
Pēc 2004.gada 30. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā
A.Rugāte
(Tautas partijas frakcija):
Šodien bija garas debates par Tautas partijas frakcijas sagatavoto
likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos
valsts amatus”. Nedaudz komentēšu to gaitu un likumprojekta būtību.
Tautas partija šo likumprojektu par ierobežojumiem ieņemt augstākos valsts amatus
Latvijā tām personām, kuras pieder vairākām valstīm, izstrādāja nolūkā sākt
plašu un atbildīgu sarunu sabiedrībā un parlamentā, pēc iespējas izvairoties no
politiskām spekulācijām un tādas izpratnes, kas mūs ved nepareizā virzienā.
Diemžēl šīsdienas debates liecināja, ka deputāti tam nav gatavi. Nenoliedzami,
vairāku valstu pilsonība kādai personai, kurai uz to ir likumiskas tiesības, ir šīs
personas neapstrīdama privātā tiesība, un neviens to šajā likumā negrasās atņemt,
kā dažkārt debatēs tika dzirdēts. Savukārt tiesības noteikt, kas Latvijā var
ieņemt augstākos valsts amatus, ir Latvijas valsts Satversmes 116.pantā noteiktās
neapstrīdamās tiesības valstī, publiskajās tiesībās pilsoņu kopuma interesēs.
Tātad likumprojekts patiesībā ir par amatiem, nevis pilsonību vai kā citādi. Taču
pieļauju: tieši tāpēc, ka jau kopš 90.gadu sākuma, kad Latvijas politiķi atjaunoja
Latvijas valsti, viņi atzina, ka tad, kad nākotnē nāksies pie šī jautājuma, kas
tolaik netika sakārtots, atgriezties, tiem politiķiem, kas spriedīs par šo tēmu, būs
jārēķinās ar lielu pretestību un apgrūtinātu arī paša jautājuma būtības
izpratni. To mēs šodien dzirdējām debatēs. Nenoliedzami, visās valstīs pastāv
pieeja, ka augstākie valsts amati prasa paaugstinātu politisku uzticamību,
neapstrīdamu un neapšaubāmu darbošanos tikai valsts interesēs, nepieļaujot šo
amatpersonu darbībā interešu konflikta iespējamību.
Manā izpratnē Latvija kā neatkarīga valsts, pēc manas visdziļākās pārliecības,
pastāv neatgriezeniski, un ir pienācis laiks tai uzticēties pilnībā, nerezervējot
sev kādas papildu iespējas jeb, kā tautā saka, – neviens mājai piederīgs
kalps nevar kalpot diviem kungiem.
A.Ulme
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):
Es nedaudz apstāšos pie, mūsuprāt, zaļajiem likumiem, kas šodien
tika izskatīti. Vienbalsīgi un bez debatēm tika pieņemts likumprojekts “Par Bauskas
pilskalna pamatnes nostiprināšanu”. Paskaidrošu, kāpēc vajadzīgs šāds
likumprojekts, nevis vienkārši ministrijas rīkojums: nostipriniet pamatni, un viss
kārtībā. Šeit ir divas intereses, jo Bauskas viduslaiku pils ir gan valsts nozīmes
arheoloģisks piemineklis, gan arī Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija
(“Natura-2000”). Uzskatu, ka šajā gadījumā uzvarējusi zaļā apziņa, jo šīs
intereses līdzsvaro likums, nevis vienkārši administratīvas metodes. Bet vaina par to,
ka likumprojekts, iespējams, ir iekavējies, varbūt būtu jāuzņemas pašvaldībai.
Tomēr katrā gadījumā tas, ka šāds likums vispār tika pieņemts, un arī veids, kā
tas tika izdarīts, liecina, ka Saeima kļūst arvien zaļāka un zaļāka.
Par to varēja arī pārliecināties, šodien pieņemot grozījumus Zvejniecības likumā,
kas tika pieņemts jau pirms vairākiem mēnešiem, bet Valsts prezidente to atdeva
Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo tajā netika ievērotas zvejnieku intereses.
Visas debates starp zvejniekiem, makšķerniekiem un arī pašvaldībām sākās no
sākuma, tomēr publiskajos ezeros nekāda zveja nevarēs notikt, kā tas jau bija
noteikts līdz šim. Vienīgais strīda objekts bija Buļļupe. Kompromiss starp
makšķerniekiem un zvejniekiem tomēr tika atrasts – šodien pieņemtie grozījumi
paredz atļaut zvejošanu ar murdiem Daugavā visā tās garumā un Buļļupē. Faktiski
tie, kam ir atļauja uz 300 metriem tīkla, drīkstēs tur ievietot vienu murdu.
Kā jau iepriekš teicu, tas būtībā ir likums par zivju tiesībām pastāvēt, tāpēc,
neraugoties uz visām bijušajām grūtībām, esmu priecīgs, ka likums ir pieņemts, un
domāju, ka tas tiešām ir likums par zivju tiesībām pastāvēt mūsu ezeros un upēs.
Ceru, ka tādējādi zivju resursi palielināsies, kaut gan mani personīgi neapmierina
šī murdu izmantošana. Bet, runājot par pašvaldībām, gribu teikt, ka tagad zivju
inspektoriem un arī pašvaldību pārstāvjiem, kuri aizsargā zivju resursus, savā
administratīvajā teritorijā kopā ar valsts vides inspektoriem ir tiesības ne tikai
izņemt nelikumīgos tīklus, bet arī tos iznīcināt. Tas ir būtiski. Dzīvojiet zaļi!
K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):
Šodien Saeimas sēdē bija vētrainas debates, un tāpēc netika
izskatīti visi darba kārtības jautājumi.
Pakavēšos pie trim jautājumiem.
Pirmkārt, par Pieprasījumu komisijas atzinumu noraidīt deputātu pieprasījumu
saistībā ar izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča darbību par to, vai
ministrs ir pārkāpis Izglītības likumu, darot to pēc savas iniciatīvas vai ar
premjera svētību. Šeit nebija nekā negaidīta. Valdošā koalīcija parādīja, ka
šoreiz mundiera gods ir svarīgāks par likumu. Un, neraugoties uz Izglītības
inspekcijas vadītāja Zigfrīda Grinpauka publiskajiem izteikumiem par Izglītības
likuma moratoriju, šis pieprasījums tomēr tika noraidīts. Bet varbūt, ka mērķis ir
sasniegts, jo es domāju, ka tēvzemiešu un “Jaunā laika” ierosinātā šī
jautājuma aktualizēšana ir ļāvusi apturēt vienu citu darbu saistībā ar slepeno
mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, kur ar premjera svētību izglītības un
zinātnes ministrs līdz šim izrādījis zināmas aktivitātes.
Otrkārt, par jau Rugātes kundzes minēto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām
ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Pēc ilgām debatēm Saeima
tikai ar 33 “Jaunā laika” un tēvzemiešu balsīm pret, bet ar balsu
vairākumu pirmajā lasījumā pieņēma šo apkaunojošo likumprojektu. Kā parādīja
debates, šim likumprojektam nav leģitīma mērķa. Valsts nav radusies vakar. Kāpēc
likums tiek skatīts šodien? Tas ir nesamērīgs, jo bieži vien priekšniekam var būt
dubultpilsonība, bet apakšniekam tā ir liegta. Likums uzrakstīts pavirši. Pārkāpts
tiesiskās paļāvības princips. Bet tie acīmredzot ir tie mesli, kas Tautas partijai,
iesniedzot šādu likumprojektu, ir jāmaksā par valdošās koalīcijas stiprināšanu.
Un, treškārt, par to, kas šodien notika nevis Saeimas sēdē, bet gan pārtraukumā.
Par Nacionālās drošības komisijas vadītāju tika ievēlēts Latvijas Pirmās partijas
deputāts Jānis Šmits, līdz ar to ir vērojama kreiso spēku un Šlesera
nostiprināšanās valsts drošības struktūrās. Tie ir diezgan satraucoši fakti,
ņemot vērā, ka Latvijas Pirmā partija ne tuvu vairs nav tā partija, kāda tā
startēja vēlēšanās – klāt ir pieci no “PCTVL” saraksta ievēlēti
deputāti. Arvīds Ulme ar optimismu teica, ka Saeima kļūst arvien zaļāka un zaļāka,
bet man ar skumjām ir jāsaka, ka drošības struktūras Latvijā kļūst arvien
sarkanākas un sarkanākas.
Ceru, ka šī trauksme nav par vēlu, un domāju, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem.
M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):
Šīsdienas Saeimas sēdē viens no nedaudzajiem pilnīgi
vienprātīgajiem jautājumiem bija steidzami iesniegtais un ļoti ātri pieņemtais
likumprojekts “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”. Tā izstrādāšanā
savu roku pielikuši arī vairāki mūsu apvienības biedri. Tomēr lielāko sēdes darba
daļu aizņēma politiska rakstura jautājumi, samērā gari diskutējot par mūsu
apvienības iesniegto un “Jaunā laika” deputātu atbalstīto pieprasījumu premjeram
Indulim Emsim par it kā tā saukto izglītības reformas moratoriju, kuru vārdos
pieļāvusi augsta amatpersona – Izglītības valsts inspekcijas vadītājs.
Tāpēc mēs vēlējāmies pārliecināties, kāda tad īsti ir valdības
pozīcija – reforma tiek turpināta vai tomēr tiek sperti kaut kādi sānu soļi.
No dažu koalīcijas deputātu puses izskanēja doma, ka tēvzemieši ar savu
pieprasījumu gatavojas traucēt reformas norisei, ko it kā valdība nodrošina. Tomēr
balsojums liecina par ko citu. Ja mēs būtu gribējuši reformai traucēt, tad droši
vien kreisie deputāti ar lielu sajūsmu balsotu par, bet nu viņi balsoja tieši tāpat,
kāda bija valdības pozīcija. Cerēsim, ka tas nebūs mūžīgi un ka tā ir tikai
pašreizējā politika. Bet diemžēl tāda tendence ir novērojama. Mūsu mērķis bija
nostiprināt šo reformu, jo valsts amatpersonām nav ar saviem izteicieniem jāpalīdz
tiem, kuri kavējas, vai tiem, kuri grib saņemt kaut kādu legālu likumisku pamatu
nesteigties un neko nedarīt.
Vēl sēdē ļoti ilgi, protams, tika debatēts par pirmajā lasījumā pieņemto Tautas
partijas frakcijas sagatavoto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto
pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”, kas skar samērā nelielu Latvijas
pilsoņu grupu, kuri okupācijas rezultātā nonāca Rietumu demokrātijas valstīs un
kuru vienai daļai ir divas pilsonības. Liela daļa šo cilvēku aktīvi piedalījās
Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā un valsts dzīves veidošanā jau kopš 1988.
un 1989.gada, un ne tikai ar savu dolāru vai sterliņu mārciņu. Šie cilvēki ir plaši
zināmi. Un pēkšņi parādās likumprojekts, kurā tiek runāts par motivāciju, lai
novērstu valsts interešu neievērošanu valsts pārvaldē, proti, ka šīm valstīm un
Latvijai varētu būt principiāli atšķirīgas intereses. Jāsaka, ka tie ir Latvijas,
NATO vai Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Tāpēc ir jautājums: vai ir bijis tā, ka
šīm valstīm būtu bijušas kādas ļoti atšķirīgas intereses Latvijas neatkarības
atjaunošanā, Latvijas okupācijas fakta neatzīšanā un tā tālāk? Šādu faktu
trīspadsmit gadu laikā nav. Un tas arī nevienu neuztrauca, jo ārzemju latviešu
iesaistīšanās Latvijas politiskajā dzīvē nemaz nav tik masveidīga. Tomēr
likumprojekts ir sagatavots, un vienīgais, ko visā šajā skaļajā retorikā varu
saskatīt, ir tas, ka agrāk Tautas partijai nebija nekādas sadarbības ar kreisajām
partijām, bet tagad tāda ir. Un šī varbūt ir tāda maza dāvaniņa kreiso partiju
deputātiem, kuri likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā uzņēma ar lielāku
sajūsmu nekā dažs labs no Tautas partijas vai zaļajiem zemniekiem. Protams, var
diskutēt par detaļām, tomēr šī jautājuma izvirzīšanu laikā, kad Latvijā pēc
vairākām politiskām diskusijām Augstākajā padomē un 5.Saeimā ir noslēgts
politisks kompromiss par izņēmuma grupu, kurai ir šīs divas pilsonības, mēs visi
ļoti labi saprotam. Bet nav neviena konkrēta piemēra, ka kāda persona būtu
darbojusies citas valsts interesēs. Tāpēc šāda likuma pieņemšana nav attaisnojama.
Tiesa, tika pieminēti vairāki pazīstami trimdas latvieši, kuriem varbūt tiešām ir
pietrūcis rakstura stingrības un profesionalitātes, bet tas nekādi neizriet no tā, ka
viņi ir bijuši divu valstu pavalstnieki. Varbūt drīzāk ar kādām citām
īpašībām, kuru dēļ šiem cilvēkiem ir bijušas problēmas un sabiedrība nav bijusi
apmierināta.
Tāpēc mēs esam gatavi aktīvi iesaistīties diskusijā, gatavojot likumprojektu otrajam
un arī trešajam lasījumam. Diemžēl pašreiz koalīcijas un kreiso spēku vairākums
liek domāt, ka šo likumu var pieņemt, taču tādā gadījumā mēs esam gatavi kopā ar
“Jauno laiku” vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šāda likuma spēkā
stāšanos.
V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):
Šodien runāšu par četriem jautājumiem.
Pirmkārt, informēšu, ka Tautas saskaņas partijas frakcijas dome pieņēmusi lēmumu
sasaukt Tautas saskaņas partijas 11.kongresu sestdien, 2004.gada 2.oktobrī, Rīgā,
Kongresu nama Mazajā zālē, pulksten 11.
Otrkārt, Tautas saskaņas partijas Rīgas teritoriālās organizācijas kopsapulce ir
pieņēmusi lēmumu izvirzīt Tautas saskaņas partijas priekšsēdētāju Jāni Jurkānu
par partijas saraksta kandidātu Rīgas domes priekšsēdētāja amatam pašvaldību
vēlēšanās nākamā gada martā.
Treškārt, par Tautas saskaņas partijas vēlmi ar likuma grozījumiem vērsties pret tā
sauktajiem staigātājiem Saeimā jeb politiskajiem tūristiem, lai cīnītos pret
politisko korupciju un deputātu staigāšanu no vienas frakcijas uz citu. Tāpēc Tautas
saskaņas partija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī uz
trešo lasījumu. Partijas līderis Jānis Jurkāns uzskata, ka grozījumi vērsti pret
tiem deputātiem, kas viena Saeimas sasaukuma laikā maina frakcijas, un tie paredz, ka
deputāts varēs mainīt frakcijas piederību tikai ievēlētā saraksta ietvaros. Tas
nozīmē, ka pieci no viena saraksta ievēlētie deputāti var izveidot jaunu frakciju,
bet nevar pievienoties kādai jau esošajai. Priekšlikumi arī paredz: ja deputāts
tomēr nolemj pievienoties citai Saeimas frakcijai, Saeimai būtu jālemj par deputāta
izslēgšanu no Saeimas. Arī Tautas saskaņas partijas Saeimas frakcijas vadītājs
Jānis Urbanovičs paudis pārliecību, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, jo Latvijas
politika pārāk bieži tiek izmantota deputātu pārpirkšanai. Un tā vismaz būs kaut
kāda barjera šādai staigāšanai. Mēs arī uzskatām, ka, aizejot uz citu frakciju,
deputāts pārkāpj pirms vēlēšanām doto solījumu, jo visi deputāta amata kandidāti
ar savu parakstu apliecināja savas frakcijas programmu. Tāds ir Tautas saskaņas
partijas ieguldījums cīņā pret politisko korupciju Latvijā.
Un noslēgumā par jautājumiem Latvijas Republikas zemkopības ministram Rozes kungam.
Lieta tāda, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir izveidojusies
nelabvēlīga situācija zvejai Baltijas jūrā, jo ir dažādi papildu zvejas
ierobežojumi un notiek masveidīga Eiropas Savienības fondu finansēto zvejas kuģu
skaita samazināšana jeb sagriešana metāllūžņos. Daudzi kvalificēti
jūrnieki – stūrmaņi, zvejas speciālisti – ir spiesti mainīt profesiju.
Līdz ar to Latvijas zvejniecībā notiek neatgriezeniskas izmaiņas. Tāpēc mūsu
jautājumi ir: vai Rozes kunga vadītajā ministrijā ir apkopota informācija, par cik
kuģiem samazināsies Latvijas zvejas flote un cik jūrnieku zaudēs savu darbu; vai
Zemkopības ministrijā ir izstrādātas programmas, rīcības plāni, piemēram,
zvejnieku pārkvalificēšanā, lai mazinātu šī procesa negatīvās sociālās sekas;
vai Latvijas zvejniecības nozarei, pēc ministra uzskata, ir kādas attīstības
perspektīvas un kā Zemkopības ministrija plāno šo nozari saglabāt?
J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcija):
Šodien runāšu par diviem jautājumiem.
Pirmkārt, labējās partijas – gan tēvzemieši, gan Tautas partija, gan
arī “Jaunais laiks” – tagad groza Satversmi, pirms tam pašvaldību likumu,
bet šodien Vēlētāju reģistra likumu. Visi šie likumi tika atvērti tikai ar vienu
mērķi, lai ārzemniekiem – Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nodzīvojuši
Latvijā sešus mēnešus, – dotu tiesības piedalīties pašvaldību
vēlēšanās. Pasvītroju, ka šādas tiesības dod ārzemniekiem. Situācija ir ļoti
interesanta. Šie ārzemnieki, kuri varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās, var
šeit dzīvot sešus mēnešus, nezināt latviešu valodu un Latvijas vēsturi. Bet
Latvijā joprojām dzīvo vairāk nekā 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju –
nepilsoņi, kuri ir nodokļu maksātāji, bet kuriem šādu tiesību nav. Ļoti
interesanti, ka mūsu labējām partijām vairāk patīk ārzemnieki, nevis Latvijas
iedzīvotāji.
Otrkārt, šodien bija ilgas debates par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar
dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Protams, var iedziļināties
sīkumos un ilgi spriest par to, vai šis likumprojekts ir vajadzīgs vai nē, bet
situācija ir tāda, ka tā ir tikai netīra politiska cīņa starp Tautas partiju un
“Jauno laiku”. Argumentācija par šo jautājumu šodien Saeimā aizņēma gandrīz
četras stundas laika. Bet šī problēma skar trīs, četrus, maksimums, desmit
cilvēkus.
Šodien mēs nepaguvām izskatīt citus jautājumus, kas ir daudz svarīgāki par
iepriekšminētajiem. Tas liecina tikai par vienu, ka labējās partijas nerūpējas par
tautu un nedomā par to, bet gan tikai par savām interesēm.
I.Solovjovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):
Šodien Saeimā galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi
Vēlētāju reģistra likumā, neatbalstot manu priekšlikumu, kurš paredzēja
vēlētāju reģistrā reģistrēt visus Latvijas Republikas rīcībspējīgos
pavalstniekus un arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus, kuri ir reģistrēti
iedzīvotāju reģistrā. Tātad tie, kuriem šobrīd piešķirts nepilsoņa statuss, ir
pavalstnieki, jo pavalstnieks nozīmē kādas valsts pilntiesīgu iedzīvotāju. Ja mēs,
pirmkārt, skatīsimies Satversmē, tad tur 95.pantā ir rakstīts, ka valsts aizsargā
cilvēka godu un cieņu. Bet 98.pantā teikts, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, atrodas
valsts aizsardzībā. Turklāt Eiropas Padomes 1994.gada direktīvā, kas nosaka
detalizētus pasākumus, lai realizētu tiesības vēlēt un kandidēt municipālajās
vēlēšanās Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri uzturas dalībvalstīs, kurās viņi
nav pilsoņi, pavalstnieki, ir norādīts, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 8.b
panta mērķis ir nodrošināt neatkarīgi no tā, vai viņi ir tās dalībvalsts, kurā
viņi uzturas, pavalstnieki, realizēt šajā valstī savas tiesības vēlēt un kandidēt
municipālajās vēlēšanās pēc tiem pašiem nosacījumiem, kuri attiecas arī uz
nepilsoņiem. Un zemāk ir rakstīts, ka jāparedz norma šo pilsoņu automātiskai
reģistrācijai vēlētāju reģistros. Es uzskatu, ka vēlētāju reģistrā ir
jāreģistrē visi pilntiesīgie pavalstnieki, kuriem ir Latvijas Republikas pase, kā
arī rīcībspējīgi Eiropas Savienības pilsoņi, kuri ir reģistrēti iedzīvotāju
reģistrā. Tad arī būtu ievērota līdztiesība un neiestātos diskriminācijas
princips.
Vēl gribu pievērst denacionalizēto māju īrnieku uzmanību ļoti svarīgam
jautājumam. Pašlaik Saeimā tiek apspriesta likumprojektu pakete, lai atrisinātu šo
problēmu. Bet gribu atgādināt, ka vēl pirms gada mūsu frakcija iesniedza
priekšlikumus, kuros bija paredzēts, ka šajā risinājumā ne tikai pašvaldībām, bet
arī valstij jāpiedalās ar tās īpašumā esošajām neizīrētajām dzīvojamām
platībām. Vasarā dažādie risinājuma varianti piedāvāja vai nu iesaldēt īres
griestus uz diviem gadiem, vai arī izmaksāt kompensācijas par aprēķināto
sertifikātu daudzumu. Diemžēl kā vienmēr mūsu priekšlikumi tika noraidīti. Tas
nozīmē, ka ir ļoti izdevīgi novest līdz krīzei dzīvokļu jautājuma risināšanu,
lai pēc tam parādītu vēlētājiem, kā par viņiem rūpējas, nevis strādāt
konsekventi un tālredzīgi, lai nerastos situācijas, ka cilvēkiem draud izlikšana no
dzīvokļiem.
Saeimas preses dienests