Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu

Hoakins Almunija – par ekonomisko izaugsmi

Biogrāfija

Foto: Ints Kalniņš, “LV”

Vārds, uzvārds: Hoakins Almunija
Dzimšanas dati: 1948.gada 17.jūnijs, Bilbao, Spānija
Izglītība: Studējis tieslietas un ekonomiku Deusto universitātē, Bilbao, turpinājis studijas “L’Ecole Practique des Hautes Etudes de Paris” un Hārvarda universitātes Kenedija Valsts pārvaldes skolas studiju programmā “Vecākās amatpersonas valsts pārvaldē”
Profesionālā un politiskā karjera:
Lektors Madrides Alcala de Henares universitātē
1976.–1979.g. – galvenais ekonomists UGT, Spānijas arodbiedrībā
1972.–1975.g. – ekonomists Spānijas Tirdzniecības palātas padomes birojā Briselē
Kopš 2004.gada aprīļa – Eiropas Komisijas loceklis, atbildīgais par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem
2000.g. – sociālistu kandidāts premjerministra amatam
1997.–2000.g. – PSOE vadītājs
1982.–1986.g. – darba un sociālo lietu ministrs
1979.–2004.g. – Spānijas parlamenta loceklis PSOE Federālās komitejas loceklis

Avots: Eiropas Parlaments

Ekonomikas un monetārās politikas komisāra amata kandidātam Hoakinam Almunijam nākamajā Eiropas Komisijā (EK) iecerēts uzticēt tā paša portfeļa pārvaldīšanu kā līdz šim. Viņam Eiropas Parlamentā (EP) bija jāstājas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas deputātu priekšā. Kandidāts kā galveno Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un sociālo problēmu minēja darba un izaugsmes trūkumu. “Izaugsmei atkal jākļūst par prioritāti. Bez tās nav iespējams sasniegt Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus.”
Jautājumu un atbilžu sesijā daudz tika diskutēts par tā saukto stabilitātes un attīstības paktu. Līdz šim par strīdīgāko atzīta tā sau-ktā trīs procentu robeža un laiks situācijas stabilizēšanai. (Pašlaik ES dalībvalstīm atļauts pārsniegt budžeta deficītu, kas ir vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta, tikai smagas recesijas gadījumā. Pašlaik valstij, kas pārkāpj stabilitātes paktu, tiek doti četri mēneši, lai prezentētu plānu budžeta deficīta samazināšanai, un viens gads, lai šo plānu īstenotu. – red.) H.Almunija atzina, ka tā sauktajam Stabilitātes paktam ir vairāki vājie punkti. Pašreizējais pakts “ekonomiskās izaugsmes laikā valstīm nedod pamudinājumu piemērot apdomīgu politiku. Tāpat pakts nav pietiekami strikts, kad runa ir par parāda kritērijiem”.
Lūgts komentēt H.Almunijas uzstāšanos, eiroparlamentārietis Guntars Krasts teica: “Jā, viņš bija kompetents, veikls runātājs. Tomēr man šķita, ka viņam kaut kā pietrūka. Viņš “slimoja” ar liekvārdību. Daudz stāstīja par jautājumiem un pievērsās detaļām, kas nebija svarīgas. No būtiskiem jautājumiem centās izvairīties. Līdz ar to bija nedaudz virspusējs.” G.Krasts vēl piebilda, ka viņš bijis viens no nedaudzajiem komisāriem, kas runājis tikai savā dzimtajā valodā. “Ne vārda angļu vai franču valodā. Pat Lielbritānijas pārstāvis pāris frāzes teica franču valodā. Tas bija žests.”
Par katru komisāru atsevišķi EP atzinumu sniegs jau šonedēļ. Savukārt EP balsojums par jauno komisiju kopumā gaidāms okto-bra pēdējā nedēļā.

Marianna Fišere-Bēla – par kopējās lauksaimniecības politikas reformu

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Marianna Fišere-Bēla
Dzimšanas dati: 1943.gada 15.aprīlis, Āsuma, Dānija
Izglītība:
1963.g. – studējusi modernās valodas
1964.g. – studējusi ekonomiku un valodas Beļģijā
1965.g. – pabeigusi augstskolu tirdzniecības specialitātē
Profesionālā un politiskā karjera:
1965.–1967.g. – Kopenhāgenas eksporta uzņēmuma vadītāja sekretāre
1982.–1997.g. – Munkebo municipālās padomes locekle
1986.–1990.g. – Munkebo mēra vietniece
1997.–1989.g. – Liberālās partijas priekšsēdētāja Kertemindes vēlēšanu apgabalā
No 1991.g. – apdrošināšanas firmas Pārstāvju komitejas locekle
No 1992.g. – H.Bella fonda Direktoru padomes locekle
1993.–2000.g. – Vidusskolas sekretariāta priekšsēdētāja
No 1994.g. – Nacionālās zināšanu novērtēšanas padomes locekle
No 1990.g. 12.decembra – Dānijas parlamenta locekle, pārstāv Liberālo partiju
2001.g. 27.novembris – 2004.g. 2.augusts – pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministre

Avots: Eiropas Parlaments

Lauksaimniecības komisāra amata kandidāte Marianna Fišere-Bēla tiek uzskatīta par vienu no skandalozākajām topošās komisijas personībām. Dānijas izvirzītā pārstāve negatīvas piezīmes izpelnījusies tādēļ, ka ģimenei piederošās saimniecības saņem ievērojamas Eiropas Savienības (ES) subsīdijas. Bez tam topošā komisāre nebija deklarējusi, ka viņas vīram pieder daļas uzņēmumā, kas audzē cūkas Krievijā.
Tiem, kas apšauba M. Fišeres-Bēlas iespējas darboties visas ES interesēs, viņa teica: “Es strādāšu visas Eiropas labā, nevis kā minis-tre, kas aizstāv vienas valsts intereses.” Viņa arī norādīja, ka ir paziņojusi par savām saistībām. “Esmu precējusies ar lauksaimnieku, bet neuzskatu, ka tas būtu par iemeslu, lai es neatbilstu ieņemamajam amatam. Arī Komisijas juridiskais dienests atzina, ka tā nav problēma. Man piederēja arī akcijas lauksaimniecības uzņēmumā, bet tūdaļ pēc piedāvājuma saņemšanas no tām atsacījos.”

Darbības mērķi

Jautājumu un atbilžu sesijā Eiropas Parlamentā (EP) M. Fišere-Bēla kā savas darbības trīs prioritātes minēja lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspējas paaugstināšanu, atbalstot restrukturizāciju, dzīves kvalitātes paaugstināšanu lauku apvidos, kā arī apkārtējās vides aizsardzību.
Savukārt galvenie uzdevumi, M. Fišerei-Bēlai darbojoties kā komisārei, būs kopējās lauksaimniecības politikas reformas ieviešana, ieskaitot cukura nozares pārskatīšanu, lauksaimniecības budžeta sastādīšana nākamajai finanšu perspektīvai, kā arī lauksaimniecības produktu aizsardzība sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Atbalsta reformu

Viens no centrālajiem eiroparlamentāriešus interesējošajiem jautājumiem bija par lauksaimniecības politikas reformu. Kandidāte atzina, ka atbalsta pāreju no ražošanas uz ražotāju atbalstu. Kopējās lauksaimniecības reforma paredz, ka lauksaimniekam vairs netiks maksāts par saražoto produkciju. Maksājums tiks piesaistīts zemes platībai, nevis saražotās produkcijas daudzumam, kā līdz šim. Pats uzņēmējs varēs domāt, kam naudu tērēt un ko ražot.
Kandidāte arī teica, ka “ir ļoti svarīgi saglabāt lauku reģionos dzīvojošo skaitu. Saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu būs vieglāk ražot to, ko pieprasa patērētājs, nevis vienkārši ražot iespējami vairāk produktu, lai saņemtu pēc iespējas lielāku ES atbalstu. Līdz ar to mazie lauksaimnieki varēs palikt dzīvot laukos”.
M. Fišere-Bēla arī norādīja, ka stingri sekos līdzi šīs sistēmas ieviešanai visās dalībvalstīs, lai izvairītos no konkurences kropļošanas.
Turklāt topošā komisāre pat izteica cerības, ka nākotnē maksājuma saistība ar saražoto produkcijas daudzumu tiks samazināta vēl vairāk.
Topošās komisāres nopratināšanā tika aizskarts arī cukura nozares reformas jautājums. Šajā sakarā M. Fišere-Bēla teica: “Es nedomāju, ka mums tagad par to vajadzētu runāt. Tomēr katrā gadījumā ir skaidrs, ka kaut kas jādara, lai reformētu cukura nozari, neko nedarīt – tas nav risinājums. Es nevaru šodien dot nekādas garantijas, kā tas tiks atrisināts, bet esmu gatava uzklausīt dažādus viedokļus.” Uz EP deputātu aizrādījumiem par nenoteiktajām atbildēm uz svarīgākajiem lauksaimniecības politikas jautājumiem kandidāte atbildēja, ka viņa nevar būt tiešāka un dot galīgos nosacījumus, jo vēl nav komisāre.
Par M. Fišeres-Bēlas un arī citu komisāru atbilstību ieņemamajam amatam EP ziņos jau šonedēļ.

Čārlijs Makrīvijs – par jauno dalībvalstu iekšējo izaugsmi

Biogrāfija

Foto: Ints Kalniņš, “LV”

Vārds, uzvārds: Čārlijs Makrīvijs
Dzimšanas dati: 1949.gada septembris, Kilderas grāfiste, Īrija
Izglītība: diplomēts grāmatvedis, Dublinas universitātes koledža
Profesionālā un politiskā karjera:
Kopš 1997.g. jūnija – finanšu ministrs
1993.–1994.g. – tūrisma un tirdzniecības ministrs
1992.g. februāris – 1993.g. janvāris – labklājības ministrs
1997.– 2004.g. – ECOFIN loceklis
2004.g. janvāris–jūnijs – ECOFIN padomes prezidents
1997.g. – pirmoreiz ievēlēts Īrijas Republikas parlamentā
1995. – 1997.g. – partijas parlamentārais pārstāvis finanšu jautājumos
1979.g. – 1985.g. – Kilderas grāfistes padomes loceklis

Avots: Eiropas Parlaments

Īrijas izvirzītais kandidāts iekšējā tirgus komisāra amatam Čārlijs Makrīvijs Eiropas Parlamentā atbildēja uz Ekonomisko un monetāro jautājumu komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejas deputātu jautājumiem.

“Nē” nodokļu harmonizācijai

Vairāki deputāti interesējās, vai Č.Makrīvijs atbalsta nodokļu harmonizāciju. Kandidāts norādīja, ka šis jautājums nav viņa, bet gan komisāra amata kandidātes Ingrīdas Ūdres kompetencē, bet viņš uzskata, ka nodokļiem jāpaliek dalībvalstu ziņā. “Tas [tiesības noteikt savu nodokļu politiku – red.] ir pārstāvnieciskās demokrātijas kodols. Tāpēc dalībvalstīm ir tiesības greizsirdīgi sargāt savas iespējas noteikt nodokļus. Es esmu pret harmonizāciju,” strikti noteica Č.Makrīvijs.

Latvijai labvēlīgas pozīcijas

Lūgts komentēt Č. Makrīvija uzstāšanos, Ekonomisko un monetāro jautājumu komitejas deputāts Guntars Krasts atzina, ka kandidāta atbildes bijušas labas. “Man patika. Nedaudz pārsteidzoši. Nebiju gaidījis, ka viņš atbildēs tik labi. Jau iepriekš biju ar viņu ticies, toreiz tik labu iespaidu uz mani viņš neatstāja. Šodien viņš bija izcils.” Uz lūgumu komentēt, kāpēc kandidāta atbildes G. Krasts vērtē kā labas, skanēja atbilde: “Humors, labas atbildes, relaksēta maniere, labs un plaši izvērsts skatījums un vienlaikus īsas un koncentrētas atbildes.”
Turklāt G. Krasts norādīja, ka Č. Makrīvija skatījums ir labvēlīgs arī Latvijai. “Viņš izteica cerību, ka jaunajām dalībvalstīm ES veiksies tikpat labi kā Īrijai. Apstākļi jāsa-glabā tādi, lai jaunās valstis varētu augt. Viņš atzīmēja, ka veicinās tādu politiku, kas sekmētu struktūrfondu apgūšanu, jo ir pārliecināts, ka jaunajām valstīm jāsaņem vairāk. Viņš visos aspektos mums ir labvēlīgs,” sacīja G. Krasts.

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles