Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Zemgaļi" zemā starta pozīcijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.10.2004., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95187

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ziņojums par postsociālisma valstu ekonomiku

Vēl šajā numurā

19.10.2004., Nr. 165

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Zemgaļi” zemā starta pozīcijā

ZEMNIEKI.PNG (116997 bytes)
Modris Vills izrādā zemkopības ministram Mārtiņam Rozem un žurnālistiem savu saimniecību
Foto: Juris Logins

Bauskas rajona Svitenes pagasta zemnieku saimniecība “Zemgaļi” modernizēta, izmantojot Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības attīstībai paredzētos līdzekļus. 15.oktobrī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, apmeklējot saimniecību, pasniedza saimniekam piemiņas velti – palielinātu maksājumu uzdevuma kopiju, kas apliecina Eiropas naudas pārskaitīšanu uz zemnieku saimniecības rēķinu, kā arī savu personisko dāvanu – ministra paša fotografētu “fotogleznu”.
“Zemgaļi” ir viena no pirmajām saimniecībām, kas pēc investīcijām saimniecības modernizācijā jau saņēmusi atpakaļ no ES struktūrfondu līdzekļiem ievērojamu daļu ieguldītās naudas. Piektdien, 15.oktobrī, M.Roze “Zemgaļu” saimniekam Modrim Villam pasniedza dāvinājumu un 47 000 latu “vērtu” maksājuma uzdevuma kopiju, kas ir ES līdzfinansējums šīs zemnieku saimniecības izstrādātajā attīstības projektā.

Zemnieku saimniecības “Zemgaļi” saimnieks Modris Vills

– Kāpēc radās doma pieteikties un rakstīt projektu ES struktūrfondu atbalsta programmai?

– Paredzot Eiropas Savienības prasības pret zemnieku saimniecībām un konkurences palielināšanos, bija jāsāk darīt kaut ko lietas labā. Tā kā informācijas plūsma par Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanu plūda no visām pusēm – reģionālās preses, radio, televīzijas un citiem masu saziņas līdzekļiem –, viss bija skaidrs. Atlika tikai rīkoties. Tā uz manu ideju bāzes tika rakstīts projekts, ko vēlāk apstiprināja.

– Cik līdzfinansēja ES, un cik šobrīd jau investēts?

– Programmā, kas saucas “Graudu un rapša ražošanai paredzētu pamatlīdzekļu iegāde un ražošanas procesa urbanizācija” ES līdzfinansēja 50% no kopējās projekta summas, t.i., 47 000 latu. Šobrīd modernākas tehnikas iegādei visa summa jau ir investēta, un kustamais īpašums tiek pilnvērtīgi lietots.

Uzziņai

Zemnieku saimniecība “Zemgaļi” dibināta 1992.gadā. Sākotnējā platība – 40 ha. 2002.gadā šī saimniecība apsaimniekoja 560 ha, bet 2004.gadā – jau 640 ha. Z/s “Zemgaļi” specializējusies kviešu, mežu, cukurbiešu un rapšu audzēšanā, kā arī zālāju sēklas ražošanā. Šobrīd saimniecībā ar valsts subsīdiju un ES finansiālo atbalstu sagādāta visa nepieciešamā tehnika un iekārtas kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanai. 2002.gadā “Zemgaļi” ar SAPARD programmas atbalstu iegādājās jaunu sējmašīnu, kultivatoru un minerālmēslu izkliedētāju. 2004.gadā par ES struktūrfondu finansējuma līdzekļiem “Zemgaļi” iegādājās graudu kombainu, universālus augsnes veltņus, tehnisko putekļsūcēju un citus lauksaimniecībā vajadzīgus agregātus.

– Kā ar piešķirtajiem līdzekļiem tiek sekmēta zemnieku saimniecības “Zemgaļi” turpmākā darbība? Kas ir mainījies?

– Līdz šim “Zemgaļi” strādāja ar novecojušu tehniku. Tagad, kad ir iesniegts un apstiprināts zemnieku saimniecības izstrādātais projekts, esam iegādājušies jaunu lauksaimniecībā nepieciešamo tehniku (graudu kombainu, universālus augsnes veltņus, tehnisko putekļsūcēju un citus lauksaimniecībā nepieciešamos agregātus), ar kuru darba apjoms ir pieaudzis par aptuveni 30 %, bet precīzus datus varēšu pateikt, tikai gadam beidzoties.

– Kā jūs raugāties uz nākamo ES struktūrfondu ciklu?

– Esmu ieņēmis “zemā starta” pozīciju un noteikti pretendēšu uz ES naudu, jo tā pašreiz ir viena no retajām izdevībām ātrā laikā pielāgoties ES standartiem, lai veiksmīgi varētu konkurēt esošajos un plānotajos tirgus apstākļos. Nākamā cikla ietvaros esmu plānojis iegādāties lieljaudas traktoru, kas ļaus strādāt ar vēl lielākiem apjomiem.

– Kā pret ES struktūrfondiem attiecas citas Bauskas rajona zemnieku saimniecības?

– Par to neesmu pilnībā informēts, bet zinu, ka vairākas saimniecības ir izstrādājušas projektus un pieteikušās uz Eiropas naudu, bet rezultātu pagaidām vēl nav, jo esmu viens no pirmajiem, kuru projekts realizēts. Kopumā aktivitāte no lauksaimniecībā iesaistītajām pusēm ir nosaucama par augstu, jo, cik zināms, lielākajā daļā struktūrfondu programmās projektu pieņemšana ir beigusies.

– Kā jūs vērtētu ES struktūrfondu lomu Latvijas lauksaimniecības sektora attīstībā?

– ES līdzfinansējums dažādu programmu ietvaros ir palīdzējis atrisināt neskaidros jautājumus un sekmējis Latvijas lauku vides un biznesa uzlabošanos, kas ir apsveicams rādītājs. Piemēram, mana problēma, kas saistīta ar graudu novākšanas iespējamību, ir atrisināta, un tagad es varu pilnvērtīgi strādāt un konkurēt ar citām saimniecībām jaunajā sektorā. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka atliek vienīgi pašiem lauksaimniekiem uzņemties lielāku iniciatīvu un pieteikties struktūrfondiem.

Dagnija Muceniece,

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!