
Pētīs, kā miega bads ietekmē autovadīšanu
Pasaulē virkne pētījumu spilgti apliecina vienu un to pašu atziņu – miega bads vai pārmērīgs nogurums ir ļoti biežs autoavāriju cēlonis. Latvijā līdzīgs pētījums nav veikts. Taču, pēc speciālistu domām, arī mūsu valstī šī problēma ir būtiska, un līdz šim tās izzināšanai pievērsta pārāk maza uzmanība.14.oktobrī notiks gadskārtējā Latvijas Miega medicīnas konference,
kurā apspriedīs virkni jautājumu, kas saistīti ar dramatisko situāciju uz ceļiem,
precīzāk – ar tās cēloņiem, un medicīnas darbinieku iespējām mazināt ceļu
satiksmes negadījumu skaitu.
Ņemot vērā to, ka, pēc citu valstu statistikas, auto vadīšana miega badā vai
pārmērīgā nogurumā ir viens no biežākajiem fatālu autoavāriju iemesliem,
konferencē speciālisti pirmām kārtām centīsies rast atbildi uz jautājumu, cik
lielā mērā tas raksturīgi arī Latvijai. Kā jau “LV” rakstīja, piemēram, pēc
ASV datiem, 40 procentiem fatālu autoavāriju par iemeslu ir šoferu iemigšana pie
stūres. Savukārt Austrālijā, Lielbritānijā, Somijā un citās Eiropas valstīs
veiktie pētījumi liecina, ka 10 līdz 20 procenti no visiem ceļu satiksmes
negadījumiem notikuši tādēļ, ka šoferis bijis miega badā vai pārmērīgi noguris.
Ir virkne nezināmo, kas, iespējams, arī ietekmē traģēdijas uz ceļiem. Piemēram,
dažādu slimību ārstēšanā nereti tiek nozīmēti medikamenti, kas samazina
koncentrēšanās spējas vadīt automašīnu. Konferences dalībnieki spriedīs, vai
ārsti to vienmēr ņem vērā un vai pacients tiek brīdināts, skaidro Latvijas Miega
medicīnas asociācijas prezidente Dr. Ija Cimdiņa. Tiks meklēta atbilde arī uz
jautājumu, cik daudz valstī tiek patērēts bez ārsta receptes brīvi pieejamo
medikamentu, kas satur stipras centrālo nervu sistēmu nomācošas vielas.
Pat salīdzinoši nelieli miega traucējumi atstāj jūtamas sekas. Tie veicina nelaimes
gadījumu riska pieaugumu, arī vadot automašīnu. Kopumā miega bads iet roku rokā ar
mūsu steidzīgo dzīves ritmu. Kā jau iepriekš “LV”, raksturojot ar miega badu
saistītās problēmas, stāstīja I.Cimdiņa, mūsdienās cilvēki visā pasaulē guļ
mazāk nekā mūsu priekšteči. Piemēram, ir izpētīts, ka salīdzinājumā ar
19.gadsimtu tagad cilvēki miegā pavada par 20 procentiem mazāk laika.
Pārslodze, darbs, spriedze, depresijas, steiga – tas viss atstāj dziļu ietekmi. Viens
no galvenajiem kritērijiem, kas liecina par miega problēmām, – pēc pamošanās nav
laba pašsajūta. Mūsdienu cilvēkam ļoti raksturīga parādība. Tas vedina domāt, ka
arī Latvijā starp autoavāriju cēloņiem miega bads un pārmērīgs nogurums nav
ierindojams pēdējā vietā.
Ilze Apine, “LV”
Cilvēka diennakts ritms |