un 500 procentiem vairāk, taču tā problēmu neatrisināsim. Kas mums šodien traucē? Tiešām – cīnīties ar spekulāciju ir grūti, jo pašreizējais likums cīņai ar spekulāciju nedod iespēju saukt pie atbildības teorētiski labi sagatavotu, juridiski apbruņotu spekulantu. Mums jāpierāda, kur pirkts, par kādu cenu pirkts, kam pārdots un par kādu cenu pārdots. Ja mēs aizturam cilvēku un dokumentos fiksējam, ka viņš pudeli degvīna pārdevis par 25 rubļiem, mēnesī pārdevis 40 vai 50 pudeles, tad mēs viņu nevaram saukt pie kriminālatbildības par spekulāciju, jo mums jāpierāda, kur un par kādu cenu viņš šo degvīnu pircis. Tas, kā jūs saprotat, ir ļoti sarežģīti, mūsu darbinieks nav Dievs, kas spēj visu, tādēļ tie rezultāti, kas mums ir, ne sevišķi iepriecina./

S.Beskrovnovs: */Tas nozīmē, ka jāmaina kriminālā likumdošana?/

A.Vaznis: */Jā, jāmaina likumdošana, mēs savus priekšlikumus jau esam iesnieguši attiecīgās instancēs./

Priekšsēdētājs: Deputāts Aleksejevs, otrais mikrofons. Pēc tam deputāts Jagupecs un jautājumu laiks izbeidzas.

A.Aleksejevs: */PSRS Ministru padome savā šāgada 26.maija lēmumā uzdeva Iekšlietu ministrijai nodrošināt PSKP CK īpašuma apsargāšanu Latvijas PSR teritorijā, neatļaut to izmantot citām iestādēm un organizācijām. Pirmām kārtām tas attiecas uz PSKP CK izdevniecību Latvijā. Vai jūs uzskatāt par savu pienākumu izpildīt šo lēmumu?/

A.Vaznis: */Iekšlietu orgānu funkcijās ir sargāt īpašumu neatkarīgi no tā, kam tas pieder, tas tiek īstenots atbilstoši ministrijas pārvaldes sistēmas līgumiem. Ja tāds līgums ir noslēgts, tad atbilstoši tam, bez šaubām, šīs funkcijas tiks īstenotas./

J.Jagupecs: */Aloiz Vladislavovič, man jums tāds jautājums, uz kuru gribu saņemt tiešu atbildi. Latvijas PSR likums par Ministru padomi nosaka, ka Iekšlietu ministrija ir Savienības – republikāniska. Vai jūs pildīsit PSRS iekšlietu ministra biedra Bakatina pavēles un rīkojumus?/

A.Vaznis: */Varu jums tieši atbildēt. Es pildīšu PSRS iekšlietu ministra biedra Bakatina pavēles, ja tās nebūs pretrunā ar likumiem, kas darbojas republikas teritorijā./

J.Jagupecs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārejam pie debatēm. Debatēs ir pieteikušies un sekretariāts ir fiksējis sekojošu sarakstu: Šapovālovs, Viktors Alksnis, Endziņš, Kostins, Kristovskis, Dīmanis, Jundzis, Zaļetajevs, Krastiņš. Katram piecas minūtes, pavisam debatējam 45 minūtes. Vai jūs akceptējat šo sarakstu un laiku? Tātad sākam debates. Pirms tam es sarakstu nodošu atpakaļ sekretariātam, lai var strādāt pie saraksta.

J.Dinevičs: Sakiet, lūdzu, ka šajās debatēs ir ievērots mūsu nolikuma punkts par proporcionālu uzstāšanos no frakcijām?

Priekšsēdētājs: Jums sekretariāta vadītājs atbildēs.

J.Dinevičs: Labi.

Priekšsēdētājs: Lai nezaudētu debatēm paredzēto laiku, sekretariāts nokārtos šo jautājumu, jo tas ir viņa ziņā. Bet es dodu vārdu deputātam Šapovalovam.

P.Šapovālovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu lūgt jūs vēlreiz labi apdomāt, pirms iecelt par iekšlietu ministru godājamo Važņa kungu. Lieta tā, ka tas ir ne tik daudz profesionāls, cik politisks jautājums. Lieta tā, ka jūs lieliski zināt, no šīs tribīnes es jūs iepazīstināju ar Rīgas milicijas darbinieku rezolūciju, ko atbalstīja transporta milicijas līdzstrādnieki, daudzu Latvijas PSR rajonu un pilsētu miliciju darbinieki, par to, ka viņi, kā iepriekš, turēs solījumu, ko ir devuši. Solījumā, starp citu, rakstīts, ka viņu pienākums ir pildīt PSRS Konstitūciju. Tāpēc visi jautājumi, kas attiecas uz milicijas darbiniekiem, jārisina, saskaņojot ar Maskavu un tieši ar ministru Bakatinu. Starp citu, savā runā pretendents atzina, ka arī viņš uzskata republikas Iekšlietu ministriju kā Savienības – republikānisku, arī to, ka visi jautājumi jāsaskaņo. Tāpat viņš atzina, ka pildīs Bakatina pavēles. Tādēļ es vēlreiz gribu jūsu uzmanību pievērst pašreizējā iekšlietu ministra Šteinbrika teiktajam, ka viņš izpilda Bakatina pavēli un šo posteni neatstās. Kur tas novedīs? Vēlreiz gribu tam pievērst deputātu uzmanību.
Deputātu kungi, godājamie deputāti vai biedri deputāti! Padomājiet par to vēlreiz! Ieceļot par iekšlietu ministru Vazni, būs sperts vēl viens solis politiskās situācijas saasināšanā. Saprotiet, kas par lietu – daļa milicijas darbinieku atbalstīs Šteinbriku, daļa – Vazni. Bet tie ir ļaudis, kuru rokās ir ieroči. Jūs atvainojiet, bet es arī baidos, ka tie var sākt šaut. Tas būtu solis uz pilsoņu karu. Es būtu priecīgs, ja kļūdītos. Taču vēl un vēlreiz aicinu jūs labi padomāt un izlemt jautājumu pirms iecelšanas. Būšu priecīgs, ja kļūdos. Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Šapovālovs izteica klajus draudus. Es lūdzu ētikas komisiju precīzi protokolā fiksēt izteikumus un iesniegt speciālai apspriešanai. Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs atkal esam atgriezušies pie jautājuma par iekšlietu ministra posteni. Nesen mēs šajā pašā zālē apspriedām iepriekšējo kandidatūru – Viktora Skudras kandidatūru, ko lika priekšā Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis. Toreiz opozīcijas pārstāvji izmantoja situāciju, ka visi deputāti nebija šeit klāt, un destruktīvi atstāja zāli. Tādējādi jautājumu mēs nevarējām izlemt. Es iestājos par Viktora Skudras kandidatūru un aicināju balsot par viņu. Šodien es aizstāvu Aloiza Važņa kandidatūru iekšlietu ministra postenim. Bet ne jau tāpēc, ka pēkšņi manas domas ir mainījušās. Šajā gadījumā es aizstāvu Ministru padomes priekšlikumu. Atklāti sakot, Važņa kandidatūra šim postenim jau bija arī tad izvirzīta, atbalstu Važņa kandidatūrai bija izteikusi republikas Juristu biedrība. Bet toreiz neieklausījās ne Juristu biedrībā, ne arī tajos viedokļos, kurus izteica paši Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki.
Šodien iepriekšējais runātājs, kurš pats ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks, draudēja ar ieročiem, draudēja ar to, ka Rīgā un daudzās citās vietās Iekšlietu ministrijas sastāvs daļēji pakļausies Šteinbrikam, daļēji – Vaznim, ja mēs viņu iecelsim. Arī es kā bijušais šīs sistēmas darbinieks pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kuri vēl šodien strādā, ar kuriem esmu kopā strādājis vai arī kuri ir mācījušies pie manis Universitātē, kārtojuši eksāmenus, vai arī ar kuriem esmu strādājis PSRS Minskas iekšlietu skolā, un nevar tik viennozīmīgi pateikt, ka šī sanāksme, kura tika organizēta Rīgā, ir viennozīmīgs Iekšlietu ministrijas personālā sastāva viedoklis. Tas ir organizēts viedoklis, būtībā destruktīvs viedoklis. Un opozīcijai, kura domā tikai par to, kā nepieļaut valdības izveidošanu, kā nepieļaut Augstākajai padomei iecelt iekšlietu ministru, uzskatot, ka līdz ar to mēs nepakļausimies PSRS Konstitūcijai, es gribētu atgādināt, ka valdības veidošana gan pēc republikas Konstitūcijas, gan pēc PSRS Konstitūcijas ir Augstākās padomes prerogatīva, nevis PSRS iekšlietu ministra vai kāda cita ministra prerogatīva, kur ir koprepublikāniskās ministrijas. Ja valdība ir demisionējusi, tad Augstākā padome veido jaunu valdību. Un šajā gadījumā nekāda iepriekšēja saskaņošana nav vajadzīga. Tas bija kādreiz, kad vispirms bija vajadzīgs Centrālās komitejas biroja akcepts, bet tad jau tikai šie deputāti pacēla rokas, formāli balsojot par jautājumu, kas jau bija izlemts. Tas nekur nav fiksēts, un tāda prasība, ko izvirza opozīcija, prasība, kuru izvirza Šteinbriks, – pakļauties tikai PSRS ministra rīkojumam par sava posteņa atstāšanu, – ir antikonstitucionāla un nelikumīga. Man liekas, ka juristam tas ir jāzina, un tas ir jāzina arī opozīcijas pārstāvjiem, kuri arvien vēl turpina šo argumentu izvirzīt.
Par to, kā opozīcija rīkojas, mēs šodien varējām pārliecināties divas reizes – kad notika Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgās komisijas un Likumdošanas komisijas kopīgā sēde, kurā mēs apspriedām iekšlietu ministra Aloiza Važņa kandidatūru. Opozīcijas pārstāvji atkal gribēja panākt to, lai Likumdošanas komisijai nebūtu kvoruma un nevarētu pieņemt lēmumu. Esmu pārliecināts, ka Alkšņa kungs nāks tribīnē un teiks, ka Likumdošanas komisija nav nobalsojusi. Jā, nevarēja balsot tāpēc, ka Alksnis, Marozļi, Žarkovs un Bekasovs atstāja sēdi. Līdz ar to mēs nebijām tiesīgi balsot, bet Konstitūcija neprasa, lai būtu divu pastāvīgo komisiju atzinums. Konstitūcijā paredzēts attiecīgās komisijas atzinums. Iekšlietu komisija ir tā komisija, kura ir tiesīga šo atzinumu dot, un šī komisija Važņa kandidatūru ir atbalstījusi. Kas attiecas uz pārējiem Likumdošanas komisijas locekļiem, viņi arī vienbalsīgi atbalstīja šo kandidatūru iekšlietu ministra amatam un aicina visus deputātus nepakļauties provokācijām, bet vienprātīgi nobalsot. Esmu pārliecināts, ka republikas Iekšlietu ministrijas darbinieki ieklausīsies nevis destruktīvajā nostājā, kuru šeit deklarēja deputāts Šapovālovs un kas izskanēja Rīgas garnizona organizētajā darbinieku mītiņā, bet savu darba kolēģu saprātīgajās balsīs, to balsīs, kuri šodien strādā un kuri, tāpat kā Šapovālovs, arī nēsā ieroci, tikai nekad nedomā to pavērst pret savu tautu, bet kuru ierocis tiek izmantots tikai nepieciešamības gadījumos, kad runa ir par bīstama bruņota noziedznieka aizturēšanu. Es aicinu visus balsot par Važņa kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Sekretarāts ir precizējis savu pozīciju. Es nosaukšu deputātus, kuriem debatēs tiks dots vārds. Tie ir: Kristovskis, Dīmanis, Jundzis, Andrejs Krastiņš.
Par izsaucieniem no zāles jums tiešām nedos vārdu. Pēc šiem deputātiem es jums nosaukšu visus deputātus, kuri ir pieteikušies debatēs, un mēs balsosim par debašu pārtraukšanu. Vārds deputātam Kristovskim.

Ģ.Kristovskis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums par iekšlietu ministru tiek bieži cilāts, tiekoties ar deputātiem un arī

vienkārši sarunās ar cilvēkiem uz ielas. Man kā Iekšlietu ministrijā nestrādājošam cilvēkam, noklausoties Važņa kunga atbildes uz uzdotajiem jautājumiem gan plenārsēdē, gan arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, ir radies priekšstats un ticība, ka šis cilvēks spēs profesionāli izpildīt šo amatu. Tieši tāpēc es arī aicinu balsot visus par šo kandidātu. Bet es gribētu izteikt divus vērā ņemamus argumentus, kāpēc mēs nevaram atstāt amatā iepriekšējo iekšlietu ministra vietas izpildītāju. Viens no šiem jautājumiem ir tas, ka pēc 15.maija notikumiem no šīs pašas tribīnes iepriekšējais iekšlietu ministrs izteica domu, ka viņam noteicošie būs nevis Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumi, bet gan tieši iekšlietu ministra lēmumi. Es šajā jautājumā saskatu krimināli sodāmu pantu. Otrs no šiem jautājumiem saistās ar iekšlietu sistēmas depolitizāciju. Manuprāt, arī iepriekšējais iekšlietu ministrs izteicās par šo jautājumu kā par ļoti būtisku un nepieciešamu. Bet Šteinbrika kunga atstāšana šajā amatā ir politisks, nevis profesionalitātes jautājums, ņemot vērā šī ministra karjeru pa Drošības komitejas kāpnēm un arī Maskavas ieinteresētību atstāt viņu šajā amatā. Es aicinu visus balsot par Važņa kunga kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Kolēģi, frakciju pastāvīgi apvaino, ka mēs esam destruktīvi, ka draudam. Bet mēs vienkārši šaubāmies, uztraucamies, un tas ir acīm redzami, jūs tikai to negribat redzēt. Sakiet, kā mēs šodien varam balsot par pretendentu, ja mēs tikai šodien no rīta uzzinājām, kāda ir valdības nostāja. Pat izziņa par Aloizu Vazni ir ātrumā sastādīta, tajā nav pat precīzi norādīti gadi, kad un kur viņš ir strādājis. Ja mēs runājam par minētās kandidatūras apspriešanu Maskavā, tad tādas nemaz nav bijis. Pats pretendents teica, ka Iekšlietu ministrija pagaidām vēl ir Savienības ministrija. Tas nozīmē, ka, bez šaubām, šo kandidatūru vajadzēja saskaņot ar Bakatinu, jo šeit darbojas vienota sistēma. Saruna ilga tikai pusstundu, nevis stundu, kā teica Godmaņa kungs. Par konkrētu kandidatūru runa vispār nebija, un tas tiešām visiem ir liels pārsteigums. Mani arī tagad uztrauc tas, ka mēs tā arī nesaņēmām normālu atbildi, kāpēc pretendents tika pazemināts amatā. Dzirdēju, ka bija kaut kāda priekšniecības maiņa Maskavā un līdz ar to arī te kaut kas ir mainījies, bet, ziniet, tas ir ļoti nopietni, vai ne: no Iekšlietu ministrijas Kriminālmeklēšanas pārvaldes priekšnieka kļūt par Rīgas rajona iekšlietu daļas priekšnieku. Es tomēr gribētu noskaidrot, kas tur īsti ir, jo runa ir par ļoti nopietnām lietām.
Tālāk, ja mēs runājam par kandidatūras saskaņošanu ar miliciju, ar plašām milicijas darbinieku masām, tad atkal nekas tāds nav bijis. Es saprotu, ka tas izraisa smīnu, bet mēs taču pateicām par to, ka milicija – tā tomēr ir milicija. Tas nav tirgus, kurā ir kaut kāds mietpilsoņu bars. Es domāju, ka šiem jautājumiem tiešām vajag pieiet nopietni. Mēs nevaram tagad balsot tāpēc, ka mums nav informācijas, un jūs atkal teiksiet, ka mēs esam destruktīvi. Es uzreiz varu pateikt, ka mēs nevaram balsot, iekams mēs šo jautājumu mierīgi neapspriežam frakcijā. Tāpēc es jau tagad lūdzu pirms balsošanas dot mums 20 minūtes, lai mēs varētu jautājumu savā starpā normāli apspriest. Ja jums viss ir skaidrs, tad mums vēl nav skaidrs. Situācija pēc tam var būt ļoti saspīlēta, un mēs negribam uzņemties atbildību. Jūs to darāt, jūs esat pieraduši uzņemties atbildību, nedomājot par sekām. Mēs vēl to neesam pieraduši darīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, es pacentīšos atbildēt uz trīs jautājumiem: kāpēc mēs nevaram atstāt iepriekšējo iekšlietu ministru, kāpēc mēs atteicāmies no Skudras kandidatūras un kāpēc mēs gribam tieši Aloizu Vazni.
Attiecībā uz pirmo jautājumu es gribu teikt: jo dienas, jo vairāk mēs pārliecināmies, ka iepriekšējais iekšlietu ministrs – vai, pareizāk, vietas izpildītājs, kas pašreiz ieņem šo krēslu, – minētajā amatā ilgāk nav atstājams. To pirmām kārtām parādīja 11.maija notikumi, kad Politiskās izglītības nama sanāksmē bija redzams, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki ir ļoti politizējušies, un vadība par šiem notikumiem arī nes vistiešāko atbildību. Mēs dzirdējām iekšlietu ministra vietas izpildītāju Bruno Šteinbriku paziņojam, ka viņš neatstās iekšlietu ministra posteni, ja nebūs norādījums no Maskavas. Tādējādi viņš acīmredzami pārkāpa gan Latvijas Republikas Konstitūciju, gan PSRS Konstitūciju, kurai viņš zvērējis un zvēr savu uzticību. Viņa darbības robežojas ar vairākiem Kriminālkodeksa pantiem. Un, visbeidzot, es domāju, ka arī jautājums par 15.maija notikumiem, kuriem pilnīgi nepamatoti ir piedota tāda nokrāsa, ka mūsu milicija darījusi visu, lai mūs aizsargātu. Jā, miliči, kuri – nezinu, kāpēc – te stāvēja, manuprāt, visneizdevīgākajā Vecrīgas vietā, visplašākajā laukumā; nav skaidrs, ko viņi tur īsti aizsargāja. Kad Doma laukumā sapulcējās vairāku tūkstošu cilvēku liels mītiņš, kāpēc tad šaurajās Vecrīgas ielās milicijas darbinieki nestājās viņiem pretī? Kāpēc viņi neizklīdināja cilvēkus, kuri rupji pārkāpa likumu? To milicija veiksmīgi izdarīja 1987.gadā pie Brīvības pieminekļa, kur bija 5 reizes vairāk sapulcējušos. Toreiz pusstundas laikā visas nekārtības bija likvidētas. 15.maijā, diemžēl, Iekšlietu ministrijas vadības neizdarības dēļ 2 stundas tika traucēts mūsu darbs.
Jautājums par alternatīvo dienestu. Jau tagad, kad mēs 15.maijā pieņēmām likumu, ka alternatīvais dienests ir pildāms arī Iekšlietu ministrijas sistēmā, mums jau ir zināms, ka iekšlietu ministra vietas izpildītājs Bruno Šteinbriks ir atteicies puišus šajā sistēmā pieņemt.
Kāpēc mēs atteicāmies no Viktora Skudras kandidatūras? Es domāju, ka tas ir kompromisa variants, un ticēsim valdībai, kuru mēs paši esam izveidojuši, un cerēsim, ka kompromisu novērtēs arī Maskavā un arī tie spēki, kuri 11.maijā pulcējās Politiskās izglītības namā. Ticēsim valdībai, kaut arī šī ticība ir visai sašķobīta. Es domāju, ka arī Viktors Skudra, paliekot tieslietu ministra amatā, tiešām varēs realizēt tos lielos uzdevumus, kurus mūsu deputātu komisija jau ir apspriedusi, proti, par Tieslietu ministrijas funkciju paplašināšanu un Iekšlietu ministrijas funkciju samazināšanu.
Un, visbeidzot, kāpēc mēs gribam Aloizu Vazni. Es tiešām gribu pievienoties vērtējumam, ka viņš ir profesionālis, kas no 1957.gada ieņem amatu, nav politizējies pats un ir arī gatavs, kā mēs no viņa dzirdējām komisijā, depolitizēt arī sistēmu. Manuprāt, mēs nevaram neņemt vērā arī Latvijas Juristu biedrības kolēģijas domas, kura iestājusies tieši par to, lai minētajā amatā būtu Aloizs Vaznis. Un vēl es gribu pateikt, ka man personīgi ļoti lielu cieņu pret šo kandidatūru rada tas apstāklis, kuru mēs labi apzināmies, ka pašreizējā ārkārtīgi saspringtajā laikposmā iekšlietu ministra krēslā nebūs tik viegli apsēsties, jo pret šo kandidatūru nostājas spēki gan Maskavā, gan tepat pašu mājās, tomēr Aloizs Vaznis ir gatavs cīnīties un ieņemt amatu, lai aizstāvētu Latvijas Republikas neatkarības intereses. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Andrejam Krastiņam.

A.Krastiņš: Godājamie deputāti! Ir tiešām pienācis tas brīdis, kad mums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā kaut kas nopietni ir jādara. Mūsu kolēģis deputāts Šapovālovs, kas pilda arī Purvciema rajona milicijas nodaļas un Maskavas rajona priekšnieka vietnieka amatu, visiem tikko draudēja, ka mums ar ieročiem rokās pretī nāks citi spēki un tad mums visiem būšot slikti. Lūk, kādi milicijas darbinieki arī ir. Tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks, lai Iekšlietu ministrija tiešām pārvērstos par ministriju, kas aizsargātu Latvijas Republikas un visu tās iedzīvotāju intereses, tajā skaitā arī valdības un valsts varas, mūsu iestādes intereses.
Gribētos paskaidrot, ka ne gluži ir tā, kā šeit teica deputāts Šapovālovs, un mums būtu jānomierinās. Praktiski, kas attiecas uz mūsu daudzajām, tas ir, 26 lauku rajonu iekšlietu daļām, kurās dienē visdažādāko tautību pārstāvji, tad lielākā daļa no tām arī rakstiski ir izteikusi savu pilnīgo atbalstu jaunajai Augstākajai padomei un Ministru padomei, kā arī pieņemtajiem likumiem, apsolās paklausīt un to apliecina arī jaunieceltajam iekšlietu ministram. Tie 1000 vai 700 darbinieki, kuri bija sapulcējušies Politiskās izglītības namā, nebūt neizsaka visu Iekšlietu ministrijas darbinieku intereses.
Es arī gribēju informēt godājamos deputātus, ka Iekšlietu ministrija nav milicija, kā to kļūdaini domā godājamais deputāts Dīmanis. Iekšlietu ministrija sastāv no daudziem visdažādākajiem dienestiem, no kuriem milicija ir tikai viena no Iekšlietu ministrijas daudzajām sastāvdaļām. Tādējādi runāt par milicijas kaut kādu noskaņu, reducējot to uz miliciju, nevajadzētu. Ir vēl izmeklēšanas aparāts, ir ugunsdzēsības, labošanas darbu iestāžu, pasu režīma un tā tālāk dienesti. Tāpēc es nedomāju, ka sanāksmē, kas notika Politiskās izglītības namā, bija sapulcējušies Iekšlietu ministrijas visu struktūru pārstāvji.
Tāpat kā daudzi jau izteicās, gribu jūs visus aicināt atdot savu balsi par Aloizu Vazni kā par mūsu pirmo Latvijas Republikas iekšlietu ministru arī tā iemesla dēļ, ka, skatoties viņa dienesta gaitu sarakstu, redzam, ka viņš ir dienējis praktiski visās Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, tas ir, gan kā ierindas milicis, gan kā izmeklētājs, gan kriminālmeklēšanā, gan kā atsevišķas struktūrvienības vadītājs Rīgas rajonā, kas ir ārkārtīgi kriminogēns un ļoti sarežģīts rajons. Tajā viņš ir sekmīgi ticis galā ar saviem pienākumiem. Tādējādi viņš praktiski pārzina visu Iekšlietu ministrijas struktūru. Es gribu teikt, ka viņš Latvijā pēckara laikā būs pirmais iekšlietu ministrs, kas ir profesionālis. Līdz šim taču visi iekšlietu ministri ir bijuši vai nu pensionēti partijas darbinieki, vai arī Valsts drošības komitejas komandēti cilvēki. Aloizs Vaznis būs pirmais milicis, ja runājam tautas valodā, kas kļūs par iekšlietu ministru, un tāpēc es domāju, ka mēs pilnībā varam viņam uzticēt mūsu drošību. Vēlreiz visus aicinu balsot par Aloizu Vazni kā par jauno Latvijas Republikas iekšlietu ministru.

Priekšsēdētājs: Tātad, ņemot vērā mūsu reglamentu jeb mūsu nolikumu par debatēm, sekretariāts mums ir iesniedzis sarakstu, lai nodrošinātu deputātu frakciju pārstāvību. Informēju jūs, ka debatēs vēl ir pieteikušies un lūdz vārdu: PSRS tautas deputāts Viktors Alksnis, deputāts Kostins, deputāts Zaļetajevs, deputāts Kramiņš, deputāts Plotnieks un deputāts Aleksejevs. Lai atbildētu uz izvirzītajiem jautājumiem, vārdu mazai informācijai lūdz Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.
Man ir ierosināts pārtraukt debates, tāpēc es šo priekšlikumu arī dodu, lai jūs izlemtu.
Lūdzu, reģistrējieties! Lūdzu rezultātu. Paldies.

V.Alksnis: */Man ir jautājums par balsošanas motīviem./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

V.Alksnis: */Cienījamo priekšsēdētāj! Jūs zināt, ka PSRS tautas deputātam ir tiesības piedalīties sēdē ar padomdevēja balsstiesībām un uzstāties no šīs tribīnes. Man ir tiesības uzstāties kā PSRS tautas deputātam, jo kā Latvijas PSR tautas deputātam jūs man neļāvāt runāt. Pirmo reizi mūsu parlamenta vēsturē PSRS tautas deputātam ir atņemtas tiesības runāt no šīs augstās tribīnes./

Priekšsēdētājs: */Es jums visu paskaidroju. Jūsu tiesības ievērotas vairāk nekā jebkura cita deputāta tiesības. Man liekas, ka šodien pie mikrofona jūs ejat ceturto reizi. Lūdzu./
Lūdzu, balsojiet, izsakiet savu attieksmi par debašu pārtraukšanu! Rezultāts – 106 balsis. Jūs esat par? Tātad 107 balsis par. Debates pārtraucam.
Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man īsi vēl izteikt savu pārliecību. Es domāju, ka man varbūt kā nevienam citam šobrīd Latvijā ir jāizjūt atbildības nasta un atbildības slogs, kas ir saistīts, godīgi sakot, ar visām mūsu dzīves lietām un sfērām, un acīmredzot īpaši jāuzsver divi jautājumi. Viens jautājums ir saistīts ar iekšlietu sistēmu, un otrs jautājums, par kuru jādebatē laikam vēlāk, – tas ir par korektu attiecību izveidošanu ar armiju. Es pasvītroju – abpusēji korektu.
Tāpēc es gribu, pirms jūs balsojat, pateikt tikai vienu lietu, īpaši gribu griezties pie opozīcijas. Tā nu Latvijā ir bijis, to zina daudzi, ka attieksme pret miliciju, pret iekšlietu orgāniem mazākā mērā ir bijusi tiesiska, bet lielākā mērā politiska. Ja mēs pieņemam tagad opozīcijas deputātu priekšlikumus atstāt situāciju tādu, kāda tā ir tagad, vai mēs no iekšlietu sistēmas noņemsim politisko spiedogu, politisko slogu? Ņemsim vērā, ka šis slogs ir uz abiem pleciem, gan uz tautas pleciem, es domāju, ka tie, kas nav iekšlietu sistēmā un skatās uz miliciju, kā uz kaut ko ļoti no tautas atrautu un uz kaut ko tādu, kas ir burtiski inkorporējies vai kādā veidā izveidojies pilnīgi atrauts, dzīvojis pats par sevi. No otras puses, slogs ir arī uz tās tautas daļas pleciem, kas dien iekšlietu sistēmā. Ja mēs šo situāciju turpināsim izmantot politiski, es, godīgi sakot, nesapratu deputātu Šapovālovu. Es saprastu, ka viņš nebūtu vispār iekšlietu sistēmā strādājis. Tad acīmredzot var atļauties teikt vārdus, kurus mēs šeit dzirdējām. Bet, ja mēs tos dzirdam no cilvēka, kas strādā iekšlietu sistēmā, tad es saskatu tikai vienu – iekšlietu sistēmu turpināt politizēt, nevis depolitizēt. Tas ir bīstami. Ne velti deputāts Šapovālovs aizrādīja uz to, ka cilvēkiem iekšlietu sistēmā ir ieroči. Mums ir tikai viens ceļš ejams – jābūt pilnīgi atklātiem. Kādas ir opozīcijas domas? Opozīcijas domas acīmredzot ir sekojošas: jānomaina iekšlietu ministrs. Tātad politizācija aiziet pilnīgi uz otru pusi. Iekšlietu sistēmā no viena politiskā pola aiziet pilnīgi uz otru politisko polu. Tas ir skaidrs, un es to jūtu. Es domāju, ka varbūt tāda sajūta vairāk bija šajā brīdī, kad mēs apspriedām manis izvirzīto kandidatūru. Ticiet man, tajā brīdī, kad es aicināju jautājumu atlikt, es uzņēmos ļoti lielu atbildību un arī saņēmu ļoti lielu kritiku, kas vērsta uz manu personu kā valdības vadītāju. Tomēr šā mēneša laikā, iepazīstoties dziļāk ar situāciju iekšlietu sistēmā, es nācu pie slēdziena, ka ir jābūt zināmai pārmantojamībai. Lūk, manis izvirzītā kandidatūra ir šī pārmantojamība. Absolūti nepieciešams ir noņemt politisko slogu. To opozīcija pozīcijai nevar pierādīt, jo tas nav pierādāms ar vārdiem. Tas ir veicams tikai ar darbiem. Te argumenti neder, der tikai praktiska reāla rīcība.
Un tāpēc es domāju, ka arī šie aicinājumi, kas sākumā bija veltīti iekšlietu sistēmai, varbūt neizskanēja ar pilnu spēku. Jābūt konkrētiem darbiem, cilvēkiem skaidri un gaiši ir jājūt, ka viņi netiks atbrīvoti no darba. Tagad izmanto šos argumentus – lūk, nomainās iekšlietu ministrs, tūlīt tiks atbrīvoti tādi un tādi darbinieki.
Es domāju, ka cilvēks, kuru es stādīju priekšā, cienījamais Vaznis, kas ir strādājis vairāk nekā 30 gadus, – viņš labi saprot, ka, pastāvot reālajai kriminogēnajai situācijai, atlaist kādu no darba nav tik vienkārši, jo nav tāda cilvēka, kas strādātu. Nevar iet no ielas strādāt milicijā. Acīmredzot jāņem vērā arī tas, kā var iet strādāt milicijā, tajā pašā laikā nedienot armijā. Par to te bija runa. Jā, var nedienēt armijā un iet strādāt milicijā, bet, lai milicijā strādātu, kādu laiku ir jāmācās, kā tur strādāt. Tātad būs jāiet milicijas skolā, un nevis taisni uz miliciju. Tāpēc es gribu pateikt vienu – mani mazliet sarūgtināja, kā uzstājās opozīcijas frakcijas vadītājs, kas ļoti precīzi informēja par manu sarunu ar Bakatinu, lai gan mūsu abu saruna notika tikai divatā. Iespējams, ka ir arī kāda cita informācija. Vēl es gribu atklāti pateikt, ka esmu saņēmis no deputāta Romašova jautājumu – */“Vai kandidatūra saskaņota ar Bakatinu? Lūdzu atbildēt publiski.”/
Pie kādas sistēmas mēs pieturēsimies? Mēs pieturēsimies pie tās sistēmas, par kuru, atbildot uz jautājumiem, teica cienījamais kandidāts Vaznis. Praktiski jautājums bija tāds: vai viņš, būdams iekšlietu ministrs, realizēs politiskus lēmumus? Un atbilde bija ļoti precīza – tos lēmumus, kuri neapdraud cilvēka dzīvību., neapdraud cilvēka normālu dzīvi, kuri nodrošina, lai cilvēks varētu normāli strādāt un normāli attīstīties, tos lēmumus – jā, bet citus politiskus lēmumus, lai arī no kurienes tie nāktu, iekšlietu sistēma nevar izpildīt. Un tas ir tas galvenais depolitizācijas kodols. Tāpēc es aicināšu vairākuma frakciju un visus deputātus, īpaši opozīciju, saprast, ka kompromisa māksla nav viegla māksla. To es esmu izbaudījis savā pieredzē. Un es aicinātu arī jūs padomāt par to, ka nevar turpināties situācija, kad valdībā nav iekšlietu ministra, bet ir vietas izpildītājs. Man ir absolūti skaidrs, ka pašreizējā vietas izpildītāja kandidatūra vairāku iemeslu dēļ – un, cik esmu runājis, arī profesionālu iemeslu dēļ – nav pieņemama.
Nevar būt tāda situācija, kad valdībā nav praktiski būtiskākā ministra. Tad valdība nevar normāli funkcionēt. Tāpēc es vēlreiz visus aicinu – atbalstīt kandidatūru, kuru esmu licis priekšā! Paldies.

Priekšsēdētājs: Kādēļ jūs tagad ceļat balsošanas kartītes?

No zāles: */Par vadīšanas kārtību./

I.Godmanis: */Jā, es varu atbildēt. Kandidatūras saskaņojām. Tiekoties ar ministru, es izskaidroju situāciju un teicu, kas bija ministrs, ko mēs ieteicām, un ka ir moments, kad jāiet uz kompromisu. Kā kompromisa priekšlikumu es izvirzīju šo kandidatūru. Sākumā es saņēmu šādu atbildi: pats galvenais, lai pie jums viss būtu mierīgi, kandidatūras ir uz jūsu atbildību. Tas ir – es nesaņēmu negatīvu atbildi./

Priekšsēdētājs: */Paldies./

V.Alksnis: */Pie Godmaņa kunga uzstāšanās man ir uzziņa. Pēc reglamenta man ir uzziņa./

Priekšsēdētājs: */Nav tiesību, jo jūs neuzstājāties./

V.Alksnis: */Nē, man pēc reglamenta ir tiesības uzziņai./

Priekšsēdētājs: */Tā jūs varat katru minūti savu uzziņu dot./

V.Alksnis: */Lieta tā, ka Godmaņa kungs maldina Augstāko padomi. Es tikko runāju ar Maskavu, zvanīju iekšlietu ministram biedram Bakatinam. Par nožēlošanu, viņš bija aizņemts. Es runāju ar ministra vietnieku biedru Maksimovu, kas teica, ka biedra Važņa kandidatūru ar Iekšlietu ministriju neviens nav saskaņojis. Bakatins nav piekritis. PSRS prezidents Gorbačovs atbalsta Šteinbrika kandidatūru, tāpēc mēs ejam uz kārtējo konfliktu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: */Deputāt Alksni! Kārtējo reizi jūs izrādāt savu necieņu pārējiem deputātiem. Vairāk man vienkārši nav ko teikt. Ja jūs to nesaprotat, ar jums būs pavisam grūti ko norunāt./ Kam jūs gribat jautājumu uzdot? Kādai valdībai? Lūdzu.

A.Plotnieks: Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mana jautājuma būtība ir tāda: kā vārdā atsevišķi deputāti ved sarunas ar PSRS valdību, ja tas nav ar priekšsēdētāja sankciju un pilnvaru? Es lūdzu šo jautājumu izskatīt Mandātu un deputātu ētikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Deputāt Alksni, es jums jau ļoti korekti pateicu un tagad pasaku oficiāli, ka šodienas sesijā es jums vārdu vairs nedodu nevienā jautājumā. Deputāt Dīmani, jums kā frakcijas vadītājam ir tiesības, ja jūs paceļat balsošanas kartīti, lūgt vārdu vai izteikt savu viedokli.

S.Dīmanis: PSRS tautas deputātam ir tiesības runāt ar jebkuru amatpersonu Maskavā. Domāju, ka te tiešām problēmu nebija.
Mēs lūdzām 20 minūtes, lai pirms balsošanas apspriestos frakcijā.

Priekšsēdētājs: Pamatojoties uz ko, lai es lieku šo jautājumu uz balsošanu? Man nav tiesību to darīt.

S.Dīmanis: Pēc reglamenta jums ir jādod šis laiks.

Priekšsēdētājs: Varbūt, pāris dienas nebūdams sesijā, es kaut ko nezinu. Par frakcijām jūs domājat? Vai jūs nevarējāt nolasīt šī reglamenta punktu?

S.Dīmanis: Mēs tagad meklējam. Bet ir jau izveidojusies tāda situācija. Tautas fronte ņēma 20 minūtes, un es domāju, ka tas ir visiem skaidrs.

Priekšsēdētājs: Ja es esmu kļūdījies, tad es atvainošos, bet man vajag tomēr precīzi zināt, kurš punkts tas ir. Jo viens sauc, ka ir, otrs – ka tas tā nav. Tāpēc ziedosim 3 minūtes. Jums ir šis punkts?
No zāles: Jā, man ir 4.maijā pieņemtais frakciju nolikums ar visiem parakstiem, bet tāda punkta tur nav.

Priekšsēdētājs: To es zinu, ka nav. Es prasu, kur ir tāds punkts? Deputāt Dīmani, nolasiet pats šo punktu. Meklējat? Meklējiet! Ja tāds ir. */Jums ir tāds punkts?/

No zāles: */Man sakarā ar vadīšanu, sesijas gaitu./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, es jums pēc tam par procedūru. Apsēdieties, lūdzu./

Priekšsēdētājs: Gaidīsim, kamēr Sergejs Dīmanis atradīs tādu punktu mūsu reglamentā. Un es esmu gatavs atvainoties, jo varbūt tiešām neesmu kaut ko pamanījis.
*/Lūdzu. Otrais mikrofons./

V.Dozorcevs: */Man ir priekšlikums, kas, iespējams, normāli atrisinās šo situāciju, un mums nevajadzēs meklēt to, kas rakstīts. Pienācis lielā pārtraukuma laiks. Apvienosim šo pārtraukumu ar laiku, ko prasa otrās frakcijas deputāti. Es neredzu nekādu nepieciešamību frakcijai atņemt šo laiku./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Jānim Krūmiņam.

J.Krūmiņš: Man ir priekšlikums: iziesim uz kompromisu un iedosim desmit minūtes, lai viņi apspriestos, un tad nāksim un balsosim, lai varam līdz diviem darbu beigt.

Priekšsēdētājs: Pirmais priekšlikums ir dot viņiem konkrēti 10 minūtes laika. Ja mēs pamatojamies uz nolikumu par frakcijām, tad nedz pagaidu nolikums, nedz mūsu reglaments neparedz man tiesības pēc frakcijas priekšsēdētāja lūguma dot tai pārtraukumu. Taču deputāts Jānis Krūmiņš ierosina mums nobalsot un frakcijai “Līdztiesība” dot iespēju 10 minūtes apspriesties, kā to lūdz deputāts Dīmanis. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Vai jūs, deputāt Dīmani, atradāt? Kā, lūdzu?

S.Dīmanis: Ņemot vērā to, ka mēs tiešām neesam šo jautājumu apsprieduši, ja negribat dot 20, dodiet vismaz 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Jā, taču pasakiet, ka tāda punkta nav, jo jūs apgalvojāt, ka nolikumā ir tāds punkts.

S.Dīmanis: Jau 3 reizes sesijās ir ņemtas šīs 20 minūtes.

Priekšsēdētājs: Es nezinu, kad un kas ir ņemts, bet tomēr ir stingri jāvadās pēc dokumentiem. Tātad frakcija pieprasa 10 minūtes. Tas ir priekšlikums. Un arī piekrīt uz 10 minūtēm, taču mums tomēr ir jānobalso šis priekšlikums. Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu – 10 minūtes apspriedei un pēc 10 minūtēm turpināsim darbu.
Rezultāts: 112 – par. Godātie kolēģi, es jūs lūdzu precīzi ievērot 10 minūtes, lai mums nav jātrillina šis milzīgais zvans.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: 10 minūtes ir pagājušas. Turpinām darbu. Man vajag jūs informēt, ka saskaņā ar mūsu reglamentu 20 deputāti var iesniegt savu pieprasījumu balsot ar balsošanas kartītēm. Tādu iesnieguši 22 deputāti. Vai uzvārdi ir jānolasa? Tātad balsosim ar balsošanas kartītēm.
Es ceru, ka visiem deputātiem ir pulkstenis. Mēs taču nevaram trallināt visu māju, lai dažus nomaldījušos deputātus tomēr atsauktu uz zāli. Mēs nevaram orientētiem uz tiem deputātiem, kuriem nav pulksteņa, tāpēc, balsu skaitīšanas komisija, ieņemiet izejas pozīcijas, lai saskaitītu balsis! Lūdzu, paceliet balsošanas kartītes tie deputāti, kuri balso par Važņa iecelšanu iekšlietu ministra amatā! Vai Prezidiju saskaitījāt? Es balsoju bez kartītes.
Kuri ir pret, paceliet balsošanas kartītes! Kuri atturas? Lūdzu, rezultātu!

I.Ozols: Cienījamie deputāti! Par Važņa kandidatūras apstiprināšanu balsojuši 116 deputāti, pret – 40, atturējušies – 2.

Priekšsēdētājs: Balsošanas rezultāti ir tādi, ka mēs varam pieņemt sekojošu lēmumu: iecelt par republikas iekšlietu ministru Aloizu Vazni. (Aplausi.)
Vēl mums ir jāizlemj jautājums par darba kārtības diviem punktiem. Viens – par likuma ratificēšanu, otrs – par pensijām Latvijas Republikā. Mēs šodien strādājam līdz pusdienām, tā ir nolemts. Un Ministru padomes priekšsēdētājs lūdz mūs izskatīt vēl vienu ministra kandidatūru.
Kā jūs, deputāti, uzskatāt? Te atskan dažādi priekšlikumi. Lai būtu skaidrība, nobalsosim par to, ka mēs šodien beigsim darbu, kad līdz galam būs izskatīta darba kārtība. Nākamais priekšlikums – izskatīt vēl viena ministra kandidatūru. Ir šādi 2 priekšlikumi. Kā jūs izteiksiet savu attieksmi, tā arī darīsim. Pirmais priekšlikums – turpinām apspriest darba kārtību; kad esam to izdarījuši, šodien plenārsēdi slēdzam.
Kuri ir par šādu priekšlikumu, lūdzu, balsojiet! Tomēr vēlreiz vajag reģistrēties. Lūdzu, reģistrējieties! Rezultātu! Paldies. Un tagad balsosim par pirmo priekšlikumu – izskatīt darba kārtību un slēgt plenārsēdi. Un otrais priekšlikums, kuru balsosim – izskatīt viena ministra kandidatūru.
Lūdzu, rezultātu! Par – 105 deputāti. Tātad izskatām tikai darba kārtības jautājumu un pēc tam plenārsēdi slēdzam.

A.Providenko: */Es atgriežos pie tā, sakarā ar ko jau daudzas reizes esmu apelējis Prezidijā. Gorbunova kungs teica, ka visumā deputātiem, tie ir jūsu vārdi, tiesības visiem vienādas. Un Prezidijā sēdošajiem nav lielākas tiesības kā tiem, kas sēž parterā. Vairāk pienākumu – tā ir cita lieta. Par to arī lielāka alga. Kāpēc es par to runāju vēlreiz? Krastiņa kunga un vispār arī Īvāna kunga runās, es to jau teicu, turpina valdīt priekšniecisks tonis. Kāpjot tribīnē, kad notiek kandidatūru apspriešana, vienmēr atsaucas uz to, ka kāds deputāts kaut ko ne tā teicis. Apelējot pie viņu teiktā, kas ne vienmēr saskan ar Krastiņa uzskatiem. Mums reglamentā paredzēta apspriešana. Nevis debates. Tās ir dažādas lietas – kad notiek parlamentārās debates un kad apspriešana, kurā visi deputāti vienādi. Deputāti, kuri ir mazākumā un kuriem ir citādi uzskati, šeit, parlamentā, tiek uzskatīti par peramajiem zēniem. Taču mēs šeit neatrodamies ne partijas klubā, ne partijas organizācijā. Vismaz mēs sevi uzskatām par tautas vienādi ievēlētiem, ar vienādām tiesībām. Un gribētos, lai Prezidijā precīzi sekotu šai kārtībai, ievērotu, ka aiz katra deputāta, lai no kurienes viņš būtu ievēlēts, stāv tūkstošiem cilvēku, vēlētāju tūkstoši. Tas nav vienkārši kāds tur cilvēks, kuru šeit var strostēt par to, ka viņš runā citādi, nekā domā Krastiņa kungs. Un par aģitāciju, kad mēs apspriežam kādu jautājumu. Reglamentā precīzi ierakstīts, ka katram ir tiesības aģitēt par un pret. Bet neapstrīdēt otra deputāta pozīciju attiecībā uz uzskatiem par to vai citu problēmu. Es kārtējo reizi vēršos pie Prezidija, lai mēs tiešām ticētu savam Prezidijam. Tas nedrīkst būt nomācošs, suverēns spēks. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Par nožēlošanu, tas attiecas uz Prezidiju, tajā skaitā arī uz mani. Taču jūsu secinājumiem nekādi nevaru piekrist. Jo, es domāju un arī radioklausītāji varētu teikt, ja ir kaut kāda diskriminācija, sevišķi sakarā ar to, kam vārdu dot un kam nedot, tad pagaidām notiek vairākuma diskriminācija. Tāpēc, ka šodien ir vienīgā reize, kad mēs precīzi sekojam frakciju līdzsvaram. Atļaujiet man pabeigt. Lūk, redzat, ka paši neuzvedaties tā, kā vajag. Ja jūs tā neuzvestos, arī attieksme pret jums nebūtu tāda. Tas nozīmē, ka jūs par Prezidiju varat teikt visu, ko gribat, bet Prezidijs savai aizstāvībai ne vārda nedrīkst teikt. Kur tad mūsu koleģialitāte? Par ko tad vispār ir runa? Ja kaut ko par kaut ko diskriminē, jūs varat oficiāli protestēt, mums ir oficiāla komisija, kas to izskatīs. Ja šeit, Prezidijā, sēdošajiem nedod tiesības izteikt savus priekšlikumus un tos argumentēt, balstoties arī uz citu deputātu izteicieniem, tad vispār es nesaprotu, vai tiešām ir vajadzīgs tikai spīkers, tad apspriedīsim šo jautājumu, un viss būs kārtībā. Spīkeram tiešām nav tiesību kāpt tribīnē un izteikt savu viedokli. Ja jūs apgalvojat, ka nekādā gadījumā nedrīkst aģitēt, tad kāpēc nevar balstīties uz citu deputātu argumentiem? Es nezinu, vai pasaulē ir tāds parlaments, kurā ir tādi likumi, ka nedrīkst pieminēt citu kolēģu argumentus un analizēt tos. Cita lieta, ja tie ir demagoģiski vai destruktīvi paziņojumi, kādi pie mums, par nožēlošanu, gadās. Tas ir cits jautājums. Es nevaru pieņemt jūsu aizrādījumu. Vai mēs varam turpināt sesiju?/

A.Aleksejevs: */Man ir tāds jautājums. Vai mūsu pieņemtais deputāta statuss ir obligāts arī deputātam Īvānam? Un vai es sagaidīšu atbildi uz savu jautājumu? Kad tas notiks?/

Priekšsēdētājs: Kam vēl ir jautājumi? Vārds Sergejam Dīmanim.

S.Dīmanis: Šeit bija runa par pilnīgi konkrētu lietu. Cik atceros, es Prezidija skatījumā 2 reizes esmu sludinājis pilsoņu karu, šodien šāds pārmetums bija Šapovālovam. Vai tiešām no konteksta nav skaidrs, par ko ir runa? Bet kāpēc vajag radioklausītāju acīs diskreditēt opozīciju? Es domāju, ka vajadzētu būt mazliet korektākiem. Un par to tagad ir runa. Ir taču pilnīgi skaidrs, par ko mēs runājam, vai ne? Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi! Kādā veidā lai Prezidijs to visu regulē, ja viens brīdina, ka tiks šauts, bet citi atkal reaģē uz šo brīdinājumu. Un kas šajā gadījumā ir jādara Prezidijam? Vai vienu otru izdzīt ārā no zāles? Tad Prezidijs šeit paliks viens pats. Tikai tā. Jūs taču visi ļoti labi saprotat, kā notiek šie konflikti. Mēs varam veselu pusdienu atsevišķi padomāt un parunāt par mūsu savstarpējo ētiku, neizslēdzot arī Prezidija vadītāju kritiku. Par to pilnīgi nav runas, tomēr mums vajadzētu kaut kā vienoties.
Bet tagad pabeigsim darba kārtības izskatīšanu. Varbūt jums ir vēl kādas piezīmes par vadīšanu? Nav? Līdz ar to deputāts Ozols var ziņot balsošanas rezultātus. Pēc tam turpināsim balsot par nākamo darba kārtības punktu.

I.Ozols: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar personālās balsošanas rezultātiem jautājumā par PSRS pensiju likuma ratifikācijas iekļaušanu mūsu sesijas darba kārtībā. Lai ietaupītu laiku, atļaujiet man katrreiz pēc kārtas numura neatkārtot vārdus “vēlēšanu apgabals” – tikai nosaukt šos kārtas numurus. Es ceru, ka mēs un arī radioklausītāji sapratīs.
Tātad:
1. vēlēšanu apgabals - Andrejs Panteļējevs - nepiedalās
2. - “ - - Ruta Marjaša - nepiedalās
3. - “ - - Vilnis Eglājs - nepiedalās
4. - “ - - Aleksandrs Kiršteins - nepiedalās
5. - “ - - Ģirts Krūmiņš - nepiedalās
6. - “ - - Indulis Ozols - nepiedalās
7. - “ - - Oļegs Batarevskis - nepiedalās
8. - “ - - Ints Cālītis - nepiedalās
9. - “ - - Igors Garajevs - par
10. - “ - - Ivars Krastiņš - nepiedalās
11. - “ - - Viktors Stefanovičs - par
13. - “ - - Jurijs Ļaļins - par
15. - “ - - Alberts Žuks - par
16. - “ - - Jānis Gulbis - nepiedalās
17. - “ - - Aleksandrs Peršins - par
18. - “ - - Rolands Rikards - nepiedalās
19. - “ - - Mihails Berdikovs - par
21. - “ - - Sergejs Zaļetajevs - par
22. - “ - - Grigorijs Morozļi - par
23. - “ - - Nikolajs Mihailovs - par
25. - “ - - Ojārs Kehris - nepiedalās
26. - “ - - Rolands Repša - nepiedalās
27. - “ - - Romāns Apsītis - nepiedalās
28. - “ - - Jānis Krūmiņš - nepiedalās
29. - “ - - Oļegs Ščipcovs - par
32. - “ - - Vladimirs Kostins - par
33. - “ - - Eduards Maharevs - par.
Man ir jautājums 34.vēlēšanu apgabala deputātam Genādijam Romašovam, jo ir neskaidrs biļetens: jūs esat par vai jūsu biļetens tiek anulēts?
Tādā gadījumā: - Genādijs Romašovs - par
35. vēlēšanu apgabals - Vjačeslavs Gerasimovs - par
36. - “ - - Eduards Āboltiņš - par
37. - “ - - Leonīds Kurdjumovs - par
38. - “ - - Ivans Ivanovs - par
39. - “ - - Staņislavs Buka - par
41. - “ - - Pāvels Šapovālovs - par
42. - “ - - Vladimirs Mihailovs - par
43. - “ - - Ojārs Blumbergs - nepiedalās
45. - “ - - Ivans Prokofjevs - par
47. - “ - - Anatolijs Safonovs - par
46. - “ - - Anatolijs Aleksejevs - par
49. - “ - - Edgars Eglītis - par
50. - “ - - Nikolajs Builovs - par
51. - “ - - Broņislavs Salītis - nepiedalās
52. - “ - - Juris Karlsons - nepiedalās
53. - “ - - Andris Teikmanis - pret
54. - “ - - Mārcis Cīrulis - nepiedalās
55. - “ - - Arturs Punovskis - nepiedalās
56. - “ - - Ivars Ēlerts - nepiedalās
57. - “ - - Einārs Cilinskis - nepiedalās
59. - “ - - Sergejs Dīmanis - par
61. - “ - - Jānis Freimanis - nepiedalās
62. - “ - - Viktors Alksnis - par
63. - “ - - Mihails Stepičevs - nepiedalās
64. - “ - - Andrejs Beluha - par
65. - “ - - Vladimirs Zatuliviters - atturas
66. - “ - - Aivars Endziņš - nepiedalās
67. - “ - - Māris Budovskis - nepiedalās
68. - “ - - Valērijs Priščepovs - par
69. - “ - - Atis Kramiņš - nepiedalās
70. - “ - - Mihails Ivanovs - par
73. - “ - - Aleksandrs Providenko - par
74. - “ - - Vladimirs Žarkovs - par
75. - “ - - Sergejs Beskrovnovs - par
76. - “ - - Jevgeņijs Drobots - par
77. - “ - - Grigorijs Agafonovs - par
78. - “ - - Jevgeņijs Jagupecs - par
79. - “ - - Gunārs Preinbergs - nepiedalās
81. - “ - - Igors Movels - nepiedalās
82. - “ - - Imants Geidāns - nepiedalās
83. - “ - - Indulis Bērziņš - nepiedalās
84. - “ - - Leonīds Alksnis - nepiedalās
85. - “ - - Velta Čebotarenoka - nepiedalās
86. - “ - - Vladilens Dozorcevs - nepiedalās
87. - “ - - Ivars Silārs - nepiedalās
88. - “ - - Vladimirs Einiņš - nepiedalās
89. - “ - - Arnolds Bērzs - nepiedalās
90. - “ - - Jānis Lagzdiņš - nepiedalās
91. - “ - - Linards Muciņš - nepiedalās
93. - “ - - Teodors Eniņš - nepiedalās
94. - “ - - Jurijs Antons - par
95. - “ - - Boriss Feršalovs - par
96. - “ - - Igors Rjabiņins - par
97. - “ - - Anatolijs Bartaševičs - par
98. - “ - - Martijans Bekasovs - par
99. - “ - - Andrejs Rešetņikovs - par.
100. Es atvainojos, 100. attaisnotu iemeslu dēļ nepiedalās sesijā.
101. - “ - - Alfrēds Mačtams - nepiedalās
102. - “ - - Ģirts Kristovskis - nepiedalās
103. - “ - - Valentīns Gapoņenko - par
104. - “ - - Viktors Kalnbērzs - nepiedalās
105. - “ - - Andris Apinītis - nepiedalās
106. - “ - - Ivars Caune - nepiedalās
107. - “ - - Andris Līgotnis - nepiedalās
108. - “ - - Kazimirs Šļakota - nepiedalās
109. - “ - - Juris Cibulis - nepiedalās
110. - “ - - Georgs Andrējevs - nepiedalās
111. - “ - - Dainis Vanags - nepiedalās
113. - “ - - Emerita Buķele - nepiedalās
114. - “ - - Edvīns Kide - nepiedalās
115. - “ - - Jānis Endele - nepiedalās
116. - “ - - Druvis Skulte - nepiedalās
117. - “ - - Jānis Kinna - nepiedalās
118. - “ - - Viktors Krols - par
119. - “ - - Larions Kucāns - par
121. - “ - - Ludvigs Teteris - nepiedalās
122. - “ - - Raits Černajs - nepiedalās
124. - “ - - Pēteris Laķis - nepiedalās
125. - “ - - Pēteris Garbrānovs - nepiedalās
126. - “ - - Sarmis Mednis - nepiedalās
127. - “ - - Galaktions Radionovs - par
128. - “ - - Andris Felss - nepiedalās
129. - “ - - Ita Kozakeviča - nepiedalās
131. - “ - - Vilnis Bresis - nepiedalās
132. - “ - - Mavriks Vulfsons - nepiedalās
136. - “ - - Pēteris Koroševskis - atturas
138. - “ - - Aleksandrs Lange - nepiedalās
139. - “ - - Ivars Godmanis - nepiedalās
140. - “ - - Brigita Zeltkalne - nepiedalās
142. - “ - - Egils Einars Jurševics - nepiedalās
144. - “ - - Imants Kalniņš - nepiedalās
146. - “ - - Jānis Škapars - nepiedalās
147. - “ - - Indulis Emsis - nepiedalās
148. - “ - - Aleksejs Grigorjevs - nepiedalās
150. - “ - - Filips Stroganovs - par.
151. Es atvainojos, man ir precīzi ierakstīts – Eduards Berklavs. Jūs piedalījāties? Nepiedalījāties? Piedodiet, te ir kļūdains ieraksts.
Tātad:
151. - “ - - Eduards Berklavs - nepiedalās
152. - “ - - Jānis Gavars - nepiedalās
153. - “ - - Valdis Šteins - nepiedalās
154. - “ - - Pēteris Krūgaļaužs - nepiedalās
155. - “ - - Visvaldis Mucenieks - nepiedalās
156. - “ - - Kārlis Liepiņš - nepiedalās
157. - “ - - Skaidrīte Albertiņa - nepiedalās
158. - “ - - Tālavs Jundzis - nepiedalās
159. - “ - - Guntis Grūbe - nepiedalās
160. - “ - - Valentīna Zeile - nepiedalās
161. - “ - - Normunds Beļskis - nepiedalās
163. - “ - - Kazimirs Špoģis - nepiedalās
164. - “ - - Antons Seiksts - nepiedalās
165. - “ - - Gunārs Klindžāns - nepiedalās
166. - “ - - Ārijs Ūdris - nepiedalās
167. - “ - - Artūrs Kodoliņš - nepiedalās
168. - “ - - Jānis Biezais - nepiedalās
170. - “ - - Anatolijs Gorbunovs - pret
171. - “ - - Antons Buls - nepiedalās
172. - “ - - Mihails Rogaļs - par
173. - “ - - Jānis Vaivads - nepiedalās
174. - “ - - Juris Dobelis - nepiedalās
176. - “ - - Alberts Bels - nepiedalās
177. - “ - - Imants Daudišs - nepiedalās
179. - “ - - Arvīds Ulme - nepiedalās
180. - “ - - Imants Ziedonis - nepiedalās
181. - “ - - Odisejs Kostanda - nepiedalās
182. - “ - - Raimonds Krūmiņš - nepiedalās
183. - “ - - Anna Seile - nepiedalās
184. - “ - - Ivans Cupruns - nepiedalās
185. - “ - - Einars Repše - nepiedalās
186. - “ - - Pēteris Simsons - nepiedalās
187. - “ - - Juris Celmiņš - nepiedalās
188. - “ - - Vilis Seleckis - nepiedalās
190. - “ - - Agris Jaunkļaviņš - nepiedalās
192. - “ - - Dainis Īvāns - nepiedalās
193. - “ - - Andrejs Krastiņš - nepiedalās
195. - “ - - Jānis Dinevičs - nepiedalās
196. - “ - - Ivars Briedis - nepiedalās
197. - “ - - Ziedonis Ziediņš - nepiedalās
198. - “ - - Edmunds Krastiņš - nepiedalās
199. - “ - - Jānis Blažēvičs - nepiedalās
200. - “ - - Ilmārs Geige - nepiedalās
201. - “ - - Voldemārs Strīķis - nepiedalās.

Līdz ar to pēc balsošanas reģistrācijas informācijas, no 167 klātesošajiem deputātiem balsošanā piedalījušies 52 deputāti, no kuriem 48 balsojuši par, 2 atturējušies un 2 bijuši pret. Kopā nobalsojuši 52 deputāti. 115 deputāti balsošanā nav piedalījušies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jums ir jautājums? Esiet tik laipna, nāciet pie mikrofona!

I.Briņķe: Vai jūs nebūtu tik laipns un nepaskatītos vēlreiz 46.apgabalu, jo es savu uzvārdu nedzirdēju, man liekas, bija kļūdaini.

I.Ozols: Ilma Briņķe. Es ļoti atvainojos, balsošanas brīdī jūs acīmredzot neesat bijusi piereģistrējusies, līdz ar to es jūs nenosaucu.

I. Briņķe: Paldies, bet es tomēr biju piereģistrējusies. Te ir kāda kļūda.

I.Ozols: Es atvainojos, līdz ar to man ir jāatvainojas sekretariāta vārdā.
Es laboju – 116 deputāti nav piedalījušies balsošanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl ir jautājumi? Nāciet pie mikrofona!

S.Zaļetajevs: */Atbilstoši pieņemtā pagaidu reglamenta 16.punktam, ja deputāts nepiedalās balsošanā vai nav plenārsēdes zālē, par ko protokolā atzīmēts kā nepiedalījies, tas nozīmē, ka protokolā jānosauc visi deputāti, un reģistrāciju balsošanas procesā mums nozīmē šo lapiņu saņemšana, citādi, ja mēs šim jautājumam pieiesim kaut kā citādi, tad mēs laika pārbīdes dēļ nekad nepanāksim attiecīgo cilvēku skaitu, kuri piedalās. Notikušais incidents ar I.Briņķi rāda, ka reģistrācijas vienīgā iespēja ir balsošanas lapiņu saņemšanas process. Un atbilstoši tam jautājumu pieņem vairākums, kas piedalās balsošanā, tas ir – ar to pašu piereģistrējušies./

I.Ozols: */Lēmuma pieņemšana šajā jautājumā nav balsu skaitīšanas komisijas kompetencē, taču mums ir ziņas par tiem, kas nav reģistrējušies, un, ja deputāti prasa, mēs arī balsu skaitīšanas komisijā varam pārskaitīt tos, kas ir prombūtnē./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Es domāju, ka deputāta Zaļetajeva iebildumi tomēr nebalstās uz reglamentu. Reģistrācija ir izdarīta – vienreiz no rīta un divreiz ar elektronikas palīdzību, tā ka ir skaidrs, ka lēmums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka jūs nosaucāt tikai tos deputātus, kuri ir reģistrējušies. Vai jums bija vēl jautājumi? (Zālē runā.)

I.Ozols: Man ir vēlreiz jāatvainojas Prezidija vārdā, jo tad, ja deputāts neaiziet piereģistrēties, tad tiek sniegta informācija, ka viņa nav. Jo man reģistratūras darbinieki pašrocīgi izsvītrojuši ārā kā zālē neesošus. Šajā situācijā man ir jāatvainojas, tātad Valdis Biķis ir bijis zālē. Es atvainojos, kolēģi Valdi Biķi! Man jums visiem ir jāatvainojas, tādā gadījumā nav balsošanā piedalījušies 117 deputāti.

Priekšsēdētājs: Tātad es varu konstatēt, ka vajadzīgā balsu skaita no klātesošajiem deputātiem nav un līdz ar to lēmums netiek pieņemts.
Tālāk par pensiju jautājuma ieslēgšanu darba kārtībā. Tagad balsosim par nākamo darba kārtības jautājumu, par kuru mēs debatējām. Es to noformulētu apmēram tā: “Par pensijām Latvijas Republikā”. Vai nav iebilžu pret šādu formulējumu? Tad izsakiet savu attieksmi: par, pret vai atturoties. Lūdzu, rezultātu! Par – 147, pret – 4, atturas – 4. Jautājums par pensijām Latvijas Republikā tiek ieslēgts darba kārtībā.
Pirms mēs dodam vārdu sekretariāta vadītājam deputātam Dobelim, man ir sekojošs lūgums un arī padoms. Ņemot vērā situāciju, kāda ir izveidojusies sakarā ar budžeta deficītu un ar konkrētajiem skaitļiem, kuri ir saistīti ar Augstākās padomes uzturēšanu, arī ar algām jeb atalgojumu deputātiem, Augstākās padomes Prezidijs ceturtdien izskatīja šo jautājumu, vēlreiz noklausījās mūsu finansu ministra ziņojumu un ierosina, lai jautājums par deputātu atalgojumu vēlreiz tiktu izskatīts mūsu plenārsēdē. Tāpēc mēs deputātiem sniegsim visas mūsu finansiālās jeb budžeta ziņas, bet, lai to varētu izdarīt, mums vajadzētu rīt atnākt pusstundu agrāk uz plenārsēdi. Šie skaitļi visiem būs pavairoti, un, vēlreiz ieskatoties šajos skaitļos, jūs varēsiet izteikt savu attieksmi par šī lēmuma vienu punktu. Vai jūs neiebilstat, ka mēs rīt sākam strādāt pulksten 9.30?

J.Endele: Vai nebūtu iespējams iegūt informāciju par to, cik šodien parlaments savās pamatdarbavietās pelna?

Priekšsēdētājs: Tas ir – deputāti savās pamatdarbavietās?

J.Endele: Jā, uz šodienu.

Priekšsēdētājs: Diemžēl mums pilnīgi precīzu ziņu pašreiz nav, taču stipri tuvinātas ziņas ir.

J.Endele: Tad varētu salīdzināt tos skaitļus, kādi tie ir uz šodienu, un tos, kādi būs nākotnē.

Priekšsēdētājs: Jā, zināt, to mēs izdarīsim, rīt būs šie skaitļi. Tomēr jāpadomā būs arī par ko citu, neatkarīgi no tā, cik mēs katrs pašreiz pelnām, jo mums ir daži kritēriji: tas ir Lietuvas parlaments, Igaunijas parlaments, Maskavas parlaments un mūsu budžeta deficīts. Šie 4 skaitļi, gribot negribot, būs jāņem vērā un arī piektais, protams, tas, ko jūs teicāt.

J.Lagzdiņš: Es esmu viens no tiem deputātiem, kuri pagājušajā nedēļā jau iesniedza iesniegumu pārskatīt šo jautājumu, taču man ir viena piezīme. Šis nolikums ir pieņemts, mēs esam debates, apspriešanu beiguši, lēmums ir pieņemts balsojot, un, manuprāt, šeit būtu jārīkojas vispārējā kārtībā: ja Prezidijs grib pārskatīt, tad jādara tā, kā to prasa reglaments. Šis jautājums jāieliek darba kārtībā. Tad mēs sapulcēsimies, grozīsim pieņemtos likumprojektus, jo citādi mēs sāksim ārpus reglamenta nelikumīgi kaut kādu likumu pārskatīšanu. Tā nevar, ir jāiet tas ceļš, ko paredz reglaments.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Es jums tāpēc arī gribēju lūgt padomu, ka Augstākās padomes Prezidijs neko prettiesisku nedara, ja tas ierosina šo jautājumu izskatīt tādā veidā, protams, oficiāli par to balsojot un darot visu, kā tas pienākas. Acīmredzot balsošana notiks par to, ka šis punkts būs jāatceļ un jāpieņem citā redakcijā vai jāatstāj tādā redakcijā, kāds tas ir, ja vispār to ieslēgsim darba kārtībā. Vai mēs nevarētu nobalsot par to, ka rīt pulksten 9.30 mēs ieslēdzam šo jautājumu darba kārtībā, ņemot vērā Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu? Vai varam? Tad, lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret to, lai mēs rīt 9.30 izskatītu šo Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu. Rezultāts: par – 113. Tātad lūdzu visus rīt nākt pulksten 9.30, lai turpinātu konkrēti šī jautājuma izskatīšanu. Protams, saskaņā ar reglamentu. Vai jums ir piebilde? Nav. Tagad plenārsēdi pārtraucam līdz rītdienai pulksten 9.30, bet pirms tam deputāts Dobelis, mūsu sekretariāta vadītājs, sniegs vajadzīgo informāciju.

J.Dobelis: Sekretariātā ir sašķiroti visi ienākušie dokumenti – līdz 31.maijam. Es minēšu jums 2 skaitļus. Par neatkarības Deklarāciju ir ienākuši dokumenti, kurus parakstījuši 688 tūkstoši 908 cilvēki. Pret Deklarāciju ir ienākuši dokumenti, kurus parakstījuši 9 tūkstoši 68 cilvēki.
Tagad neliela informācija par biļetēm uz Dziesmu svētkiem. Lūgums šodien tūlīt pēc sēdes beigām ienākt sekretariātā un pierakstīties uz Dziesmu svētku biļetēm visiem tiem, kuri vēl to nav izdarījuši, lūgums nerakstīties uz divām dienām, respektīvi, divas reizes, bet tikai vienu reizi. Darbiniekiem ir vēl viens lūgums: kādam vajadzētu ierakstīties 8.datumā uz pulksten 11, jo lielais vairākums ir pierakstījušies tikai uz vakara koncertu.

Priekšsēdētājs: Vārds paziņojumiem frakcijām.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, LTF frakcijas sēde notiks pulksten 16.00 šajā zālē.

E.Cilinskis: Vides aizsardzības komisija pulcējas tūlīt blakus telpā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi paziņojumi? Nav. Paldies.

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!