
Apkures sezonas ēnas puse
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, sākoties apkures sezonai, strauji pieaug ugunsgrēku skaits, kā arī vairāk nekā divas reizes palielinās uguns nelaimēs bojāgājušo cilvēku skaits.Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Aukstajā laikā palielinās to ugunsgrēku skaits, kuru cēlonis ir nesakārtotas katlumājas, nesalabotas krāsnis un neiztīrīti dūmvadi. Tāpat arī māju un dzīvokļu apsildīšanā pieļautā neuzmanība ar uguni – cieši klāt apkures ietaisēm novietotās mēbeles, malkas žāvēšana krāsns priekšā, ar elektriskām ierīcēm pārslogotas novecojušās elektroinstalācijas. Diemžēl mājās pie ieslēgtām apsildes ierīcēm vai iekurtām krāsnīm bez uzraudzības tiek atstāti bērni, kuri, izraisot ugunsgrēku, paši var kļūt par tā upuriem.
Galvenie ugunsgrēku izcelšanās iemesli 75 procentos gadījumu ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, 10 procentos ugunsnelaime izceļas no elektroierīcēm un iekārtām, 8 procentos – no apkures sistēmām.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 479 ugunsgrēki, kuri izcēlušies no apkures ierīcēm. Tajā skaitā bijuši 202 ugunsgrēki, kuru iemesls bijis nepareizi uzbūvēti dūmvadi, kurtuves. No tiem 151 ugunsgrēks reģistrēts rajonos un 51 – pilsētās. Visvairāk šādu iemeslu dēļ ugunsgrēki notikuši Rīgas rajonā – 23, Rīgā – 14, Tukuma rajonā – 12, Jelgavā un Rēzeknes rajonā – 11, Cēsu rajonā, Kuldīgas rajonā un Ludzas rajonā – 8. Šajos ugunsgrēkos bojā gājuši trīs cilvēki – viens Rīgas rajonā un divi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā, cietuši četri cilvēki – Rēzeknē, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā, Rīgas rajonā un Valkas rajonā. Ugunsgrēku nodarītais materiālais zaudējums ir 200 879 lati.
Šogad reģistrēti arī 27 ugunsgrēki, kas izcēlušies no elektriskajām sildierīcēm. To nodarītais tiešais materiālais zaudējums ir 3532 lati. Pērn apkures ierīču nepareizas ekspluatācijas dēļ ir izcēlušies 795 ugunsgrēki, radot tiešos materiālos zaudējumus 478 tūkstošu latu vērtībā; no elektroierīcēm un iekārtām – 1040 (824 tūkstoši latu), no neuzmanīgas rīcības ar uguni – 7566 ugunsgrēki (675 tūkstoši latu).
2003.gadā ugunsgrēkos gājuši bojā 260 cilvēki. Dūmos un liesmās 171 cilvēks zaudēja dzīvību, nevērīgi smēķējot vai izmantojot sērkociņus un sveces, 29 – ekspluatējot plītis un krāsnis, 16 – degšanai sākoties pēc elektrovadu īssavienojumiem, 9 – ugunsgrēkos dēļ dūmvadu, kurtuvju nepareizas izbūves un bojājumiem.
VUGD ugunsdrošības uzraudzības inspektori, kā ik gadu, aktīvi pārbauda dzīvojamās ēkas. Šovasar jau 140 īrnieki brīdināti, ka krāsnis viņu mitekļos ir avārijas stāvoklī un ka tās izmantot aizliegts, un uzdots steidzami tās saremontēt.
Bet ne jau vienmēr vajadzīgs inspektora aizrādījums, lai saprastu, ka bojāta krāsns var kļūt bīstama pašiem. Rudens ir pēdējais laiks, kad saukt talkā podniekus un skursteņslauķus, lai siltums mūsu mājās būtu drošs.
VUGD informācija