Mediķu algām vajadzētu vēl 90 miljonus latu

Pēc Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, lai dubultotu veselības aprūpes darbinieku darba samaksu, papildus esošajam finansējumam nepieciešami 90 miljoni latu gadā, nemainot pašreizējo pakalpojumu apjomu un klāstu.

Patlaban medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa ir 190 latu. Proti, ārstiem vidējā darba samaksa ir 290 lati, vidējam medicīniskajam personālam – 169 lati, jaunākajam –121 lats. Lai vidējā darba samaksa veselības aprūpē sasniegtu 320 latus, t.i., ārstiem vidējā darba samaksa būtu 500 latu, vidējam medicīniskajam personālam – 300 latu, bet jaunākajam – 200 latu, papildus esošajam finansējumam nepieciešami 90 miljoni latu. Patlaban aptuveni 50% no pakalpojuma cenas tiek novirzīti darba samaksai, kas 2004.gadā ir 84 miljoni latu. Atgādinām, ka ārstniecības personām darba samaksa ir ietverta pakalpojuma cenā, ko valsts maksā katrai ārstniecības iestādei par sniegto pakalpojumu. Savukārt, lai paaugstinātu darba samaksu anesteziologiem un reanimatologiem, kā arī anestezioloģijā un reanimatoloģijā strādājošajam vidējam un jaunākajam medicīniskajam personālam līdz vidējai darba samaksai ārstiem 500 latu, vidējam medicīniskajam personālam – 300 latu, jaunākajam personālam – 200 latu, papildus gadā nepieciešams 4,1 miljons latu.
VM šobrīd izskata vairākus variantus, kas ļautu iegūt papildu līdzekļus, tomēr ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšana ir jāskata kopā ar ilglaicīgā politikā vērstu reformu veikšanu, kas sakārtotu veselības aprūpes sistēmu. Šajā nolūkā jāievieš VM izstrādātā ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma. Ministrija plāno šo programmu apstiprināšanai valdībā iesniegt novembrī.
Attīstības programmas ieviešanas ekonomiskais efekts būs 6 līdz 12 procenti, optimistiskajā variantā pat 20 procenti no stacionārajā aprūpē ik gadus izlietotajiem līdzekļiem. Līdztekus attīstības programmas ieviešanai VM izskata arī vairākus citus variantus papildu finanšu resursu iegūšanai:
– papildu iespēju meklēšana valsts budžetā;
– veselības aprūpes valsts apmaksāto pakalpojumu groza pārskatīšana, nosakot to atbilstoši valsts rocībai, maksimāli aizsargājot bērnus, mazturīgos un citas sociāli neaizsargātās iedzīvotāju grupas;
– privātās apdrošināšanas lomas palielināšana strādājošajām personām;
– pašpalīdzības kasu plašāka attīstība.

VM informācija