Viņi pierāda, ka, cītīgi strādājot, var nodrošināt ģimeni, skolot bērnus un vēl aizbraukt uz ārzemēm ceļojumā. Elga un Aldis Bražūni kopā ar saviem četriem bērniem nepilnos divos tūkstošos kvadrātmetru izveidojuši ģimenes dārzniecību.
Ap četri simti kvadrātmetru ir plēvēm segtas siltumnīcas. Galvenā nozare – tomātu, saldo piparu, gurķu, ķirbju, kabaču stādu audzēšana.
Vai ģimenes dārzniecības nosaukums “Neslinko“ radies pazīstamās dziesmas “Nevis slinkojot un pūstot...” iespaidā?
Saimniece atbild, ka tajā likts aicinājums un mudinājums pašiem sev un citiem. Nosaukums esot radies nejauši. Tirgojot stādus Centrāltirgū, pircēji bieži sacījuši: “Kādi jums skaisti stādi, jūs nu gan neesat slinkojuši!” Lai saglabātu tīru sēklu materiālu, jāstrādā ļoti rūpīgi. Nepieciešamas lauksaimniecības zināšanas, jo ģimenē neviens nav Jelgavā vai Saulainē studējis. Elgai, kas ir ģimenes uzņēmuma “galvenā speciāliste”, tās iegūtas pašmācības ceļā, apmeklējot dažādus kursus, klausoties lekcijas. Elgai ir pedagoģiskā izglītība, jo viņa mācījusies Latvijas Universitātē par ģeogrāfijas skolotāju, bet tā arī, izņemot prakses laiku, par pedagoģi nav strādājusi.
Rāmavas lauksaimniecības izstādē “neslinkotāji” bija ieradušies ar 70 daudzkrāsainām tomātu šķirnēm un sēklām, bet vispār kolekcijā esot ap 150 šķirņu no visas pasaules. Ar tomātiem, izrādās, esot tāpat kā ar folkloru, tautā ir populāras šķirnes, kurām aizmirsti selekcionāru vārdi, kā ‘Latgales agrais’, ‘Gaujas tomāts’, ‘Kavalieris’ u. c. Pēc selekcionāru dotajiem vārdiem savām šķirnēm var noteikt ne tikai viņu piederību valstij, bet arī mentalitāti: ‘Kosmonauts Volkovs’, ‘Slāvu šedevrs’, ‘Maskavas ugunis’, un – ‘Money Maker (Naudas taisītājs)’, ‘Naudas koks’, ‘Saldais miljons’. Trāpīgs ir melno tomātu šķirnei dotais ‘Pols Robsons’.

Elga Bražūne Foto: Andris Kļaviņš

Redzot, kā saulmīlis tomāts veido dažādu krāsu un formu augļus, Bražūni nav varējuši atturēties no selekcijas darba. Divas šķirnes jau izveidotas un teju būs stabilizētas. Stāstot par savu kolekciju, Elga teic, ka rudens drūmajās dienās viņu priecē augļu saulainās krāsas, bet melnie tomāti viņu ģimenē neesot cieņā. Uzturā pārsvarā lietojot lielos gigantus un ziemas tomātus, kas saglabājas līdz februārim un martam.
Elga Bražūna: “Dārzniecība ir ģimenes iztikas avots. Visi strādājam, lai segtu cilvēkam obligātās vajadzības. Nebija jau bērniem tik viegli pierast pie darba dārzniecībā, kad visapkārt vaļošanās. Paaugušies saprata, ka uzcītīgs darbs ir vienīgais ceļš, lai varētu studēt, pat aizbraukt kādā ceļojumā. Vecākie bērni – Saiva, Alda un Gaitis studē Latvijas Universitātē. Budžeta grupā mazliet vieglāk, bet vienai no meitām studiju maksa gadā ir 460 latu, dēls Jānis ir vidusskolēns, viņam arī grāmatas maksā dārgi. Jāsedz vēl izdevumi, kas saistīti ar ražošanu, lai gan tas nav īstais vārds mazam ģimenes uzņēmumam. Centrāltirgū savu vietu esam izcīnījuši, pierādot, ka pircējiem mēs tur esam nepieciešami, un pēdējos gados situācija tur ir uzlabojusies. Agrāk gāja visādi, vadība centās stādu tirgu pilnīgi iznīcināt un padzīt. Ziemā, kad zemei ļaujam nedaudz atpūsties, tirgū neesam, bet darba tāpat nav mazāk. Piedalāmies nelielās izstādītēs, šeit, Rāmavā, esam tikai tāpēc, ka mums ir atviegloti noteikumi vietas cenā. Piedalāmies tomātu audzētāju kluba “Tomāts” aktivitātēs, apmeklējam lekcijas, nedaudz tirgojam sēklas, mācāmies, jo daba ir pārsteidzoša – cilvēks ar zināšanām un cītīgu darbu var no tās saņemt gan prieku, gan gandarījumu.”