Mēs drīkstam visu, ko mēs spējam

Reiz viņš rakstīja: “Es gribu būt, kas neesmu vēl bijis.” Mazliet vairāk nekā pusgadsimtu pēc dzejnieka nāves tas atkal ir noticis. Atkal tālab, ka arī pirms tam bija pārtapšanas: filmās, teātra izrādēs, televīzijas uzvedumos, būs operā. Bet nupat Rīgā pirmizrādi piedzīvojis Aleksandra Čaka biogrāfiskais multimediju kompaktdisks jeb CD.
Kas tas tāds? Pirms trim gadiem, kad autori sāka darbu pie savas ieceres, viņiem nācās skaidrot: “Nu, tas ir tāds melns, apaļš rimbulis, kur iekšā ir visādas lietas...”
Tagad sabiedrība jau mazliet vairāk iesvaidīta jaunajās tehnoloģijās. Tomēr izstāstīt vai aprakstīt CD piedāvātās iespējas joprojām nav viegli. Kompaktdiska vāciņos ievietotajā ceļvedī teikts, ka CD “atraktīvā veidā, izmantojot dažādus medijus, apkopota informācija par muzeju, dzejnieka dzimtu, dzīves un darba vietām, biedrībām, kurās viņš darbojies, draugiem un sievietēm, kam bijusi nozīme A. Čaka dzīvē, viņam veltītajiem dzejoļiem un mākslas darbiem, kā arī neliela A. Čaka dzejas izlase latviešu valodā un tulkojumi Eiropas lielākajās valodās”.
Citiem vārdiem – te vienotā veselumā ir dokuments, vārds, mūzika, fotoattēls, kino, māksla un urķīga pētnieka acs. Var arī mazliet pārfrazēt dzejnieka paša vārdus - atkal, pārkāpis dzīvi un nāvi, nākamajā telpā, citā pasaulē aicina Aleksandrs Čaks. Turklāt uzrunājot viesus arī angļu valodā.
Kompakdiska pirmizrāde aizvakar notika stāvgrūdām cilvēku, dzejas un labestības pārlādētajā krogā “Andalūzijas suns”. Vieta nebija izraudzīta nejauši. Jo dzejnieka daiļradē kroga tēls parādās bieži, pat vienu no viņa pirmajām dzejas grāmatiņām sauc “Pasaules krogs”. Un kur tad vēl rindas:
Mēs sēdējām ostmalas krogā
Un dzērām dzeltēnu vīnu...
Bet “Andalūzijas sunī”, kas savus galdiņus izvietojies Berga bazārā vienā ēkā ar kādreizējo kinoteātri, gandrīz vai tieši bija jaušana Aleksandra Čaka klātbūtne. Tepat jau viņš ir staigājis. Te vērotais, iespējams, devis ierosmi dzejolim “Serenāde”: “Pie Berga bazāra stūra kāds vīrietis tirgojās ar sievieti, paslēpies ēnā no gājējiem retiem...”
Koncepcijas autori – mākslinieks Jānis Mitrēvics un literatūrzinātniece Andra Konste iepazīstināja ar radošo grupu, kas strādājusi pie kompaktdiska tapšanas. Rinda, kas uz mirkli aizsedza ekrānu, iznāca iespaidīgi gara – gandrīz pārdesmit cilvēku. Protams, nav jau tā, ka trīs gadi bez atlikuma veltīti tikai šim projektam, brīžiem tālākvirzību aizkavējis finanšu trūkums, tāpēc paldies visiem atbalstītājiem.
Runājot par dzejnieka muzejdzīvokli, Andra Konste atzinās, ka esot jāvairās pieminēt mītnes piekto telpu – meitas istabiņu, jo jaunieši taujājot, kur tad tā Aleksandra Čaka meita esot tagad... Toties jaunā paaudze gandrīz kā brīnumā iedziļinās iespējās, ko muzejā piedāvā jaunais CD.
Tas liecina, ka šim multimediju CD vajadzētu būt katrā skolā. Ne jau lai piespiestu mīlēt Aleksandru Čaku. Viņu mīl tāpat. Toties tas var būt vēl viens ceļš, lai pamodinātu interesi par mūsu valsts kultūru un vēstures norisēm. Arī cittautiešos.
Tovakar glāzēs zaigoja arī dzeltēns vīns. Bija dzeja un dziesmas aktieru Imanta Skrastiņa un Mārtiņa Vilsona sniegumā. Ārā gar apgaismotajiem logiem garām gāja ļaudis.
Un šķiet, ka vispārējam priekam par labi padarītu darbu klāt bija arī pats dzejnieks, kam šomēnes būs jau 103. dzimšanas diena.