Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 30. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Rugāte
(Tautas partijas frakcija):

Šodien bija garas debates par Tautas partijas frakcijas sagatavoto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Nedaudz komentēšu to gaitu un likumprojekta būtību.
Tautas partija šo likumprojektu par ierobežojumiem ieņemt augstākos valsts amatus Latvijā tām personām, kuras pieder vairākām valstīm, izstrādāja nolūkā sākt plašu un atbildīgu sarunu sabiedrībā un parlamentā, pēc iespējas izvairoties no politiskām spekulācijām un tādas izpratnes, kas mūs ved nepareizā virzienā. Diemžēl šīsdienas debates liecināja, ka deputāti tam nav gatavi. Nenoliedzami, vairāku valstu pilsonība kādai personai, kurai uz to ir likumiskas tiesības, ir šīs personas neapstrīdama privātā tiesība, un neviens to šajā likumā negrasās atņemt, kā dažkārt debatēs tika dzirdēts. Savukārt tiesības noteikt, kas Latvijā var ieņemt augstākos valsts amatus, ir Latvijas valsts Satversmes 116.pantā noteiktās neapstrīdamās tiesības valstī, publiskajās tiesībās pilsoņu kopuma interesēs. Tātad likumprojekts patiesībā ir par amatiem, nevis pilsonību vai kā citādi. Taču pieļauju: tieši tāpēc, ka jau kopš 90.gadu sākuma, kad Latvijas politiķi atjaunoja Latvijas valsti, viņi atzina, ka tad, kad nākotnē nāksies pie šī jautājuma, kas tolaik netika sakārtots, atgriezties, tiem politiķiem, kas spriedīs par šo tēmu, būs jārēķinās ar lielu pretestību un apgrūtinātu arī paša jautājuma būtības izpratni. To mēs šodien dzirdējām debatēs. Nenoliedzami, visās valstīs pastāv pieeja, ka augstākie valsts amati prasa paaugstinātu politisku uzticamību, neapstrīdamu un neapšaubāmu darbošanos tikai valsts interesēs, nepieļaujot šo amatpersonu darbībā interešu konflikta iespējamību.
Manā izpratnē Latvija kā neatkarīga valsts, pēc manas visdziļākās pārliecības, pastāv neatgriezeniski, un ir pienācis laiks tai uzticēties pilnībā, nerezervējot sev kādas papildu iespējas jeb, kā tautā saka, – neviens mājai piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem.

A.Ulme
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es nedaudz apstāšos pie, mūsuprāt, zaļajiem likumiem, kas šodien tika izskatīti. Vienbalsīgi un bez debatēm tika pieņemts likumprojekts “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”. Paskaidrošu, kāpēc vajadzīgs šāds likumprojekts, nevis vienkārši ministrijas rīkojums: nostipriniet pamatni, un viss kārtībā. Šeit ir divas intereses, jo Bauskas viduslaiku pils ir gan valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis, gan arī Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (“Natura-2000”). Uzskatu, ka šajā gadījumā uzvarējusi zaļā apziņa, jo šīs intereses līdzsvaro likums, nevis vienkārši administratīvas metodes. Bet vaina par to, ka likumprojekts, iespējams, ir iekavējies, varbūt būtu jāuzņemas pašvaldībai. Tomēr katrā gadījumā tas, ka šāds likums vispār tika pieņemts, un arī veids, kā tas tika izdarīts, liecina, ka Saeima kļūst arvien zaļāka un zaļāka.
Par to varēja arī pārliecināties, šodien pieņemot grozījumus Zvejniecības likumā, kas tika pieņemts jau pirms vairākiem mēnešiem, bet Valsts prezidente to atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo tajā netika ievērotas zvejnieku intereses. Visas debates starp zvejniekiem, makšķerniekiem un arī pašvaldībām sākās no sākuma, tomēr publiskajos ezeros nekāda zveja nevarēs notikt, kā tas jau bija noteikts līdz šim. Vienīgais strīda objekts bija Buļļupe. Kompromiss starp makšķerniekiem un zvejniekiem tomēr tika atrasts – šodien pieņemtie grozījumi paredz atļaut zvejošanu ar murdiem Daugavā visā tās garumā un Buļļupē. Faktiski tie, kam ir atļauja uz 300 metriem tīkla, drīkstēs tur ievietot vienu murdu.
Kā jau iepriekš teicu, tas būtībā ir likums par zivju tiesībām pastāvēt, tāpēc, neraugoties uz visām bijušajām grūtībām, esmu priecīgs, ka likums ir pieņemts, un domāju, ka tas tiešām ir likums par zivju tiesībām pastāvēt mūsu ezeros un upēs. Ceru, ka tādējādi zivju resursi palielināsies, kaut gan mani personīgi neapmierina šī murdu izmantošana. Bet, runājot par pašvaldībām, gribu teikt, ka tagad zivju inspektoriem un arī pašvaldību pārstāvjiem, kuri aizsargā zivju resursus, savā administratīvajā teritorijā kopā ar valsts vides inspektoriem ir tiesības ne tikai izņemt nelikumīgos tīklus, bet arī tos iznīcināt. Tas ir būtiski. Dzīvojiet zaļi!

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimas sēdē bija vētrainas debates, un tāpēc netika izskatīti visi darba kārtības jautājumi.
Pakavēšos pie trim jautājumiem.
Pirmkārt, par Pieprasījumu komisijas atzinumu noraidīt deputātu pieprasījumu saistībā ar izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča darbību par to, vai ministrs ir pārkāpis Izglītības likumu, darot to pēc savas iniciatīvas vai ar premjera svētību. Šeit nebija nekā negaidīta. Valdošā koalīcija parādīja, ka šoreiz mundiera gods ir svarīgāks par likumu. Un, neraugoties uz Izglītības inspekcijas vadītāja Zigfrīda Grinpauka publiskajiem izteikumiem par Izglītības likuma moratoriju, šis pieprasījums tomēr tika noraidīts. Bet varbūt, ka mērķis ir sasniegts, jo es domāju, ka tēvzemiešu un “Jaunā laika” ierosinātā šī jautājuma aktualizēšana ir ļāvusi apturēt vienu citu darbu saistībā ar slepeno mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, kur ar premjera svētību izglītības un zinātnes ministrs līdz šim izrādījis zināmas aktivitātes.
Otrkārt, par jau Rugātes kundzes minēto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Pēc ilgām debatēm Saeima tikai ar 33 “Jaunā laika” un tēvzemiešu balsīm pret, bet ar balsu vairākumu pirmajā lasījumā pieņēma šo apkaunojošo likumprojektu. Kā parādīja debates, šim likumprojektam nav leģitīma mērķa. Valsts nav radusies vakar. Kāpēc likums tiek skatīts šodien? Tas ir nesamērīgs, jo bieži vien priekšniekam var būt dubultpilsonība, bet apakšniekam tā ir liegta. Likums uzrakstīts pavirši. Pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Bet tie acīmredzot ir tie mesli, kas Tautas partijai, iesniedzot šādu likumprojektu, ir jāmaksā par valdošās koalīcijas stiprināšanu.
Un, treškārt, par to, kas šodien notika nevis Saeimas sēdē, bet gan pārtraukumā. Par Nacionālās drošības komisijas vadītāju tika ievēlēts Latvijas Pirmās partijas deputāts Jānis Šmits, līdz ar to ir vērojama kreiso spēku un Šlesera nostiprināšanās valsts drošības struktūrās. Tie ir diezgan satraucoši fakti, ņemot vērā, ka Latvijas Pirmā partija ne tuvu vairs nav tā partija, kāda tā startēja vēlēšanās – klāt ir pieci no “PCTVL” saraksta ievēlēti deputāti. Arvīds Ulme ar optimismu teica, ka Saeima kļūst arvien zaļāka un zaļāka, bet man ar skumjām ir jāsaka, ka drošības struktūras Latvijā kļūst arvien sarkanākas un sarkanākas.
Ceru, ka šī trauksme nav par vēlu, un domāju, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šīsdienas Saeimas sēdē viens no nedaudzajiem pilnīgi vienprātīgajiem jautājumiem bija steidzami iesniegtais un ļoti ātri pieņemtais likumprojekts “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”. Tā izstrādāšanā savu roku pielikuši arī vairāki mūsu apvienības biedri. Tomēr lielāko sēdes darba daļu aizņēma politiska rakstura jautājumi, samērā gari diskutējot par mūsu apvienības iesniegto un “Jaunā laika” deputātu atbalstīto pieprasījumu premjeram Indulim Emsim par it kā tā saukto izglītības reformas moratoriju, kuru vārdos pieļāvusi augsta amatpersona – Izglītības valsts inspekcijas vadītājs. Tāpēc mēs vēlējāmies pārliecināties, kāda tad īsti ir valdības pozīcija – reforma tiek turpināta vai tomēr tiek sperti kaut kādi sānu soļi. No dažu koalīcijas deputātu puses izskanēja doma, ka tēvzemieši ar savu pieprasījumu gatavojas traucēt reformas norisei, ko it kā valdība nodrošina. Tomēr balsojums liecina par ko citu. Ja mēs būtu gribējuši reformai traucēt, tad droši vien kreisie deputāti ar lielu sajūsmu balsotu par, bet nu viņi balsoja tieši tāpat, kāda bija valdības pozīcija. Cerēsim, ka tas nebūs mūžīgi un ka tā ir tikai pašreizējā politika. Bet diemžēl tāda tendence ir novērojama. Mūsu mērķis bija nostiprināt šo reformu, jo valsts amatpersonām nav ar saviem izteicieniem jāpalīdz tiem, kuri kavējas, vai tiem, kuri grib saņemt kaut kādu legālu likumisku pamatu nesteigties un neko nedarīt.
Vēl sēdē ļoti ilgi, protams, tika debatēts par pirmajā lasījumā pieņemto Tautas partijas frakcijas sagatavoto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”, kas skar samērā nelielu Latvijas pilsoņu grupu, kuri okupācijas rezultātā nonāca Rietumu demokrātijas valstīs un kuru vienai daļai ir divas pilsonības. Liela daļa šo cilvēku aktīvi piedalījās Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā un valsts dzīves veidošanā jau kopš 1988. un 1989.gada, un ne tikai ar savu dolāru vai sterliņu mārciņu. Šie cilvēki ir plaši zināmi. Un pēkšņi parādās likumprojekts, kurā tiek runāts par motivāciju, lai novērstu valsts interešu neievērošanu valsts pārvaldē, proti, ka šīm valstīm un Latvijai varētu būt principiāli atšķirīgas intereses. Jāsaka, ka tie ir Latvijas, NATO vai Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Tāpēc ir jautājums: vai ir bijis tā, ka šīm valstīm būtu bijušas kādas ļoti atšķirīgas intereses Latvijas neatkarības atjaunošanā, Latvijas okupācijas fakta neatzīšanā un tā tālāk? Šādu faktu trīspadsmit gadu laikā nav. Un tas arī nevienu neuztrauca, jo ārzemju latviešu iesaistīšanās Latvijas politiskajā dzīvē nemaz nav tik masveidīga. Tomēr likumprojekts ir sagatavots, un vienīgais, ko visā šajā skaļajā retorikā varu saskatīt, ir tas, ka agrāk Tautas partijai nebija nekādas sadarbības ar kreisajām partijām, bet tagad tāda ir. Un šī varbūt ir tāda maza dāvaniņa kreiso partiju deputātiem, kuri likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā uzņēma ar lielāku sajūsmu nekā dažs labs no Tautas partijas vai zaļajiem zemniekiem. Protams, var diskutēt par detaļām, tomēr šī jautājuma izvirzīšanu laikā, kad Latvijā pēc vairākām politiskām diskusijām Augstākajā padomē un 5.Saeimā ir noslēgts politisks kompromiss par izņēmuma grupu, kurai ir šīs divas pilsonības, mēs visi ļoti labi saprotam. Bet nav neviena konkrēta piemēra, ka kāda persona būtu darbojusies citas valsts interesēs. Tāpēc šāda likuma pieņemšana nav attaisnojama. Tiesa, tika pieminēti vairāki pazīstami trimdas latvieši, kuriem varbūt tiešām ir pietrūcis rakstura stingrības un profesionalitātes, bet tas nekādi neizriet no tā, ka viņi ir bijuši divu valstu pavalstnieki. Varbūt drīzāk ar kādām citām īpašībām, kuru dēļ šiem cilvēkiem ir bijušas problēmas un sabiedrība nav bijusi apmierināta.
Tāpēc mēs esam gatavi aktīvi iesaistīties diskusijā, gatavojot likumprojektu otrajam un arī trešajam lasījumam. Diemžēl pašreiz koalīcijas un kreiso spēku vairākums liek domāt, ka šo likumu var pieņemt, taču tādā gadījumā mēs esam gatavi kopā ar “Jauno laiku” vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šāda likuma spēkā stāšanos.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien runāšu par četriem jautājumiem.
Pirmkārt, informēšu, ka Tautas saskaņas partijas frakcijas dome pieņēmusi lēmumu sasaukt Tautas saskaņas partijas 11.kongresu sestdien, 2004.gada 2.oktobrī, Rīgā, Kongresu nama Mazajā zālē, pulksten 11.
Otrkārt, Tautas saskaņas partijas Rīgas teritoriālās organizācijas kopsapulce ir pieņēmusi lēmumu izvirzīt Tautas saskaņas partijas priekšsēdētāju Jāni Jurkānu par partijas saraksta kandidātu Rīgas domes priekšsēdētāja amatam pašvaldību vēlēšanās nākamā gada martā.
Treškārt, par Tautas saskaņas partijas vēlmi ar likuma grozījumiem vērsties pret tā sauktajiem staigātājiem Saeimā jeb politiskajiem tūristiem, lai cīnītos pret politisko korupciju un deputātu staigāšanu no vienas frakcijas uz citu. Tāpēc Tautas saskaņas partija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī uz trešo lasījumu. Partijas līderis Jānis Jurkāns uzskata, ka grozījumi vērsti pret tiem deputātiem, kas viena Saeimas sasaukuma laikā maina frakcijas, un tie paredz, ka deputāts varēs mainīt frakcijas piederību tikai ievēlētā saraksta ietvaros. Tas nozīmē, ka pieci no viena saraksta ievēlētie deputāti var izveidot jaunu frakciju, bet nevar pievienoties kādai jau esošajai. Priekšlikumi arī paredz: ja deputāts tomēr nolemj pievienoties citai Saeimas frakcijai, Saeimai būtu jālemj par deputāta izslēgšanu no Saeimas. Arī Tautas saskaņas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs paudis pārliecību, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, jo Latvijas politika pārāk bieži tiek izmantota deputātu pārpirkšanai. Un tā vismaz būs kaut kāda barjera šādai staigāšanai. Mēs arī uzskatām, ka, aizejot uz citu frakciju, deputāts pārkāpj pirms vēlēšanām doto solījumu, jo visi deputāta amata kandidāti ar savu parakstu apliecināja savas frakcijas programmu. Tāds ir Tautas saskaņas partijas ieguldījums cīņā pret politisko korupciju Latvijā.
Un noslēgumā par jautājumiem Latvijas Republikas zemkopības ministram Rozes kungam. Lieta tāda, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir izveidojusies nelabvēlīga situācija zvejai Baltijas jūrā, jo ir dažādi papildu zvejas ierobežojumi un notiek masveidīga Eiropas Savienības fondu finansēto zvejas kuģu skaita samazināšana jeb sagriešana metāllūžņos. Daudzi kvalificēti jūrnieki – stūrmaņi, zvejas speciālisti – ir spiesti mainīt profesiju. Līdz ar to Latvijas zvejniecībā notiek neatgriezeniskas izmaiņas. Tāpēc mūsu jautājumi ir: vai Rozes kunga vadītajā ministrijā ir apkopota informācija, par cik kuģiem samazināsies Latvijas zvejas flote un cik jūrnieku zaudēs savu darbu; vai Zemkopības ministrijā ir izstrādātas programmas, rīcības plāni, piemēram, zvejnieku pārkvalificēšanā, lai mazinātu šī procesa negatīvās sociālās sekas; vai Latvijas zvejniecības nozarei, pēc ministra uzskata, ir kādas attīstības perspektīvas un kā Zemkopības ministrija plāno šo nozari saglabāt?

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcija):

Šodien runāšu par diviem jautājumiem.
Pirmkārt, labējās partijas – gan tēvzemieši, gan Tautas partija, gan arī “Jaunais laiks” – tagad groza Satversmi, pirms tam pašvaldību likumu, bet šodien Vēlētāju reģistra likumu. Visi šie likumi tika atvērti tikai ar vienu mērķi, lai ārzemniekiem – Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nodzīvojuši Latvijā sešus mēnešus, – dotu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pasvītroju, ka šādas tiesības dod ārzemniekiem. Situācija ir ļoti interesanta. Šie ārzemnieki, kuri varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās, var šeit dzīvot sešus mēnešus, nezināt latviešu valodu un Latvijas vēsturi. Bet Latvijā joprojām dzīvo vairāk nekā 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – nepilsoņi, kuri ir nodokļu maksātāji, bet kuriem šādu tiesību nav. Ļoti interesanti, ka mūsu labējām partijām vairāk patīk ārzemnieki, nevis Latvijas iedzīvotāji.
Otrkārt, šodien bija ilgas debates par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Protams, var iedziļināties sīkumos un ilgi spriest par to, vai šis likumprojekts ir vajadzīgs vai nē, bet situācija ir tāda, ka tā ir tikai netīra politiska cīņa starp Tautas partiju un “Jauno laiku”. Argumentācija par šo jautājumu šodien Saeimā aizņēma gandrīz četras stundas laika. Bet šī problēma skar trīs, četrus, maksimums, desmit cilvēkus.
Šodien mēs nepaguvām izskatīt citus jautājumus, kas ir daudz svarīgāki par iepriekšminētajiem. Tas liecina tikai par vienu, ka labējās partijas nerūpējas par tautu un nedomā par to, bet gan tikai par savām interesēm.

I.Solovjovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeimā galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, neatbalstot manu priekšlikumu, kurš paredzēja vēlētāju reģistrā reģistrēt visus Latvijas Republikas rīcībspējīgos pavalstniekus un arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus, kuri ir reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Tātad tie, kuriem šobrīd piešķirts nepilsoņa statuss, ir pavalstnieki, jo pavalstnieks nozīmē kādas valsts pilntiesīgu iedzīvotāju. Ja mēs, pirmkārt, skatīsimies Satversmē, tad tur 95.pantā ir rakstīts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Bet 98.pantā teikts, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, atrodas valsts aizsardzībā. Turklāt Eiropas Padomes 1994.gada direktīvā, kas nosaka detalizētus pasākumus, lai realizētu tiesības vēlēt un kandidēt municipālajās vēlēšanās Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri uzturas dalībvalstīs, kurās viņi nav pilsoņi, pavalstnieki, ir norādīts, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 8.b panta mērķis ir nodrošināt neatkarīgi no tā, vai viņi ir tās dalībvalsts, kurā viņi uzturas, pavalstnieki, realizēt šajā valstī savas tiesības vēlēt un kandidēt municipālajās vēlēšanās pēc tiem pašiem nosacījumiem, kuri attiecas arī uz nepilsoņiem. Un zemāk ir rakstīts, ka jāparedz norma šo pilsoņu automātiskai reģistrācijai vēlētāju reģistros. Es uzskatu, ka vēlētāju reģistrā ir jāreģistrē visi pilntiesīgie pavalstnieki, kuriem ir Latvijas Republikas pase, kā arī rīcībspējīgi Eiropas Savienības pilsoņi, kuri ir reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Tad arī būtu ievērota līdztiesība un neiestātos diskriminācijas princips.
Vēl gribu pievērst denacionalizēto māju īrnieku uzmanību ļoti svarīgam jautājumam. Pašlaik Saeimā tiek apspriesta likumprojektu pakete, lai atrisinātu šo problēmu. Bet gribu atgādināt, ka vēl pirms gada mūsu frakcija iesniedza priekšlikumus, kuros bija paredzēts, ka šajā risinājumā ne tikai pašvaldībām, bet arī valstij jāpiedalās ar tās īpašumā esošajām neizīrētajām dzīvojamām platībām. Vasarā dažādie risinājuma varianti piedāvāja vai nu iesaldēt īres griestus uz diviem gadiem, vai arī izmaksāt kompensācijas par aprēķināto sertifikātu daudzumu. Diemžēl kā vienmēr mūsu priekšlikumi tika noraidīti. Tas nozīmē, ka ir ļoti izdevīgi novest līdz krīzei dzīvokļu jautājuma risināšanu, lai pēc tam parādītu vēlētājiem, kā par viņiem rūpējas, nevis strādāt konsekventi un tālredzīgi, lai nerastos situācijas, ka cilvēkiem draud izlikšana no dzīvokļiem.

Saeimas preses dienests