
Saeimas Prezidijs nolemj:
Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2004.gada
20.oktobrī plkst.17.00:
1. Deputātu J.Urbanoviča, A.Klementjeva, V.Orlova, I.Ribakova un A.Vidavska
jautājums Ministru prezidentam I.Emsim (Jautājumu reģistra Nr.39)
“Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda
valsts pamatbudžetam dzēšanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
2. Deputātu A.Latkovska, Dz.Zaķa, A.Kampara, S.Bendrātes un A.Pētersona
jautājums Ministru prezidentam I.Emsim (Jautājumu reģistra Nr.40)
“Par tiesvedību ar TeliaSonera, SIA Lattelekom privatizāciju”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
3. Deputātu J.Plinera, N.Kabanova, A.Aleksejeva, A.Tolmačova, V.Buzajeva un J.Sokolovska
jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram A.Radzevičam
(Jautājumu reģistra Nr.41)
“Par apkures sezonas uzsākšanu Ludzas pilsētā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
Saeimas priekšsēdētājas vietā
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis
Rīgā 2004.gada 18.oktobrī
Pielikums
Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda valsts pamatbudžetam dzēšanu
God. I.Emša kungs!
Jūsu vadītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ir
ierakstīts: “Lai nodrošinātu valsts sociālās sistēmas stabilu turpmāko darbību,
no privatizācijas ieņēmumiem dzēsīsim sociālā budžeta parādu valsts budžetam”
(II sadaļa, Labklājība, 4.punkts).
Kā zināms, laika periodā no 1998.gada līdz 2002.gadam valsts pamatbudžets ar
kredītprocentiem aizdeva valsts sociālās apdrošināšanas budžetam 86 miljonus latu.
Sākot ar 2003.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets pārpildes
rezultātā iegūtos līdzekļus izmanto nevis pensiju palielināšanai, bet gan atmaksā
valsts pamatbudžetam parāda summu un kredītprocentus.
2003.gadā šim mērķim izmantoti 18,6 miljoni latu.
2004.gadā pamatparāda segšanai plānots izmantot 21 miljonu latu no valsts pensiju
budžeta un vēl 4,1 miljonu latu no šī paša budžeta – kredītprocentu nomaksai.
Tajā pašā laikā Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ka, lai jau šodien
palielinātu minimālās pensijas par 15 latiem līdz 60 latiem, būtu nepieciešami
papildus 24 miljoni latu. Diemžēl valdība līdz šim ir noraidījusi priekšlikumu
izmantot pensiju budžetam iegūtos papildu līdzekļus pensiju palielināšanai, uzskatot
par labāku no pensiju budžeta piedzīt visus parādus ar kredītprocentiem un izmantot
tos citiem mērķiem.
Valdība ir iesniegusi Saeimai apstiprināšanai 2005.gada valsts budžetu. Šajā sakarā
lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Vai valdība 2005.gadā plāno dzēst valsts sociālās apdrošināšanas budžeta
parādu valsts pamatbudžetam? Ja plāno, tad kādos termiņos un apmēros?
2. Vai valdība 2005.gadā plāno pārtraukt kredītprocentu iekasēšanu par valsts
pamatbudžeta aizdevumu valsts sociālās apdrošināšanas budžetam?
3. Par kādu vidējo summu varētu palielināt minimālās pensijas apmēru personām ar
vismaz 30 gadu darba stāžu, ja tiktu izpildīts Jūsu vadītās valdības deklarācijā ierakstītais solījums?
8. Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, A.Klementjevs,
V.Orlovs, I.Ribakovs, A.Vidavskis
2004.gada 13.oktobrī
Par tiesvedību ar TeliaSonera, SIA Lattelekom privatizāciju
1. Jūs iepriekš esat apgalvojis, ka tiesvedība SIA Lattelekom lietā
bija jāturpina un š.g. septembrī LNT “dokumentālajā” filmā izteicāties, ka
“mierizlīguma jau faktiski nav”, kā Jūs skaidrojat šo savu viedokli sabiedrībai?
2. SIA Lattelekom ir paziņojis (13.08.2004.), ka atlikušo veco
tālruņa līniju pievienošana ciparu tīklam izmaksās 30 miljonus latu. Vai, ņemot
vērā šo faktu, Jūs uzskatāt, ka Latvijai bija pamatotas cerības no TeliaSonera
tiesvedības ceļā iegūt gandrīz 600 miljonus latu par nenotikušo telekomunikāciju
tīklu modernizāciju?
3. Kā Jūs vērtējat Latvijas pārstāvja Clifford Chance darbību, pārstāvot Latvijas
valsts intereses?
4. Vai Jūs esat ticies ar TeliaSonera vai Clifford Chance pārstāvjiem vai citām
tiesvedībā iesaistītām personām vai to pārstāvjiem? Ja esat, lūdzu, iesniedziet
šo sarunu protokolus.
5. Ņemot vērā to, ka ir panākts mierizlīgums ar TeliaSonera, kā rezultātā ir
skaidrība par to, ka valstij arī turpmāk piederēs SIA Lattelekom kapitāldaļas, kāds
ir Jūsu viedoklis par šo kapitāldaļu privatizāciju? Vai šī privatizācija būtu
atbilstoša sabiedrības interesēm?
Saeimas deputāti: A.Latkovskis, Dz.Zaķis, A.Kampars, S.Bendrāte, A.Pētersons
2004.gada 13.oktobrī
Par apkures sezonas uzsākšanu Ludzas pilsētā
God. Radzeviča kungs,
Šā gada jūlijā tika pieņemts tiesas spriedums, ar kuru Ludzas
pilsētas domei uzlikts pienākums atmaksāt SIA “Ludzas bioenerģija” (LBE) LVL 499
805 parādu par siltumenerģiju, kas izveidojies laika posmā 2001.–2003.gadā. Ņemot
vērā to, ka ir nepieciešams nodrošināt patērētājus ar siltumenerģiju, un
pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 119.pantu, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem
jautājumiem:
1. Vai nepastāv šķēršļi apkures sezonas uzsākšanai Ludzas pilsētā?
2. Vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno sniegt Ludzas
pilsētas domei palīdzību apkures sezonas uzsākšanai Ludzas pilsētā?
3. Vai Ludzas pašvaldības budžetā ir līdzekļi, kuri ir nepieciešami parāda
atmaksai?
Ar cieņu,
8.Saeimas deputāti: J.Pliners, N.Kabanovs, A.Aleksejevs, A.Tolmačovs, V.Buzajevs, J.Sokolovskis
2004.gada 13.oktobrī