• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2004., Nr. 158 https://www.vestnesis.lv/ta/id/94605

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apzinoties Ukrainas vietu Eiropas kontekstā

Vēl šajā numurā

06.10.2004., Nr. 158

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Zviedrijas “Upsala Nya Tidning”: “Zviedru informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Nocom” nolēmis izvērst savu darbību arī trīs Baltijas valstīs. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju kopskaits ir nepilni 7 miljoni, taču ekonomiskais pieaugums ir straujš un šo valstu uzņēmumi vēlas palielināt savu informācijas tehnoloģiju drošību.”

Vācu “Die Welt”: “Kopš paātrinātās integrācijas nav bijušas atklātas debates par Eiropas politiskā projekta būtību un konstitucionāli tiesisko ietekmi uz dalībvalstīm. Sekas ir ES leģitimācijas krīze. Simptomi neapmierinātībai ar Eiropas projektu redzami jau tagad. Protesta vēlētāju skaita pieaugums liecina par nepatiku pret integrācijas procesu, kas tiek uzlūkots kā draudi nacionālajai identitātei. Eiropieši jūt, ka nacionālajām valstīm tiek atņemta vara. Šī sajūta rada daudz lielākas briesmas nekā tās, ko rada Eiropas integrācija. Taču ES vadošie politiķi pret tām neizturas pietiekami nopietni. Referendums ir bīstams instruments, un to nedrīkstētu izmantot vieglprātīgi vai pārāk bieži, taču ir apstākļi, kas attaisno referenduma rīkošanu.”

Krievijas “The Moscow Times”: “Pagājušajā nedēļā Putina autoritārās valdības plāns sāka iegūt konkrētas aprises. Likumprojekts, ko Kremlis nosūtījis Valsts domei, iet tālāk par prezidenta sākotnējām iecerēm. Kad Jeļcins izteica priekšlikumu par līdzīgiem pasākumiem 1993.gadā, tas tika noraidīts. Vienaldzībā pret Putina plānu lielā mērā vainojams brīvas izteikšanās un viedokļu brīvības līdzekļu trūkums.”

ASV “The New York Times” kritizē Dž. Buša blāvo uzstāšanos debatēs ar otru prezidenta amata kandidātu Dž. Keriju. “Prezidents likās gurdens, paš-aizsardzības pozīcijā un ne īpaši labi sagatavojies.”

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Kerijam labākie momenti bija, kad viņš nosodīja prezidenta kļūdas uzreiz pēc straujās uzvaras pār Sadama Huseina vienībām vai arī norādīja, ka amerikāņu bruņotajiem spēkiem globālo pretenziju dēļ ir vajadzīgs lielāks personāls. Savukārt Bušs trāpīja desmitniekā ar piezīmi, ka viņš neredz, kā veiksmīgi pabeigt misiju Irākā, ja tiek runāts par kļūdainu karu nepareizā laikā un vietā. Viedokļi atšķirīgāki bija par pagātni nekā nākotni. Taču diez vai diskusijas televīzijā varētu kalpot par norādi amerikāņu vēlētājiem, kam nākamgad vajadzētu uzticēt ārpolitiku.”

ASV “The Washington Times” izsaka pretēju nostāju masu informācijas līdzekļos plaši paustajai domai, ka Dž. Kerijs pārliecinoši uzvarējis pirmajās debatēs. Pēc Marka Steina domām, Kerijs varbūt ir uzvarējis “tehniski”, bet tas ir primitīvi, un taktiski labi pārdomātas uzstāšanās debatēs un viņa partijas kongresā vēl nenozīmē uzvaru vēlēšanās.

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Itālijas ārlietu ministrs Fratīni pauž bažas par pašreizējiem ANO un tās Drošības padomes reformu projektiem, kas, viņa ieskatā, nepalielinās ANO rīcībspēju. Fratīni ierosina vidējā laika termiņā izveidot kopīgu ES pārstāvniecību ANO Drošības padomē, kas neļautu atsevišķām dalībvalstīm monopolizēt savu ietekmi ANO.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!