
Kā “LV” pastāstīja VRAA direktore Aija Bauere, pirmajā dienā saņemti trīs projektu pieteikumi: no Usmas, Madonas un Alūksnes. Šie trīs ir tūrisma attīstības projekti. Tomēr, ņemot vērā lielo zvanītāju intensitāti pirmajā projektu pieteikumu iesniegšanas dienā, A.Bauere paredz, ka Latvijas reģionu uzņēmēji izmantos tiem piedāvātās iespējas un projektu pieteikumi tiks iesniegti visās piedāvātajās nozarēs. Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs uzskata, ka 8,6 miljonu latu ieguldījums uzņēmumu attīstībā un procentu likmju subsīdijās Latvijas reģionos ir uzskatāms par ievērojamu atbalstu mazajiem uzņēmējiem.
Projekti tiek gaidīti divās grantu shēmās: “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” un “Procentu likmju subsīdijas”.
Grantu shēmu A.Bauere skaidro kā ES dotu iespēju vietējai institūcijai – VRAA – vērtēt un piešķirt ES struktūrfondu finansējumu. Tādējādi projektu pieteicēji tos sagatavo latviešu valodā, tie netiek nosūtīti vērtēšanai uz ES. Izskatīšana, vērtēšana un finansējuma piešķiršana notiek Latvijā, VRAA. Abas grantu shēmas darbosies divus gadus – līdz 2006.gadam. Arī projekta realizēšanas laiks ir noteikts divu gadu robežās, paredzot finanšu līdzekļu izmantošanu līdz 2008.gada 31.augustam. VRAA ir aprēķināts, ka minēto grantu shēmu darbības rezultātā varēs atbalstīt vairāk nekā 250 mazo un vidējo uzņēmumu projektus. Tādējādi reģionos no jauna tiks izveidotas aptuveni 750 darba vietas, kā arī palīdzēs saglabāt vairāk nekā 1000 esošās.
Uz atbalstu var pretendēt mazais un vidējais komersants, kurš:
1) ir reģistrēts Latvijas Republikas komercreģistrā (vai arī rakstiski apņemas līdz līguma noslēgšanai ar VRAA pārreģistrēties saskaņā ar LR likumdošanu);
2) darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā;
3) ir tieši atbildīgs par projekta sagatavošanu un vadību – tas nevar darboties kā starpnieks;
4) spēj nodrošināt komercsabiedrības nepārtrauktību visā projekta ieviešanas laikā – tam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi;
5) ir spējīgs ieviest un vadīt aktivitātes, kas atbilst šajā programmā pieteiktā projekta finansējuma apjomam.
Grantu shēmas ietvaros tiks atbalstītas šādas darbības jomas:
1) rūpniecība;
2) būvniecība;
3) pārstrāde (izņemot lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādi);
4) pakalpojumi:
• izņemot konsultāciju un finanšu starpniecības pakalpojumus;
• izņemot transporta pakalpojumus;
• uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, lauksaimniecības pakalpojumi ir pieļaujami tikai tādos gadījumos, ja statūtos vai reģistrācijas apliecībā tā definēta kā pamatdarbības nozare un ne mazāk kā 75% no uzņēmuma apgrozījuma veido lauksaimnieciska rakstura pakalpojumu sniegšana;
5) saimnieciskās darbības dažādošana (lauku tūrisms, viesnīcas, kempingi, amatniecība u.c. Izņemot ar lauksaimniecību un zivsaimniecību tieši saistītās nozares, t.sk. netradicionālā lauksaimniecība, akvakultūra, mežsaimniecība u.c.);
6) ja projektu paredzēts īstenot atbalstāmajā nozarē, bet uzņēmums darbojas nozarē, kas nav atbalstāma, un vai tas darbojas vairākās nozarēs, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina:
• izmaiņas uzņēmuma statūtos;
• no kopējās grāmatvedības uzskaites sistēmas atsevišķa grāmatvedības uzskaite projektā paredzēto maksājumu veikšanai un uzskaitei (jāievieš atsevišķi subkonti).
Grantu shēmas ietvaros netiks atbalstītas šādas nozares:
1) lauksaimniecības un zivsaimniecības preču ražošana, pārstrāde un mārketings;
2) transporta nozare;
3) tērauda rūpniecība;
4) mākslīgo šķiedru ražošana;
5) kuģu būve un remonts;
6) autotransporta ražošana.
Neatkarīgi no nozares, kurā tiek īstenots projekts, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina:
• jaunu darba vietu radīšana un/vai veco saglabāšana;
• ienākumu gūšana no komercdarbības konkrētajā nozarē;
• uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstība un paplašināšana.
A.Bauere skaidro, ka VRAA atbalstītos projektus sistemātiski kontrolēs pēc iesniegtajiem pārskatiem, slēdzot īpašus līgumus, lai tiktu īstenoti projektā sākotnēji noteiktie mērķi. Grantu shēmu ietvaros par projektam attiecināmajām izmaksām tiek uzskatīti tikai materiālie ieguldījumi.
Atbalstu grantu shēmu ietvaros var kombinēt ar citu Eiropas Komisijā apstiprinātu programmas/individuālā atbalsta projektu. Šajā gadījumā tiek piemērota attiecīgajā atbalsta programmā/individuālajā atbalsta projektā noteiktā maksimālā pieļaujamā atbalsta intensitāte.
Projektu pieteikumus finansējuma saņemšanai var iesniegt: personīgi VRAA un pa pastu.
Ja projekta pieteikums tiek iesniegts personīgi, tad, iepriekš saskaņojot laikus, projekta pieteikuma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti jānogādā Valsts reģionālās attīstības aģentūrā Rīgā, Elizabetes ielā 19. Projekta pieteikuma veidlapai pievienoto dokumentu kopijām jāuzrāda dokumenta oriģināls.
Ja projekta pieteikums tiek sūtīts pa pastu, tam ir jābūt vienā aizzīmogotā iepakojumā (aploksnē) ierakstīta sūtījuma veidā. Visām dokumentu kopijām ir jābūt notariāli apstiprinātām vai arī uz tām ir jābūt atbilstošas iestādes apliecinājumam par kopijas atbilstību oriģinālam.
Projekta pieteikuma vadlīnijas un veidlapas var saņemt:
• VRAA mājas lapā – www. vrss. gov.lv;
• VRAA – Informācijas un konsultāciju nodaļā (tālr: 7504273) Rīgā, Elizabetes ielā 19;
• elektroniski ar e-pasta starp-niecību;
• nosūtot informācijas pieprasījumu uz VRAA e-pasta adresi – www. vrss. gov.lv.
A.Bauere skaidro, ka līdzšinējā VRAA pieredze projektu koordinēšanā liecina, ka iesniedzēji labprātāk izvēlas projektu iesniegt paši. Lai skaidrotu projektu pieteikumu sagatavošanas un noformēšanas prasības, VRAA ir konsultējusi reģionālos uzņēmējus izbraukuma semināros. Tad praktiski tika aizpildītas projektu veidlapas. “Daudzviet reģionos ar līdzšinējo valsts atbalstu ir izveidoti reģionālās attīstības informācijas centri. Tajos, griežoties pēc padoma un palīdzības projekta sagatavošanā, palīdzība netiks liegta. Arī mēs telefoniski iespēju robežās konsultējam uzņēmējus,” stāsta VRAA direktore A.Bauere.
Grantu shēma “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”
Šajā grantu shēmā viens projekts var pretendēt uz atbalstu līdz
80 tūkstošiem latu. Atbalsta apmērs projektiem nedrīkst pārsniegt 50% no projekta
kopējām izmaksām. Tas nozīmē, ka otra puse jāiegulda projekta iesniedzējam no
saviem vai privāto partneru līdzekļiem. Bez tam projekta iesniedzējs prasītās summas
apgūšanu drīkst sadalīt vairākos posmos. Atbalstu varēs saņemt mazie un vidējie
komersanti:
1) sākotnējiem ieguldījumiem uzņēmuma pamatlīdzekļu iegādei,
veidošanai vai būvju būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai, fundamentālai
pārveidošanai,
2) paredzot strauju izaugsmi nozarēs, kas nodrošina augstu pievienotās vērtības
radīšanu (pārstrāde, pakalpojumi u.c.),
3) ar projektiem, kas vērsti uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ražošanas
modernizāciju vai pakalpojumu uzlabošanu.
Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir divi gadi. Apstiprināto projektu
finanšu pieprasījumu pēdējais iesniegšanas termiņš ir 2008.gada 1.jūnijs.
Grantu shēma “Procentu likmju subsīdijas”
Tā kā attālākos Latvijas rajonos nereti kredīta procentu vai
līzinga maksājumi ir augstāki nekā lielos centros, grantu shēma piedāvā segt
kredīta procentu vai līzinga maksājumus ar likmi līdz 12% gadā. Tas nozīmē, ka
projekta finansējums var būt ne vairāk kā 12% , bet 88% no kopējām projekta
izmaksām tā iesniedzējam ir jāiegulda no saviem vai privāto partneru līdzekļiem.
Tiks atbalstīti projekti, ja kredīts vai līzings paredzēts
pamatlīdzekļu iegādei, uzņēmuma izveidošanai vai būvju būvniecībai,
rekonstrukcijai, renovācijai vai fundamentālai pārveidošanai. Projekta iesniedzējam
ir jāņem vērā, ka grantu shēmas ietvaros netiks piešķirts atbalsts kredītam vai
līzingam, kas saņemts pirms projekta apstiprināšanas.
Viena attīstības projekta finansēšanai atbalsta apjoms gadā ir 15 tūkstoši latu.
Kopējais finansējuma līguma termiņš nedrīkst pārsniegt līzinga līguma darbības
termiņu, kā arī apstiprināto projektu finanšu pieprasījumu pēdējo iesniegšanas
termiņu – 2008.gada 1.jūniju. Savukārt projekta īstenošanai bankas izsniegtā
kredīta termiņš drīkst pārsniegt grantu shēmas darbības laiku, bet procentu likmju
subsīdijas tiks atmaksātas tikai līdz finansējuma līguma darbības termiņa beigām.
Zaida Kalniņa, “LV”
Terminu skaidrojumi projektu pieteikumu sagatavotājiem