
Bīstamie bezsaimnieka atkritumi – maksāt vai norakt?
Ja apkārtējā vidē nonākušas bīstamas vielas konstatētas ārpus darba laika, ļoti iespējams, ka tās tur arī paliks līdz nākamajai darbdienai. Šādu praksi apliecina incidents ar pirmdien Kleistu mežā uzieto dzīvsudrabu. Dzīvsudrabu – daļēji pildītu metāla kapsulās, daļēji izlijušu augsnē – 4.oktobrī konstatēja garāmgājēji. Rīgas Meža aģentūras (RMA) darbinieki sadarbībā ar Valsts un pašvaldības policiju teritoriju norobežoja, taču akciju sabiedrība “BAO”, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu, bīstamās situācijas risināšanā neiesaistījās, informē RMA sabiedrisko attiecību speciāliste. Uzņēmums atteikumu ierasties Kleistos skaidrojis ar to, ka strādājot pēc grafika, kā arī bojāta faksa aparāta dēļ nav varējis saņemt apstiprinājumu pakalpojuma apmaksas garantēšanai.Nezina, ko iesākt
Kopumā mežā konstatēti vairāki desmiti kapsulu, no kurām katrā varēja būt 30 – 40 mililitri bīstamās vielas, daļēji tā jau bija izlijusi zemē, pastāstīja RMA meža apsardzības un aizsardzības sektora vadītājs Valērijs Morozs. Diemžēl dzīvsudraba savākšana kavējusies arī tad, kad notikuma vietā ieradušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki un civilās aizsardzības speciālisti. “Visi viens uz otru skatījās un nezināja, ko darīt,” situāciju raksturo V. Morozs. Beidzot daļu dzīvsudraba savākuši un aizveduši ugunsdzēsēji, daļu – RMA darbinieki, kuri, darbojoties bez atbilstoša aprīkojuma, to novietojuši uz kūdras kārtas nespecializētā automobilī. Mašīna nakti novietota apsargājamā dienesta garāžā, bet otrdien dzīvsudrabs aiztransportēts uz “BAO” bīstamo atkritumu novietni Dobeles rajonā. Par vielas pieņemšanu un uzglabāšanu būšot jāmaksā RMA, ja vien tiesībsargiem neizdosies noskaidrot dzīvsudraba īpašniekus un neradīsies iespēja zaudējumus no tiem piedzīt civiltiesiskā ceļā, skaidro V. Morozs.
Ministrijām nav naudas
Ne Vides ministrijai (VM), ne arī kādai citai ministrijai nav
sadarbības līgumu, ne arī cita veida līgumu ar a/s “BAO” par bez-saimnieka
bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, informē VM preses sekretāre Ilze Brakmane.
Bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanas problēma valstī vēl arvien neesot
atrisināta, jo ministriju budžetos nav finanšu šādam nolūkam. Lai situāciju
atrisinātu, pirmām kārtām VM vai Iekšlietu ministrijas budžetos tam būtu jāparedz
līdzekļi un jānoslēdz attiecīgi līgumi ar profesionāliem bīstamo atkritumu
apsaimniekošanas operatoriem.
Līdz šim vairumā gadījumu a/s “BAO” šādu pamesto bīstamo atkritumu problēmas
ir atrisinājis, tādēļ pārmetumi šai organizācijai nebūtu vietā, skaidro I.
Brakmane. Līdz šim saimniecisko līgumu izpilde veikta atbilstoši noslēgtajiem
nosacījumiem.
Robs likumdošanā
Ugunsdzēsējiem nav pienākums nodarboties ar bīstamo atkritumu
savākšanu, vienīgi – ar ķīmisku avāriju seku neatliekamo likvidēšanu, skaidro
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes
Stratēģijas nodaļas priekšnieka vietnieks Maigurs Ludbāržs. Turklāt
ugunsdzēsējiem ne vienmēr ir tvertnes, kur savākto droši uzglabāt, un, galvenais,
nav paredzēts finansējums samaksai par bīstamo atkritumu nodošanu glabātavā.
Tādējādi, ja VUGD darbinieki bīstamās vielas uzņemas savākt, viņiem pašiem par to
ir jāsamaksā atkritumu apsaimniekošanas un uzglabāšanas uzņēmumam.
“Problēmu nav, ja bīstamā viela izplūdusi kāda uzņēmuma teritorijā, jo Atkritumu
apsaimniekošanas likums paredz, ka par izdevumu segšanu atbildīgs to īpašnieks,”
skaidro M. Ludbāržs. Taču pienākumu sadales regulējuma attiecībā uz bezsaimnieka
bīstamajiem atkritumiem likumdošanā vienkārši neesot. Tādējādi Kleistu gadījums
kārtējo reizi apstiprina esošo praksi: ja ugunsdzēsēji bīstamo anonīmas izcelsmes
vielu nesavāc, piesārņotās teritorijas īpašnieks nonāk izvēles priekšā –
maksāt vai varbūt turpat vienkārši norakt.
Guntars Laganovskis, “LV”