
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas
priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 30.septembra sēdi!
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir
saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu
izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 30.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut
tajā likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir
iekļauts.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas
Konvencijas par terorisma apkarošanu grozījumu protokolu” nodot Ārlietu komisijai
un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules
veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību” nodot
Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija, ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Bauskas
pilskalna pamatnes nostiprināšanu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un
atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Krišjāņa Petera lūgumu viņam piešķirt
bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.septembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Krišjānim Peteram. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Deputātam
bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas atzinums par
Saeimas deputātu Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles un citu
deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim par Izglītības likuma normu
izpildi.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, godātie kolēģi! Izskatot šo pieprasījumu, Pieprasījumu komisija to
noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Diemžēl jākonstatē fakts, ka šī valdība nespēj vai negrib
pildīt Izglītības likumu. Savulaik Tautas partija deklarēja sevi kā nacionālo
interešu garantu šajā valdībā, kura pastāv, tikai pateicoties izirušā PCTVL bloka
partiju atbalstam. Diemžēl šī Tautas partijas deklarācija ir jāapšauba, jo fakti
liecina par pretējo.
Tautas partijas deputātus ne mazākā mērā neuztrauc pieprasījumā minētais, proti,
tas, ka Izglītības valsts inspekcijas vadītājs nevis pilda savu amata pienākumu, tas
ir, kontrolē Izglītības likuma izpildi, bet iedrošina likuma pārkāpējus, runājot
par... es citēju, nosacītu likuma moratoriju.
No ministrijas vadības nekāda reakcija neseko. Jājautā, cik lielā mērā varas dēļ
Tautas partija ir gatava atteikties no nacionālajām interesēm. Vai tiešām visu
nacionāli domājošo frakciju pūliņi ir bijuši veltīgi, pieņemot Izglītības
likumu, kas nodrošina gadiem ilgušās mazākumtautības izglītības reformas pēdējā
posma sekmīgu pabeigšanu?
Otrs satraucošs fakts – pēc premjera Emša rīkojuma uzsāktā noslēpumu pilnā
Mazākumtautību izglītības iestāžu likuma izstrāde. Likuma, kuru drošības dēļ
nevienam nerāda. Un tikai no dažu amatpersonu izteikumiem var secināt, ka tas faktiski
revidē Saeimas pieņemtā Izglītības likuma normas.
Turklāt valdošās koalīcijas partijas, Tautas partijas deputāti, taisnojoties
žurnālistu priekšā, izskatās pēc pilnīgiem nezinīšiem. Izskatās, ka koalīcijas
partneri jums vispār neko nestāsta, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijas
sienās. Vienīgi tēvzemiešu un “Jaunā laika” deputātu enerģiskā rīcība var
būt spēs apturēt šā likuma virzību. Apturēt. Bet vai novērst?
(No zāles
deputāts J.Dobelis: “Pareizi! Arī novērst!”)
To visu vērojot, rodas gluži dabiski pieprasījumā minētie jautājumi – vai
izglītības un zinātnes ministrs pats ir nolēmis atteikties no likuma izpildes, vai
arī viņam ir premjera mandāts šai prettiesiskajai rīcībai? Es uzskatu, ka Saeimas
deputātu pienākums ir gūt skaidru atbildi uz šo jautājumu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godājamie deputāti! Acīmredzot
1.septembris šobrīd ir pagājis, un visas skolas lietas norit mierīgi. Bet acīmredzot
kādam nav miera, jo tas neietilpa viņa plānos. Un tas neietilpa varbūt tajos plānos,
lai sakaitinātu tautu, sanaidotu sabiedrību, apsaukājot cilvēkus par “kolonnām”
un citādi. Es domāju, ka šobrīd valdība ir parādījusi savu stabilitāti, šo
jautājumu risinot konstruktīvā garā, dialoga garā, un, manuprāt, tas ir pats
pozitīvākais.
Arī atbildē, kas bija Pieprasījumu komisijā, tika paskaidrots, ka šādas pārbaudes
tiks veiktas plānveidīgi un nevis ar kaut kādiem ieskrējieniem skolā vai ar nolūku
speciāli kaut ko sabojāt, sanaidot, bet tieši ar vēlmi palīdzēt. Un šobrīd mēs
redzam, ka šī palīdzība individuāli skolām tiek sniegta, un mēs strādājam par to,
lai visas Izglītības likuma normas tiktu izpildītas skolās. Un šobrīd arī neviens
nevar uzrādīt tos faktus, ka kaut kādā veidā šis Izglītības likums netiktu
pildīts. Šādu faktu nav.
Tāpēc es uzskatu, ka šādi pieprasījumi un šādi te viedokļi šobrīd ir
mēģinājums destabilizēt situāciju, un es lūdzu to noraidīt.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Labrīt, kolēģi! Šai sarunai varētu dot virsrakstu “Viss būtu labi, ja nebūtu tik
bēdīgi”. Jā, krievu skolu skolēni ir skolās, bet kā gan savādāk. Protams,
savādāk nemaz nevarēja būt! Neskatoties uz šīm dažāda veida provokācijām, jo
galu galā divus priekšmetus papildus mācīties nav jau nekāda problēma, ja daudzus
gadus pirms tam ir mācīti citi priekšmeti latviešu valodā. Bet bēdīgi ir tas, ka
likums tiek pārkāpts, jo šie divi priekšmeti, kā izrādās, netiek pasniegti
latviešu valodā, labākajā gadījumā – gan krievu, gan latviešu valodā, bet
sliktākajā gadījumā – gandrīz tikai krievu valodā. Un man ir skumīgi
dzirdēt arī no ministra, ka viņš mūsu, “tēvzemiešu” un “Jaunā laika”,
parakstīto pieprasījumu nosauc par provokāciju. Un par provokāciju to nosauca
komisijas sēdē arī daži citi cilvēki. Tas ir ļoti bēdīgi! Tas nozīmē, ka mēs,
parlamentārieši, tas ir, tie, kuri tā runā, paši atbalsta likuma nepildīšanu, kas
ir ārkārtīgi bēdīgi. Dīvainākais ir tas, ka šo likumu nepildīt, cik es saprotu,
un tā tas arī ir, ir akceptējusi Izglītības un zinātnes ministrija, arī ar premjeru
priekšgalā. Jo kā gan savādāk Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Grinpauka
kungs varētu pasludināt moratoriju šī likuma pildīšanai?
Moratoriji, lūk, nozīmējot, ka var turpināt mācības abās valodās, ka līdz
novembrim ministrija iepazīšoties ar situāciju, kādā ir skolās, mācot šos
priekšmetus latviešu valodā. Kaut kur pavasarī būšot vērtēšana, kaut kādi
rezultāti, un tad domāšot, vai skolēni spēj šos priekšmetus mācīties latviešu
valodā.
Vai nav dīvaina atbilde? Viņiem ir jāspēj, sen jau bija jāspēj, un savādāk nemaz
nevar būt.
Komisijas sēdē ministra kungs skaidroja, ka žurnālisti esot pārpratuši viņa
vadītās ministrijas struktūrvienības vadītāja teikto par šo moratoriju. Bet
Grinpauka kungs skaidri un gaiši žurnālistiem ir teicis, un ne jau vienā pusteikumā,
bet skaidrojis plašāk, ka patiešām šis nosacītais moratorijs ir pasludināts.
Un bēdīgi ir tas, ka šī valdība piekāpjas, kā jau tas bija solīts pašā sakumā,
sarkano flangam, viņu spiedienam, viņu prasībām, savādāk šī valdība sen vairs
nestrādātu! Šī valdība būtu kritusi. Un šī piekāpšanās ir sekojusi konsekventi.
Pieminēšu kaut vai šo Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, kas ir pašlaik
sabiedrībā diezgan nopietnā uzmanības lokā. Visu laiku mēģināja valdošās
koalīcijas dažādi cilvēki, ieskaitot deputātus, teikt, ka nē, nē, nē, ko jūs!
Šāds likums netiek veidots, ka premjers neko nav teicis, nekādus norādījumus nav
devis, bet izrādās, ka ir devis. Ir parakstījis. Ir parakstījis attiecīgo, tā sakot,
rezolūciju, pavēli. Kad es to teicu komisijas sēdē, Brigmaņa kungs man teica:
“Papīrus galdā!” Es teicu: “Ja jūs vēlaties, papīri būs galdā.” Un tad es
jautāju tieši izglītības un zinātnes ministram, vai Emša kungs ir devis rakstiski
šādu pavēli – veidot attiecīgo darba grupu, lai strādātu pie šā
Mazākumtautību izglītības iestāžu likuma. Radzeviča kungs apgalvoja, ka, jā, ir
tā! Nu, redziet, tā ka papīri galdā man nemaz nav jāliek.
Un tā šis piekāpšanās komplekss notiek. Piekāpšanās komplekss dažādos veidos,
izpatīkot, nu tagad jau Tautas saskaņas partijai vairs nav ko izpatikt, viņi ir
paziņojuši, ka neatbalsta šo valdību, toties tur ir vēl divi sarkanāki, kuriem ir
jāizpatīk, kuriem ir ļoti jāizpatīk, jo savādāk atkal valdība krīt jebkurā
brīdī. Tāda, lūk, ir patiesība. Un man patiešām ir ļoti bēdīgi, Ābiķa kungs
arī šeit nav, Zommeres kundze ir, kuri man un mums, “tēvzemiešiem” un “Jaunajam
laikam”, pārmet par to, ka mēs esam iesnieguši šo pieprasījumu, ka tā esot
patiešām provokācija – skolēni mācoties, viss kārtībā.
Nē, nav kārtībā! Nav kārtībā! “Rīgas Balss”, jūs zināt, veica attiecīgu
aptauju, sava veida žurnālistu izmeklēšanu, un tā pierādīja, ka nav kārtībā. Pat
tādu elementāru priekšmetu, kuru izvēlas krievu skolas, kā fizkultūru pamatā
pasniedz krieviski, draugi mīļie! Lūk, tā tiek realizēta reforma. Un tādēļ es
aicinu jūs nobalsot par šo pieprasījumu, un lai mēs varētu turpināt šo sarunu un
lai aicinātu premjeru, ministru un visus pārējos pildīt Izglītības likumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es esmu pateicīgs Mārim
Grīnblata kungam un pārējiem deviņiem, kuri ir parakstījuši pieprasījumu par
Izglītības likuma normu izpildi, par iespēju paust savu viedokli šajos jautājumos. Ja
es nekļūdos, tajos grūtajos okupācijas laikos Grīnblata kungs ieguva samērā labu
izglītību, tajā skaitā arī marksistiski ļeņiniskās filozofijas jomā, un pat
paguva daļu no savām zināšanām nodot studentiem. Diemžēl vēlāk viņš ilgu laiku
atradās savas partijas rindās un tāpēc daudzas agrāk gūtās iemaņas viņam ir
zudušas. Bet lozungs – kas nav kopā ar mums – tas ir pret mums, ir uz
mūžu ierakstīts viņa apziņā milzu krievu burtiem uz sarkana audekla.
Ar gandarījumu man gribētos atzīmēt arī to, ka Maskavas algoto aģentu, kuri it kā
nīst latviešu valodu un it kā kūda šo valodu nemācēt, rindas ir papildinājušās,
pēc pieprasījuma autoru domām, ar cienījamiem cilvēkiem. Šim visuresošo aģentu
leģionam ir pieskaitīts ne tikai izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs,
bet arī pats Ministru prezidents.
Humanitārās palīdzības ietvaros mūsu intelektuāli neapdāvinātajai un ar spīdošu
fantāziju neapveltītai nacionālistiskajai opozīcijai es pat paziņošu papildu ziņas,
kas kompromitē mūsu premjeru tieši izglītības reformas īstenošanas jomā. Būs arī
papīrs galdā, kuru pieprasa cienījamais Tabūna kungs.
Bet tomēr, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Atcerēdamies jūsu reakciju uz manu
13.maija uzstāšanos sakarā ar citu deputātu pieprasījumu, man gribētos pārliecināt
jūs, ka es nenovirzos no apspriežamās tematikas, jo valstī ir patiešām izveidojusies
dīvaina situācija, kad juridiski izglītības reforma ir pilnīgi stājusies spēkā,
bet tās reālas ieviešanas dzīvē pēdas pagaidām ir grūti saskatīt. Un es tikai
gribu novērtēt šīs reāli eksistējošās problēmas saknes.
9.augustā Izglītības un zinātnes ministrijas Nacionālo minoritāšu lietu padome
pieņēma lēmumu – izstrādāt likumprojektu “Par nacionālo minoritāšu skolu
statusu”. Priekšlikumu izteica padomes priekšsēdētāja Kravčenko kundze, kura, kā
zināms, ir pārlieku lojāla valstij un principiāli nav spējīga pieņemt patstāvīgus
lēmumus. Jau pēc trim dienām – 12.augustā – Ministru prezidents
parakstīja rīkojumu par attiecīgās darba grupas izveidošanu. Vēl vairāk –
viņš pieprasīja, lai darba grupa jau 25.augustā noliktu viņam uz galda gatavu
likumprojektu. Es biju turējis savās rokās šo rīkojumu, Tabūna kungs! Rīkojums bija
vizēts ar vienu vienīgu parakstu. Toties ar kādu! Domājiet, ka tas ir izglītības un
zinātnes ministra paraksts? Nekā nebija! Tur stāv Ministru prezidenta padomnieka
nacionālos drošības jautājumos Panteļējeva kunga paraksts. Acīmredzami mēs esam
vienīgā valsts pasaulē, kura par profilējošo ministriju izglītības reformas jomā
ir kļuvusi nevis Izglītības un zinātnes ministrija, bet gan Iekšlietu ministrija, bet
par galveno valsts institūciju, kas seko krievu skolotāju panākumiem fizikas un dabas
zinātnes pasniegšanā krievu bērniem sliktā latviešu valodā, pie mums ir kļuvusi,
kā jūs jau esat nopratuši, drošības policija. Specdienestu viltīgos nodomus var
viegli aprēķināt. Ceturtdien, 25.augustā, likumprojekta teksts nolikts uz Ministru
prezidenta galda. 26.augustā notiek Ministru kabineta ārkārtas sēde, un likumprojekts
tiek akceptēts noteikumu veidā, kuri stājas spēkā pieņemšanas brīdī. Saeima
uzsāk darbu tikai pirmdien, 30.augustā, apstākļos, kad jau ir noticis valsts
apvērsums. Bet 1.septembrī piekrāptie krievu bērni iet uz skolu un ar dziļu vilšanos
uzzina, ka matemātiku viņiem pasniegs nevis sirdij mīļajā latviešu valodā, bet gan,
kā to darīja ļaunā totalitārā režīma laikos, krievu jeb viņu dzimtajā valodā.
Neapšaubāmi, ka plāni tika viltīgi pastāvīgi koriģēti. Termiņi
tika koriģēti, ņemot vērā Satversmes aizsardzības biroja ienākošo operatīvo ziņu
analīzi.
Kolēģi, daži no jums, kas strādā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā,
paši savām acīm varēja pārliecināties, ka tiek ievāktas šādas ziņas. Sarunu
noklausīšanās ierīci, kas tika atnesta uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisiju, bet bija ievietota telpā, kur atradās arī Krievu skolu aizsardzības štābs,
mēs atradām tikai 2.septembrī.
Starp citu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs savā atbildē PCTVL frakcijas
pieprasījumam faktiski apstiprināja to, ka noklausīšanās ierīce tika sankcionēti
ievietota, paziņodams, ka nevar sniegt informāciju, kas attiecas uz valsts noslēpumu.
Saņemot pārliecinošas ziņas, ka štābistu rīcībā nav nedz tanku, nedz spridzekļu,
Ministru prezidents mainīja taktiku. Tikai 31.augustā Ministru prezidents paziņoja
visai valstij pa radio, ka likumprojekts jau ir gatavs, bet jau 3.septembrī sīkie
ierēdņi sāka apgalvot, ka Ministru prezidenta teikto ir pārpratuši, ka likumprojekts
vispār neeksistē. Bet septembra vidū darba grupa sāka debatēt par šāda
likumprojekta izstrādes lietderību vispār.
Par attaisnojumu Emša kungam varētu teikt tikai to, ka daudzi Rīgas skolu audzēkņi
mums sūdzas, ka ir spiesti pilnībā lietot mācību grāmatu komplektu latviešu
valodā, izņemot vienīgi krievu valodu un literatūru.
Attiecībā uz mācību grāmatām krievu skolās tiek realizēts tas izglītības
reformas variants, kuru vēl janvārī piedāvāja apspriežamā pieprasījuma autori
grozījumu Izglītības likuma otrajam lasījumam. Droši vien jūs atceraties, ka tieši
jūsu aktivitātes likumdošanas jomā izsauca ziemā masu jauniešu demonstrācijas un
krievvalodīgo kopienas straujāku konsolidāciju.
Bilances dēļ, aizstāvot Ministru prezidenta godu, es nosaukšu vēl vienas augsta ranga
amatpersonas vārdu, kura ir modro kolēģu deputātu atklātās sabotāžas
līdzdalībniece. Šīs dāmas portretu krievu skolu aizsardzības štāba aktīvisti ir
pavairojuši tūkstošos eksemplāru un izlīmēja visu krievu skolu telpu iekšienēs.
Zem šī portreta stāv citāts no viņas intervijas krievu avīzes “Vesti Segodņa”
31.augustā.
Citēšu: “Izmantojot gadījumu, man gribētos vēlreiz griezties pie vecākiem, kuri
varbūt ir nobažījušies, ka viņu bērns tiks sodīts ar sliktu atzīmi, ja mācību
stundu laikā nesapratīs kaut kādas frāzes vai teikumus latviešu valodā. Ministrija
ir sagatavojusi speciālu direktīvu, kurā ir teikts, ka nekādi sodi nedrīkstēs būt.
Dabīgi, ja bērns kaut ko nesapratīs latviski, tad skolotājs noteikti pārtulkos
dzimtajā valodā viņam nesaprotamos vārdus. Un pēc tam viņš to atkārtos jau valsts
valodā, jo reformas uzdevums ir palielināt vecāko klašu skolnieku vārdu krājumu
latviešu valodā, radīt papildu iespējas pavingrināties praktiskajā latviešu
valodā. Turklāt ne tikai gramatikas, bet arī speciālo terminu līmenī. Tas tikai
palīdzētu skolniekam viņa turpmākajās mācībās, karjerā.”
Saprotiet taču, cienījamie vecāki, tā nebūs, ka bērns ieies klasē un turpmāk ar
viņu skolotāji dzimtajā valodā vairs nerunās. Nē un vēlreiz nē! Es gribētu, lai
šie vārdi būtu protokolēti arī mūsu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Jo diemžēl skolu
direktori izdeva slepenu rīkojumu – noplēst un iznīcināt visas šīs mūsu
skrejlapas, kaut gan uz tām ir attēlota Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, un
tikko no tribīnes es izrunāju viņas teiktos vārdus. Šie vārdi ir gandrīz
autentiski. Tie ir publicēti krievu valodā, un tātad tas ir dubulttulkojums.
Tādējādi no pirmā acu uzmetiena nevainīga pieprasījuma autori patiesībā ir
pacēluši roku ne tikai pret valsts drošības institūcijām, cerēdami uz
“tīrīšanām”, bet arī uz valsts augstāko amatpersonu aizvietošanu. Varbūt
dotajā gadījumā patiesība patiešām ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
un “Jaunā laika” frakciju pusē, jo viņi vismaz runā to, ko domā, bet Valsts
prezidente un premjers ar saviem liekulīgajiem vārdiem tikai cenšas aizsegt to faktu,
ka Latvijā ir notikusi publiska masveida nepilngadīgo personu, kuras pieder valsts
krievvalodīgajai kopienai, izvarošana vai nu, pēc Šadurska kunga viedokļa, nacionālo
interešu ievērošana. Izvarošana, jo 1.septembra priekšvakarā vecāko klašu
skolnieku vidū veikto reprezentatīvo aptauju rezultāti liecina par to, ka tā saucamā
izglītības reforma, kuras būtība ir viena – vardarbīgi samazināt iespējas
iegūt izglītību dzimtajā valodā –, atbalsta šo reformu tikai no 5 līdz 15
procentiem reformai pakļauto. Pēc tam kad gandrīz katrs vecāko klašu skolnieks no
Rīgas, Daugavpils un Ventspils ir kaut vai vienu reizi piedalījies nesankcionētā
protesta akcijā, nekāda šāda tipa pseidoreforma nav realizējama principā, lai arī
kādus pieprasījumus jūs, kolēģi, rakstītu un uz kādām podziņām jūs spiestu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, nemaldiniet sabiedrību! Reforma nav vardarbīga.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Viens ir galīgi skaidrs, ka pierādījums tam, vai izglītības
reforma attīstīsies sekmīgi vai nesekmīgi, protams, būs eksāmeni. Vērojot skolēnu
zināšanas eksāmenos, zinot, no kurām skolām kurš ir nācis, mēs varēsim arī
spriest par darba kvalitāti. Par to nav runa.
Taču vai tiešām mums Saeimā šeit mierīgi klusēt, nedarīt neko un izlikties, ka
viss rit tādā jaukā gaitā? Galu galā Saeimas darbs vispirms, protams, ir radīt
likumus, papildināt tos, labot. Bet otra darba daļa, neapšaubāmi, ir sekot tam, kā
šos likumus pilda. Tieši to mums ļoti bieži pārmet sabiedrība, ka likums pieņemts,
vienu uzkarina uz nagliņas, otru izmet kaut kur tālāk.
Un nevienu vairs neinteresē, kas notiek ar šā likuma darbību. Tad ko jūs brīnāties,
ka radās šāds pieprasījums?
Kāpēc tas vispār radās? Tas taču nav bez pamata. Vai tad nav izskanējusi gan
mutiska, gan rakstiska informācija par to, ka neiet ar šā Izglītības likuma
ieviešanu tā, kā tas ir paredzēts likumā.
Nu ja priekšmetu, kurš ir jāmāca latviešu valodā, māca vai nu krievu valodā, vai
divās valodās, vai tas ir pareizi? Vai tas atbilst likuma garam? Nu, nē.
Tā ka šķiet, ka Saeimas deputātu interese par Izglītības likuma ieviešanu ir
pilnīgi saprotama lieta. Vai tad laikraksti būtu melojuši? Vai atbildīgas amatpersonas
būtu melojušas? Par to ir runa. Un tāpēc pilnīgi dabisks dokuments rodas, ko esam
parakstījuši gan mēs, gan “Jaunā laika” pārstāvji, jo mēs taču, man liekas,
visi saprotam, ka šo Izglītības likuma normu īstenošana nav vienkārša un arī
nebūs vienkārša. Tas ir pamatīgs, smags ikdienas darbs. Šā darba izpildē
jāiesaistās gan izpildstruktūru pārstāvjiem, gan pedagogiem, gan skolēnu vecākiem
un arī pašiem skolēniem, protams. Lūk, šīs četras grupas.
Un jautājums ir tāds: vai šīs četras grupas būs spējīgas jēdzīgi saprasties,
sadarboties? Vai taisni otrādi – šajās grupās radīsies konflikti, nedod Dievs,
pat naids vienam pret otru. Kad nāks jau tā kā uzvilkti modinātājpulksteņi uz
tikšanos un gaidīs, kas tad nu notiks, un nevis vēlēsies otru saprast, bet gāzīs
otram ar āmuru pa pieri, tad būs grūti sarunāties. Ja jau likums ir, tad tas ir
jāpilda!
Arī jūs te, cienījamie sarkani zili, balti, kādās tur kurš tagad krāsās esat, jums
tas ir jāsaprot! Jāsaprot ir viens, ka likums pieņemts. Tam ir jādarbojas. Gribat
mainīt likumu, mēģiniet! Šaubos, vai jums tur kaut kas sanāks.
To, ka šajā izpildes gaitā neliksies mierā daudzi, tas arī mums ir jāsaprot.
Pirmkārt, neliksies mierā Latvijā dzīvojošie daudzu tautību bērni, kuriem ir šī
politikānisma maize vajadzīga, šī cilvēku biedēšana par asimilāciju, par
likvidāciju, par deportāciju un citām “ācijām” un “īcijām”.
Jā, tā ir zināmu politisko grupējumu ceļamaize. Vai tā garšīga vai negaršīga, to
rāda parasti vēlēšanas. Neliksies mierā, neapšaubāmi, plašajā pasaulē
vispārpazīstamā cilvēktiesību mīlētāja Krievzeme.
Jā, Krievijas televīzijā vairs neredz satracinātu skolēnu pūļus
Latvijas ielās. Šis trumpis ir izspēlēts. Bet ko tagad tur rāda? Krievijas
televīzijā rāda milzīgu uztraukumu par to, kāds saturs ir Latvijā izdotajām
mācību grāmatām! Ak, Dievs! Minēti latviešu leģionāri mācību grāmatās. Šīs
šausmas!
Un diemžēl tāda vientiesīga gados jauna pārstāve no Latvijas aizmuldas tik tālu, ka
runā par nacistiskajiem esesiešiem latviešu karavīru rindās. Nu tas liecina, ka šai
personai stingri būtu jālasa grāmatas un jāsaprot, kas ir nacists, kas ir karavīrs,
kas ir ieroču SS un kas ir cita veida SS. Lūk, šādas muļķības skan Krievijas
televīzijā. Un tā kā Krievijā 95% iedzīvotāju vispār neko nesaprot no tā, kas
notiek Latvijā, tad nav ko brīnīties par kaut kādu mākslīgi radītu naidu, kas
izpaužas reižu reizēm izdarībās pie Latvijas vēstniecības Maskavā un citās
vietās.
Lūk! Tātad būsim, kolēģi, aktīvi! Kas mums to prieku var liegt! Mums ir jāseko
visam tam, kas notiek Latvijas skolās. Tas ir mūsu pienākums. Ja kāds to negrib
darīt, tā ir pavisam cita lieta. Es jau ceru, ka Saeimā, paldies Dievam, joprojām
darbojas pietiekami daudz nacionāli orientētu deputātu. Un arī noteikti tādu, kas ir
labi sapratuši, ka bez nacionālā jautājuma pieminēšanas un risināšanas, kaut
teorētiski, klāsies ārkārtīgi grūti vēlēšanās.
Jā, latviešu vēlētāju balsis joprojām ir ļoti svarīgas. To labi parādīja
Eiroparlamenta vēlēšanas, kur izgāzās visa tukšā runāšana par kaut kādu krievu
nākšanu un kaut ko tamlīdzīgu. Nē! Skaidrā tekstā bija redzams spēku samērs. Tas
ļoti ietekmēja vienu otru svārstīgu pārstāvi, kurš uzreiz atcerējās, ka nevajag
otro valsts valodu, ka nevajag te kaut kādas nepilsoņu vēlētāju tiesības, vēlot
pašvaldības un citas lietas. Jā, dzīve jau ieliek visus savās vietās, un tas ir,
paldies Dievam, labi.
Tātad sekosim tālāk! Un kāpēc jūs te tā uztraucaties daži? Un visvairāk ir
satraucies, protams, kolēģis no kreisās puses. Jā, viņa satraukums man ir labi
saprotams. Viņam tie vēlētāji slīd no rokām lēnām ārā. Un jo vairāk mēs
uzsvērsim to, ka šeit ir Latvija, ka šeit ir jādomā par latviskumu, jo vairāk mums
uzticēsies. Un lietas ies uz priekšu pareizā virzienā.
Tā kā pats pieprasījums ir pilnīgi pamatots, saprotams, un ir jocīgi tā kaut kā
klausīties, ka viss ir kārtībā, un nekas jau nav tāds, par ko būtu jāuztraucas.
Mēs turpināsim rakstīt jautājumus, pieprasījumus, un es domāju, ka mēs ar to gribam
tikai panākt vienu lietu – lai nebūtu atkal kaut kādas teatrālas izrādes, ka,
lūk, viss ir kārtībā, viss jau iet uz priekšu. Tad, kad nonāksim līdz eksāmeniem,
tad atkal būs visāda skraidīšana, visādi sānceliņi, kā labāk nokārtot eksāmenus
bez kontroles un tamlīdzīgi.
Tā kā saprotams ir, protams, koalīcijas deputātu noskaņojums. Nu negribas jau to
ministru savējo tā sevišķi raustīt. Tas ir saprotams. Bet mūsu, opozīcijas
pārstāvju, nacionāli noskaņotu opozīcijas pārstāvju, pienākums ir visu laiku
atgādināt par to, kas mums šķiet svarīgs. Jūs jau esat iemācījušies, cienītie
kolēģi, no pozīcijas, to, kas mums bija ļoti svarīgi, kā rīkoties šajos te
balsojumos, kas skar valsts valodu, kas skar nepilsoņus. Pat pieci aizgājēji no Tautas
saskaņas partijas jeb no PCTVL, kur nu kurais kādreiz ir skaitījies. Šie pieci
aizgājēji ir labi audzināti tagad, skatoties viņu balsojumus, viņi klusu un mierīgi
nobalso, pat tā, ka mums tas ir pieņemami. Tā ka, ja šāds audzināšanas darbs tur
notiek, vismaz kaut kāds neliels pozitīvs iznākums no tā visa sanāk.
Tā ka darbs turpināsies. Būs viens pieprasījums, būs otrs, būs viens jautājums,
būs otrs. Un ja jūs godīgi un kārtīgi strādāsiet, tad mēs arī būsim priecīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” deputātu
pieprasījums un viņu uzstāšanās debatēs man atgādina seno filozofu strīdus par
tēmu, cik daudz velnu var izvietoties vienā adatas galā.
1995.gadā tika izmainīts 1991.gada pieņemtais Izglītības likums. Un no tā laika
divus priekšmetus lika pasniegt minoritāšu pamatskolās un trīs vidusskolās –
valsts valodā.
No 1999.gada ar 1998.gada likumu bija ieviesta bilingvālā izglītība. Tagad
atcerēsimies, ja es nekļūdos, 1996.gadā izglītības un zinātnes ministrs bija Māris
Grīnblata kungs. Es neatceros, vai viņš organizēja kādus pārbaudījumus, vai
pasniedz tos divus priekšmetus pamatskolās valsts valodā un trīs priekšmetus... vai
pasniedz trīs priekšmetus valsts valodā... nu, latviešu valodā, vidusskolās. Tādas
speciālas pārbaudes nebija.
Vēlāk arī Šadurska kungs neorganizēja ne šā jautājuma pārbaudi, ne bilingvālās
pasniegšanas pārbaudi. Un ne tēvzemieši, ne vēlāk “Jaunā laika” deputāti
nekādus līdzīgus pieprasījumus neizvirzīja.
Es uzskatu... starp citu, nepiekrītu arī cienījamajai Ūdres kundzei par to
vardarbīgumu. Nosauciet, lūdzu, vienu minoritāšu sabiedrisko organizāciju vai
kultūras organizāciju, kura 1998.gadā lūgtu organizēt mūsu bērnu apmācību valsts
valodā vai pārsvarā valsts valodā. Tādas organizācijas toreiz nebija. Nav arī
šodien. Attiecīgi man varbūt ir savs viedoklis, un es arī uzskatu, ka reforma ir
ieviesta no augšas un vardarbīgi.
Izglītības un zinātnes ministrija, manuprāt, strādā slikti ne tikai ar šo ministru
priekšgalā, bet arī ar iepriekšējo ministru priekšgalā. Kā jums zināms, ir ļoti
liels bērnu atbirums no skolas. Ļoti zema ir zināšanu kvalitāte, un tā pazeminās,
jo sevišķi fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Starp citu, minoritāšu skolās arī krievu
valodā. Šaubos, ka milzīgi aug valsts valodas zināšanas. Ir milzīgs otrgadnieku
skaits. Vismaz pēdējās ziņas, ka tikai 9. klasēs bija gandrīz 2,5 tūkstoši
bērnu... tas ir gan latviešu, gan cittautiešu bērnu, palika... faktiski nesaņēma...
saņēma tikai liecību, tātad nesaņēma pilnvērtīgu dokumentu par pamatskolas
beigšanu.
Tikai šogad par skolotājiem ir pieņemti gandrīz 270 studenti. Vai viņi uzlabos
zināšanu kvalitāti? Audzināšanas līmeni? Mēs zinām, ka milzīgi aug bērnu,
jauniešu, nepilngadīgo noziedzība, kura jau no visiem noziegumiem sastāda vairāk par
30 procentiem... kaut kur 31. Un no grupveida noziegumiem – vairāk par 40
procentiem. Vai par to mēs domājam? Vai pie tā mēs strādājam? Vai par šiem
jautājumiem ir deputātu pieprasījumi?
Attiecīgi es domāju, ka labākais – dot skolai pašai meklēt ceļu, kā panākt,
lai minoritāšu bērni zinātu valsts valodu, un skolā atradīs to ceļu. Un tie, kuri
raksta vai paraksta tādus pieprasījumus, dara tikai sliktāk minoritāšu bērniem un
minoritāšu skolotājiem, un Latvijai kopumā. Un tāpēc es tādu pieprasījumu
atbalstīt nevaru.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Kolēģi, burtiski daži teikumi. Buzajeva un Plinera uzstāšanās pierādīja
simtprocentīgi, ka mūsu, “tēvzemiešu” un “Jaunā laika”, iesniegtais
pieprasījums bija absolūti pamatots.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības politikai ir jābūt
konsekventai, bet tanī pat laikā pārdomātai, un izglītības reformas ir jāievieš
pakāpeniski, pārdomāti un stabili. Jāsaka pavisam atklāti, ka šis priekšlikums ir
nelaikā, nevietā un zināmā mērā provokatorisks, jo faktiski lej ūdeni uz tā
saucamo “štābistu” dzirnavām.
Šobrīd skolu direktori, ar kuriem es esmu ticies, kuri pilnībā ir akceptējuši šīs
pārmaiņas izglītībā, es pat to negribētu saukt par reformu, bet tās pārmaiņas
izglītībā, skolu direktori – krievu mācībvalodas skolu direktori – ir
akceptējuši, un vienīgais lūgums no viņu puses šobrīd ir cienījamiem politiķiem
netracināt skolas, netracināt skolēnus un ļaut konsekventi, mierīgi šo reformu
īstenot un mierīgi strādāt. Jo vēl ir septembra mēnesis, vēl pat nav pagājis
mēnesis, un mēs atkal neliekam mierā skolas un mēģinām izraisīt debates par šo
jautājumu. Vai tad to varētu uzskatīt par likuma pārkāpumu, ja pirmajos mēnešos
ļautu skolotājiem iestrādāties, ļautu viņiem tiešām arī krieviski skolniekiem,
kuri nesaprot, paskaidrot kādus terminus? Arī mācot angļu valodu, angļu valodas
skolotāji latviešu mācībvalodas skolās, vidusskolās strādā pamatā angliski, bet,
ja skolnieki kaut ko angliski nesaprot, tad viņi taču atļaujas arī latviski kaut ko
komentēt. Un to pārmest skolotājiem būtu vienkārši muļķīgi!
Vēl, diskutējot ar skolotājiem, ar direktoriem, ar skolu valžu priekšsēdētājiem,
ar ministrijas dažāda ranga ierēdņiem, diemžēl ir jāsecina, ka visi apgalvo vienā
balsī, ka, ja izglītības sistēmu būtu turpinājis vadīt “Jaunā laika” ministrs
Šadurska kungs, ja valdību būtu turpinājis vadīt Repšes kungs, diemžēl reformu
īstenot un saglabāt mieru nebūtu izdevies. Jo Repšes kungu interesēja gleznošana,
interesēja braukāšana ar savām draudzenēm ar motociklu pa latvāņu laukiem, bet
reforma diemžēl Repšes kungu neinteresēja, reformas īstenošana. (Starpsaucieni no
zāles: “Tu jau balsosi “pret”! Ej mājās!”) Un tanī pat laikā arī...
Sēdes vadītāja
Lūdzu neapvainot personīgi deputātus!
Dz.Ābiķis.
...diemžēl arī tālaika izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs nopietnu
dialogu izveidot ar krievu mācībvalodas skolām nespēja. Šobrīd, kad ir izdevies
novērst visas nekārtības, kad skolas strādā, kad reforma tiek īstenota, dosim kādu
laiku skolām mierīgi strādāt!
Es esmu ticies arī ar Izglītības valsts inspekcijas vadītāju Grinpauka kungu, kurš
tiešām vienā intervijā, iespējams, neprecīzi izteicās, bet viņš man
simtprocentīgi apgalvo, ka inspekcija rūpīgi seko tam, kas skolās notiek, un pēc
zināma laika skolās pārbaudes tiks veiktas, bet tās nevajag darīt dažas nedēļas
pēc mācību gada sākuma.
Par Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, kurš te tika zelēts krustām
šķērsām. Tautas partija šo jautājumu ir izskatījusi savā frakcijā. Un Tautas
partijas deputāti jums skaidri un gaiši pasaka, ka šobrīd nekāds Mazākumtautību
izglītības iestāžu likums nav nepieciešams, un Tautas partija kategoriski noraida
kāda mazākumtautību likumu atbalstīšana” Saeimā. Un tas ir garants tam, ka
nekādas novirzes pa labi vai pa kreisi nenotiks mūsu valodas politikā izglītībā, jo
šobrīd situācija ir tāda, ka nav nekāda nepieciešamība pēc Mazākumtautību
izglītības iestāžu likuma. Mums ir sakārtots Izglītības likums, mūsu izglītības
politika ir konsekventa, mums ir vienas kopienas valsts, mums ir vienota izglītības
sistēma, un nekāds speciāls Mazākumtautību izglītības iestāžu likums nav
nepieciešams. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kāpēc tu kliedz?”)
Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo pieprasījumu kā pieprasījumu nelaikā un
nevietā noraidīt! Ļausim reformai turpināties! Ļausim skolām strādāt mierīgi,
pragmatiski, un arī pēc zināma laika paskatīsimies, kas no tā ir iznācis. Reformai
ir jāīstenojas, par to nevar būs šaubu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis – otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Cik var no šīs tribīnes zelēt vienu un to pašu! “Jaunā laika”
vadības laikā bērni ielās, tagad miers un klusums. Cik Šadurskis slikts – tik
Radzevičs labs. Par ko tad tie bērni būs ielās, ja reforma faktiski ir beigusies?
(Aplausi.) (Starpsauciens: “Paldies, Dievam!”)
Ja Buzajeva kungs un Plinera kungs no šīs tribīnes aizstāv Emsi, ka Emsis labi
vada reformu, tad taču mēs saprotam, par ko reforma ir kļuvusi.
Es saprotu, ka Ābiķa kungs pats, būdams nacionāli noskaņots
cilvēks, ne sevišķi ērti jūtas šajā komandā. Bet tomēr es, Ābiķa kungs, uzskatu
jūs par inteliģentu cilvēku, vismaz es gribētu tā uzskatīt, tāpēc man ir drusku
žēl dzirdēt no šīs tribīnes jūsu tādus bezjēdzīgus izteicienus par gleznošanu,
latvāņiem, un jūs pats zināt savu repertuāru. Beigsim tiražēt melus un
nepatiesību!
Par dialogu. Ministrs Radzeviča kungs pats “Jaunā laika” frakcijā sacīja, ka ir
bijis vienā Rīgas skolā,– 40. Rīgā ir drusku vairāk mazākumtautību skolu. Tad
beigsim runāt muļķības, ka ir dialogs. Vienkārši nav vairs dialoga priekšmeta, jo
visi ir sapratuši, ka reforma ir nobremzēta.
Kontrole. Jā, protams, nav jākontrolē 2. vai 3.septembrī, bet ja Izglītības valsts
inspekcijas vadītājs Grinhauka kungs publisko savu darbības plānu, kurā ir
paredzēts, ka martā tiks pārbaudīta valodas lietošana skolās, tad, piedodiet, tas ir
signāls – līdz martam dariet, ko gribat. Tiešām Grinhauka kungs neuzmanīgi
izrunājās par moratoriju. Droši vien, ka viņš negribēja šo vārdu tā atklāti
pateikt. Bet tā nu tas ir izskanējis.
Es jums minēšu vienu piemēru. Ja Ceļu policija paziņos, ka alkohola pārbaude
vadītājiem tiks veikta tikai martā, tad jūs varat iedomāties, kas līdz tam notiks uz
Latvijas ceļiem. Par to jau ir runa.
Ābiķa kungs, nav jau runa par to, ka direktoriem nevajag ļaut strādāt. Protams,
direktori strādā, un, paldies Dievam, bet nevajag valsts izglītības augstākajiem
ierēdņiem ar ministru priekšgalā bremzēt šos pasākumus un pirkt kreisā spārna
atbalstu ar šīs svarīgās reformas bremzēšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Vai
tad tu nevarēji mierīgi sēdēt!”)
A.Golubovs (LSP).
Nu mēs pastrādāsim šodien līdz pieciem, divpadsmitiem, vienalga, līdz cikiem, bet
līdz nākajam jautājumam laikam neiesim.
Šeit ļoti skaisti runāja Ābiķa kungs, ka viņš tiekas ar skolotājiem, tiekas ar
direktoriem, un viņi visi atbalsta šo reformu. Nu, laikam kaut kādā vienā, divās
skolās viņš bija. Bet nebija tur, kur neatbalsta. Nu tas ir no vienas puses.
No otras puses. Nu pieņemiet jūs to likumu, nu tak paņemiet to papīrīti un aizejiet
uz vienu vietiņu, pakariet tur uz nagliņas, jo, vienalga, tā reforma nestāsies nekad
spēkā.
Sēdes vadītāja. Golubova kungs, lūdzu, izvēlieties izteicienus!
Deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kaut kā visi šie draudi atgādina
nesenu laiku, kad tika sabiedrība un Saeima tracināta par skolotāju algām. Tieši
tāds pats variants! Nu nāk briesmas, nu būs briesmas, skolotājiem nebūs algas, algu
paaugstinājuma nebūs. Pats “Jaunais laiks” neielika budžeta algas, un tāpēc arī
bija tāds satraukums, jo tik bezjēdzīgā situācijā skolotāji... tai laikā, kamēr
es strādāju parlamentā, nebija atstāti. Bet galvenais sist bungas kaut vai par pašu
nepadarītiem darbiem.
Un tagad atkal tiek uzkultas putas, mēģināts uzkult putas par to bubuli, kura it kā
nemaz nav. Es tikko piegāju pie cienījamiem saviem kolēģiem Pētera Tabūna, piegāju
pie Kārļa Šadurska un teicu: jā, es arī esmu uztraukusies par šīm problēmām, bet
tiešām, pēc būtības kādās skolās jūs esat konstatējuši, kur ir Izglītības
likuma pārkāpumi. Nosauciet man no... es uzreiz sapratu, ka tāda problēma ir 50 vai
100 skolās. Vismaz nosauciet man vienu skolu, kurā ir šīs problēmas. Pēteris Tabūns
pateica: “Man šādu piemēru nav.”(No zāles deputāts P.Tabūns: “Es tā
neteicu.” Kārlis Šadurskis pateica: “Man šādu piemēru nav.” Par ko ir runa?
Par politisko spalvu spodrināšanu? Par ko? Nosauciet konkrēti vienu skolu, kurā jūs
esat šo problēmu konstatējuši, un nerunājiet vispārīgi un pa gaisu. Tās ir pārāk
nopietnas problēmas!
Un es gribu pateikt paldies izglītības un zinātnes ministram Jurim
Radzevičam, kurš ir spējis noturēt šīs masas no asinsizliešanas, no nemieriem, un
šobrīd notiek normāls, mierīgs dialogs. Un es personīgi esmu ieinteresēta, lai šis
Izglītības likums tiktu īstenots gan pēc burta, gan pēc gara pilnīgi precīzi. Un es
ļoti sekošu tam līdzi gan Liepājā, gan Latgales skolās, gan citur. Un tā ka
beidziet draudēt, biedēt sabiedrību ar to, kur jums pašiem nav neviena piemēra.
Izglītības likums šobrīd tiek īstenots tieši tādā apjomā, tieši tādā garā,
kā jūs šeit nobalsojāt – ar proporciju 60 plus 40. Un ja jums ir citi piemēri,
nāciet un nosauciet!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Daži runātāji skaidri šeit parāda, ka viņi galīgi neklausās
citu deputātu runās. Nevienu te neviens nebaida. Un nekādu tracināšanu es šeit
neredzu. Tātad neesot faktu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ir akti!”) Nu
tad runāsim par faktiem. Un tiešām būtu ļoti patīkami, ja mēs šeit, Saeimā,
vairāk runātu tiešām par faktiem tad, kad par tiem ir jārunā.
Viss esot kārtībā, viss notiekot, lieciet mieru skolotājiem, lieciet mieru
direktoriem, nu, kurš tad viņus aiztiek? Bet es gribētu atgādināt, kāpēc radās
šis pieprasījums.
Diemžēl esmu spiests otro reizi to atgādināt. Šis pieprasījums radās tāpēc, ka
bija fakti. Ja kāds uzskata, ka laikraksts “Rīgas Balss” ir kaut kāda grupējuma
laikraksts, kurš vēlas tracināt sabiedrību, nu, lai nāk un pamato. Bet šis
laikraksts taču nopublicēja savās slejās faktus... Laikraksta pārstāvji veica
aptauju Rīgas skolās. Vai tie nav fakti, Ābiķa kungs! Vai tie nav fakti? (Izsaucieni
no zāles).
Tālāk. Jūs tā interesanti sakāt, Zigfrīds Grinpauks man pa kluso teica, ka
viņš kaut ko tur nepareizi pateica. Ko jūs divatā runājāt, tā ir jūsu divu
darīšana. Divi vīrieši daudz ko var sarunāt un sadarīt. Runa ir par šī cilvēka
publisku uzstāšanos un nevis par jūsu divatā runāšanu. Ir taču starpība, vai ne?
Lūk! Un tāpēc mēs arī reaģējām. Tad, kad mēs saņēmām šādu informāciju,
publisku informāciju, no saziņas līdzekļiem, kāpēc lai mēs nereaģētu? Kur tad
tu... šeit jūs redzat kaut kādus draudus, uzbrukumu vai tracināšanu?
Jums jārēķinās, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pieredzējusi organizācija,
un prot strādāt gan pozīcijā, gan opozīcijā, un gan vienā, gan otrā variantā mums
būs panākumi. Bet tad runāsim šeit skaidru valodu. Nevis politiski nāksim runāt.
Tikko nāk pieprasījums no mums, tad tā ir tracināšana, tā tas ir kaut kas
šausmīgs. Nu nav taču tā!
Mēs arī gribam, tāpat kā, ceru, daudzi deputāti, lai īstenotos Izglītības likuma
maiņas, lai šī reforma notiktu. Mēs to gribam! Protams, mums būs sakāpinātāka
interese tad, kad būs eksāmeni, neapšaubāmi. Ceru, ka tā saglabāsies visiem tiem,
kas patiesi kaut ko vēlas izdarīt – gan pozīcijai, gan opozīcijai.
Un tagad te tāda interesanta teorija bija jāklausās, pareizāk sakot, hipotēze. Ka,
redziet, mācot angļu valodu, skolotāja arī reizēm runājot ar bērniem latviski. Es
domāju, tas ir ar tiem bērniem, kas nav tik attīstīti, lai prastu runāt angliski. Un
nevajadzētu šeit no tribīnes plātīties, ka ir tādi neattīstīti bērni, kas angļu
valodas stundās neprot runāt angliski.
Es gribētu pateikt skaidrā valodā. Pirms kara... pirms Otrā pasaules kara Latvijas
labākajās skolās svešvalodas mācīja ārkārtīgi vienkārši. Atbrauca pasniedzējs
no Anglijas, no Francijas, no Vācijas un ienāca klasē. Un runā, kā gribi.
Pasniedzējs neprata neviena vārda latviski. Viņš runāja savā valodā. Un ja
salīdzina tās zināšanas, kādas bija pirms kara Latvijas sabiedrībai svešvalodās,
kur katrs inteliģents latvietis prata trīs vai četras valodas, salīdzinot ar to, kas
notiek šodien, starpība ir milzīga.
Tā ka nevajadzētu satraukties arī jums tur, ka jāmācās būs ķīmija latviešu
valodā. Kas tad... jūs sērskābes formulu vai sērskābes struktūrformulu nepratīsiet
uzrakstīt? Un dažus specifiskus vārdus iemācīties latviski? Nu tad nu ir gan lielā
traģēdija!
Tā kā es saprotu, kāds būs balsojums. Bet nevajag teikt, ka šeit opozīcijā
sēdošie kaut ko grib tracināt vai rīko atentātu pret ministru vai kaut ko
tamlīdzīgu.
Tādas lietas nevajadzētu šeit runāt. Mēs gribam, lai lietas iet uz priekšu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Dobeļa kungs! Jūs pateicāt ļoti labu domu, kas atbilst tieši mūsu vēlmēm, par to,
ka iepriekšējās mūsu Latvijas laikā, tas ir, pirms Otrā pasaules kara, bija tiešām
demokrātija. Un skolotājs varēja būt arī bez latviešu valodas zināšanām.
To jūs pateicāt. Tās ir jūsu domas, un es to atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu, arī izsakot savas piezīmes no zāles, būt
pieklājīgiem attiecībā vienam pret otru!
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par pieprasījumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 33, pret – 63, neviens deputāts neatturas. Pieprasījums
nav atbalstīts.
Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikumu – iekļaut šā gada 30.septembra sēdes darba kārtībā kā piekto
darba kārtības punktu likumprojekta “Par Bauskas pilskalna pamatnes
nostiprināšanu” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Tad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Bauskas
pilskalna pamatnes nostiprināšanu”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Minēto likumprojektu, kura dokumenta numurs Saeimā ir 3075, ir
sagatavojusi Vides ministrija, un Ministru kabineta sēdē šis likumprojekts ir
atbalstīts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
šo likumprojektu ir izskatījusi un lūdz atbalstīt kā steidzamu. Bet steidzamība tiek
pamatota ar šādiem argumentiem.
Bauskas pilskalns ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tajā ietilpst Bauskas
pilsdrupas ar parku un Bauskas viduslaiku pili. Bet šis objekts reizē ir arī
“Natura-2000” aizsargājamā dabas teritorija, tātad Eiropas nozīmes aizsargājamā
dabas teritorija. Šajā teritorijā rudens laikā (un rudens Latvijā iesākās jau
22.septembrī) ir lieli draudi, ka var tikt izskaloti dolomīta upes krasti Mēmeles pusē
un var iesākties nogruvums. Ir izstrādāts projekts, ir iedalīta nauda šī projekta
veikšanai. Bet šo projektu nav iespējams realizēt tāpēc, ka šī ir
“Natura-2000” objektu sarakstā iekļautā teritorija. Uz šiem dolomītiem aug
papardītes, sūniņas, un šīs klintis ir aizsargājamais objekts. Un iespēja tās
nostiprināt ir, tikai un vienīgi sagatavojot īpašu, speciālu likumu.
Šim likumam ir nepieciešama steidzamība tāpēc, ka Mēmelē strauji ceļas ūdens, ir
sākušās rudens lietavas, un, lai darbus varētu turpināt, mūsu uzdevums ir glābt
šīs Bauskas pilsdrupas. Pēc tam varēs domāt arī par citas teritorijas atrašanu un
pievienošanu šim aizsargājamam objektam. Bet pašlaik vissvarīgākais ir saglabāt
arhitektūras pieminekli.
Tātad aicinu atbalstīt komisijas vārdā steidzamību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, neviens
deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Seile.
Komisija jau ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz to atbalstīt
arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas –
nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku
izskatīšanai otrajā lasījumā!
A.Seile.
Komisija iesaka šo likumprojektu izskatīt kā pēdējo darba kārtības punktu
šodienas plenārsēdē, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu pulksten 10.30, jo
jūsu balsojums liecina par vienprātīgu atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pulksten 10.30
šodien un izskatīšanas laiks, kā pēdējais darba kārtības punkts, šīsdienas,
30.septembra, sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju
reģistra likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris
Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas
Nr.892. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrajam lasījumam atbildīgā komisija ir
saņēmusi 15 priekšlikumus.
1. – deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijas
atzinums – noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 18, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
2. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Ir zināms, ka Latvijas pilsonība ir noturīga tiesiska saikne ar
Latvijas valsti. Manuprāt, Latvijas nepilsoņiem jau sen ir izveidojusies arī līdzīga,
noturīga tiesiska saikne ar Latviju, jo nepilsoņi šeit dzīvo vairāki no dzimšanas
dienas, maksā nodokļus un tā tālāk. Nepilsoņi ir Latvijai piederošas personas.
Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams nekavējoties piešķirt nepilsoņiem
tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, līdzīgi kā Igaunijā vai nu
Vācijā, piemēram, kā arī atcelt ierobežojumus Latvijas nepilsoņu darbam konkrētās
profesijās. Šis priekšlikums ir ļoti savlaicīgs, jo pēc Eiropas Vispārējās
minoritāšu aizsardzības konvencijas ratificēšanas nāksies piešķirt nepilsoņiem
tiesības piedalīties vēlēšanās ja ne 2005., tad 2009.gadā noteikti. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu, reizēm rodas tāda jocīga sajūta, klausoties to, ko saka
cilvēki, kas sevi uzskata par zinošiem. Mēs taču nupat, pavisam nesen, izskatījām
grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Vai jūs tiešām to esat aizmirsuši? Pavisam nesen, kur skaidrā
tekstā ir pateikts, ka Latvijā vēlēšanu tiesības nepilsoņiem nav un nebūs!
Skaidrā tekstā tas ir pateikts Satversmē.
Atgādināšu, ko paredz mūsu likumi attiecībā uz Satversmi: lai veiktu grozījumus
Satversmē, ir nepieciešams, lai šeit klāt ir 2/3 Saeimas deputātu katrā lasījumā.
Satversmes grozījumus izskata trijos lasījumos. Atkal pieņemts viss ir tad, kad ir
nobalsojuši 2/3 – tātad 67 deputāti. Nav skaidrs vēl tas? Nākt atkal šeit
pēc tam, kad ir izskatīti grozījumi Satversmē, kur bija garu garā runāšana par
nelaimīgajiem nepilsoņiem. Un vēl par daudz ko citu.
Nāk biedrs, kas laikam nav klausījies kārtīgi, kā ritēja tā sēde, kuras
stenogrammas mierīgi varēja saņemt un izlasīt ar visiem balsojumiem. Tagad atkal nāk
un runā par nepilsoņiem. Es saprotu, ka tā ir vai nu tracināšana... Te iepriekšējā
brīdī bija runa par tracināšanu. Man šķiet, ka šī runa par nepilsoņiem tieši ir
tracināšana! Tā ir runāšana pret Satversmi un pret daudz ko citu. Lūk! Un nākas
gribot negribot kāpt šeit tribīnē pa šiem svinīgajiem pakāpieniem un atgādināt
skaidras patiesības. Eiropa, redziet, piespiedīs! Neko nepiespiedīs nevienam! Eiropas
Savienībā ir demokrātiskas valstis, kas, paldies Dievam, nejaucas citu valstu
iekšējā dzīvē. Mūsu uzdevums ir skaidrā tekstā pastāstīt, kas ir mūsu
iekšējā dzīve, parādīt likumus. Arī tad, ja mēs likumus mainām, skaidrot to. To
mēs arī darīsim. To mēs darām Eiropas Padomē. Un tagad, tad, kad vēlētāju
vairākums ir “tēvzemiešiem” un “Jaunajam laikam” iedevis iespēju iegūt divas
trešdaļas no Eiropas Parlamenta balsīm, tad mēs arī skaidrosim. Tur, Eiropā, kas tas
tāds ir, nepilsoņi, kas ir Molotova-Ribentropa pakts un kas ir Putins. Ne jau velti
Ģirts Valdis Kristovskis atrada kopīgu valodu ar Vītautu Landsberģi, ar Vāclavu
Havelu un ar Olbraitas kundzi. Tātad viņi atrada kopīgu valodu! (Starpsauciens:
“Malači!”) Eiropiešus jūs vairs šitā te nebarosiet ar visādām
bezjēdzībām! Un tagad mēs te vienkārši tērējam laiku. Mēs gari un plaši
izrunājāmies, apspriežot grozījumus Satversmē. Tagad šīs runas sākas no jauna. Nu
palieciet tos nepilsoņus drusciņ nost. Kaut kas jau ar viņiem notiks. Kādi aizbrauks,
kādi aizies kaut kur citur, medību laukus pameklēs citus, kādi naturalizēsies, un tas
ir process! Nepilsoņu pārtapšana kaut kādā citā elementā – tas ir laika
jautājums. Un šo procesu nosaka Latvijas Republikas Satversme un atbilstošie likumi.
Jūs varat nākt un turpināt, un stāstīt, bet jūs jau sākat visu laiku atkārtot
vienu un to pašu. Palasiet, lūdzu, godātie kolēģi, ko saka Latvijas Republikas
Satversme un mūsu likumi! Vēl vienu reizi skaidrā tekstā. Pie tam mēs šo nepilsoņu
attieksmi un viņu tiesības ielikām pagājušās Saeimas darbības laikā kopā ar ļoti
liberālām partijām – ar partijām, kuras visi uzskata par liberālām un
iecietīgām. Tā ka acīmredzot arī viņi tā ir sākuši domāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Visa Eiropa ar saviem pārstāvjiem EDSO pieprasīja
to savā rezolūcijā... Ir EDSO, ir tāda organizācija. Ja nezināt, Dobeļa kungs, es
izstāstīšu, ar ko tā nodarbojas. Pieprasīja to ar savu rezolūciju, ka Latvijai vajag
grozīt likumus un dot iespēju nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās.
Visi – Igaunija to izdarīja, mēs vienīgā valsts Eiropā, kura pieļauj tādu
cilvēktiesību pārkāpumu. Nu labāk šodien sāksim strādāt ar reģistru, par kuru ir
tas Urbanoviča priekšlikums, vieglāk būs uz nākošām pašvaldību vēlēšanām mums
vinnēt un iedot iespēju tiem cilvēkiem, kuri maksā nodokļus, kontrolēt pilsētu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 2. –
deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 17, pret – 74, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums
nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
3.priekšlikums. Iesniedz deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisijas
atzinums – noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 16, pret – 75, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav
atbalstīts.
P.Ontužāns.
4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
6. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas atzinums –
noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19,
pret – 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
7. – iesniedz deputāts Solovjovs, Deņisovs. Komisijas atzinums –
noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 18, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionāls
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
9. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijas atzinums –
noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
10. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas atzinums –
noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas
atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Tālāk 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
14. – deputātu Solovjova, Deņisova priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 72, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
15.priekšlikums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums
par likuma spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 11,
atturas – 6. Likums “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu vidū ir vairāki jubilāri, un es Saeimas vārdā
gribētu apsveikt pusapaļā jubilejā deputāti Annu Seili. (Aplausi.)
Savu pusapaļo jubileju 26.septembrī svinēja arī mūsu kolēģis deputāts Gundars
Bērziņš. (Aplausi.)
Un 28.septembrī savu jubileju svinēja deputāts Pāvels Maksimovs. (Aplausi.)
Lūdzu cienījamos kolēģus deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu
zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam
Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (JL).
Pretkorupcijas komisiju uz pavisam īsu sēdi tūlīt Dzeltenajā
zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Igoram Solovjovam.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisiju lūdzu uz pāris minūtēm sēžu zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (JL).
Baltijas asamblejas komisijas sēde Sociālo lietu komisijas zālē otrajā stāvā
komisijas sēžu ēkā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram
Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins,
Dzintars Jaundžeikars, Krišjānis Peters, Artis Pabriks, Viesturs Šiliņš, Staņislavs
Šķesters un Dzintars Rasnačs. Paldies!
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Elektronisko sakaru
likums”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 774 – likumprojekts
“Elektronisko sakaru likums”. Kopumā otrajam lasījumam tika iesniegti 217
priekšlikumi. Komisija savā sēdē izskatījusi visus priekšlikumus un pieņēma
sekojošu lēmumu.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
3. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
4. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
5. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
6. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
7. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
8. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
9. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
10. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
11. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs
12. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ierakstīts
2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
13. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
14. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot
turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
15. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
16. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
17. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
18. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
19. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot
turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
21. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
22. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
24. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts un ierakstīts atbildīgās
komisijas 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
25. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts
atbildīgās komisijas 28. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
26. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
27. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts
atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par 27.priekšlikumu atklājam debates.
Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāj! Gribu norādīt uz dažām lietām,
kuras, manā izpratnē, ir nedaudz sākušas iet ne to ceļu, kā varbūt vajadzētu vai
jebšu kāds tas ir pareizi rakstīts mūsu Kārtības rullī.
Elektronisko sakaru likumā šobrīd 27.priekšlikumā mēs runājam par to, ka šobrīd
esošā bezpeļņas organizācija “Elektronisko sakaru inspekcija” būtu jāpārveido
par Elektronisko sakaru aģentūru vai Elektronisko sakaru tehnisko direkciju, kas būtu
akciju sabiedrība. Šādu nepieciešamību pārveidot mums nosaka Komerclikuma spēkā
stāšanās kārtības likums. Tas būs jādara. Likumā mēs redzam to, ka likuma
27.priekšlikumā tiek minēta tāda iestāde kā Elektronisko sakaru aģentūra. Un tas
ir visnotaļ loģiski.
Bet tas, kas man šobrīd ir rokās, tas ir dokuments no Ministru kabineta. Pirms divām
nedēļām projekta veidā un pagājušajā, tātad šīs nedēļas sākumā jau lēmuma
veidā lēmums par to, ka bezpeļņas organizāciju valsts sakaru … tātad Elektronisko
sakaru inspekciju pārveidot par valsts akciju sabiedrību “Elektronisko sakaru
tehniskā direkcija”. Un pie tam šajā dokumentā stāv rakstīts, ka Valsts kancelejas
atzinumā par šādu pārveidošanu izteiktie iebildumi nav ņemti vērā. Un šeit tieši
ir runa par to, ka … nu, kā piemēru var minēt to, ka Valsts kanceleja ierosināja no
sākuma izskatīt iespējamo darbības stratēģiju un budžeta izlietojumu šai nozares
kapitālsabiedrībai un tikai pēc tam pieņemt lēmumu, kurpretim apbrīnojamā steigā
tieši šobrīd tiek no Ministru kabineta puses atbalstīts lēmums par to, ka šai
iestādei būtu jābūt nevis aģentūrai, bet akciju sabiedrībai.
Kāda tad ir lielākā starpība starp aģentūru un akciju sabiedrību? Redziet,
lielākā starpība ir tā, ka aģentūras gadījumā visi līdzekļi – ieņēmumi
un izdevumi – nāk un iet caur valsts budžetu. Turpretī Elektronisko sakaru
tehniskās direkcijas gadījumā, ja tā būs valsts akciju sabiedrība, tad līdzekļi
tiks akumulēti tieši šajā direkcijā.
Par līdzekļiem nedaudz. Īstenībā, ja mēs apskatāmies 2002.gada
budžetu, mēs redzam tātad bezpeļņas organizācijas “Elektronisko sakaru
inspekcija” budžetu, mēs redzam, ka neto apgrozījums mums ir bijis nedaudz vairāk
par 3 miljoniem. Un pārskata perioda peļņa ir bijusi, rupji ņem, 1,5 miljoni latu,
2003.gadā šī peļņa ir bijusi jau krietni mazāka, turpretī uzkrājumi ir
izveidojušies 4 miljonu latu apmērā. Tas viennozīmīgi liecina par to, ka tātad
pagātnē Elektronisko sakaru inspekcija ir bijusi diezgan ienesīga, un tas ir diezgan
loģiski, jo šīs inspekcijas pamatfunkcija ir sekot frekvenču sadalei, kā arī
iekasēt nodevas par frekvenču sadali Latvijas valsts teritorijā.
Tātad es nemēģināšu nevienu kritizēt vai izteikt kaut kādus pārmetumus par to, kā
lietas notiek, bet jūs labi redzat, ka šobrīd šā jautājuma lemšanai tiek piemērota
mazdrusciņ neadekvāta procedūra, ja to tā var nosaukt, jo loģiska un Kārtības
rullī noteiktā kārtība būtu sekojoša, ka mēs no sākuma nolemjam likumā, kādai
struktūrvienībai būs būt, un tad Ministru kabinets atbilstoši likumam veic adekvātus
soļus. Šobrīd likumā stāv rakstīts viens, turpretī no Ministru kabineta jau nāk
pavisam citi signāli.
Kolēģi! Izdariet secinājumus!
Sēdes vadītāja.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Zaķa kungs! Kā jūs pats redzat,
ministrija šobrīd ir iesniegusi atbilstoši Radio un televīzijas likumam institūcijas
nosaukumā “aģentūra”. Protams, deputāti, izskatot likumprojektu otrajā
lasījumā, ir dažas aģentūrai piekrītošas funkcijas atdevuši regulatoram. Līdz ar
to aģentūrai acīmredzot var būt nākotnē iespēja pārveidoties par valsts
kapitālsabiedrību. Un, ja šāda pārveidošanās kabinetā notiks, tad ministrija
trešajam lasījumam iesniegs precīzu redakciju, kā arī mēģinās izdarīt grozījumus
spēkā esošajā Radio un televīzijas likumā, kur šīs institūcijas nosaukums jau ir
“aģentūra”. Tā ka, manuprāt, pārmetumi ministrijai šeit nav vietā. Un, ja
kabinets lems citādi, tad mēs rīkosimies adekvāti kabineta lēmumam. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams,
lūdzu balsojam par 27. – Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 25,
atturas – 7. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais – 29. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
28.priekšlikums. Par 27. mēs balsojām. Par procedūru ieslēdziet mikrofonu,
lūdzu, deputātam Dzintaram Zaķim! Jā, mēs arī balsosim. Lūdzu, ieslēdziet
mikrofonu deputātam Jurim Dobelim! Ja deputāti pieprasa balsojumu, tad ir balsojums
jāveic. 28.priekšlikums. Ja deputāti pieprasa balsojumu, mums ir jābalso! Lūdzu
deputātus balsot par 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais – 29. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
30. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
31. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
32. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
33. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
34. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts
atbildīgās komisijas 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 34. un 35.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
36. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
37. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
38. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts
39.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 38. un 39.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
41. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
43. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
44. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
45. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
46. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
48. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
49. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 49. un 50.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
51. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
52. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts
atbildīgās komisijas 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
54. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
55. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Kārļa Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Atvainojos... Sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnīgi nav apmierināta ar
komisijas lēmumu, aicinu balsot par 55.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 55. – Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 58,
atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais 56.priekšlikums. Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 57. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
58. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet sakarā ar to,
ka arī Satiksmes ministrija nav apmierināta pilnībā ar komisijas lēmumu, aicinu
balsot par 58.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 58.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 66, atturas – 3. Priekšlikums nav
atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākošais. 59. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
60. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
61. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
62. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
63. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
64. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
65. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
66. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmākās
daļas numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
67. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu
numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
68. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
69. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu
numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
70. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
71. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu
numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
72. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
73. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
74. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
75. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
76. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
77. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
78. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
79. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
80. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
81. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
82. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
83. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
84. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
85. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādājot
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
86. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
87. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
88. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
9. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
90. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
91. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
92. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts
atbildīgās komisijas 93.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 92. un 93.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
94. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
95. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
96. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
97. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
98. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
99. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
100. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
101. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
102. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
103. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
104. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts
105.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 104. un 105.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
106. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
107. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
108. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
109. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
110. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
111. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
112. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
113. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
114. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
115. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
116. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
117. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
118. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
119. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts
atbildīgās komisijas 120.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 119. un 120.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
121. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
122. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
123. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
124. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
125. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts
atbildīgās komisijas 126.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 125. un 126.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
127. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
128. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
129. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna
priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā
nepiekrīt komisijas lēmumam, aicinu balsot par 129. – Kārļa Leiškalna
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 129.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 67, atturas – 5. Priekšlikums nav
atbalstīts.
S.Fjodorovs.
130. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
131. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
132. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
133. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
134. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, izsakot to kā
44.panta pirmo daļu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
135. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna
priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nav
apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 135. – Satiksmes ministrijas
priekšlikumu
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 135.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 70, atturas – 5. Priekšlikums nav
atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākošais 136. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
137. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
138. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
139. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
140. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna
priekšlikums. Nav atbalstīts, bet sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nav
apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 140. – Kārļa Leiškalna
priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus ... Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Komisija šādu lēmumu nav pieņēmusi. Ja referents par to runā,
tad viņš drīkst runāt tikai savā, nevis komisijas vārdā. Viņš nepieteicās
individuāli kā savas frakcijas deputāts un neprasīja vārdu. Es protestēju pret
šādiem paņēmieniem.
Sēdes vadītāja.
Pret kādiem konkrēti?
A.Seile.
Komisijā ir teikts, ka ir pieņēmusi lēmumu neatbalstīt. Un referents aicina
balsot par šo priekšlikumu. Mūsu komisija sēdē tādu lēmumu nepieņēma. (Fjodorovs
kaut ko saka no vietas.)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus...
S.Fjodorovs.
Es aicinu balsot no sava vārda, bet... Es nosaucu, ka komisijas lēmums ir neatbalstīt.
Es aicinu balsot no sava vārda!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 140. – Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 70,
atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais 141.priekšlikums – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un ietverts 142.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 141. un 142.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
143. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
144. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts
145.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
146. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
147. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
148. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts
149.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 150. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
151. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
ietverts 152.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
153. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
154. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
155. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
156. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
157. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
158. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
159. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
160. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
161. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
162. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
163. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts šeit, bet
precizēts un atbalstīts pārejas noteikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
164. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un ieteikts kā
58.pants, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
165. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
166. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
167. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
168. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot
turpmāko daļas numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
169. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
170. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
171. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
172. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
173. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs. 174. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
175. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
176. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
177. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
178. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
179. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
180. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
181. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
182. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
183. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra
Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
184. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
185. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča
priekšlikums. Atbalstīts, ietverts 186.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
187. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, ietverts 188.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
189. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
190. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
191. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
192. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
193. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
194. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
195. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
196. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
197. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
198. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
199. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
200. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
201. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
202. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
203. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
204. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
205. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
206. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
207. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
208. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
209. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
210. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
211. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
212. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
213. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
214. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
215. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 215.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
216. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
217. – pēdējais – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Juris Dobelis ir pieteicies debatēs? Lūdzu, atklājam debates! Par
217.priekšlikumu, ja? Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā kā šis ir pēdējais priekšlikums, es tomēr gribu atgādināt,
ka mēs esam pieļāvuši diezgan rupju kļūdu, padomāt par to, vai to iespējams
šodien izlabot. Jo mēs nobalsojām, es nezinu, kā to kolēģi varēja izdarīt, par
diviem dažādiem tekstiem vienam un tam pašam pantam. Es runāju par 27. un 28.pantu.
Tādu muļķību nedrīkst atstāt! Jābūt vai nu vienam, vai otram tekstam, bet kā jūs
varējāt to vispār pieļaut, šādu balsojumu. Vienkārši likumam jau pirms
izskatīšanas trešajā lasījumā, pēc manām domām, ir jau jābūt sakārtotam. Tā
ka vienosimies par vienu no tekstiem, nevis par diviem dažādiem tekstiem, kas fiziski
vienkārši nav iespējams.
Sēdes vadītāja.
Es saprotu, jūs runājat par 27. un 28.priekšlikumu. Debates slēdzam. Vai komisijas
vārdā ir kas piebilstams?
S.Fjodorovs.
Es piekrītu kolēģiem, ka šis likums ir ļoti sarežģīts. Es cenšos... Tā ka,
strādājot komisijā, trešajam lasījumam tas būs sagatavots uz godu.
Sakarā ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu balsot par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret –
nav, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – tas ir 5.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Jānis Lagzdiņš grib runāt par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu?
(No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Nekādā gadījumā!”)
Nē. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 5.oktobris.Citu
priekšlikumu nav. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisija likumprojektā “Grozījumi Veterinārmedicīnas
likumā” ar reģistrācijas numuru 909 saņēma un izskatīja desmit priekšlikumus, no
kuriem 1. iesniedza Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucauas kundze.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
3. – Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
5. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Ir redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
6. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
7. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
8. – Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
9. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
10. – Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
Komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot un pieņemt minēto likumprojektu
galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas –
nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Kalniņam. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņu lūdzu!...
P.Kalniņš.
5.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.oktobris. Citu priekšlikumu nav.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko
dokumentu likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”.
Juridiskajā komisijā, izskatot šo likumprojektu, secinājām, ka nav neviena
priekšlikuma. Līdz ar to aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas –
nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Segliņš.
8.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.oktobris. Citu priekšlikumu nav.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi
Zvejniecības likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Zaķis. Es atvainojos... deputāts Visvaldis Skujiņš.
V.Skujiņš (ZZS).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir iesniedzis par saviem diviem
priekšlikumiem, par 1. un 3.priekšlikumu, atteikumu. Līdz ar to, vārdu sakot,
caurlūkojot šo likumu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, komisija mēģināja rast
kompromisu starp dažādām organizācijām – starp Vides ministriju, starp
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldi, Makšķernieku asociāciju un Latvijas
Zemnieku federāciju, kā rezultātā radās atbildīgās komisijas kompromisa
priekšlikums Nr.2. Lūdzu balsot par šī priekšlikuma...
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Manuprāt, šo priekšlikumu nu nekādā ziņā nevar saukt par
kompromisa priekšlikumu. Tas, ko Saeima pieņēma pirms tam, respektīvi, tā redakcija,
kuru Valsts prezidente bija atdevusi, Horvātijā esot, atpakaļ Saeimai, ir daudz
pieņemamāka Latvijas tautsaimniecības attīstībai, un arī no ekoloģiskā viedokļa.
Kāpēc šī jaunā, tā saucamā “kompromisa redakcija”, nav pieņemama? Tāpēc, ka
tajā ir minēta Buļļupe, un Buļļupe ir viena no galvenajām zivju migrācijas
vietām. Vēl jo vairāk. Jāsaka, ka tāda zivs kā vimba, kas aug astoņus gadus, līdz
to vispār var... ir atļauts ķert, šīs zivis tur lielā vairumā arī ziemo. Un,
protams, ka ar šādu te redakciju vienkārši tiks nodarīts ievērojams zaudējums
(nesauksim to par kaitējumu), ievērojams zaudējums tieši mūsu zivju resursiem.
Protams, varētu ilgi un gari debatēt par to, kas ir... kas aizstāv kā intereses. Bet
jebkurā gadījumā jāsaka, ka nu šis nu nav uzskatāms par kompromisa risinājumu.
Manuprāt, būtu jābalso “pret”. Un tādā gadījumā paliek spēkā tas nosacījums,
kāds bija iepriekš, tātad no Daugavas grīvas līdz Rīgas HES ar tīkliem var
strādāt, un nu, protams, noteiktā kārtībā, taču Buļļupi nevajadzētu aiztikt. Un
atsevišķu firmiņu lobijs, kurš te bija parādījies gan Valsts prezidentes kancelejā,
gan arī komisijā, manuprāt, nevar būt par pamatu tam, ka tiek izzvejoti tik lieli
vērtīgo zivju resursi vietā, kura gandrīz principā ir vienīgā šī te migrācijas,
zivju migrācijas vieta – Buļļupe.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Man bija tas gods vadīt darba grupu, kas strādāja pie šī
kompromisa. Situācija ir absolūti elementāra: mūsu galvenais mērķis bija panākt
nevis kompromisu starp zvejniekiem un makšķerniekiem, bet panākt kompromisu starp
ilgtspējīgu un prātīgu zivju resursu izmantošanu, pretnostatot šai lietai
situāciju, kāda bija nesenā pagātnē, kad Daugava tomēr diezgan brutāli tika
izsmelta ar zvejas tīkliem. Vasaras vidū mēs balsojām par priekšlikumu, kurā tika
atļauta rūpnieciskā zveja tikai un vienīgi lejpus Rīgas HES, bet visa rūpnieciskā
zveja, tajā skaitā ar tīkliem. Par šo situāciju bija diezgan neapmierināti, protams,
zvejnieki, vēsturi jūs atceraties, zvejnieki rakstīja vēstuli Valsts prezidentei.
Prezidente šo likumu atgrieza mums atkārtotai pārskatīšanai. Acīmredzot tad arī
mums kāds secinājums no tā bija jāizdara. To arī mēs centāmies izdarīt,
strādājot darba grupā.
Par Buļļupi īstenībā var piekrist varbūt Rasnača kungam, jo Buļļupe tik tiešām
ir unikāla parādība – šajā upē ir gan ziemošanas, gan nārsta vieta vimbām,
tā tik tiešām ir bagāta un unikāla savā ziņā upe, kura drīzāk pat ir nosaucama
par kanālu, nevis upi.
Bet, redziet, ir viena liela starpība starp tīklu un murdu. Murds ir iekārta, ar kuru,
veicot zveju, zivis nenobeidzas tur īsā laikā pēc tam, kad iekļūst tajā zivju
tīklā, kas, respektīvi, nozīmē to, ka ar murdu zvejot ir videi krietni draudzīgāk,
un kas ir pats galvenais – murdi tomēr ir ražošanas līdzeklis, kurš maksā
diezgan pamatīgu naudu. Ar murdiem jācer, ka nespēs atrast līdzekļus zvejot
maluzvejnieki. Un tā ir tā galvenā starpība šajā gadījumā starp murdu un tīklu.
Tas kompromiss, ko mēs esam pieņēmuši, tā ir zveja ar murdiem gan Buļļupē, gan
Daugavā, cerot uz to, ka maluzvejniekiem tātad nebūs iespēja brutāli nodarboties ar
tīklu likšanu, ar tīklu likšanu abās šajās upēs, turpretī mēs tomēr saglabājam
iespēju saglabāt nodarbinātību tiem zvejniekiem, kuri tomēr ir jau kādu laiku
atpakaļ uzsākuši savu biznesu un joprojām turpina to biznesu gan Buļļupē, gan arī
Daugavā.
Uzskatu, ka tas kompromiss, kas šobrīd ir pieņemts, ir visnotaļ loģisks. Ja
tuvākajā laikā, nu, domājot ar to vairākus gadus, redzēsim, ka situācija
pasliktinās, tad acīmredzot nāksies pieņemt nākamos soļus. Jebkurā gadījumā
nākotnē mēs droši vien Latvijā sagaidīsim situāciju, kāda ir, teiksim, skandināvu
valstīs, ka ar makšķerēšanu saistītais tūrisms ieņem ļoti nopietnu vietu
tūrisma, teiksim, ienākumu ziņā valstī, uz to mums arī būtu jātiecas, bet galvenā
tēze, ko es jums visiem gribu atgādināt, ka dabu mēs neesam saņēmuši mantojumā no
mūsu vecākiem. Dabu mēs esam aizņēmušies no mūsu bērniem.
Tā ka, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo kompromisa variantu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums
daudziem šeit izpratne par rūpniecisko zveju ir tik daudz, cik tā ir. Un tāpēc, lasot
šo priekšlikumu, kas iepriekš jau bija atbalstīts, ka visās upēs un kanālos,
izņemot Daugavu no Rīgas HES līdz ietekai jūrā, aizliegta rūpnieciskā zveja. Un, ja
skatās iepriekš vēl pieņemtos šos aizliegumus visos ezeros, tajos daudzajos ezeros,
kas ir šeit akceptēti, mums jau otrajā lasījumā... vispār pieņemtajā likumā,
nevis otrajā lasījumā, jo šis atgrieztais Valsts prezidentes likums atpakaļ
izskatīšanai, tad mēs redzam, ka praktiski pašvaldībām šeit nav nekāda teikšana,
un arī es domāju, ka vietējām pašvaldībām, kuras labāk redz, kas šajos ezeros
notiek, kas šīs... kā šīs teritorijas un šos ūdeņus apsaimniekot, teiksim,
praktiski realizēt savu ietekmi var minimāli.
Tāpēc es domāju, ka šis kompromiss ir nevis kompromiss, bet daļēji zināms varbūt
arī pat izkropļojums tam, ka praktiski nav jau liela nozīme zvejai ar tīkliem vai ar
murdiem, jo šie zvejas rīki jeb šis zvejošanas veids ir tikpat apdraudošs gan tā...
gan ar tīkliem, gan murdiem.
Bet es ko gribēju teikt? Ka šis ir uzņēmējdarbības veids, un tas ir tiešām... šis
ir reģistrēts uzņēmējdarbības veids kā rūpnieciskā zveja. Un šeit mēs
motivējamies vairāk uz to, ka šī zveja ir ļaunums, milzīgs nodarījums dabai. Bet,
ja mēs runājam par šiem licencētiem jeb reģistrētiem uzņēmumiem, tad šo
uzņēmumu nav tik daudz un šie uzņēmumi vismaz ir tie, kuri varbūt tiešām palīdz
saglabāt šo dabu šajās teritorijās, šajos ūdeņos un palīdz sakārtot šo vidi,
nevis tieši otrādi. Ja mēs runājam par malu rūpniecisko zvejošanu, tas ir cits
jautājums, un skaidrs, ka šeit ir jācīnās tieši šīm institūcijām, kuras atbild
par šīs zvejas regulēšanu.
Tāpēc es domāju, ja mēs faktiski pieņemam šos ierobežojumus – pilnīgi
visās upēs un kanālos aizliegt šo rūpniecisko zveju, tad tas nozīmē, ka praktiski
šiem cilvēkiem, iedzīvotājiem, kuri dzīvo šo ūdenstilpņu tuvumā, praktiski ir
liegts nodarboties ar šo biznesu, nodarboties ar šo rūpniecisko zveju, kura pamatā ir
šo iedzīvotāju praktiski ienākuma avots un arī savas ģimenes uzturēšanas avots.
Tāpēc es domāju, ka pašvaldības loma šajā likumā jau tika arī pastiprināta, un
es domāju, ka vietējām pašvaldībām būtu vislabāk jāzina, kā šajos ūdeņos kas
notiek, cik ir šo uzņēmēju, kuri nodarbojas ar šo zveju, un kā var ietekmēt šo
procesu.
Es jau saprotu arī kolēģus, lielos makšķerētājus, kuri mīl šīs lietas. Man arī
ir zināmi hobiji, bet es tos neuzspiežu, lai ar likumu mēs aizliegtu, teiksim,
uzņēmējiem strādāt šajā sektorā un, teiksim, neļaut likumīgi pelnīt un maksāt
nodokļus, un izmantot šos mūsu dabas resursus gan rekreācijai, gan arī normālai
apsaimniekošanai ūdenstilpņu, teiksim, tīrīšanas un ekoloģisko jautājumu
risināšanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, šodien runāt par
rūpniecisko zveju upēs ir ķecerība. It sevišķi tādās upēs, kur notiek visā
garumā zivju migrācija. Mēs kaut ko šeit nesaprotam. Par rūpniecisko zveju varētu
runāt ezeros, jā, kaut kādās slēgtās ūdenstilpnēs, kur tiek atjaunoti šie zivju
resursi, tas pats par sevi saprotams, ka kāds arī ir atbildīgs par šo tilpņu saturu.
Bet vai mēs varam runāt par šo konkrēto priekšlikumu – atļaut Buļļupē, ja
ne ar tīkliem, tad ar murdiem? Šeit principā jautājums ir jāstāda pilnīgi citādi.
Runa ir par to, vai mēs runājam par zivju resursiem, vai mēs runājam par
uzņēmējdarbību, par dažiem desmitiem cilvēku, kuri tradicionāli šeit zvejojuši.
Nu tā mēs varam aizrunāties, ka divus gadsimtus atpakaļ varbūt to arī bija 500
reižu vairāk, un ķēra, ar ko tik gribēja un kā varēja. Bet es dzīvoju Lielupes
augštecē, Lielupes krastā, un es jums pateikšu skaidri un gaiši – tur nav šo
zivju. Un kā mēs varam runāt šeit šobrīd par Buļļupi, kura ir galvenā zivju
migrācijas vieta, ka atļaut tā vai citādi? Kā mēs izkontrolēsim? Kā mēs
izkontrolēsim, vai tas ir likumīgi vai nelikumīgi? Vai mēs tur pie katra murda
noliksim inspektoru? Padomāsim par šīm lietām!
Es vēlreiz atkārtoju, ka rūpniecisko zveju, kaut gan es negribētu vispār Latvijā jeb
Latvijas teritorijā pielietot šādu teicienu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.
Mums vienkārši šo zivju, piedodiet, nav. Tā ka es aicinu deputātus, pirms balsojam,
padomāt par šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jūs droši vien
brīnāties, kāpēc es šeit atrodos. Bet es esmu zvejnieka sieva. Mans vīrs un mana
visa dzimta ir zvejnieki.
Es gribētu tikai... Es saprotu, iet runa par zivju rezervēm un par
cilvēku. Un es tomēr gribētu likt pirmajā vietā cilvēku. Katru likumu, ko mēs
pieņemam... cilvēkam, piederībai par labu. Un es jums gribētu pateikt – ja iet
runa par Buļļupi, tad Vakarbuļļos, tā kā Buļļupe sadalās divās –
Vakarbuļļos un Pirmajos Buļļos, ir kopā seši zvejnieki. Vakarbuļļos ir tikai
viens.
Tātad viņš viens ar vienu murdiņu var tikai nozvejot. Un Pirmajos Buļļos ir,
teiksim, tas SIA “Staģis”, kurā ietilpst seši zvejnieki. Mēs visi zinām, kāds
bija liktenis “Uzvarai”, ko pārdēvēja par “Jūras līci”, kā saucas zvejnieku
artelis. Visas viņu sievas ir bezdarbnieces, visi šodien viņi ir bez darba, un šie
Vakarbuļļi, stipri patālu tur ir jābrauc, iet autobusi 3-4 reizes dienā. Ko jūs
domājat, ko viņi darīs un ko darīs viņu bērni, ja šis vīrs nevarēs izmest
vienreiz savu vienu murdu? Es gan lūgtu: padomāsim par šiem cilvēkiem un atļausim
savu mūžu savai dzimtai, kas tur ir izveidojusies Buļļupē, Vakarbuļļos kā
zvejniekciems, un lai viņi nepārdod un neaizbrauc, un nepārceļas, atkal tur būs
jaunas un dārgas vasarnīcas. Lai tur paliktu vismaz viņu bērniem, un viņi dzimtu
varētu nobeigt tā, kā viņi ir sākuši. Viņi, šie vīri un sievas, ir to godam
pelnījuši! Un būsim tik labi un saprātīgi... Ne viņi izsmeļ šo Buļļupi...To
izsmēla malumednieki. Dosim naudu priekš inspektoriem, dosim tiem, kas saglabā un
uzskaita, un skaita un vēro to, kas tiek darīts pret. Bet balsosim “par” cilvēku.
Paldies par uzmanību! Balsosim par šo likumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs. Otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Visu cieņu, cienījamā Kantānes kundze, jūsu teiktajam! Un es simtprocentīgi to
atbalstu un pievienojos!
Taču ir viena lieta. Viens murds maksā 2 līdz 3 tūkstoši latu. Un nez vai tas
cilvēks, kuru jūs pieminējāt, ir spējīgs šādu murdu pa 2 vai 3 tūkstošiem latu
nopirkt. Tātad te runa ir par citām interesēm. Tas ir viens.
Otrkārt. Ja mēs liekam paralēles, tad mēs redzam, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 000
arī cilvēki, kuri nodarbojas ar ekotūrismu, kuri nodarbojas ar vienu no šiem
paveidiem, ar makšķerēšanu, un tie arī, protams, ir cilvēki, kuri nodokļos atdod
naudu benzīnā, nodokļos naudu šajos te piederumos, nodokļos naudu pārtikā, un viņi
gadā atstāj milzīgas summas nodokļos. Un šīs summas nonāk pie tā cilvēka, kuru
jūs šobrīd minējāt, daudz lielākā apmērā nodokļu veidā. Līdz ar to mēs,
protams, varam atsevišķu problēmu izcelt un nemeklēt risinājumu, bet arī šeit,
Vakarbuļļos, kā jūs minējāt, arī šeit ir jāmeklē cits risinājums. Ir jāmeklē
cits risinājums, un tas ir jāpiedāvā konkrētai municipalitātei. Mēs nevaram uz tā
rēķina vienkārši... es pilnīgi piekrītu jūsu emocionāli teiktajam par cilvēku...
par konkrētajiem cilvēkiem, bet tas nav risinājums. Tas, ko piedāvā, nav risinājums.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Makšķerēšana ir viena smaga problēma. Zvejniecība varbūt nav
tik smaga problēma. Bet Tautsaimniecības komisija tiešām meklēja šo kompromisu. Un
kāpēc? Izrādās, ka vides inspektori nespēj kontrolēt šo situāciju, jo upes
tiešām ir pilnas ar tīkliem.
Bet mūsu sagatavotais un komisijas atbalstītais priekšlikums paredz to, ka ar tīkliem
vairāk upēs nezvejos. Bet vai tiešām neatļausim ielikt dažus murdus lielajās
Daugavas ūdenskrātuvēs un Buļļupē? Tie ir vienīgie izņēmumi, kas ir paredzēti
šajā priekšlikumā. Un pie tam neiedomājieties, ka varētu būt tā, ka visi Daugavas
un Buļļupes krasti tiks nosēti ar vieniem lieliem murdiem. Gan šo murdu izmērus, gan
limitus izsniedz pašvaldības. Vai mēs atņemsim pašvaldībām šīs tiesības –
atļaut saviem vietējiem iedzīvotājiem nodarboties ar to profesiju, ar ko viņi
nodarbojušies visu mūžu? Tādas profesijas – makšķernieks – vēl nav.
Ir jau labi, ja brauc tūristi un makšķernieki un atstāj pašvaldībai savu naudu. Bet
no šīs konkrētās naudas konkrētai zvejnieku ģimenei nenonāk nekas.
Un tāpēc es domāju, ka šis ir labs kompromiss, ko komisija ir atradusi. Es aicinu
atbalstīt šo sagatavoto priekšlikumu – atļaut zveju ar murdiem Buļļupē un
Daugavas ūdenskrātuvēs.
Sēdes vadītāja.
Jānis Esta. Otro reizi.
J.Esta (TP).
Godātie kolēģi! Kas ir murds, to jau varbūt kāds nesaprot, kas
tas tāds ir. Tā ir tā kāstuve, kur neiet cauri it nekas, kur paliek iekšā viss. Un
tad, Seiles kundze, vai jūs sēdēsiet šim zvejniekam blakus tad, kad viņš vilks ārā
šo murdu un paskatīsieties, cik lielas tās zivtiņas, kuras nu varēs tagad realizēt,
un cik tās mazās, kuras nu varēs laist atpakaļ.
Un es gribu pajautāt, cik zvejnieki ir ielaiduši šīs te zivis šajās upēs?
Piedodiet! Ja makšķerēšanas licence Lielupes augštecē maksā 10 latus sezonā, un
šis makšķernieks nevar noķert praktiski nevienu zivi, bet par šo naudu, ko viņš
samaksā, par šiem 10 latiem, tiek šīs zivis laistas upē, šie mazuļi. Tad
jautājums: cik to zivju ielaiž šie zvejnieki? Un kurš būs tas, kurš sēdīsies
blakus ar mēru un mērīs, ko nu viņš tagad noķēris un ko viņš realizē?
Es vēlreiz aicinu padomāt, vai mēs dažu cilvēku dēļ varam
atļaut precedentu – tieši Buļļupē, lūk, šīs te darbības veikt. Tad jau
atļausim Ventas lejtecē, Gaujas lejtecē un tā tālāk. Kāpēc tikai Buļļupe?
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs jau ejam it kā pa otru riņķi.
Pirms Valsts prezidente atdeva atpakaļ mums šo likumu, mēs visus šos strīdus starp
makšķerniekiem, zvejniekiem, pašvaldību un tā tālāk... nu, bija mēnešiem gari tie
strīdi, ar visādām emocijām un pierādījumiem, un skaitļiem un faktiem. Un mēs
diezgan precīzi toreiz arī izvērtējām, pirms deputātu vairākums arī nobalsoja.
Es tikai gribu īsi pateikt, ka faktiski nav šis likums ne zvejniekiem, ne
makšķerniekiem domāts likums vai pašvaldības tādai ierobežošanai. Bet šis likums
ir domāts zivīm. Un vienkārši es aicinu balsot par zivīm, jo runa ir par resursiem.
Un, ja jau būs šie resursi, tad būs gan zvejniekiem, gan makšķerniekiem, gan
pašvaldībai, ko dalīt. Un būs sakārtoti tālāk inspekcijas jautājumi, un būs
budžetā, un viss atrisināsies.
Balsojiet par zivīm! Lai dzīvo zivis!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
V.Skujiņš.
Komisijas vārdā gribu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Jo tik tiešām, mēs esam
izskatījuši visādus variantus, un tas ir tas... likās tas labākais, kas ir šeit
rakstīts jums priekšā. Un komisijas vārdā lūdzu balsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5,
atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Skujiņš.
Paldies! Tā kā vairāk priekšlikumu šajā reizē nav, tad lūgums ir balsot
kopumā par grozījumiem Zvejniecības likumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav,
atturas – 1. Likums “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas
valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un
aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas
valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā otrajam
lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Tātad mēs aicinām jūs nobalsot par šo
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas
valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”.
Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Šim likumprojektam arī priekšlikumi nav iesniegti. Tātad Ārlietu komisija lūdz
izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas
Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras
transportu” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par ierobežojumiem
personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Pirmais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par
ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”
pirmajā lasījumā un ir to akceptējusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Kolēģi! Latvijas spēks ir tās tautā, tā aksioma ir labi zināma visiem. Bet
likumprojekta par amatu ierobežojumiem tiem latviešiem, kas Latvijas vēstures drūmāko
lappušu dēļ devās svešumā, iesniedzēji un virzītāji, šķiet, to ir aizmirsuši.
Izkropļota izpratne par pilsonību un lojalitāti ir radījusi kārtējo iespēju
vājināt mūsu zemi Latviju. Ir mums Latvijā problēmas un pietiekami daudz.
Paskatīsimies kaut vai uz to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā, kas notiek ar
mazajām pensijām, vai uz Latvijas ceļiem, kuri izdzēš vienu dzīvību pēc otras. Ko
šī valdība ir spējusi izdarīt kaut vai šajos trijos jautājumos, izņemot
paziņojumus, ka kārtējo reizi vajadzēs pārskatīt valsts politiku attiecīgajā
sfērā. Neko! Bet paralēli tam nekam tā nu ir paspējusi izcelties ar kārtējo
absurdu, radot problēmas tur, kur tās nav, vienkārši tāpat aiz neko nedarīšanas.
Tad nu pastāstīšu tiem, kas šo likumprojektu ir radījuši, par ko tad mēs te īsti
lemjam. Dubultpilsonība ir kara un padomju okupācijas laika sekas. Latvija, atjaunojot
neatkarību, piešķīra Latvijas pilsonību tiem cilvēkiem un viņu bērniem, kuriem
1940.gadā bija tās pavalstniecība, neskatoties uz to, kur karš un okupācija bija tos
izmētājusi. Atrodot mājvietas jaunajās mītnes zemēs, latvieši 50 gadus neuzdeva
ticību Latvijai un nekad neuzdeva cerības, ka tā atkal kādu dienu būs brīva un
demokrātiska valsts. Trimdas latvieši, cienījamā Rugātes kundze, nav nekāds
pretvalstisks grupējums, bet gan Latvijas valsts pilsoņi, tādi paši kā jūs.
No šiem trimdas pilsoņiem daļa ir atgriezusies uz dzīvi Latvijā, kur viņi līdz šim
ir varējuši pilnvērtīgi piedalīties valsts atjaunošanas darbos, strādāt, dzīvot,
audzināt bērnus, balsot, maksāt nodokļus. Bet tagad izrādās, ka viņi te var
dzīvot, bet nedrīkst aktīvi piedalīties politikā un ieņemt veselu virkni amatu
valsts pārvaldē. Kā Tautas partija gatavojas uzrunāt tos 200 000 latviešus, kurus
grasās padarīt par otršķirīgiem pilsoņiem, kas joprojām dzīvo svešumā, lai tie
atgrieztos un audzinātu savus bērnus šeit? Un Latvijai viņi ir vajadzīgi, jo
statistika ir nepielūdzama. Ar katru gadu latviešu kļūst aizvien mazāk.
Tāpēc pēc būtības šodien mēs runājam un lemjam par to, kas Latvijai kā valstij ir
vai nav jādara. Vai Latvijai kā valstij ir jāaicina latvieši atgriezties mājās vai
gluži pretēji, jāvēršas pret tiem Latvijas pilsoņiem, kas devās pasaulē,
glābdamies no komunistiskā terora paredzamajām represijām? Piedāvātais
likumprojekts, kas paredz veselu virkni amatu ierobežojumu trimdas latviešiem, liecina,
ka daļa Latvijas tautas vēlēto priekšstāvju uzskata, ka Latvijai nav jābūt
vienādai attieksmei pret visiem tai piederīgajiem un ka nav jādomā par to, ka ikviens
latvietis jebkurā pasaulē zinātu, ka ir tāda vieta, kur viņš vienmēr būs
vajadzīgs, lai stiprinātu piederības jūtas Latvijai un mudinātu atgriezties.
Ja līdz šim Latvijai bija vajadzīgs tas spēks, zināšanas un enerģija, kas atradās
svešumā, un tapa pat programma, valsts programma, kā atbalstīt trimdas latviešus, tad
rodas jautājums: kas tad pēkšņi pēc 13 Latvijas neatkarības gadiem ir mainījies?
Mainījies jau nav it kā nekas, bet tikai dažu politiķu attieksme. To politiķu
attieksme, kuri, skaļi bārstoties ar epitetiem par Latviju zilās ugunīs, soloties
nodrošināt demokrātijas paraugstundas, spēlē sev vien zināmas politiskas spēlītes,
bet ir aizmirsuši par nepieciešamību risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus,
piemēram, inflācijas straujo pieaugumu, īres griestu jautājumu. Tā vietā Emša
valdība ir gatava atlikt visu, pilnīgi visu, uz pāris gadiem, radot mākslīgas
problēmas, kuras teatrāli risināt.
Šis likumprojekts ir viens no tādiem gadījumiem. Bet visi mēs atceramies arī skaļos
paziņojumus par nepieciešamību izsekot oficiāli reģistrētas sabiedriskas
organizācijas un sabiedriskās televīzijas it kā noziedzīgo rīcību, jo tā katru
dienu, atvainojos par izteicienu, neskalo tautai smadzenes, stāstot, cik šī valdība ir
laba.
Kolēģi, latvieši svešumā ir neatņemama un nepieciešama mūsu tautas daļa!
Stiprinot šo tautas daļu, kas, vēstures un likteņa vadīti, atrodas gan Austrumos, gan
Rietumos, spēcīgāka kļūs pati Latvija – vienīgā vieta pasaulē, kur
iespējams saglabāt patiesu latvisko vidi, kur mūžīgi mūžos pastāvēs tauta, kas
runās latviešu valodā. Latvijai ir jāaicina savi pilsoņi mājās, nevis jārada
daļai Latvijas vislojālāko pilsoņu ierobežojumi piedalīties valsts pārvaldes
darbā.
Partija “Jaunais laiks” aicina neatbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību un
aicina balsot “pret”! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mans pirmais jautājums šīs lietas iniciatoriem būtu ļoti
vienkāršs – kāpēc jūs tā darāt? Ko jūs ar šādu ierosinājumu gribat
panākt? Jo es neredzu neko labu, galīgi neko labu šādā ierosinājumā. Ko pozitīvu
tas šodien dos Latvijas sabiedrībai, tai sabiedrības daļai, kas vēlas redzēt
latvisku Latviju? Šķeļat latviešus ar šādu ierosinājumu. Pilnīgi skaidrā valodā
tas ir jāpasaka. Šis balsojums par šādu ierosinājumu būs balsojums par nacionālo
pārliecību. Un, ja ir latvieši, kas ir spējīgi vēl šodien dalīt latviešu tautu
tādos un šitādos, nu tad tas ir ļoti žēl. Diemžēl tā tas ir jāsaka, neminot
vārdā ne partijas, ne cilvēkus konkrēti. Varbūt viens otrs nokautrēsies no
koalīcijas, aizies prom no zāles, izņems karti vai kaut ko tamlīdzīgu, demonstrēdams
savu pārliecību. Jūs esat pieļāvuši rupju kļūdu! Galīgi nevajadzīgu rupju
kļūdu! Lūk! Un tā ir tā nelaime! Un tāpēc skan šie skaistie vārdi “Vienoti
Latvijai!”, “Latvieši, nešķeļaties!”, tagad ir aicinājums pat sarakstus
vienotus veidot un visu ko pārējo. Nu jāsaka tā – nu jāpasmaida un jāparausta
pleci, dzirdot šādus vārdus un redzot atbilstošos (pēdiņās) darbus.
Cienītie kolēģi! Tagad sāk izdot Augstākās padomes sēžu stenogrammas. Lūdzu,
sekojiet tām, ja jūs interesē nesenā pagātne. Un tur arī bija garas un plašas
spriedelēšanas par šo te iespēju iegūt šo dubultpilsonību. Paskatieties, kam mēs
devām toreiz šo iespēju! Šeit sēž zālē Augstākās padomes deputāti, kas toreiz
balsoja par šo dubultpilsonību. Es gribētu redzēt šodien viņu balsojumu. Un tad mēs
redzēsim, kāda būs tā pārliecība. Es redzu šeit savus kolēģus, kas toreiz ar
sajūsmas pilnām acīm balsoja “par”, ierosināja šo balsojumu, jo mums vajadzēja
sabiedrotos, sabiedrotos latviešus visur un dot viņiem iespēju darboties neatkarīgas
Latvijas atjaunošanas labā, neatkarīgas Latvijas izkopšanas labā. Un tagad nezin
kāpēc atkal mēs sāksim viņus dalīt. Nu tas ir nožēlojami! Un vēl nožēlojamāk
ir tas, ka tie paši deputāti, kas toreiz asarainām acīm, kratot galvu, rokas un
kājas, uzstājās un pārliecināja visus, cik ir ļoti svarīgi iesaistīt visus
pasaules latviešus cīņā par neatkarību, tagad šur un tur izsakās nu, pieklājīgi
sakot, jocīgi. Diemžēl. Tad kad un kā tādiem pavecākiem onkuļiem šī pārliecība
ir radusies, un kā nu tā ir dažu gadu laikā tik strauji mainījusies?
Ne vienu reizi vien mēs esam šeit runājuši par mūsu tautiešu ieguldījumu, par
ārkārtīgi nopietno ieguldījumu pirmkārt jau uzturot šo latvisko garu gadu desmitiem
ilgi. Šo latviešu pulcēšanos ārpus Latvijas, šīs latviešu kopas dažādās
pasaules valstīs, kur latvieši brauc viens pie otra simtiem kilometru. Es domāju, tie,
kas to ir darījuši pastāvīgi, var pastāstīt sīkāk, kā tas notika un ko tas tomēr
nozīmēja – uzturēt šo latvisko garu, šo latvisko kopību.
Es saprotu, ka, teiksim, šis ierosinājums varētu skart kaut kādus tur varbūt ne
sevišķi daudzus cilvēkus atsevišķi, bet tas morāli skar. Morāli šis ierosinājums
skar visus latviešus, kas dzīvo, kādreiz ir dzīvojuši ārpus Latvijas okupācijas
laikā, kas ir atgriezušies, kas vēl tagad dzīvo ārpus Latvijas. Mēs taču visi
viņus vienkārši aizskaram ar šādiem ierosinājumiem. Kā jūs varējāt līdz tam
aizdomāties!? Tā normāli domājot, līdz tam nevaram aizdomāties.
Šeit pirmīt bija tādas skaistas runas par izglītības reformu, ka viss iet uz
priekšu, ka mēs, latvieši, turēsimies. Un tagad jūs atgrūžat simtiem cilvēku.
Diemžēl jūs viņus sarūgtināt ar šādu pieeju. Un kam tas ir vajadzīgs? Es zinu
Latvijā cilvēkus, kam tas ir vajadzīgs. Es zinu Saeimā tādus cilvēkus, kam tas ir
vajadzīgs, kuri smaida... ar smaidu uz lūpām un skatīsies tagad, kā tad tie latvieši
te ņemsies, kā dalīsies, kuriem patīk tie tautieši ārpus Latvijas vairāk un kuriem
viņi patīk mazāk. Te mēs aicinām visus pie sevis uz dzimteni, un nāciet, mēs jūs
gaidām, un te mēs viņiem kniebjam uzreiz. Lūk!
Atcerēsimies, kā notika Latvijas virzība uz NATO! Tie, kas ir praktiski piedalījušies
šīs virzības gatavošanā, man liekas ļoti skaidri atceras, kā mums toreiz
palīdzēja tā informācija, kas bija mūsu tautiešiem Amerikas Savienotajās Valstīs,
Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā (toreiz – Rietumvācijā), kā viņi mums
palīdzēja, kā mums palīdzēja šie sakari, šīs tikšanās ar pasaules valstu
politiķiem, ar militārajiem speciālistiem. Vai tiešām tas viss ir aizmirsts?
Padarīto darbu tiešām mēs neprotam novērtēt?
Te daži biedri ir ļoti aktīvi un pareizi dara, runājot par okupācijas faktiem,
runājot par totalitārā režīma nosodīšanu, par komunisma nosodīšanu. Biedri, kas
tā domā, vai jūs šajā gadījumā arī atbalstīsiet šādu priekšlikumu?
Lūk! Un tad tā būs dubulta morāle. Tad tā būs savu spalvu krāsošana priekš
attiecīgās publikas. Man liekas, jūs labi saprotat, ka tautiešu, kas dzīvo ārpus
Latvijas, nu, viņu nav tik daudz, lai viņi vēlēšanās briesmīgi tur kaut kādus
rezultātus varētu ietekmēt.
Tātad viņi vairs nav vajadzīgi kā balsotāji acīmredzot vienam otram. Jā, es
atceros, ka Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja bija savā laikā
ļoti vajadzīga, un viņa arī sniedza diezgan pamatīgu atbalstu vienai partijai. (No
zāles deputāts L.Ozoliņš: ““Latvijas ceļam” čekisti!”)
Lūk! Tātad skan neapdomīgi izteicieni no dažu neizglītotu deputātu puses. Bet
lūdzu, cienījamie radioklausītāji, neņemiet viņus par pilnu!
Lūk! Tātad... Tālāk runājot par šo te...
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs, neizsakiet, lūdzu, personīgus apvainojumus!
J.Dobelis.
... Jā, te ir cilvēki, kam nav nekādas sajēgas par to, kas notiek, kādreiz
viņiem ir jāaizrāda. Labi, es turpināšu tomēr šo runu. Lūk!
Tagad mēs atgriežamies pie darba šodien, kas ir ārkārtīgi nopietns Latvijā, lai
mēs sakārtotu savas struktūras. Tagad mums ir vajadzīga Eiropas Savienības pieredze
praksē, tagad mums ir vajadzīga NATO pieredze praksē, kur joprojām, paldies Dievam,
šajās struktūrās darbojas arī mūsu tautieši. Neaizmirstiet, lūdzu, to!
Vai mēs domāsim par valsti tagad, par Latvijas valsti? Un,
piedošanu, par latvisku Latviju? Par latvisku Latviju – es uzsveru to. Ja mūs
interesē, uztrauc latviska Latvija un mēs par to gribam domāt, tad kādas mums ir
tiesības atgrūst tieši tos tautiešus, kas visos nebrīves gados ir aktīvi
darbojušies par latviskas Latvijas atjaunošanu un attīstīšanu? Un tagad šāds
priekšlikums!
Tāpēc šeit ir grūti runāt, it kā tur ir koalīcija, tie tur ir nolēmuši kopīgi
kaut ko, un tagad ir opozīcija, un tā nu te satraucas... Šis nav pozīcijas –
opozīcijas jautājums. Vai tiešām tas nav saprotams? Šis ir latviskas Latvijas
jautājums vai šis ir kaut kāds internacionāls Latvijas jautājums? Un balsojums par
šo priekšlikumu ir balsojums par internacionālu Latviju. Tas ir latviešus atgrūdošs
balsojums. Un gan jau te tūlīt nāks priecīgi... Paskatieties, kā smaida mani
kolēģi! Viņiem ir prieks. Un gan jau kāds no viņiem nāks un priecīgi par kaut ko
parunās, un pēc tam attiecīgajos “časos” un “vesķos”, un visādos citos būs
attiecīga satura raksti iekšā. Ticiet man, ka viņi tur būs! Un mēs būsim radījuši
šo iemeslu. Vai tiešām nav skaidrs, ka, tikai kopīgi domājot par lietu un nelienot
iekšā ar politikānismu nacionāli svarīgos jautājumos, mēs varam kā latvieši kaut
ko izdarīt? Šeit es runāšu tieši tā. Šī ir runa par nacionālu pārliecību, šī
ir runa par nacionālismu, par veselīgu, kārtīgu nacionālismu, par latvisku
nacionālismu. Un jebkura cita aktivitāte, kas kaut vienam latvietim nodara pāri, ir
vērtējama kā piekāpšanās internacionālismam.
Es ļoti aicinu kolēģus: padomājiet vai noņemiet nost no izskatīšanas šo... šo
vispār apspriežamo jautājumu vai vismaz nepiedalieties balsojumā! Neapkaunojiet sevi!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungam ir taisnība, jo es lūdzu atbalstīt apspriežamo
likumprojektu. Būtu pietiekami atstāt tikai vienu piemēru – Austrālijas
pilsoni, kurš savā laikā bija sācis mūsu bēdīgi slaveno pensijas reformu. Vai mūsu
vislielākās frakcijas vadītājs, kas, paldies Dievam, nepaspēja vēl realizēt visas
savas iespējamās iespējas. Vēl vairāk. Es aicinu drusciņ izmainīt likumprojekta
nosaukumu un būtiski paplašināt likumprojektā noteiktos ierobežojumus. Kā pamatu es
rekomendēju izmantot 64 atšķirību starp pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem sarakstu.
Teiksim, neatzīt šīm personām vecuma pensijas aprēķināšanai darba stāžu, kas
uzkrāts pirms 1991.gada ārpus Latvijas robežām, vai liegt reģistrēt savu lidmašīnu
attiecīgā Latvijas reģistrā, nepieļaut viņām apsargāt ieslodzījuma vietas vai
nepieļaut strādāt par notāriem, par advokātiem, par privātdetektīviem, kā arī
strādāt Valsts ieņēmumu dienestā. Es nevaru pabeigt šo sarakstu, jo reglamentā ir
tikai 15 minūtes.
Un, cienījamie kolēģi, ņemot vērā, ka personas ar dubultpilsonību ir ļoti slikti
integrētas Latvijas vidē, nezina patieso Latvijas vēsturi, pārsvarā neprot visās
Latvijas lielajās pilsētās izplatīto pamatvalodu, tad visi šie ierobežojumi ir
pamatoti un atbalstāmi. Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Guntis Bērziņš. Bērziņa kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm
vai ne? Labi.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Stāvot šeit, es
gribētu teikt, ka tiešām šis likums ir tāds, par kuru tā iesniedzējiem vajadzētu
tikai kaunēties. Tas ir dunča grūdiens mugurā visiem ārzemju latviešiem. Kādēļ
par šo likumu tā iesniedzējiem vajadzētu kaunēties?
Es gribētu runāt par trim lietām. Pirmkārt, par lojalitāti pret valsti.
Otrkārt, par to, kā vispār radās šī dubultpilsonība. Un, treškārt, par to, kādu
signālu tad šis likums raida ārzemēs dzīvojošiem latviešiem?
Pirmkārt. Par lojalitāti. Kā iemesls šim likumam, es klausos, tiek dots tas, ka tas
nodrošinātu cilvēku lojalitāti pret šo valsti. Bet vai tad jūs domājat, ka
lojalitāti pret valsti nodrošina pase kabatā? Pase kabatā nenodrošina cilvēku
lojalitāti. Cilvēku lojalitāti nodrošina, kā viņš jūtas pret šo valsti, kādas ir
viņa izjūtas, kā viņš psiholoģiski ir noskaņots pret šo valsti. Tas jau ir tas
svarīgākais, ne jau tas, kāda viņam ir pase kabatā. Un šiem cilvēkiem, par kuriem
šeit, šajā likumā, ir runa, tie ir tādi cilvēki, kas ir atgriezušies brīvprātīgi
šeit, Latvijā, strādāt, atgriezušies no ārzemēm, atgriezušies varbūt no... jeb
atmetuši varbūt citkārt labus darbus, atbraukuši šeit kalpot Latvijai. Viņi ir
tādi, par kuriem vismazāk vajadzētu šaubīties par viņu lojalitāti.
Otrkārt. Paskatīsimies, kā tad radās šī dubultpilsonība. Šī dubultpilsonība
radās tādēļ, ka visumā ļoti daudziem no tiem cilvēkiem, kas dzīvoja trimdā,
viņiem bija jāpieskaņojas vietējiem apstākļiem, un, pieskaņojoties vietējiem
apstākļiem, arī nozīmēja, ka, lai varētu daudzos darbos strādāt, piemēram, valsts
darbā, arī pat dažās valstīs par skolotāju, bija vajadzīga vietējās valsts
pavalstniecība. Un tādēļ šie cilvēki arī pieņēma vietējās valsts
pavalstniecību.
Bet, Latvijai kļūstot neatkarīgai, cilvēkiem ārzemēs bija iespēja atgūt Latvijas
pavalstniecību, tā viņiem tika piešķirta. Un toreiz, kā jau te Dobeļa kungs
atgādināja, toreiz Latvijai bija svarīgi, ka visi šie cilvēki... ka pēc iespējas
daudzi cilvēki atgūst Latvijas pavalstniecību. Toreiz es pats atceros, tas bija
svarīgi, tas tika visiem likts pie sirds, ka vajag atgūt Latvijas pavalstniecību. Un
tā šie cilvēki arī kļuva par dubultpavalstniekiem.
Es arī gribētu atgādināt, kā varbūt tika jau minēts no šīs tribīnes, ko tad
ārzemju latvieši ir devuši Latvijai? Atcerēsimies daudzus tos trimdas gadus, kad
Latvija nebija brīva, viņi bija tie, kas atgādināja par to, ka kādreiz, kādreiz
vēsturē ir bijusi tāda valsts kā neatkarīga, brīva Latvija. Varbūt daudzi viņus
nedzirdēja, bet tomēr šie cilvēki bija tie, kas pasaulei atgādināja, kas klauvēja
pie pasaules sirdsapziņas, ka tāda brīva Latvija ir kādreiz bijusi, un arī
mēģināja atgādināt, ka kādreiz viņa arī būs.
Sākoties Atmodai, ārzemēs notika daudzi, dažādi semināri, dažādas vizītes, lai
palīdzētu cilvēkiem no Latvijas saprast politisko situāciju Rietumos un lai rastu
kontaktus.
Piemēram, doma par to, ka Latvija varētu kļūt pilnīgi neatkarīga, nostiprinājās
Latvijas Tautas frontes un Pasaules brīvo latviešu apvienības seminārā Abrenē. Es
domāju, šeit varbūt zālē pat ir dalībnieki no šīs sanāksmes. Pēc šī semināra,
atgriežoties Latvijā, nostiprinājās doma, ka Latvijai tiešām vajag prasīt
neatkarību. Ir bijusi no trimdas latviešiem praktiska palīdzība. Ļoti daudz
praktiskas palīdzības, dažādiem iestādījumiem, bērnudārziem, daudzbērnu
ģimenēm, ir sūtītas grāmatas lauku bibliotēkām. Šī palīdzība ir nākusi
konteineriem. Beidzot vēl tikai nesen, atcerēsimies, Latvijai mums visiem bija svarīgi,
ka Latviju uzņem NATO organizācijā. Un kas tad nodrošināja, ka Amerikas Savienoto
Valstu kongresā tiešām rodas atbalsts Latvijas pieņemšanai un arī citu
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanai NATO organizācijā. Tas bija labs
darbs, ko veica baltiešu organizācijas, ieskaitot ļoti daudzas latviešu
organizācijas, ko veica Amerikas Savienotajās Valstīs.
Noslēgumā es gribētu teikt – šis likums ir tiešām ļoti slikts signāls
ārzemju latviešiem. Šis ir tāds signāls, ka mēs sakām – no šīs tribīnes,
no šīs zāles mēs sakām: “Agrāk jūsu palīdzība mums bija vajadzīga šeit,
Latvijā. Toreiz jūs bijāt labi, un toreiz jūs bijāt vajadzīgi. Tagad –
paldies, jūsu palīdzība vairs nav vajadzīga. Jūs esat brīvi!” Latvijai vajadzētu
nevis raidīt šādu signālu, bet vajadzētu cilvēkus aicināt mājās, vajadzētu
aicināt viņiem atgriezties, nevis viņus atgrūst.
Kā jau es sākumā teicu, es uzskatu, ka šis ir kauna pilns likums, un to vajadzētu
noraidīt. Aicinu balsot “pret” šo likumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma! Lūdzu deputātiem
reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins,
Dzintars Jaundžeikars, Uldis Briedis, Krišjānis Peters, Jānis Reirs, Artis Pabriks,
Arvīds Ulme. Paldies.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām debates par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām
ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis
likumprojekts – kāpēc tas ir radīts? Motivācija ir definēta tā: “Likuma
mērķis ir noteikt tos augstākos valsts amatus Latvijas Republikā, kurus nav atļauts
ieņemt personām ar dubulto pilsonību.” Kāpēc? “Lai īstenotu Latvijas valsts
interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko amatpersonu reāli
noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti un novērstu jebkurus šķēršļus, kas var
rasties, pildot šos amata pienākumus.”
Cienījamie kolēģi! Kāda ir tā situācija, kurā rodas šīs likuma ideja? Nu
situācija ir tāda, ka mēs esam Latvijā... Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts,
Latvija ir NATO dalībvalsts. Tas viss jau ir noticis, un nu ir briesmas laikam. Ir kaut
kādas nenosakāmas briesmas, jo nu ir pienācis laiks īstenot Latvijas valsts interesēm
atbilstošu pārvaldi. Latvijas valsts interesēm atbilstoša pārvalde acīmredzot diez
vai ir bijusi līdz šim laikam. Ir jālabo kaut kas.
Cienījamie kolēģi, šī diena tieši šī likumprojekta dēļ ieies vēsturē, un to
atcerēsies latvieši ilgi. Atcerēsies šo dienu un šo ierosinājumu. Jo ierosinājums,
lai kā to vēlētos artikulēt iesniedzēji, ir vērsts pret visu Rietumu latviešu
sabiedrību, kas bija trimdā, pret tiem, kas tur ieradās pēc kara, bēgot no Staļina
terora, un pret viņu pēctečiem, kas tur piedzimuši demokrātiskās valstīs. Tad nu
atcerēsimies, ko šie cilvēki darīja ilgos trimdas gadus! Viņi nesa diezgan daudz
upuru, lai uzturētu savu latvietību: veidoja draudzes, veidoja savas organizācijas
visās brīvajās valstīs – Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā,
Austrālijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā – veidoja savas
nacionālās grupas. Bet, lai varētu arī politiski darboties, bija nepieciešams
pieņemt šo patvēruma valsts pavalstniecību. Tanī pašā laikā šinī zemē daudzi
cilvēki pieņēma komunistu partijas biedra statusu, citi bija privileģētākā
stāvoklī – strādāja Valsts drošības komitejā. Un visam apkārt bija vesela
virkne kolaborantu, bez kuru klusās piekrišanas un pakļaušanās šis totalitārisma
režīms nebūtu varējis pastāvēt. Nu mēs esam nonākuši tik tālu, ka Latvija kā
Eiropas Savienības dalībvalsts un NATO dalībvalsts, viņas ievēlētie tautas
priekšstāvji konstatē: ir nepieciešams kaut ko darīt, lai īstenotu Latvijas valsts
interesēm atbilstošu pārvaldi. Skaidrs, ka te vēršas pret kādu noteiktu personu
grupu. Sākumā mums to nebija grūti uzminēt. Šīs pašas Saeimas laikā mums
vajadzēja trīs balsojumus Saeimā, lai nonāktu pie tā, ka Satversmes aizsardzības
biroja direktora amatā atrodas tagadējais direktors. Trīs reizes! Vispirms vajadzēja
likumu attiecīgi mainīt, lai vispār tas ir iespējams, tad vajadzēja atzīt Jāni
Kažociņu par Latvijas pavalstnieku, un visbeidzot vajadzēja apstiprināt viņu šinī
amatā. Trīs reizes balsojām! Nu tas... nu mērķis tā kā būtu zudis, to vairs
nevarēs atcelt tik vienkārši.
Bet Latvijas valsts drošības iestāžu direktora vietnieks Gundars Zaļkalns, mīļie
kolēģi, ir joprojām arī Amerikas Savienoto Valstu pilsonis, Amerikas armijas
rezervētais pulkvedis, kas bauda NATO centrālo iestāžu uzticību līdz tādai
pakāpei, ka viņam dod uzdevumu dažkārt jaunajās demokrātijās sniegt paskaidrojumus
par to, kā veidot valsts drošības iestādes, piemēram, Gruzijā. Augsti vērtēts
speciālists, gadiem ilgi strādājis Latvijā, bijis Valsts prezidenta padomnieks
drošības jautājumos. Ja šis likums tiks pieņemts, viņam būs jāatstāj savs amats,
un tad mēs būsim sasnieguši laikam to, ko Tautas partijas ideologi domā, lai īstenotu
Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko
amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti. Tad mēs būsim soli uz
priekšu, atceļot Gundaru Zaļkalnu no šī amata, viņš ir valsts drošības iestāžu
direktora vietnieks.
Kas vēl ir jākonstatē? Šinī laikā, cienījamie kolēģi, partijas loma, tās pašas
totalitārās Komunistiskās partijas loma, par kuru mēs gatavojām šinī laikā tādu
deklarāciju, atkal vienu jaunu deklarāciju gatavojam. Un gribam sagaidīt, lai no
ārzemēm, lai starptautiski tiktu nosodīts totalitārais komunisms. Šinī pašā laikā
mēs atļaujamies šī komunisma funkcionārus atstāt bez jebkādas ievērības, nekad
vēl neesam uzsākuši šīs lomas noskaidrošanu, kāda ir loma neatkarīgas valsts
laikā tiem cilvēkiem, kas iepriekš bija šā totalitārā komunisma partijas
paklausīgi ne tik vien biedri, bet arī funkcionāri – amatus viņi ieņēma.
Nav sen, nav sen, kad vēl bijušie Valsts drošības komitejas dalībnieki varēja
atrasties Drošības policijas speciālistu rindās. Un mēs nekad neesam mēģinājuši
virzīt šo ideju uz priekšu, lai noteiktu šo cilvēku lomu Latvijas valsts dzīvē.
Redzat, pēc nacisma sabrukuma, Otrā pasaules kara beigās, tika ne vien aizliegta
nacionālsociālistu partija, bet bija arī pilnīgi neiespējami iedomāties, ka šīs
partijas funkcionāri varētu atrasties atjaunotajā demokrātiskajā valstī kaut kādā
valsts iestādē. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Latvijas ceļš!”)
Mēs šeit ejam dubultceļu. Mēs gribam starptautisku nosodījumu nezin kādā
veidā, lai nāk palīgā mums tagad citas valstis, mums nabadziņiem, kas esam bijuši
upuri totalitārajam komunismam. Paši savus mājas darbus līdz šai dienai nedarām,
nenosaucam vārdos tos, kas bija šie funkcionāri un kas palīdzēja šai varai šeit
pastāvēt. Tos atstājam tur, jā, ideoloģiju nosodīt. Kaut kādu spoku. Un tagad esam
tiktāl nonākuši, ka nu būs jāraksta grāmatas, gribot vai negribot, būs jāraksta
grāmata par to. Un es ceru, ka vēsturnieki to nenokavēs darīt, izvērtēt visu šo
posmu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kāda loma šinī vēstures posmā ir
bijusi latviešiem ar dubultpilsonību, Rietumu dubultpilsonību. Kāda loma tiem ir
bijusi no pirmās dienās līdz šai dienai, to izvērtēt.
Un otru grāmatu vajadzēs rakstīt, kāda loma šinī laikā ir bijusi tiem, kuri ir
bijuši komunistu partijas biedri, kolaboranti, līdzskrējēji un to labumu baudītāji,
ko varēja baudīt, ja pakļāvās šai partijai. Tas būs jāpēta! (No zāles
deputāts J.Urbanovičs: “Nosauc uzvārdus!”) Tur nekā nevar darīt. Šī
diena ir radījusi šo nepieciešamību. Kādu patriotismu pārstāv Latvijas Tautas
partija? To viņiem pateiks 9.Saeimas vēlēšanās pilsoņi. Viņi nezina, kādu bedri
viņi sev rok ar šo ierosinājumu.
Nu, es saprotu, ka vēl jau nav notikusi balsošana. Un es pilnīgi pievienojos kolēģa
Dobeļa domām, ka šeit nav jautājums tātad par opozīciju un pozīciju vai par
atsevišķu partiju un viņas patriotisko nostāju. Šinī jautājumā izšķiras krietni
daudz. Šinī jautājumā! Es brīnīšos, ja vispār Tautas partijai nāks ideja runāt
kaut kurā brīdī par kaut kādu koalīciju ar “Jauno laiku”. Es brīnīšos, ja tas
notiks! Mēs gan neesam nekādi “urrā” patrioti, kas visur izceļ savu nacionālo
stāju, bet mēs zinām, kas kalpo Latvijai un kas to apdraud. To gan mēs ļoti labi
zinām. Un kas Latviju visvairāk apdraud, ir šis slēptais ļaunums –
nesakārtotā valsts pārvalde. Tiešām gan! Tanī valsts pārvaldē, kurā var nozagt
valsti, kurā miljonus var novirzīt sazin uz kurieni, un atrast tos nevar.
Nu tad tagad notiks sakārtošana tādā veidā, lai apslāpētu beidzamo iespēju šinī
virzienā kaut ko darīt, lai vismaz šinīs atlikušajos divos gados varētu pabeigt
“prihvatizāciju”. Varētu varbūt, tas būs brīnums, bet es neizslēdzu, ka
sertifikāti tiks pārvērsti par naudu vai valsts obligācijām. Šinī valstī tas viss
ir iespējams. Bet ka šodien nāk tāds priekšlikums – atstumt no valsts amatiem.
Un tur ir vesela virkne, nav jau tikai Valsts prezidenta amats. Tur ir virkne. Tos, kuriem
ir Rietumu dubultpilsonība ar Zviedriju, Vāciju, Angliju, Ameriku, Kanādu, Austrāliju,
Franciju, tos nolikt pie malas kā tādus, kas ir neuzticami.
Cienījamie deputāti! Var jau to mēģināt pārkvalificēt, kaut kā skaidrot, ka tas
nav vērsts pret šo latviešu sabiedrību. Ir vērsts! To šī sabiedrība pati pateiks,
kas pret viņu ir vērsts un kas nav. To pateiks arī Latvijas pilsoņi un balsotāji, tie
izšķirs šīs lietas. Tā nav, ka tie nekā nesaprot! Un tādēļ es ceru, ka šis
ierosinājums tādu likumu pieņemt – tiks noraidīts. Un es lūdzu ikvienu, kurš
nospiedīs podziņu “par” – par šī likuma pieņemšanu, man turpmāk vairs
roku nesniegt. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es gribu sacīt sekojošus vārdus: “Kad latviešiem pienāks tie
laiki, kad savus tautas brāļus tie necels galdā – brokastīs, pusdienās un
vakarā”, kā tas noticis visus šos neatkarības gadus un turpinās arī šobrīd
Saeimā. Un tāpēc nav jābrīnās, draugi mīļie! Nav jābrīnās, ka mēs šodien
atkal esam pie problēmas, pie pamatbūtības, kāpēc mums, latviešiem, savu valsti
veidojot, atjaunošanas posmā veicas tik grūti. Kāpēc? Un atbilde ir ārkārtīgi
vienkārša. Tāpēc, ka mēs pārāk daudz kļūdāmies. Tik ārkārtīgi daudz ļoti
būtiskās lietās, no paša neatkarības sākuma ejot. Un es uzskaitīšu tikai nedaudz.
“Latvijas ceļš” pirmsākumos pieņēma, nu, ar dažu palīdzību Saeimā,
Pilsonības likumu, kas neder Latvijai, kas nederēja. Atstāja šeit desmitiem tūkstošu
armijnieku, kas nav derīgi Latvijai, nav lojāli. Pēc tam ir bijis ārkārtīgi daudz
kļūdu. 1998.gadā, kad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosināja referendumu
pilsonības lietās, visi, visas partijas nostājās pret, un tagad kož pirkstos daudzi,
jo logi ir atvērti, un tagad jau vairāk nekā 75 000 ir ieguvuši
pilsonību.
Tad ir sekojis vēl un vēl. Esam pieņēmuši Valodas likumu ļoti vārgu, kur tagad
tūkstošajās krievu firmās var runāt tikai krieviski, un tā arī notiek tur, un tur
koncentrējas šī krieviskā kopiena, kuru viņi tā ir nosaukuši. Izglītības likumu
esam valstījuši visādos veidos. Vēl un vēl. Lielu muļķību nesen pieļāvām, te nu
vainīgs ir “Jaunais laiks”, ka čekistiem un interfrontiešiem atvērām ceļu uz
Eiroparlamenta deputāta statusu. Un Ždanoka tur sēž tagad un zākā, un zākās mūs.
Vēl sagaidīsim daudz ko. Tādas kļūdas, draugi mīļie, nedrīkst pieļaut!
Lūk! Un tagad kārtējā... Nez kas iekoda, kāda muša Tautas partijai vai kādam no
šīs partijas cilvēkiem, un viņš laikam pārliecināja pārējos, lai tiem
latviešiem, uz kuriem mēs esam ar apbrīnu un pateicību skatījušies visus
neatkarības gadus, tas ir, okupācijas gadus, ar apbrīnu un pateicību, tagad redziet,
viņiem otrā pilsonība ir kaut kas drausmīgs. Tā traucēs! Kādā veidā tā traucēs?
Ja šie cilvēki te... te nerunāsim par lojalitāti, viņi mīl šo valsti, ja arī
nedzīvo šajā valstī... bet dubultpilsonība ir cilvēkiem, kuri ir ieradušies šeit,
kuri strādā, kuri grib šai valstij, kuri mīl šo valsti... Un mēs viņus ieskaitām
jau kaut kādos nelabvēļos. Vajadzētu saukt visus latviešus mājās. To mēs esam
runājuši šeit no tribīnes. Visus no visām pasaules malām! Un radīt apstākļus tam.
Diemžēl Saeimas līdz šim nav radījušas šādus apstākļus. Un latvieši arī... ja
arī grib un ļoti grib, nevar pārbraukt mājās.
Un es atgādināšu, ka nesen Jelgavā pie mūsu bijušā prezidenta Jāņa Čakstes
pieminekļa viņa mazmeita Anna Justīne Čakste–Rolins, uzrunājot tur sanākušos,
teica, ka viņa ir uzsākusi rīkoties, lai palīdzētu savulaik uz Sibīriju
izsūtītajiem cilvēkiem repatriēties uz Latviju. Tas, viņasprāt, ir darbs, kas
Čakstem būtu pa prātam. Ļoti viedi vārdi, un tajos derētu ieklausīties mums visiem
un darīt visu, lai no visām pasaules malām latvieši sabrauktu šeit, atgrieztos.
Savādāk mums šajā nelabvēļu pulkā, kurš ir savairojies šeit ārkārtīgi liels,
ārkārtīgi liels... būs bezgala grūti realizēt to, ko mēs gribam realizēt šajā
neatkarīgajā valstī. Ļoti, ļoti grūti!
Un tādēļ es nezinu... Jūs esat gudri cilvēki Tautas partijā. Bet kāpēc jūs tik
jocīgi rīkojaties šobrīd, šajā brīdī? Es nu nudien, nesaprotu, kāda interese.
Mēs pārtraukumā runājām ar Imantu Kalniņu drusciņ arī par šo
lietu, un viņš teica: “Jābūt kaut kādai ļoti lielai interesei, lai šādu
jautājumu celtu priekšā, par to debatētu un pārliecinātu, un pieņemtu šādu
lēmumu pret šiem cilvēkiem, pret latviešiem.” Kāpēc? Es patiešām nezinu, kas tā
ir par interesi. Nāciet, lūdzu, pastāstiet, vai tad Latvija kļūs laimīgāka? Vai tad
latvieši kļūs laimīgāki, kad mēs atņemsim viņiem šo otru pilsonību, kuru viņi
patur nu dažādu tādu apstākļu dēļ? Un to vajadzētu saprast. Bet, redziet, šajā
septiņi simti tūkstošu nepilsoņu pulkā, tur netiek meklēti šie nedraugi. Meklējam
savā – latviešu tautas vidū. Bet tur, šajā 700 000 lielajā pulkā, ir ne
tikai nedraugi, bet ienaidnieki. Arī tajā pulkā, kurus esam uzņēmuši pilsonībā,
vairāk nekā 75 000, jo viņi, lūk, vēlēšanās balso par tādiem kā Pliners,
Kabanovs, Cilevičs, par Buzajevu nerunājot. Par šādiem cilvēkiem viņi balso! Es
atvainojos, kas tie par lojāliem cilvēkiem valstī? Par mīlestību te vispār
nerunāsim! Un šos... šiem cilvēkiem mēs dodam visvisādākās atlaides, kādas vien
iespējamas. Šodien jau mēs esam runājuši par šo lietu, kādā veidā mēs dodam,
kādā veidā šobrīd esošā valdība nāk pretī šiem cilvēkiem.
Draugi mīļie, nu taču atjēdzieties! Nu patiešām! Man kolēģis Dobeļa kungs teica:
“Noņemiet šo muļķīgo, es atļaušos teikt, priekšlikumu!” (Starpsaucieni
nesaprotami) Un, ja nav tas muļķīgs, tad nāciet, lūdzu, un pierādiet to!
Pasakiet, kāpēc? Kur tā interese patiešām? Kur tik milzīga interese? Ja jūs gribat
izrēķināties ar dažiem, tad tas nav parlamenta un tas nav deputāta cienīgi, ja
gribat izrēķināties ar atsevišķiem cilvēkiem. Tā nevajadzētu rīkoties.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs, demokrātiskā valstī katram pilsonim ir iespēja
izvēlēties, kādu politisko spēku atbalstīt.
(No zāles deputāts J.Urbanovičs:
“Tikai ne Latvijā! Demokrātiskā valstī varbūt!”)
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Latvija vēl ir diezgan tālu no pilnīgas tiesiskas sakārtotības.
Mums ir daudz aktuālu un steidzami risināmu problēmu, nu kaut vai tiesiskā regulējuma
trūkums jautājumā par piemaksām tiem repatriantiem, kas izbrauc no valsts. Valsts
budžetā tam ir līdzekļi – 63 000 latu, kas netiks izlietoti, ja līdz gada
beigām steidzīgi netiks radīti nepieciešamie tiesību akti. Taču tā vietā, lai
darītu reālus darbus, Tautas partija, kas, starp citu, vada Tieslietu ministriju šajā
valdībā, iesniedz Saeimā pilnīgi neaktuālu likumprojektu par ierobežojumiem
personām ar dubulto pilsonību. Šis likums skars tos Latvijas pilsoņus un viņu
pēcnācējus – gandrīz tikai latviešus –, kas jau vienreiz, Otrajam pasaules
karam beidzoties, cieta no padomju okupācijas. Šķiet zīmīgi, ka šodien, kad Latvijā
atkal valda komunistu un interfrontes pēcteču atbalstīta valdība, šiem cilvēkiem
vēlreiz tiek parādīta viņu īstā vieta. Vai šī ir valdošās koalīcijas maksa
“Kremļa draugiem” par atbalstu valdībai?
Man rūp mūsu valsts starptautiskais prestižs. Man sāp, ja Latviju pamatoti saista ar
morāles trūkumu. Atjaunotās Latvijas Republikas politiķi krustu šķērsu izbraukāja
trimdas latviešu mītnes zemes, gan morālu atbalstu, gan naudu meklējot. Cik ļoti mums
toreiz noderēja trimdas organizāciju atbalsts, kad vajadzēja rietumvalstu valdībās
uzturēt dzīvu Latvijas okupācijas ideju, Latvijas neatkarības ideju, kā noderēja
atbalsts Latvijas dalībai eiroatlantiskajās struktūrās, demonstrācijas sammitos un
starptautiskās konferencēs, lobijs ASV kongresā! Toreiz tas mums bija vajadzīgs.
Bet nu neko no tā vairs nevajag! Tas taču mums jau kabatā. Nu ir īstais laiks ar kāju
aizcirst tās durvis, kuras, godātie kungi, kumpu muguru, pazemīgu smaidu sejā,
lūdzoši pastieptu roku, jūs virinājāt. Jūs, tajā skaitā tie kungi, kas sēž
šajā zālē. Un dažam labam savā biogrāfijā ir kādi faktiņi, ko gribētos, nu ja
pats nevar aizmirst, tad lai kaut citi neatgādina. Nožēlojami! Cita vārda, kā to
nosaukt, nav!
Kāda vēsturē zināma persona reiz par savu veikumu nopelnīja 30 sudraba grašus un
mūžīgu kaunu. Ko šodien cer iemantot Tautas partija? Vai tikai negodu, vai arī manis
pieminētos 30 sudraba grašus?
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Godātie klātesošie! Godātā Latvijas tauta! Nav svarīgāka un bīstamāka procesa par
to, kas notiek šobrīd mūsu valstī. Un, redziet, var jau cienīt dažādu viedokļu
cilvēkus, var cienīt arī cīnītājus, kas cīnās, bet bieži vien patieso dabu un
patiesos motīvus atšifrē cīņas metodes. Negodīga un godīga cīņa. Negodīga un
godīga rīcība. Tas bieži vien labāk pasaka, nekā tie vārdi, ko skaisti runā.
Godātie klātesošie! Šobrīd diemžēl notiek traģisks process Latvijā, ko var
raksturot, un es to pierādīšu savas runas laikā, ar valsts sagrābšanu jeb, citiem
vārdiem sakot, valsts nozagšanu. Lai gan valsts sagrābšana ir precīzāks temats.
Šobrīd Latvijā viena neliešu un korumpētu cilvēku banda nostiprinās pie varas un
ietekmē. (Zālē kāds aplaudē.) Diemžēl! Un tas var ļoti traģiski beigties.
Redziet, un par to mēs runājām dienā, kad Šlesera pārstāvis ir kļuvis par
Nacionālās drošības komisijas vadītāju, kad Tautas partijas ministrs, ārlietu
ministrs sāk politisku tīrīšanu savā ierēdņu aparātā. Un atcerieties, ka savā
laikā, tad, kad es izmetu no darba Sončiku un vēl dažus, man pārmeta, ka es it kā
rīkoju politiski motivētas tīrīšanas, lai gan tie bija meli. Es metu no darba tos,
kas bija noziegušies pret savu amatu un pret kuriem bija ierosinātas krimināllietas.
Šobrīd Tautas partija, kas toreiz man to pārmeta, rīko politiski motivētas
tīrīšanas Ārlietu ministrijā. Ir piedraudēts konkrētam cilvēkam, un par to mēs
šodien runāsim, ka viņš tiks padzīts no darba, ja neaizies no “Jaunā laika”. Tas
ir nelikumīgi, tas ir netikumīgi, tas ir pretēji jūsu vārdiem, tas ir pretēji
godīgas spēles noteikumiem.
Godātie klātesošie! Par šodienas likumu un tā patiesajiem mērķiem. Vispirms
jāatzīst, ka likumam jābūt pamatotam. Likumus likumdevējs pieņem tikai tad, ja ir
nepieciešams regulēt kādu vitāli svarīgu jautājumu vai sfēru valsts dzīvē un ja
cilvēki bez likuma nevar dzīvot vai notiek kaut kas nepareizs. Sakiet, kāds ir pamats
šodienas likumam par ierobežojumiem dubultpilsonības baudošām personām ieņemt
valsts amatus? Tāda nav. Nav neviena problēma visā Latvijas valstī, kur kāds
dubultpilsonis būtu slikti strādājis vai šobrīd radītu problēmas, kuras būtu
jārisina likumdošanas ceļā. Tātad objektīva pamata nav.
Likumam ir jābūt loģiskam. Kur loģika? Ja mēs Latvijas kompartijas, centrālkomitejas
biroja locekļus, noteikta rajona partijas organizācijas vadītāju šodien mīļi
baudām savā vidū, un viņš, kur jūs esat, Brigmaņa kungs, pat negrasās iesniegt
likumprojektu, kas bijušajiem noziedzīgas organizācijas kompartijas biroja locekļiem,
augstiem funkcionāriem aizliegtu strādāt brīvajā Latvijā augstos vadošos amatos.
Šāda ierosinājuma nav. Toties ir ierosinājums cilvēkiem, kam vēsturisku apstākļu
dēļ ir dubultpilsonība. Tātad šeit nav nekādas loģikas.
(No zāles deputāts
A.Brigmanis: “Ne jau tu būsi, kas nolems!”)
Tālāk. Likumam ir jābūt izpildāmam un kvalitatīvam. Šis likums nav ne kvalitatīvs,
un par to mani kolēģi droši vien vēl runās. Tas ir ļoti rupji sastādīts, pat tā,
ka likuma iesniedzēji bija spiesti atzīt, ka tas ir mazliet jāpielabo. Jo izrādās, ka
tas attiecas uz dažu labu viņu draudziņu vienā no amatiem. Tad to, protams, viņi
ātri svītro. Bet, mīļie draugi, no legālā viedokļa pastāv valstis, Latvijā no
kuru pilsonības fiziski nav iespējams atteikties. Šo valstu likumdošana tādu iespēju
neparedz. Un, ja cilvēks ir ieguvis pēc tam Latvijas pilsonību, bet nevar atteikties no
iepriekšējās, tad viņš nekad, vienalga, kāda viņam būtu kvalitāte personiskā vai
izglītība, nevarēs ieņemt valsts augstākos amatus. Pilnīgs absurds! Tāpat ir
noteiktas valstis, kas nekad nedarīs zināmu Latvijas valstij, kādi cilvēki ir viņu
pilsoņi un kādi nav. Līdz ar to tas paliek tikai godprātības jautājums – vai
cilvēks pats to deklarē vai ne. Arī absurdi! Tātad šis likums ir kritizējams no
visiem aspektiem.
Redziet, likumam, vismaz Latvijas likumam, un likumam, ko iesniedz un aizstāv partija,
kas uzskata sevi vai mēģina sevi maldīgi prezentēt kā nacionālu un labēju partiju,
vajadzētu būt vērstam uz tautas vienotību.
Mīļie draugi! Mēs esam jau tā par maz visā pasaulē latvieši. Mūsu ir par maz mūsu
mīļajā tēvu zemītē. Mums vajadzētu stiprināt saikni ar tēvzemi – jebkuram
latvietim vai viņa pēcnācējam pasaulē. Vajadzētu stiprināt saikni ar tēvzemi un
aicināt atgriezties tos cilvēkus, kam ir dabiska saikne ar pirmskara Latvijas Republiku
un ko padomju okupācija aizdzina trimdā, un viņu pēcnācējus, kas trimdā ir
uzturējuši latviskumu, latviešu valodu paaudžu paaudzēs, kuri ir cīnījušies par
to, lai Amerikas, Kanādas, citu valstu valdības pamanītu un neaizmirstu okupācijas
faktu, kamēr mēs šeit vēl runāt nedrīkstējām, kuriem ir milzīgi nopelni Latvijas
neatkarības atjaunošanā tieši no šī viedokļa. Tos mums vajadzētu aicināt
atpakaļ. Mēs šobrīd viņus nepamatoti atstumjam, atsvešinām, un vēl vairāk. Mēs
radām bijušajiem Kompartijas funkcionāriem nepamatotas priekšrocības, salīdzinot ar
Latvijas valsts pilsoņiem, kuriem ir dabiska saikne ar Latvijas pirmskara republiku un
tātad ar Latvijas valsti un tautu. Kāpēc tas tiek darīts? Ziniet, kāpēc? Ļoti
vienkārši – lai izrēķinātos ar trim vai četriem “Jaunā laika” frakcijas
deputātiem. Padomājiet par šo grotesko nesamērību! Tautas partija un visa šī
koalīcija ir gatava riskēt ar nacionālām interesēm un nacionālo vienotību tikai
politisku mērķu vārdā, lai nelietīgā un negodīgā kārtā traucētu turpmāk
politiski darboties trim vai četriem mūsu frakcijas deputātiem. Tie ir nelieši un
noziedznieki, kas šobrīd nostiprinās Latvijā pie varas. Tā tas nedrīkst notikt!
Mīļie draugi, kurp Latvija iet šādā veidā? Kas notiks tālāk? Savus tautiešus
atstumjam, kreiso pārstāvjus liekam Nacionālās drošības komisijas un citu drošības
struktūru vadībā... izglītības reformu apturam, bijušajiem partijas funkcionāriem
zaļā gaisma un nepamatotas priekšrocības.... Apstāsimies, Latvija!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Kad radās šis likumprojekts, man bija apmēram tāda nojausma,
kāpēc tas projekts ir. Nu, bija Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņa, un Tautas partijai
vajadzēja savam PR, kaut kādu tādu spilgtāku žestu veidot, un varbūt daļā
vēlētāju arī ar to kaut kādas balsis likumprojekta autori ir ieguvuši, bet kāpēc
šis projekts būtu tagad jāvirza tālāk, man nav skaidrs. Un es mēģināšu pamatot,
kāpēc man nav skaidra, teiksim, Tautas partijas neatlaidība vai pat spītība šī
likumprojekta tālākā virzīšanā.
Pirmais, kas man nav skaidrs, ir Tautas partijas attieksme pret likumprojektiem kā
tādiem. Teiksim, Īres likuma sakarā ļoti slavējama ir Tautas partijas nostāja, ka
tas, ko valdība ir sagatavojusi, ir pretrunā ar tiesisko paļāvību, ar tiesiskās
paļāvības principu. Šā likuma sakarā, kur ir klajš tiesiskās paļāvības principa
pārkāpums, Tautas partijai nav viedokļa. Te ir klajš tiesiskās paļāvības principa
pārkāpums!
Es gan nedramatizētu šo situāciju tik daudz, kā to varbūt
dramatizē “Jaunā laika” pārstāvji, lai gan viņus var arī saprast, jo es te redzu
iespēju vienkārši 20 deputātiem vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt šo absurdo
likumprojektu. Protams, mums kā opozīcijai ir jānorāda arī uz kļūdām, bet man
šķiet, ka Tautas partija ar to tikai zaudēs, un es tiešām nesaprotu, kā viņi to
vēl nav apjēguši, ka viņi paši sev vēlētāju acīs rok bedri. Es viņiem kā
radniecīgai organizācijai, arī labējie tomēr, ieteiktu pārdomāt šo savu rīcību.
Otrs, kas man nav skaidrs. Ja 90.gadu sākumā, kad mēs atjaunojām visas pilsonības
lietas un realizējām šo vēsturisko un tiesiski taisnīgo soli, tad man nav skaidrs,
kāpēc šodien, kad mēs esam NATO dalībvalsts, šodien, kad mēs esam Eiropas
Savienības dalībvalsts, kad mēs esam drošā tiesiskajā telpā, kāpēc šodien Tautas
partija iestājas pret to valstu pilsoņiem, kuri ir kopā ar mums šajā drošajā,
tiesiskajā telpā. Man nav saprotams, kādi Latvijas ienaidnieki mums var būt no
Lielbritānijas, kādi Latvijas ienaidnieki mums var būt no Amerikas Savienotajām
Valstīm. Es to nesaprotu, tiešām...
Protams, ir divas valstis, kuras nav šajās divās lielajās aliansēs un kur ir daudz
latviešu, tā ir.... trīs pat – tā ir Austrālija, tā ir Jaunzēlande un arī
Venecuēla, kur arī ir latvieši. Bet es atvainojos... Bet šis solis ir absolūti
neadekvāts.
Un, nobeidzot savu sarunu, es vienkārši aicinu jūs patīt savu atmiņas filmu, ja var
tā teikt, uz 1988.gadu, kad Ieva Akurātere Mežaparkā dziedāja: “Palīdzi, Dievs,
palīdzi, Dievs, latviešu tautai, saved to mājās pie Daugavas krastiem.” Nu, tā mēs
viņu vedam mājās ar šo absurdo likumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es jau principā neplānoju kāpt uz tribīnes, lai
pievērstu jūsu uzmanību. Bet dažas mūsu kolēģu uzstāšanās tomēr pamudināja
mani kāpt uz tribīnes.
Mani arī nebiedē šis te likumprojekts, atšķirībā no “Jaunā laika” kolēģiem,
un nekādu traģismu es šeit nesaredzu. Un atšķirībā no Tabūna kunga man rokas arī
netrīc. Jo šis likumprojekts, manuprāt, jau sen vajadzēja viņam tapt, lai
izlīdzinātu savās tiesībās kā rietumu, tā arī austrumu latviešus. Un līdz šim
nez kāpēc mūsu valstsvīri, tai skaitā arī tie, kas šeit sēž kopš Augstākās
padomes laikiem, mēģina ierobežot savās tiesībās tikai austrumu latviešus.
Tabūna kungs aizstāvēja dubultpilsonību ar rietumu pavalstniecību tieši tāpat, kā
savā laikā viņš aizstāvēja Komunistiskās partijas lozungus un mērķus. Kāpēc
jautājums tika stādīts tikai šādā veidā, ka Latvijas pilsonība jāpiešķir tiem
latviešiem, kas ir atgriezušies no ārzemēm pēc neatkarības atgūšanas? Kāpēc tie
Augstākās padomes deputāti, kuri aicināja visus tautiešus atgriezties savā
dzimtenē, nez kādu iemeslu pēc nolēma šķirot latviešus austrumu un rietumu
latviešos, uz savējiem un svešiniekiem? Kādēļ austrumu latviešiem, tiem, kas bija
atgriezušies tēvzemē pēc 1940.gada, vajadzēja pierādīt savu lojalitāti šiem
pašiem Augstākās padomes deputātiem? Un gods un slava visiem latviešiem, kas ir
atgriezušies savā dzimtenē, kas šobrīd dzīvo šeit – mūsu zemē! Taču, ja
tu vēlies ieņemt kādu no augstākajiem valsts amatiem, manuprāt, būtu pareizi
atteikties no citas valsts pavalstniecības. Un arī Pilsonības likums to nosaka, kā
arī Satversmes prasība attiecībā par Valsts prezidenta kandidātiem.
Tāpēc man personīgi nav skaidrs, kāpēc vieni latvieši ir labāki par citiem
latviešiem. Tas attiecas uz to aicinājumu, Repšes kungs! Jā, Augstākās padomes
deputāti aicināja visus latviešus atgriezties. Un ko tad? Ko tad darīt maniem
senčiem, kas ir atgriezušies uz savu dzimteni 1947.gadā un kam nepiešķīra Latvijas
pilsonību, kamēr neizlaboja šo te kļūdu 1995.gadā? Manai omai, kura nerunāja
krieviski vispār, atgriežoties no Baškīrijas, kāpēc, man rodas jautājums. Un
kāpēc šodien jūs tā baidāties no šā likumprojekta? Man nav skaidrs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Jurkāns. (Starpsaucieni.)
J.Jurkāns (TSP).
Es saprotu, ka tu baidies pa viņu dabūt...
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs!
J.Jurkāns.
...Bet... (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, atcerieties Kārtības rulli! Ja ir izsaucieni no zāles, tad
runātājam uz tiem nav jāatbild.
J.Jurkāns.
Es nācu runāt tāpēc, ka es pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kuri dzīvo Latvijā ar
divām pasēm. Un es klausījos uzmanīgi, ko Guntis Bērziņš runāja un citi cilvēki,
kas runāja par to, cik liels ir trimdas latviešu ieguldījums Latvijas neatkarības
atgūšanā. Un es absolūti piekrītu, un es domāju, ka es varētu jums ļoti ilgi un
dikti stāstīt, cik Latvijas ārpolitikas dienestu veidošanā palīdzēja trimdas
cilvēki, cik daudz trimdas jauniešu strādāja Ārlietu ministrijā, vēlāk kļuva par
vēstniekiem un vēl joprojām turpina darīt labu darbu.
Taču šiem cilvēkiem nebija nekādas problēmas nolikt otru pasi. Piemēru ir daudz,
tādu piemēru ir daudz, kur cilvēki saprot: “Ja valsts man uztic tik lielu godu, kā
to pārstāvēt, man nav problēmas nolikt amerikāņu pasi.” Un, es domāju, arī
Kariņa kungs, sēžot šeit, saprot, ka, ja ir tādi spēles noteikumi, te jau nav runa,
vai viņš drīkst piedalīties vai ne. Ir runa par to, ka vienkārši aiz pateicības un
cieņas pret šo valsti es nolieku to malā, es no tās atsakos, jo šī ir tā
vissvētākā, kā Repšes kungs runāja, ja, un viscēlākā lieta – kalpot savai
valstij.
Bet ne par to. Mani visvairāk iekšēji satracināja sirmā Kļaviņa
kunga uzstāšanās. Un ne tikai tāpēc, ka viņš, es viņu uzskatu arī kā kristīgu
cilvēku, kā mācītāju, it kā cienījamu cilvēku, bet viņa uzsaukums, aicinājums no
šīs tribīnes nosaukt vārdos un visādi citādi vērsties pret komunistiem,
kolaboracionistiem, un tā tālāk, un tā tālāk... Un vēl es domāju, Kļaviņa kungs,
kur jūs apstāsities, ko jūs gribat izdarīt ar šo valsti? Un kur ir tie svari, ar
kuriem jūs nosvērsiet kolaboracionistu jeb bijušo komunistu un komjauniešu noziegumu
pret šo valsti? Kā jūs izvērtēsiet Vagra, Gorbunova, Ķezbera un citu komunistu
ieguldījumu Latvijas neatkarības iegūšanā? Ir tādi svari? Jums ir kāds lineāls,
kā to izdarīt? Un es esmu tikpat pārliecināts, ka latvieši trimdā palīdzēja atgūt
Latvijas neatkarību. Arī šie cilvēki un daudzi čekisti ir palīdzējuši Tautas
frontei un visam tam procesam, kurā kopā piedalījās gan trimdas latvieši, gan tie
jūsu nīstie kolaboracionisti un komunisti.
Tas pats Meierovica kungs, kas vadīja PBLA, kurš vairāk par visiem saprata situāciju
Latvijā, jo viņš te daudz bija. Kāpēc viņš nekaunējās būt vienā komandā ar
Gorbunovu? Tāpēc, ka viņš zināja tās patiesības un viņš zināja, kāds bija
Gorbunova ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā.
Runājot par čekistiem. Jūs tagad sitīsiet krustā čekistu Indriksonu, kas ar
personīgu ieguldījumu ir Latvijas godu cēlis tik augstu, ka neviena Ārlietu ministrija
nav spējīga to izdarīt?
Un jūs ar savu attieksmi, un arī Repše šeit runāja par līdzīgām lietām. Jūs
gribat Latviju pārvērst par vienu elli, par purvu, kur latvietis latvietim ... (Starpsauciens:
“Pārgriež rīkli!”) Piedodiet! Kāpēc jums tas ir jādara? Uz ko jūs aicināt?
Repše runāja par to, ka Latvija ir tik maza, mūsu ir tik maz. Un jūs vēl gribat visu
to, kas ir maz, sadalīt, sašķelt, rīdīt vienu pret otru. Jūs gribat pārvērst
Latviju par vienu elli. Kāpēc nerunā par šādām lietām, kaut vai kolaboracionists
Tabūns? Viņš arī ir kolaboracionists! Viņš arī kalpoja režīmam. Bet vai šodien
vēlētājs, kas par viņu vēlē, par to domā? Viņiem ir citi kritēriji. Tabūns
šodien ir cits cilvēks. Un jūs gribat visu mūžu, lai viņam šito bāž degunā, vai
lai par šo viņu nosoda, varbūt ieliek cietumā? Nu, sāksim varbūt šādu Nirnbergas
prāvu Latvijā! Un tad jūs, piedodiet, ar savām divām pasēm aizbrauksiet, piedodiet,
velns viņa zina, kur. Mēs paliksim šeit dzīvot. Un tur ir tā problēma. Tur ir tā
problēma. Ja mēs gribam kalpot Latvijai visaugstākajā līmenī, būsim uz
vienlīdzīgiem noteikumiem!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātais Prezidij! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti!
Visi debatētāji, kurus es ļoti uzmanīgi klausījos! Jūs runājāt, godātie kolēģi,
par visu, bet vismazāk par lietu. Tas mani nedaudz sarūgtina. Likums nav par
latviešiem. Likums nav par pilsonību. Likums nav par nacionālo pārliecību.
Likumprojekts ir par amatiem un par atbildību.
Dubultpilsonība nav tikai okupācijas sekas. Tā rodas un radīsies. Tādēļ, ka
dažādām valstīm ir dažādi pilsonības iegūšanas vai arī zaudēšanas nosacījumi.
Un, savā starpā nebūdami saskaņoti, jo to neparedz nevieni starptautiskie dokumenti,
šādā veidā jaucoties valstu neatkarībā, līdz ar to rodas šī situācija.
Latkovska kungs, jūs aicinājāt, jūs neesat šobrīd zālē, atgriezties mājās!
Paldies! Un ne tikai jūs. Tas nozīmē repatriāciju, tas nozīmē atteikšanos no citas
valsts pilsonības. Viegli ir runāt par Austrumiem, grūti ir palīdzēt.
Nedomāju, ka drīkstētu te kaut kā ņemties, Dobeļa kungs, jūsu terminoloģijā
runājot. Šeit ir pietiekami nopietna darbavieta, kurā būtu jārunā, izvēloties
teicienus.
Un man patiesi ir kauns, Kļaviņa kungs, par to, ko jūs teicāt, – par 2
miljoniem latviešu un citu tautību Latvijas pilsoņu, kuri šeit palika, bija spiesti
palikt okupācijas gados, vai arī tika deportēti.
Jā, Augstākās padomes stenogrammas, Dobeļa kungs, es patiesi esmu izstudējusi. Un es
biju arī zālē, kad jūs debatējāt par Pilsonības likumu. Es biju aiz barjeras
žurnālistu pusē. Vispirms visiem, un vēlāk tikai daļai tika atļauts kļūt par
dubultpilsoņiem. Un tas stenogrammās ir ierakstīts. Neviens neapstrīd neviena
ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Likumprojekts nav par to!
Lojalitāte, godātais Bērziņa kungs, Gunti Bērziņ, nav izmērāma ne gramos, ne
centimetros, ne metros, ne ietilpināma litros, ne arī kaut kā citādi.
Atgriezušies – nozīmē repatriējušies. Repatriācija, tā ir vienlaikus
atteikšanās no citas valsts pilsonības. Tas ir patiesais lojalitātes mērs. Par to jau
runāja iepriekš kolēģi. Stipriniet savu tēvu zemi un atgriezieties pa īstam!
Vēl par dažiem debatētājiem es gribētu teikt kādu repliku. Un tas ir Repšes kungs.
Likumprojekts nav par draudziņiem. Nav arī par neliešiem vai bandām. Tautas partijas
deputāti ir iesnieguši likumprojektu par ierobežošanu ieņemt augstākos valsts amatus
Latvijā tām personām, kuras pieder vairākām valstīm. Lai sāktu plašu, ļoti
atbildīgu sarunu sabiedrībā un parlamentā par to, ja vairāku valstu pilsonība kādai
personai ir, vai viņai uz to ir tik tiešām tiesības. Viņai ir likumiskas tiesības,
un šīs ir personas neapstrīdamas privātās tiesības. Par to nav runa, godātie
kolēģi! Tiesības noteikt, kas Latvijā var ieņemt augstākos valsts amatus, ir
Latvijas valsts Satversmē noteiktās garantētās, neapstrīdamās tiesības, publiskās
tiesības pilsoņu kopuma interesēs. Tātad likumprojekts ir par amatiem, nevis par
pilsonību, godātie kolēģi! Taču pieļauju, ka šajā konkrētajā gadījumā ir ļoti
vienkārši apmaldīties šajās divās vai trijās priedēs, jo mežā mēs tomēr
atšķiram, no kuras puses koka stumbram ķērpji aug, uz to pusi ir ziemeļi.
Ne velti jau 90.gadu sākumā tie Latvijas politiķi, kas atjaunoja neatkarīgu Latvijas
valsti, paredzēja. Viņi zināja, ka tiem, kas nākotnē spriedīs par šo aso tēmu,
būs jārēķinās ar lielu pretestību. Ar apgrūtinātu šīs situācijas un šīs
lietas izpratni. Tā nākotne, kas bija toreiz, šodien ir atnākusi. Augstākie valsts
amati prasa paaugstināt politisko uzticamību un neapstrīdamas un neapšaubāmas
darbošanās tikai Latvijas valsts interesēs, nepieļaujot šo amatpersonu darbībā
interešu konflikta iespējamību. Tā ir tā būtība, Repšes kungs! Neejiet projām!
Arī jums es gribētu to teikt, ko es šobrīd saku. Piemēram, Saeimas deputāts svinīgi
zvēr, svinīgi solot būt uzticīgs un kalpot Latvijas valstij. Manuprāt, tas nozīmē
uzticīgs tikai Latvijas valstij. Neviens mājai piederīgs kalps nevar kalpot diviem
kungiem. Likumdevējam ir tiesības noteikt valsts amatpersonām dažādus ierobežojumus.
Tādas tiesības garantē Latvijas Republikas Satversmes 116.pants. Tāpēc šodien
skatāmā likumprojekta mērķis ir leģitīms.
Tautas partija norobežojas no jebkādām politiskajām un politikāniskām līdz šim
izskanējušām spekulācijām par to, ka it kā šī likumprojekta mērķis būtu
politiska izrēķināšanās ar it kā amatos esošām nevēlamām personām. (Starpsauciens:
“Tieši tā arī ir!”)
Neapdomīgu, necienīgu un apvainojošu izteicienu šajā sakarā ir bijis gana daudz,
taču vai pamatoti, Kariņa kungs? Mēs ar jums esam debatējuši, un jūs
teicāt – patiesi, jums nav problēmu nolikt ASV pilsonību. Tā bija pirms neilga
laika.
Likumprojekts ir par amatiem un par atbildību, kas ir juridiskas kategorijas, izmērāmas
kategorijas, un nevis par psiholoģiskiem vai emocionāliem motīviem.
Viens piemērs. SAB vadītājs Jānis Kažociņš ir atteicies no Lielbritānijas
pilsonības. Jautājums: kādēļ, piekrītot stāties SAB direktora amatā, Jānis
Kažociņš vēl aizvien nebija atjaunojis savas Latvijas pilsoņa tiesības? Idejiski un
nacionālistiski, patriotiski Latvijai noskaņots cilvēks, kuram atjaunot savu Latvijas
pilsonību bija tiesības vairāk nekā desmit gadus. Atbilde: tādēļ, ka, būdams
augsta ranga Lielbritānijas speciālo militāro dienestu amatā, viņš nedrīkstēja
būt vēl kādas citas valsts pilsonis, un viņš to respektēja. Visu cieņu!
Secinājums. Katrā sevi cienošā valstī ir atbilstīga kārtība, kas nosaka prasības
augstākajām valsts amatpersonām. Tas ir gan leģitīmi, gan tiesiski, gan samērīgi,
jo katrs no šiem cilvēkiem, būdams savā amatā, lemj par daudzu tūkstošu un pat
miljonu cilvēku pilsoņu tiesībām. Un saprātīga ir arī izvēle starp katras personas
privātajām tiesībām, ja viņam gadījumā piekrīt likumiskas tiesības būt vairāku
valstu piederošam, un tiesībām ieņemt augstu valsts amatu, kas ir viņa darbības
publiskā sfēra, kurā visās valstīs pastāv ierobežojumi. ASV pilsoņi nedrīkst
ieņemt augstu valsts amatu citu valstu administrācijās. Tā viņi pārkāpj ASV
likumus.
Dubultpilsoņi ir ne tikai Latvijas okupācijas sekas, godātie
kolēģi! Vairāku valstu pilsoņi ir veidojušies un veidosies arī turpmāk, jo dažādu
valstu pilsonības likuma normas savā starpā ir atšķirīgas. Un vienots regulējums ir
pretrunā ar katras valsts tiesībām noteikt pašai to kārtību, kas attiecas uz
pilsonību. Tāpat arī ar to kārtību, kas attiecas uz augstākajiem valsts amatiem.
Likumprojekts par ierobežojumu dubultpilsoņiem ieņemt augstākos valsts amatus ir
likumprojekts par nākotni. Tas ir likumprojekts nākotnei. Tiesiskā paļāvība nosaka,
ka nevienam nekas netiek atņemts un arī netiks šajā likumprojektā atņemts. Tas ir
izvēles jautājums! Pārejas noteikumos ir precizējums, un trešajā pantā pieminēto
amatu uzskaitījums arī ir precizējams triju lasījumu gaitā. Tas ir debates un
diskusijas jautājums! To nevar viens cilvēks pateikt un pārējie pieņemt. Tas ir
absurds!
Taču ir pienācis laiks paļāvībai uz Latviju. Atklātai diskusijai un paļāvībai.
Latvija kā neatkarīga valsts pēc manas visdziļākās pārliecības pastāv
neatgriezeniski, un ir pienācis laiks tai uzticēties pilnībā. Neviens mājai
piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem.
Paldies, godātie kolēģi, par uzmanību! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
Dobeļa kungs, lūdzu bez personīgiem apvainojumiem... Es jūs brīdinu.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Tas uz mani attiecas? Lūdzu mani neapvainot personīgi!
Tātad, kolēģi, ir likuma gars un ir likuma burts. Vai tiešām tas nav skaidrs?
Rugātes kundze, jūs galīgi nerunājāt par likuma garu. Jūs runājāt par tehniskām
lietām, un tas jau nav labi. Tas tikai liecina par kaut kādu ieinteresētību šī
projekta veidošanā un ne par ko citu.
Lūk! Un tāpēc. Šeit skanēja žēlabaina runa par atgriešanos Latvijā. Tad
atgādināšu vēsturisko patiesību! Diemžēl. Nedrīkst to kropļot!
Kas notika pēc Pirmā pasaules kara – tad, kad bija PSRS, un tad, kad bija
nodibināta neatkarīga Latvijas valsts? Visi sevi cienošie latvieši steidzās atpakaļ
uz neatkarīgo Latviju. Ar dažādu šķēršļu pārvarēšanu, ar Latvijas karogu
vagonā atgriezās latviešu strēlnieki pa dažādiem ceļiem, cīnīdamies ar nodevību
un cīnīdamies ar dažādiem spēkiem. Atgriezās Latvijas Republikas topošie pilsoņi
no visdažādākajiem pasaules nostūriem. Bija iespējas pēc Pirmā pasaules kara
atgriezties. Kā tad tur tās vecmāmiņas aizkavējās tajā padomju Krievijā? Tas ir
interesants jautājums. Kāpēc tad neatgriezās tad, kad bija šī iespēja? Un kāpēc
atgriezās pēc Otrā pasaules kara? (Starpsaucieni.) Uz gatavu okupācijas
režīmu, lai tam uzticīgi kalpotu! Tur jau ir tas joks. Izmantojot latviskos uzvārdus,
izmantojot latvisko izcelsmi, runājot kroplā latviešu valodā vai vispār nerunājot
latviešu valodā, parādījās Pelše, Voss, Rubenis numur viens, viņš arī Vitālijs
Rubenis, Rubenis numur divi, viņš arī Jurijs Rubenis, un vēl šādi tādi un it
nekādi. Jā, Kremļa politika bija kaut kur ielikt kādu, kas skaitījās latvietis.
Šādi latvieši vairs nav latvieši. Tie ir viltus latvieši, kuru esamību ļoti
veiksmīgi izmantoja okupanti. Un nevajadzētu šīs lietiņas jaukt divas dažādas! Ak
tad šitā! Tagad mēs rādīsim lojalitāti un liksim tās pases nost! Protams, pastumsim
nost. Nu, es būšu lojāls, un es gribu būt par Latvijas Republikas Saeimas deputātu,
un es to otru pasi likšu nost. Nu, nesteidzieties, lūdzu! Šie cilvēki, kas mums ir
palīdzējuši, vēl joprojām šodien mums palīdz, vēl joprojām viņi cītīgi
strādā, viņi apzinīgi strādā – šie latvieši.
Tā ka nejauksim šeit divas dažādas lietas! Es pasaku skaidri un gaiši no šīs
tribīnes: šis likumprojekts nav radies nejauši. Tas ir noteiktu interešu radīts. Tas
ir tipisks šīsdienas kolaboracionisms. Tipisks! Un ne mazāko šaubu par to nav. Kam
jūs esat zvērējuši uzticību? Kādā līmenī šis zvērests ir tapis? Nezinu. Bet tas
ir vairāk nekā skaidrs. Kas tad jūs te atbalsta? Kā balsis jūs tagad dabūsiet? Viss
šitas spārns nobalsos tā, kā jums tas ir vajadzīgs. Visi vienotā režīmā! Par to
jūs varat nešaubīties. Lūk, par ko ir runa!
Tā ka te nevajadzētu slēpties, un nevajadzētu te nākt un runāt par kaut kādām
tehniskām problēmām. Es atkārtoju vēlvienreiz, un bijušie Augstākās padomes
deputāti arī atceraties: šis ir balsojums par nacionālo pārliecību, šis ir
balsojums par patriotiskiem latviešiem. Jebkurš, kurš atbalstīs šo likumprojektu, es
pasaku skaidrā tekstā – jebkurš! – ir pret nacionāli domājošiem
latviešiem. Viņš ir kolaboracionists – patīk vai nepatīk, bet viņš tāds ir!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pirms turpinām debates, ir saņemts deputātu Šņepstes,
Kalvīša, Goldes, Rasnača, Annas Seiles un citu deputātu lūgums – pagarināt
šodienas Saeimas sēdi līdz nākamā darba kārtības jautājuma pilnīgai
izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles.) Tad,
ja deputātiem ir iebildumi, tad mēs balsojam par sēdes pagarināšanu. Tad lūdzu
deputātus balsot par sēdes pagarināšanu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 19,
atturas – 2. Tātad sēde tiek pagarināta.
Tātad turpinām debates. Deputāts Paulis Kļaviņš, otro reizi.
P.Kļaviņš (JL).
Godājamie kolēģi! Es pieņemu, ka kolēģis Jurkāns neapzināti, bet pēc šablona
domājot, izteica šos vārdus, ka man esot otra pase un es varētu vajadzības gadījumā
kaut kur atgriezties.
Nav, Jurkāna kungs, man otra pase! Nekad nav bijusi! Nav bijusi. Es nodzīvoju visus
pēckara gadus Vācijā kā bezdzimtenes ārzemnieks. Līdzīgi kā mums šodien ir
cilvēki, kurus sauc par nepilsoņiem, jo viņi nav vēlējušies integrēties. Nu tā
bija. Man netrūka nekādu cilvēktiesību, tāpat kā jums netrūkst normālai dzīvei.
Un, ja es negribēju ieņemt valsts amatus, man nevajadzēja pieņemt Vācijas pilsonību.
Nodzīvoju šo laiku. Tā ka tur Jurkāna kungs smagi kļūdījās.
Bet vēl smagāka kļūda Jurkāna kungam iznāca tādā veidā, ka viņš teica, domāja
jeb interpretēja manu viedokli, it kā es gribētu kaut ko šķelt, apsūdzēt, sākt
raganu medības vai ko tamlīdzīgu.
Mīļie draugi! Neviens nekad no manis nav dzirdējis kaut kādu kūdīšanu pret
komunistu partijas bijušajiem biedriem. Nekad! Bet, redziet, ir liela starpība starp
mūsu zemi, kura ir pārdzīvojusi totalitāro režīmu zem komunisma zvaigznes, un
demokrātisko Vāciju, Vācijas Bundesrepubliku, kura pārdzīvoja nacionālsociālistisko
diktatūru. Tur notika attīrīšanās. To sauca vāciski, Jurkāna kungs,
“Entnazifizierung”. Tas nozīmē, ka nacisms tiek izņemts ārā no visām
iestādēm – tiesām un visa, kas ir saistīts ar valsts, demokrātiskas valsts
pārvaldi. Tas tur notika. Kad pie mums ir noticis kaut kas līdzīgs iepretī tai
totalitārajai sistēmai, ko saucam par totalitāro komunismu? Kad? Nav vēl noticis.
Redzat, te ir tā starpība! No vadošiem komunisma darbiniekiem es īstenībā pazīstu
tikai vienu un cienu viņu – Eduardu Berklavu, kurš skaidri pateica, ka viņš ir
maldījies. Skaidri grāmatu ir uzrakstījis. Žēl, ka mūžs ir pagājis, kā viņš
raksta uz šīs grāmatas vāka. Bet tā bija. To viņš atzina.
No Gorbunova kunga diemžēl es neesmu vērtējumu dzirdējis. Un
tas ir tas mazākais, ko es gribētu dzirdēt no ikviena, kas ir bijis funkcionārs šinī
partijā, ka viņš varētu pateikt savu viedokli šodien, savu vērtējumu par to partiju
un savu lomu tanī, un kas viņu atvaino un ar kādu motivāciju viņš tur strādāja, ko
viņš tur veica.
Mīļie draugi! Mēs zinām, ka ne jau tikai augšējie funkcionāri bija tie, kas varēja
šo varu uzturēt. Cik daudzos gadījumos nebija cilvēkiem jāpiedzīvo, ka viņu atlaiž
no darba, padzen no skolotāja darba, nedod dzīvokli! Tas viss gāja pēc partijas
saraksta un pēc piederības, un pēc tā, vai tu esi vai neesi piekritējs un kāds
piekritējs tu esi. Tur ir tik daudz cilvēku! Un tie, kas uzrādīja, kur jābrauc, lai
aizvestu no Latvijas projām uz Sibīriju, vai tie nebija latvieši? Kur viņi ir šodien?
Varbūt sēž tanī pašā mājā, no kurienes to cilvēku uz Sibīriju aizveda.
Mīļie draugi, es esmu beidzamais, kas kādu gribētu apsūdzēt
tādēļ, ka viņš ir kaut kas bijis. Bet es gribētu zināt, kas viņš ir šodien.
Kāpēc viņš nevar savu attieksmi pateikt pret komunismu?
Un, kas attiecas uz šo likumu, cienījamā Rugātes kundze, ar savu legālismu jūs tālu
netiksiet! To, vai šis likumprojekts atbilst Latvijas un latviešu interesēm vai
neatbilst, to jūs varat mēģināt stilizēt, kā jums patīk. Šo viedokli pateiks
balsotāji, vēlētāji 9.Saeimas vēlēšanās. Vēlākais – tad pateiks savu
viedokli par to. Un trimdas latvieši pateiks arī šodien jums. Jūs nevarēsiet viņiem
rakstīt priekšā, kā ir jāsaprot, cik labi mēs gribam un kā pamatots tas ir, un cik
vajadzīgs ir un kā visur to tā līdzīgi dara. Paklausīsimies, ko teiks visi mums
pazīstamie trimdas latvieši, kas strādā šeit, kas vēl nestrādā šeit. Viņiem ir
savs viedoklis. Viņi pateiks, kas ir šā likuma gars. Jūs to nevarēsiet viņiem
uzspiest kā tādu zīmogu. Un tādēļ vēlreiz...
Sēdes vadītāja.
Kļaviņa kungs, jūsu laiks ir beidzies. Es atvainojos.
P.Kļaviņš.
Es noraidu šo likumprojektu un apsolu, un lūdzu nedot man roku tam cilvēkam, kurš būs
balsojis, piespiežot pogu “par”.
Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie biedri un kungi latvieši! Jūsu starpā es esmu it kā svešs, svešinieks,
tāds svešķermenis, bet uz šodienas vēsturiskās dienas razborkām es varu skatīties
no malas. Kas īstenībā notiek šajā zālē? Šajā zālē notiek kumosa dalīšana.
Būsim atklāti! Varas nepietiek uz visiem, un vajag vienai grupai, teiksim, grupējumam
atņemt varu no cita grupējuma. Mēs varam paskatīties, kas bija 90.gadu sākumā.
Atcerieties, ka bija, piemēram, pirmais labklājības ministrs Riteņa kungs, kas
īstenoja pensiju reformu, bija arī Jerumaņa kungs, kas izvirzīja savu kandidatūru uz
prezidenta amatu. Bija Zīgerista kungs, bija visi namīpašnieki, pilnvarotie
“Latvenergo”, “Lattelekom” un citur. Kur viņi tagad ir? Kad viņi saprata, ka
viņiem nekas šeit nevar... teiksim, neko vairāk nevar saņemt, viņi pēkšņi
aizbrauca atpakaļ uz Ameriku, uz Vāciju, un tā tālāk, un tā joprojām. Bet, starp
citu, Latvijā joprojām dzīvo aptuveni 2000 latviešu, kuri nav Latvijas Republikas
pilsoņi. Viņi ir Krievijas latvieši, kuri nevar, teiksim, kā Aleksejeva kunga
radinieki, nevar to pierādīt, ka viņi dzīvoja Latvijā 20.–30.gados. Tāpēc viņi
nevar saņemt savu pilsonību. Joprojām visīstākie latvieši dzīvo Kanādā, un starp
jums, starp latviešiem, notiek aukstais civilais karš (Starpsauciens: “Pareizi! Tā
ir!”), kuru viena puse ir sabiedrotie amerikāņi, otra puse ir tumšie spēki
Maskavā un tā tālāk, un tā joprojām.
Bet šodien bija daudz ko pieminēt par VDK. Es jums gribu atgādināt. Varbūt
cilvēkiem, kas pēta vēsturi, viņi zina tādu uzvārdu kā Ilmārs Ļeščinskis.
Viņš bija bijušais sadraudzības komitejas priekšsēdētājs, un viņa objekts bija
trimdas latvieši. Un, kad viņš aizbēga uz Ameriku, viņš atklāja tur, ka ļoti liela
daļa no Engelsa ielas un Ļeņina ielas stūra mājas aģentūras bija īpaši trimdas
latvieši, tie darbinieki, kuri šeit brauca kā uz savu māju visos tā saucamos
okupācijas tumšajos gados, brauca katru gadu, atgriezās pēc tam uz Ameriku, uz
Kanādu, aizbrauca pēc informācijas un tā tālāk, un tā joprojām. Kāpēc šie
cilvēki to darīja? Vēsturnieki pēc tam izlems.
Bet kas tagad notiek Latvijā? Latvijā tagad notiek vēsturiskais moments, un tagad būs
balsojums. Uz mums tas neattiecas. Mūsu vēlētāji savu nostāju pauduši tādā laikā,
kad jau bija divu pilsonību variants. Bija variants saglabāt PSRS pilsonību, un bija
variants cilvēkiem dot Latvijas Republikas pilsonību. Tolaik bija arī tāda diskusija.
Un tolaik cilvēki, kas tagad sēž “Jaunā laika” frakcijā, Repšes kungs... teica,
ka, jā, dubultpilsonības variants, lai cilvēkiem saglabātu PSRS un Latvijas
pilsonību, tas nav labs variants, bet, protams, ka būs nulles variants visiem.
Es domāju, ka no Latvijas ir izdzīti 200 000 cilvēku, sākot no 1991.gada. Tagad kas
dzīvo NVS. Es domāju, ka vispirms mums vajag pabeigt šo vēstures posmu, atvainoties
repatriantiem, atvainoties imigrantiem un vispār izstrādāt nulles variantu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Es sākumā centīšos iedziļināties atsevišķos juridiskos
jautājumos saistībā ar izskatāmo likumprojektu.
Nu nav, Rugātes kundze un godājamie likumprojekta sagatavotāji, šim dokumentam nekāda
leģitīma mērķa, jo mēs neesam, Rugātes kundze, jums tas ir piemirsies, vakardien
izcīnījuši mūsu valstī neatkarību.
Mēs neesam nulles punktā, kur mums būtu jāsāk būvēt mūsu valsts iekārtas
institucionālā sistēma un jādomā par šādiem jautājumiem. Ir pagājuši vairāk
nekā desmit gadi!
Juridiskās komisijas sēdē deputāts Grīnblats jums skaidri jautāja – nosauciet
piemērus, kur mums būtu nepieciešamība analizēt to, vai viena vai otra persona ar
dubultpilsonību būtu jel kādreiz valstij izrādījusies nelojāla. Vienīgais, ko jūs
spējāt pateikt šajā komisijas sēdē, bija divi uzvārdi, kas acīmredzot ātrumā
jums izspruka: Jerumanis un Ritenis.
Rugātes kundze! Šīs personas bija varbūt savtīgas, noteikti nekompetentas, bet kāds
tur sakars ar nelojalitāti? Tad jau tikpat labi es varētu salīdzināt ar diviem
ministriem, ko pagājušās Saeimas sasaukuma laikā jūsu pašu partija izvirzīja
ministru amatiem, un pēc tam bijāt laimīgi, dabūnot prom ne tikai no Ministru
kabineta, bet arī vispār no publiskās politikas. Ko jūs teiksiet par Kārli
Greiškalnu un Māri Vītolu? Kur viņi ir šobrīd? Viņi arī bija nelojāli? Nē, viņi
vienkārši bija nekompetenti.
Tātad es vēlvienreiz aicinu, Rugātes kundze, nonāciet līdz brīdim, līdz
argumentācijai, ka jūs varētu noargumentēt šim jautājumam, šim likumprojektam tā
leģitīmo mērķi!
Runājot par samērīgumu. Nu... ja pat jums izdosies sastiķēt leģitimitāti šim
projektam, piemēram, attiecībā uz nacionālās drošības institūciju, kur,
iespējams, par to tik tiešām varētu diskutēt, kā SAB gadījumā. Tad nu, kas
attiecas uz samērīgumu, šeit vispār nevar būt runas. Nu, paskaidrojiet, lūdzu, man,
kā samērīgums varētu attiekties uz tādām institūcijām kā, piemēram, Valsts
kontroles kancelejas pārvaldnieks vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks.
Rugātes kundze! Šis dienests ir valsts policijas struktūrvienība. Valsts policijas
priekšniekam šāda ierobežojuma nav, bet šīs institūcijas struktūrvienībai,
amatā, kuru pieņem Valsts policijas priekšnieks, šāds ierobežojums ir. (Starpsaucieni
no zāles.)
Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks. Kāda lojalitāte Valsts
cilvēktiesību biroja direktoram? Vienīgā lojalitāte varbūt ir nepieciešama pret
cilvēktiesību izpratni.
Iesim tālāk pēc jūsu saraksta! Publiskās aģentūras vadītājs un viņa vietnieks.
Nē, nu skaisti... es saprotu, ka šis konkrētais ierosinājums ir vērsts konkrēti pret
Latvijas institūtu, kas, iespējams, pārtaps par publisko aģentūru. Jo gan Vaira
Vīķe-Freiberga, tagadējā Valsts prezidente, gan arī tagadējais šī institūta
vadītājs Ojārs Kalniņš – abi laikā, kad viņi pildīja šo pienākumu, ir
bijuši dubultpilsoņi. Tur ir problēma!
Kur, Rugātes kundze, ir problēma? Paskaidrojiet, kur ir piemēri? Kur ir konkrēti
argumenti, lai šim projektam būtu leģitimitāte... Pirmkārt, leģitimitāte, un,
otrām kārtām, lai iesniegtais projekts liecinātu par jebkādu samērīgumu.
Savā runā jūs argumentējāt par to, ka šis projekts ievēro
tiesisko paļāvību. Kā tas var ievērot tiesisko paļāvību, ja tas attiecas uz
personām, kuras jau ieņem šos amatus, un tajā brīdī, kad likumprojekts stātos
spēkā, viņiem noteiktā termiņā šie amati būtu jāpamet? Stājoties amatā, šādu
ierobežojumu nebija. Līdz ar to viņām bija tiesības paļauties un iegūt noteiktos
amatus pilnīgi likumīgi. Un šādu ierobežojumu ieviešana jau pēc konkrētā fakta ir
absolūti prettiesiska. Tā neiztur nekādu tiesiskās paļāvības principu, Rugātes
kundze! Un galu galā tad man rodas jautājums: kā tad parasti tik labi apmaksātajai,
lieliskajai Tautas partijas juristu “mašīnai”, kas prot sagatavot tādus brīnumus,
ka tiešām tur desmit gudrajiem ir jābrīnās, šoreiz ir gadījusies tāda kļūda? Nu
tad es jums paskaidrošu. Man ir radusies pārliecība, ka tā kļūda ir radusies
tāpēc, ka bija milzīga steiga. Redziet, bija jāsteidzas un, izmantojot
“copy” – “paste” funkciju datorā, bija kaut kas ātri “jāsaķimerē”.
Kā pamats, protams, šeit ir ņemts likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts
un pašvaldību amatpersonu darbībā”, lieliski, šeit ir vienkārši pārkopēts
iestāžu saraksts un kaut kas kopā “saķimerēts”. Un tad nu ir sanācis tāds
brīnums, par ko, manuprāt, pašam būtu jābūt kaunam.
Otrs iemesls, kāpēc šobrīd jūs tiešām esat sākuši runāt, arī Juridiskās
komisijas sēdē tas skaisti parādījās, par to, ka varētu šeit kaut ko labot. Es
šeit redzu tikai un vienīgi trīs iemeslus.
Iemesls a. Redziet, jūs pēkšņi atskārtāt, ka arī uz jūsu partijas atsevišķiem
pārstāvjiem atsevišķās institūcijās – ak vai! – šis likumprojekts
attieksies. Nosaukšu vārdu konkrēti: Andris Mellakauls. Jūs pēkšņi atskārtāt, ka
persona, ko paši esat virzījuši Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa
amatam, arī ir dubultpilsonis – persona ar divām pilsonībām. Un ko nu? Ak
Dievs, Nacionālā radio un televīzijas padome. Pirmais, ko Rugātes kundze teica, kad
par šo jautājumu pacēlās diskusijas, ka noteikti būtu svītrojams no attiecīgā
saraksta, jo pilnīgi nesamērīgi šī institūcija te ir iekļuvusi.
Iesim vēl tālāk. Rugātes kundze, redziet, SAB vadītājs, kā jūs pati pieminējāt,
tik tiešām, šo pienākumu pildot, nu, teiksim tā, ar kaut kādu iekšējo sapratni par
lietām, ir atteicies no dubultpilsonības. Kāpēc Andris Mellakauls to vēl šodien nav
izdarījis? Kāda ir jūsu atbilde, kāpēc jūsu partijas biedrs šo soli vēl arvien nav
spēris? Kāpēc Nils Muižnieks šo soli vēl arvien nav spēris? Ja tik svarīgs, ja tik
svarīgs ir nevis likuma burts, bet gars, par ko jūs šeit prātuļojāt, kur ir šī
rīcība? Kur tā saskan ar jūsu... Kur jūsu darbi saskan ar jūsu vārdiem? Nekur! Kā
tas ir vienmēr, kad pie darba ķeras Tautas partija!
Godājamie kolēģi! Par likumprojekta nekvalitāti parunāsim vēl. Nu, redz, šeit jau
kolēģi iepriekš ierunājās par to, ka tiešām bieži vien ir ļoti lielas problēmas
konstatēt to, vai viena persona ir vai nav arī kādas citas valsts pilsonis. Tipisks
piemērs ir Krievija, kura nesniedz ziņas par saviem pilsoņiem. Tipisks piemērs arī
ir, piemēram, tādas valstis kā atsevišķas Karību baseina valstis, piemēram,
Dominikāna, Kaimana, Antigvara, Barbuda. Redziet, tās ir valstis, kuras mūsu
sabiedrībā asociējas ar “ofšoriem”. Tās ir valstis, kurām viens no... vēl viens
no efektīviem savas ekonomikas celšanas veidiem ir komercpilsonības piedāvāšana
personām pasaulē. Viņas pārdod pilsonību par 15 līdz 25 tūkstošiem ASV dolāru un
par to nesniedz ziņas nevienam. Nu tad atbildiet man, Kalvīša kungs, ir vai nav
Latvijas “ofšoru karalim” Šķēlem šāda pilsonība? Un kā mēs par to
pārliecināsimies, ja jūs izdomāsiet vēl viņu kaut kur virzīt? Un vai Ainārs
Šlesers par lielajiem nopelniem Krievijas labā arī kādreiz nebūs saņēmis Krievijas
pilsonību par īpašiem nopelniem? Kā mēs atbildēsim uz šiem jautājumiem, jo šīs
valstis nesniedz informāciju par saviem pilsoņiem?
Godātie kolēģi! Tas, kam es noslēgumā gribu pieskarties, ir faktam, ka, redz, pašam
priekš sevis domājot, kāda var būt argumentācija, šo likumprojektu sagatavojot un
virzot? Un vienīgā argumentācija, kuru priekš sevis es izsecināju, ir tāda: redz,
laikam tā ir vienīgā metode kāds viens projekts, tik cinisks projekts, kā, piemēram,
Tautas partija var noturēties pie varas, jo redz:
a) vairāk nav tāda Šķēles tēva, kurš, pasarg Dievs, varētu mēģināt atgriezties,
lai kaut ko sastrādātu, un vairs, kā pierādīja Eiroparlamenta vēlēšanas, nav nemaz
tik efektīgi iespējams izskalot ar masīvu priekšvēlēšanu kampaņu sabiedrībai
smadzenes pirms vēlēšanām. Redziet, tas tā grūti sanāk, un ar mokām tie 5% tiek
pārvarēti.
Nu tad atliek trešais ceļš – ar tādu savtīgu un puskorumpētu vairākumu
censties izbīdīt cauri likumprojektu, ar kuru liegt personām iespēju strādāt valsts
labā. Personām, kuras ir gan lojālas mūsu valstij, personām, kuras ir gan godīgas un
personām, kuras ir kompetentas. Lūk, tāda ir jūsu morāle! Un būtu laiks tā kā to
vienkārši atzīt.
Paldies, jums! (Skaļi aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
(No zāles deputāts J.Dobelis: “Jāni, tev kauna
nav?” J.Urbanovicš: “Ir!”)
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā Saeima! Ja padomā, par ko šodien ir filma, tad grūti uzreiz tā, mājās
atnākot, izstāstīt. It kā jau par kaut kādiem amatiem, bet patiesībā par visu, kā
parasti Dobelis – par visu dzīvi un par latviešiem, un viņu sūro un grūto
nākotni.
Es aicinu Prezidiju un jūs, priekšsēdētāj, iepazīstināt vismaz trīs regulāros
runātājus par vienu un to pašu, nenosaukšu savus cienījamos kolēģus, ar
stenogrammām, kur viņu runās ir klajš Krimināllikuma pantu pārkāpums. Konkrētu
pantu pārkāpums.
Es atgādināšu deputātiem, kamēr Ģenerālprokuratūra neklausās, nav starp
radioklausītājiem, tas nenozīmē, ka kādreiz Maizīša kungs neierosinātu mums kādu
no deputātiem izdot par nacionālā naida kurināšanu. Šodien vismaz trijās runās
bija klaja... klaja nacionālā naida kurināšana. Tas, ka mēs viens pret otru
izturamies ar absolūtu necieņu, tas tikai vairo visa parlamenta un parlamentārās
demokrātijas krīzi valstī. Droši vien kādam tas ir mērķis. It sevišķi kādam no
patriotu puses. Tā saucamo.
Bet, ja runājam ļoti nopietni, tad katrā ziņā vajadzētu vienreiz ... ziniet, ielikt
kaut kādu filtru, Juri... Filtru mutē un domāt, ka kādreiz var nākt... nāksies iet
un ne tikai sākt, bet arī dabūt kādus pāris gadus cietumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte – otro reizi.
A.Rugāte (TP).
Augsti godātie kolēģi! Es nevaru neatbildēt Jaunupa kunga teiktajam. Vispirms uzdodot
jautājumu: “Jaunupa kungs, jūs varat izrēķināt, cik jums bija gadu tad, kad tika
pieņemti visi tie likumi, kas ir Latvijas atjaunošanas pamatlikumi? Un tāpēc jūsu
teorētiskie prātuļojumi, Jaunupa kungs, šobrīd ir ļoti grūti klausāmi un grūti
pieņemami, jo jūsu tonis ir pārlieku augstprātīgs, lai jūs varētu pilnvērtīgi
piedalīties tajā debatē, kuru mēs sākām Juridiskajā komisijā un kurā attiecībā
uz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem Rugāte teica tā: “Francijā
tas ir prezidenta līmenī lemjams jautājums, un vispār nevar būt nekādas runas par
to, ka tur varētu būt kāda cita... kāda cita valsts, kura ir kā piederības valsts
tam cilvēkam, kurš strādā šajā Francijas nacionālajā radio un televīzijas
padomē.
Latvijā šī padome nav tādā līmenī, bet, ja kolēģi uzskata, ka ir nepieciešams
par to debatēt, tad es teicu: “Mēs par to runāsim. Un tad arī lemsim, kāds būs
galīgais rezultāts.””
Kas attiecas uz “copy”–“paste”. Policijas likumā un daudzos speciālos likumos
ir noteiktas prasības un normas. Taču tāds likums, kurā būtu šie ierobežojumi
apvienoti ar noteiktām prasībām, nav, un tāpēc šāds likums ir rakstāms. Un viena
daļa no amatpersonām, kuras ir iekļautas likumā par valsts... amatpersonu interešu
konflikta novēršanu, patiešām ir paņemts no tā likuma, un tā ir tā pēctecība.
Tas ir tas sistēmiskums, pēc kura mēs vadījāmies, gatavojot šo likumprojektu. Un
jūs ļoti labi zināt, Jaunupa kungs, ka tiesiskums, leģitimitāte un samērīguma
princips ir noteikti Satversmē, kuru mēs neesam pārkāpuši, iesniedzot šo
likumprojektu. Es citēšu, godātie kolēģi, nolasīšu jums Satversmes 116.panta daļu:
“Personas tiesības [..] var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai
aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības
drošību, labklājību un tikumību.”
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ļoti skaisti šeit runājam par tādu likumprojektu, kurš paredz,
ka personas ar dubulto pilsonību nevar aizņemt visaugstākos mūsu valsts amatus.
Šeit ļoti skaisti norunāja Bērziņa kungs. Runāja par pavalstniekiem. Bērziņa
kungs, mēs šodien piedāvājam vēlētāju reģistrā ielikt pavalstniekus. Kāpēc jūs
tad nebalsojāt par to?
Šodien ļoti skaisti runāja dažas reizes Kļaviņa kungs.
Kļaviņa kungs, jūs izsūtīja no šīs valsts? Nē, jūs pats tur aizbraucāt, un pats
izlēmāt savu likteni. Tas ir pirmais.
Un otrais. Kad jūs bijāt valdošā koalīcija, jūs sūtījāt... jūsu valdošā
koalīcija sūtīja visu laiku uz Eiropu ziņojumus, ka mums ir sakārtota valsts
pārvalde. Šeit jūs apgalvojāt, ka ne. Tad kad jūs melojāt? Toreiz vai šodien?
Tālāk. Tabūna kungs šeit runāja ļoti skaisti par draugiem, nedraugiem un
ienaidniekiem, par to, ka kādam var atņemt ar šā likuma palīdzību pilsonību. Nē.
Ja nu viņš gribēs, tad neviens neatņems. Lai pats atsakās. Vajag dot tikai tādu
iespēju viņam.
Jaunupa kungs, nu ļoti skaisti: samērīgums, kaut kas notiek pēc
fakta. Konkrēts piemērs – deputāti, kuri bija 5.Saeimā, nevarēja tikt
6.Saeimā sakarā ar to, ka viņiem tādas tiesības bija atņemtas.
Un pēdējais fakts. Iepriekšējā Saeimā mums bija deputāts Jānis Ādamsons, kurš
nevarēja tikt uz šo Saeimu, jo viņam tādas tiesības bija atņemtas. Un viņš pirms
tam bija arī ministrs dažos kabinetos.
(No zāles deputāts E.Jaunups: “Viņam bija
tiesas spriedums.”)
Bet pats galvenais. Tabūna kungs, jūs te no šīs tribīnes runājāt par to, ka daži
kož pirkstos par to, ka bija pieņemti kaut kādi lēmumi. Ja nu kāds man no
“tēvzemes” parādīs atkosto pirkstu, nu varbūt es tam ticēšu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).
Ļoti interesants jautājums – kāpēc “Jaunais laiks” tik stingri šodien karo
pret Tautas partijas likumprojektu? Tāpēc, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un, ja
mēs izsekosim “Jauna laika” sponsoru lappusi, mēs šajā sarakstā atradīsim ļoti
daudz dubultpilsoņu, cilvēku, kas pēc tam kļuva par pilnvarotajiem, par amatpersonām
un tā tālāk, un tā joprojām. Tagad “Jaunais laiks” vairs nevar viņus aizsargāt.
Diemžēl jums nāksies samierināties ar to, ka jūsu materiālie resursi šajās
pašvaldības vēlēšanās būs aprobežoti.
Un galu galā es varu teikt tā: kad nacionālie tautas kalpi strīdas savā starpā,
Latvijas krievu kopiena var dzīvot mierīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Tāda interesanta diskusija šodien. Jurkāna kungs nāca un teica
ļoti patiesus vārdus par šķelšanos. Tie pēckomunistiskie deputāti no kreisā flanga
šeit droši vien var gavilēt. Lieliski! Latvieši plēšas savā starpā kā tādi
suņi! (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi!”) To es pateicu...
Bet kas šo akmeni pameta gaisā? Un kāpēc?
No šīs tribīnes nāk runāt Buzajeva kungs, Jurkāna kungs, Urbanoviča kungs, Golubova
kungs, Kabanova kungs, kas slauka muti Valsts prezidenta standartā divreiz... Daži no
šiem kungiem, ar latviešu valodu cīnoties, no šīs tribīnes aizstāv latviešu
tiesības šurpu turpu. Visi šie manis nosauktie kungi atbalsta Tautas partijas lielisko
priekšlikumu. Tautas partija, vai jūs nejūtat, ka jūs esat ne savā dārziņā
iekāpuši?
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, tad
lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto
pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 33, neviens
neatturas. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
8.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
8.oktobris. Paldies.
Pirms tālāk izskatām darba kārtību, ir saņemts desmit deputātu –
Šņepstes, Kalvīša, Goldes, Rasnača, Seiles un citu deputātu lūgums izskatīt kā
nākamo darba kārtības jautājumu pēc darba kārtības 12.punkta likumprojektu
“Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” otrajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Tātad izskatām likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” otrajā
lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte
Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Dokuments Nr.3092. Ir saņemti 8 priekšlikumi. Visi tie ir Juridiskā
biroja priekšlikumi. Faktiski tie ir terminoloģijas precizējumi.
Komisija šos priekšlikumus ir izskatījusi un atbalsta 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
2. un 3.priekšlikumu arī iesniedza Juridiskais birojs par 2.panta redakciju. Komisija
šos priekšlikumus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 4. un 5.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
6.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Un arī 7. un 8.priekšlikumu – terminu precizējumus – ir sagatavojis
Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Paldies par uzmanību! Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.
Likums “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” ir pieņemts.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu sēde tiek pārtraukta, un atgādinu deputātiem, ka
neizskatītos šīs sēdes jautājumus skatīsimies Saeimas sēdē 6.oktobrī pulksten
15.00.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas
režīmu!
Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi pulksten 15.30. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram
Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins,
Pāvels Maksimovs, Linda Mūrniece, Krišjānis Peters, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks,
Jānis Strazdiņš, Inta Feldmane, Elita Šņepste un Ērika Zommere. Paldies!