Uzturoties valstsvizītē Spānijā un tiekoties ar Spānijas premjerministru

Vakar, 19.oktobrī: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero Foto: EPA/A.F.I.

Vakar, 19.oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts vizītes laikā Madridē tikās ar Spānijas premjerministru Hosē Luisu Rodrigesu Sapatero. Sarunas laikā abas puses pauda ieinteresētību Latvijai un Spānijai ciešāk sadarboties gan divpusējās attiecībās, gan veidojot nākotnes Eiropu. H.Sapatero uzsvēra, ka Spānijai ir liela pieredze dažādu Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanā un tā būtu gandarīta par iespēju dalīties pieredzē ar Latviju šajā jautājumā kā ar valsti, kas tikko iestājusies ES. Latvijas puse pauda ieinteresētību pārņemt Spānijas pieredzi. Prezidente uzsvēra, ka šodienas Eiropa atrodas pārmaiņu ceļā un šobrīd ir būtiski visām divdesmit piecām valstīm dalīties iepriekšējā pieredzē un arī nākotnes redzējumā, kādai jābūt vienotajai, paplašinātajai Eiropai, uz kādiem principiem būvēt sadarbību, lai Eiropa varētu darboties dažādās jomās kā viena sistēma, lai tai būtu vienota balss, kas veidotos no visu dalībvalstu paustajiem viedokļiem. Gan V.Vīķe-Freiberga, gan H.Sapatero uzsvēra, ka šodienas jaunais ietvars – Latvijas dalība ES un NATO – paver daudz jaunu ceļu tālākai sadarbībai un abas valstis vēlas veidot ciešākus kontaktus.
H.Sapatero atzīmēja, ka ir pietiekami neliels savstarpējās tirdzniecības apjoms un viņš ir gandarīts, ka Latvijas prezidentei līdzi devusies uzņēmēju delegācija, un viņa vadītā valdība darīs visu, lai veicinātu abu valstu ekonomiskos kontaktus un Spānijas investīcijas Latvijā. Latvijas delegācija informēja Spānijas valdības locekļus par iespējām, kādas ir Latvijai kā Eiropas ziemeļaustrumu reģionālajam centram un topošajam finanšu centram. Abas puses pārrunāja arī to, ka jaunā Eiropa paver jaunu ietvaru arī ES reģionālajai sadarbībai, šajā gadījumā Baltijas jūras reģiona un Vidusjūras reģiona sadarbībai.
Liela uzmanība sarunā pievērsta ES kaimiņu iniciatīvai, uzsverot, ka Spānija un Latvija abas ir ES robežvalstis un abas valstis ir ieinteresētas, lai blakus ES valdītu miers, stabilitāte un labklājība. Gan V.Vīķe-Freiberga, gan H.Sapatero pauda valstu apņēmību un centienus turpināt darbu caur ES, lai gan Vidusjūras reģionā, gan austrumos no Baltijas valstīm vairotos labklājība un stabilitāte.
Prezidente arī pauda cerību, ka izglītības un kultūras kontakti jaunajā Eiropā veicinās abu valstu tuvināšanos. Viņa sacīja, ka “Eiropas kopējai izglītības programmai ir milzīga nozīme, lai vairotu iecietību un savstarpējo izpratni vienam par otru paplašinātajā Eiropā. Citas valsts kultūrvēsturiskā mantojuma un vērtību iepazīšana ir tie avoti, kas varētu veicināt to, lai Eiropā un ap Eiropu mazinātos ekstrēmisms, lai stiprinātos vērtību sistēma”. Viņa arī uzsvēra, ka jāturpina augstākajā līmenī dialogs par Eiropas nākotnes vērtībām.
Runājot par abu valstu kultūras attiecībām, prezidente pauda cerību, ka drīzumā Latvijā tiks atvērts Spāņu kultūras centrs, kas popularizēs spāņu kultūru, literatūru un valodu. Prezidente uzsvēra, ka Latvija ir atvērta dažādām kultūrām, jo, tās iepazīstot, veidojas dziļākas savstarpējās saites Eiropā.

Pirmdien, 18.oktobrī, Madridē: Spānijas kroņprincis Felipe, princese Letīcija, Spānijas karaliene Sofija, Imants Freibergs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Spānijas karalis Huans Karloss I, Linda un Kārlis Freibergi Foto: EPA/A.F.I.

Abas puses pārrunāja arī Eiropas konstitucionālā līguma jautājumus un ES finanšu perspektīvu.
Prezidente arī ielūdza H.L.R.Sapatero apmeklēt Latviju.

Spānijas premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero sniegtajās pusdienās 2004.gada 19.oktobrī:

Augsti godātais valdības prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Rodrigesas Sapatero kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Vispirms es savā, mana dzīvesbiedra un visas Latvijas delegācijas vārdā vēlētos pateikties par sirsnīgo uzņemšanu Spānijā. Šī nav pirmā reize, kad apmeklēju jūsu skaisto zemi, un ikreiz atrodu to tikpat viesmīlīgu un iedvesmojošu. Jūtos īpaši pagodināta būt pirmā Latvijas prezidente, kas uzturas Spānijā valstsvizītē.
Šī vizīte notiek laikā, kad Latvija un Spānija nesen kļuvušas par sabiedrotām un līdztiesīgām partnervalstīm Eiropas Savienībā. Latvija paveikusi lielu darbu un ieguldījusi lielas pūles, lai tās mērķi par dalību Eiropas Savienībā un NATO kļūtu par īstenību. Izšķiroša nozīme šajā panākumā ir atbalstam, ko esam saņēmuši no mūsu Eiropas draugiem. Mēs esam pateicīgi Spānijai par atbalstu, ko tā sniegusi mūsu mērķu realizēšanā.
Šobrīd abas mūsu valstis līdz ar pārējiem partneriem saskaras ar jauniem uzdevumiem, ko Eiropa pati sev uzstāda sevis pilnveidošanas un attīstības projektā, kuram līdzīga nav bijis pasaules vēsturē. Migela de Unamuno vārdiem sakot, “Se dice que hacen falta hombres con ideas, pero también, las ideas necesitan hombres” (Saka, ka trūks cilvēku ar idejām, bet arī idejām nepieciešami cilvēki). Varam teikt, ka mums ir Eiropas ideja, kas allaž tiek pilnveidota, nesen šai procesā tika pabeigts vēl viens posms – Eiropas konstitucionālā līguma izstrāde. Tagad mums patiešām ir nepieciešami cilvēki, kas būtu gatavi un iedvesmoti realizēt šo ideju, mums ir svarīgi, lai Eiropas Savienība izmantotu vēsturisko iespēju strādāt kopīgi un apvienotiem spēkiem stāties pretī izaicinājumiem, ko sniedz pasaule un pašas Eiropas nepieciešamība pēc izaugsmes.
Es vēlētos pacelt glāzi par Spānijas un Latvijas labklājību, par draudzību starp mūsu tautām un par mūsu veiksmīgu sadarbību Eiropas idejas pilnveidošanā un īstenošanā. Uz valdības prezidenta Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero un viņa kundzes veselību!

Uzturoties valstsvizītē Spānijā un saņemot Madrides zelta atslēgu

Vakar, 19.oktobrī, pasniedzot Madrides zelta atslēgu Latvijas Valsts prezidentei, Madrides mērs uzrunā sacīja, ka Madride šajā dienā uzņem mazas, drosmīgas un mērķtiecīgas valsts pārstāvjus, kuras centieni un brīvības cīņas ir iekarojušas viņa apbrīnu un cieņu. Viņš atzīmēja, ka Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesstāsts simboliski iezīmē arī Latvijas ceļu uz brīvības un valstiskuma idejas piepildījumu. Madrides mērs sacīja, ka Spānijai ir zināmas tās totalitārā režīma sekas, ko tas piecu gadu desmitu garumā atstāja Latvijā, tomēr Latvija caur pretošanās kustības drosmi pierādīja, ka tā spēj atgriezties demokrātijā un atgūt savas valsts neatkarību. Mērs uzsvēra, ka Latvijas cīņa ir vainagojusies ar panākumiem, šā gada 1.maijā valstij kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli.
Atbildes uzrunā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica:
“Augsti godātais Madrides mēra Alberto Ruisa-Galjardona kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku šajās dienās uzturos valstsvizītē Spānijā un tās skaistajā un dinamiskajā galvaspilsētā Madridē. Vēlētos pateikties Madrides mēram, pilsētas vadībai un visiem tās iedzīvotājiem par sirsnīgo uzņemšanu.

Vakar, 19.oktobrī, Madridē: Deputātu kongresa prezidents Manvels Marins un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: EPA/A.F.I.

Pateicos par godu, ko jūs esat man parādījuši, pasniedzot Madrides pilsētas zelta atslēgu. Tā man paliks kā nozīmīgs atgādinājums par Madrides viesmīlību, saitēm, kas vieno mūsu valstis, un par šo valstsvizīti. Turklāt varu apliecināt, ka katrs, kas tāpat kā mēs ar vīru un bērniem, gluži privāti un neoficiāli atkārtoti viesojas šai pilsētā, jau savā sirdī glabā šādu zelta atslēgu, kas atgādina par Madrides daudzpusību un pievilcību. Augsti godātais mēra kungs, novēlu jums veiksmi un panākumus jūsu atbildīgajā un svarīgajā darbā. Novēlu, lai Madrides nākotne saistītos ar allaž pieaugošu labklājību un ikviens pilsētas viesis tāpat kā es aizbrauktu apburts no Madrides un sapņodams kādreiz te atgriezties.”

Valsts prezidenta preses dienests

Spānijas parlamenta Deputātu kongresā 2004.gada 19.oktobrī:

Augsti godātais Deputātu kongresa prezidenta Manvela Marina kungs! Augsti godātais Senāta prezidenta Havjera Roho kungs! Augsti godātie senatori un deputātu kungi! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es vēlētos pateikties Deputātu kongresa prezidentam Manvelam Marina kungam par viņa apsveikuma vārdiem. Ar gandarījumu izmantoju šo izdevību savas valstsvizītes laikā Spānijā viesoties Deputātu kongresā un uzrunāt Spānijas parlamenta abu kameru pārstāvjus.
Šī ir pirmā Latvijas prezidenta valstsvizīte Spānijā abu valstu attiecību vēsturē. Mēs to uzlūkojam vienlaikus kā apliecinājumu jaunajam attiecību līmenim, ko sasniegušas mūsu valstis, un apstiprinājumu interesei turpmāk strādāt ciešākā kontaktā, tiekties pēc sadarbības padziļināšanas visos iespējamos līmeņos, tai skaitā starp parlamentāriešiem. Gribētu uzsvērt, ka Latvija piešķir lielu nozīmi kontaktu veidošanai un uzturēšanai starp valstu nacionālajiem parlamentiem. Latvijas parlamentā darbojas Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupa, 2002.gada aprīlī ir notikusi Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Spānijā.
2004. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijas ceļš uz atgriešanos savā likumīgajā vietā Eiropas saimē nav bijis ne vienkāršs, ne viegls. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu uzdevums un nepieciešamība bija atjaunot savu valstiskumu, veidot demokrātisku sabiedrību, pāriet uz tirgus ekonomiku, tomēr nevienā mirklī Latvijai neradās šaubas par to, ka tās patiesā vieta ir starp citām Eiropas nācijām, ES un NATO dalībvalstīm. Augstu novērtējam to, ka arī Spānijai nebija šaubu par Latvijas vietu Eiropā, jo tā neatzina Latvijas okupāciju. Vienmēr būsim pateicīgi par atbalstu, ko esam saņēmuši no Spānijas Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesā.
Līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO mūsu dienas kārtībā parādījušies daudzi jautājumi, kas Latvijai un Spānijai ir kopīgi ne tikai divpusēji, bet arī plašākā satvarā. Šā gada martā Spānija īpaši briesmīgā veidā saskārās ar vienu no mūsdienu pasaules smagākajām problēmām, kas diemžēl jau iepriekš nebija bijusi sveša. Starptautiskā terorisma barbarismam un nihilismam pret cilvēka dzīvību ir iespējama tikai viena atbilde – sabiedroto solidaritāte un kopīgs darbs šīs parādības pilnīgai iznīdēšanai. Lai īstenotu šo mērķi un rastu atbilstošus cīņas līdzekļus, Latvija atbalsta ciešāku sadarbību terorisma apkarošanā Eiropas Savienības un globālā līmenī.
Mūsu kopējā Eiropas projekta ietvaros ir pabeigts pirmais uzdevums, pie kura kopīgi strādājusi visa paplašinātā Eiropas Savienība – ir panākta vienošanās par konstitucionālo līgumu. Līdz ar tā parakstīšanu Romā 29.novembrī būs noslēdzies pēdējo trīs gadu darbs, kura rezultāti noteiks paplašinātās Eiropas Savienības darbību nākotnē. Latvija cer, ka konstitucionālā līguma ratifikācija ES dalībvalstīs būs sekmīga un tas stāsies spēkā 2006.gada 1.novembrī, tādējādi dodot Eiropas Savienībai iespēju kļūt daudz efektīvākai un palielināt savu lomu pasaulē. Spānijas referendums par konstitucionālo līgumu nākamgad, 20.februārī, būs pirmais solis šajā virzienā.
Eiropas Savienības valstu kopīgs darbs un vienotība būs būtiski nepieciešami arī turpmāk, lai veiksmīgi sasniegtu jau tuvākajā laikā izvirzāmos mērķus ārpolitikā, iekšlietu un tieslietu jautājumos, Lisabonas mērķu īstenošanā.
Šobrīd, kad starp Eiropas partneriem turpina risināties ārkārtīgi svarīgā diskusija par finanšu ietvaru 2007.–2013. gadam, es vēlētos uzvērt divas lietas, kas ir īpaši jāpatur prātā visu diskusijas laiku – solidaritāte kā viens no ES pamatprincipiem un patiesa apņemšanās realizēt ES izvirzītās prioritātes. Visai ES attīstībai ir nozīmīga ES kohēzijas politika, Lisabonas stratēģijas īstenošana katrā dalībvalstī un ES kopumā, ES ārējās robežas kontrole, ES kaimiņu politika. Tikai tad, ja paplašinātajā ES izdosies izveidot kopības un patiesas solidaritātes sajūtu, tā spēs realizēt savus nodomus stiprināt kopienu un palielināt ES konkurētspēju un lomu pasaulē.
Kopīgam darbam vienota Eiropas Savienība ir spējīga uzstādīt mērķus ne tikai sev pašai, bet arī plašākā satvarā, domājot par visas Eiropas attīstību. Kādas būs nākotnes attiecības starp ES un tās kaimiņvalstīm? Šīs ir stratēģiski nozīmīgas un politiski jutīgas debates, kuras nedrīkst vienkāršot līdz jautājumam par iekļaušanos vai neiekļaušanos ES. Attiecībām ar kaimiņvalstīm ir jākļūst par ilgtermiņa politiku, kuras pamatā ir liekama Rietumeiropas jau 50 gadus ilgā pieredze par iekļaujošas politikas pozitīvajiem rezultātiem. Ja mēs vēlamies kaimiņos demokrātiskas un ekonomiski attīstības valstis – un tā tas noteikti ir, – mūsu uzdevums ir sniegt tām visu iespējamo atbalstu. Abām mūsu valstīm ir gan pieredze, kurā dalīties, gan laba izpratne par procesiem, kas norit kaimiņu valstīs, gan arī griba palīdzēt un būt aktīviem ES politikas īstenotājiem un veidotājiem šai jomā.
Es vēlētos pateikties par šo iespēju uzrunāt Spānijas parlamenta pārstāvjus un izteikt savu pārliecību, ka mūsu valstu attiecības arī turpmāk attīstīsies draudzīgas un konstruktīvas sadarbības gaisotnē, veiksmīgi sastrādājoties gan divpusēji, gan arī kopīgā Eiropas satvarā.