1990.gada 22.maija sēdes stenogramma

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, ieņemiet savas vietas.
Es lūdzu cienījamo pretendentu tribīnē. Jums tiks uzdoti jautājumi. Saskaņā ar reglamentu jautājumiem atvēlēta pusstunda.
Manā priekšā ir saraksts. Deputāts Movels uzdod pirmo jautājumu.

I.Movels: Videnieka kungs, es saprotu, ka jūs būsit pavisam jauns cilvēks tajā sistēmā, bet man tomēr ir divi konkrēti jautājumi. Apmēram pirms diviem gadiem, kad Sakaru ministrijas sistēmā notika tā saucamā štatu samazināšana, birokrātisko spēļu rezultātā tika izveidota apvienība “Latvijas sakarnieks”, kurā iestājās 28 sakaru uzņēmumi. Šodien šīs apvienības sastāvā ir palikuši tikai 12 uzņēmumi, bet 16 izstājušies no tās un atkal ir tieši pakļauti ministrijai. Taču apvienības administratīvais aparāts faktiski ir palicis iepriekšējais. Kā jūs domājat, cik lietderīgi ir saglabāt tāda veida apvienību?

P.Videnieks: Atbilde ir principiāla. Esmu par decentralizāciju un par to, lai katra saimnieciskā apakšvienība varētu strādāt maksimāli patstāvīgi.

I.Movels: Un otrs jautājums. Šobrīd vienā ministrijas struktūrvienībā ir apvienoti gan celtnieki, gan sakaru ekspluatētāji, tātad pasūtītājs un darbuzņēmējs. Vai jūs atzīstat par normālu tādu savienojumu?

P.Videnieks: Es gribētu teikt tā, ka primārais ir darba saturs, pēc tam organizatoriskā forma. Šim darba saturam jābūt maksimāli izvērtētam un tikai pēc tam, manuprāt, var atbildēt par organizatoriskām izmaiņām struktūrā. Nedrīkst būt otrādi.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Ščipcovs.

O.Ščipcovs: */Cienījamo Pjotr Oskarovič! Otrajā blokā jūs runājāt par grūtībām sakarā ar kabeļu līnijām. Tas, kā es
saprotu, nozīmē, ka par šķiedru optiskajām līnijām mēs vispār perspektīvā nevaram domāt.
Šajā sakarā man tāds jautājums: kā mēs iziesim no šī stāvokļa kabeļu saimniecībā, ja tagad kļūstam neatkarīgi?/

P.Videnieks: */Es gribu atbildēt tā: pirmkārt, neatkarība ekonomikā nav iedomājama. Tas nozīmē, ka jāsaņem maksimums fondu, galvenais izgatavotājs ir Ufā, bet otrkārt– mūsu republikā ir Līvānu rūpnīca, kas ražo optisko šķiedru, taču tur atslābuma līmenis ir ļoti augsts. Droši vien ir jāpadomā par to, lai atrastu uzņēmumu, kas ekonomiski izdevīgi varētu ražot kabeli, jo valūtas kabeļa iegādei mums nav./

O.Ščipcovs: */Un otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, kādas ir perspektīvas reāli īstenot integrālās sakaru sistēmas, kas sen funkcionē Rietumos, un vispār ciparu sakariem?/

P.Videnieks: */Pirmkārt, Rietumos ir integrālās pakalpojumu sistēmas, kurām caur elektroniskajām stacijām pieslēdzas praktiski visi sakaru aparāti. Mūsu perspektīva, kā jums jau teicu, ir sekojoša: Vefam jāpabeidz pirmo elektronisko ciparu staciju izstrāde. Mums ir līgums vai kontrakts ar “Latvijas sakarnieku”, mēs liekam priekšā izgatavot pirmās 60 stacijas mūsu republikai. Tas būs sākums, lai attīstītu sistēmu. Vispirms– ieslēgšana analogajā sistēmā un pakāpeniska pāreja uz ciparu tīklu./

O.Ščipcovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Berklavs.

E.Berklavs: Sakiet, lūdzu, vai jūs zināt par nelikumīgu telefona sarunu noklausīšanos un vēstuļu kontroli politisku iemeslu dēļ? Es jautāju tāpēc, kā visiem ir vienlīdzīgas iespējas lietot šos pasta un sakaru līdzekļus. Piemēram, uz manu telefonu man no ārzemēm piezvanīt ir ļoti grūti. Kad šo jautājumu uzdevu, piemēram, Ķezbera kungam, viņš teica, ka viņu vienmēr esot ļoti viegli sazvanīt.
Un otrs jautājums. Es nekad nevaru dabūt savienojumu ar abonentu citā pilsētā, izmantojot automātisko centrāli. Man ir jāpiesaka telefonistei. Bet telefoniste neprot latviešu valodu. Kāds ir jūsu viedoklis un kas jums zināms par šiem jautājumiem?

P.Videnieks: Uz pirmo jautājumu jums objektīvi atbildēt nevaru, jo pagaidām neesmu iepazinies ar šo problēmu un domāju, ka tā nav Sakaru ministrijas funkcija.
Atbildot uz otru jautājumu, jāteic, ka ir relatīvi augsts telefona aparātu blīvums, bet kvalitāte zema, neapmierinoša. Lielā mērā tas saistīts ar nekvalitatīvām sakaru līnijām. Šodien Latvijā ir tikai analogas sakaru līnijas, tāpēc ceļš, kas var mūs novest pie kvalitatīviem sakariem, pirmkārt, lai var sazvanīt, un, otrkārt, lai tas neprasītu laiku, kā tas ir tagad, kad ilgi griežam katru numuru un ilgi jāgaida centrāles atbildes reakcija, ir elektronciparu sistēmas.

E.Berklavs: Es gadiem esmu mēģinājis, mainījis aparātus nākuši labotāji, bet nekā.

P.Videnieks: Var būt, ka tā ir. Tādā gadījumā konkrēti ir jāpainteresējas par jūsu bēdu. Esmu gatavs to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Hodakovskis.

V.Hodakovskis: */Cienījamo Pjotr Oskarovič! Sakiet, lūdzu, kā jūs vērtējat republikas zinātnes un tehnikas potenciālu, lai sakaru sistēmu paceltu pienācīgā līmenī?/

P.Videnieks: */Pirmkārt, es gribu teikt, ka mums ir ļoti augsts intelektuālais un ražošanas potenciāls, bet nav notikusi šī spēku integrācija, vispār šie spēki nestrādā republikai. Tāpēc man ir cerība, ka mēs varam atrast atslēgu, lai parādītos produkts vai tie programmatiskie sakaru līdzekļi, kas vajadzīgi republikai. Mums jāuzceļ tilts starp ražotājiem, izstrādātājiem, pasūtītājiem. Kā ražotāju, vēlreiz to pasvītroju, uzskatu ražošanas apvienību VEF, lai tiešām republika saņemtu kvalitatīvi jaunas sakaru iekārtas./

V.Hodakovskis: */Vai jūs neuzskatāt, ka būtu mērķtiecīgi ministrijas vadībā izveidot kaut ko līdzīgu MPS, bet republikā?/

P.Videnieks: */Es ļoti baidos no birokrātiskām struktūrām, jo, lai kāda būtu ministrija, tas tomēr nozīmē birokrātisku aparātu. Es domāju, ka pamatfunkcija– radīt apstākļus, lai kolektīvi gribētu strādāt un lai tas būtu visiem izdevīgi. Bet tehniskajai stratēģijai jābūt vienotai, unificētai, tā ir lētāk./

V.Hodakovskis: */Es domāju– Sakaru ministrijas vadībā. Kā jūs vērtējat Airoflotes pieredzi šajā sakarā? Tai ir vienīgā sistēma Savienībā– sistēma biļešu pārdošanai. Vai jūs neesat noskaņoti to translēt?/

P.Videnieks: */Es teiktu tā, ka visā pasaulē 95–97 procenti pamatinformācijas tiek nodota pa telefonu, tas ir, ar balsi. Tikai 1–3 procenti ir attēli un pārējais. Bet tā ir ļoti svarīga daļa, pie mums ir atpalicība, tādēļ es apsveiktu katru kolektīvu, kas radītu kaut lokālas sistēmas./

V.Hodakovskis: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Mani nedaudz apsteidza kolēģis, taču es, vienalga, uzdošu šo jautājumu. Mani interesē telefona sarunu noklausīšanās problēma. Ja jūs kļūsiet par sakaru ministru, kādas būs jūsu iespējas un reālie soļi, lai šo sociālo ļaunumu likvidētu?/

P.Videnieks: */Pirmkārt, mums jāatrod atbilde, tas ir, pareiza informācija. Tie būs mani pirmie soļi. Dabiski, ka šādi akti neatbilst nekādām normām./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Kide.

E.Kide: Cienījamo pretendent! Jūs savā runā teicāt, ka jāpalielina investīcijas sakaru objektu celtniecībai un jābūt virzībai uz jaunu, modernu sakaru iekārtu apguvi. Cēsīs pašlaik tiek celts sakaru mezgls, kura kapitālieguldījums jau šogad četrreiz tika samazināts, kaut gan ir paredzēts uzstādīt tieši jaunas, modernas eksperimentālās iekārtas. Sakiet, lūdzu, vai tas ir atsevišķs gadījums, kas attiecas tikai uz Cēsīm, vai tā ir tendence visā republikā?
Tad tā runā pretim jūsu programmatiskajām tēzēm.

P.Videnieks: Vēlreiz gribētu uzsvērt, ka, apskatot ikvienu problēmu– gan veselības aizsardzību, gan izglītību –,visur konstatējam, ka mums ir par maz līdzekļu. Pašlaik zinu, ka no budžeta mums ir iedalīti aptuveni 5 miljoni. Ne velti savā koncepcijā jeb programmā es griezos pie jums, pie sabiedrības ar jautājumu, faktiski pat ar lūgumu, pozitīvi izturēties pret papildu ienākumiem, jo citādi gluži vienkārši mums nav līdzekļu šīm investīcijām. Ražošanas apjoms republikā pietiekami nepaplašinās un pietiekami nepaplašinās arī šīs peļņas apjoms. Tāpēc, bez šaubām, viena daļa investīciju veido kopīgais budžets, bet, lai mēs aktivizētu sakaru tehnikas infrastruktūru jeb attīstību republikā, es izteicu ierosinājumu par trim papildu avotiem, tas ir, par telefona abonentu maksas paaugstināšanu, nodokļu samazināšanu Sakaru ministrijas ražojošajām iestādēm un nelielu paaugstinājumu pasta izdevumiem. Šeit es redzu reālus ienākumus, ar kuriem mēs varētu rēķināties. Es domāju, ka tā ir visu šo nozaru kopīga nelaime, ka mums trūkst reālo līdzekļu. Ja mēs gribam panākt kādu lūzumu, ir ļoti svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji, sabiedrība un parlaments izskatītu un atbalstītu šādu aktivizācijas metodi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Videnieka kungs, sakiet, lūdzu, vai šajā situācijā, kad mums visur trūkst līdzekļu, piemēram sakaru sistēmas attīstībai, tomēr nevajadzētu daudz plašāk iet tarifu palielināšanas ceļu, jo ārzemēs mēs redzam, ka pastmarku tarifs aizvien aug, bet mums joprojām tās maksā tikai 4 vai 5 kapeikas. Ja jūs ievēlēs par ministru, vai jūs nekavējoties varēsit ķerties pie šīs lietas?

P.Videnieks: Mēs pašlaik esam apstājušies pie ļoti būtiska jautājuma– būt vai nebūt panākumiem. Kā es jau teicu, mūsu pastnieku alga ir aptuveni 110–140 rubļi. Pasta šķirotāji saņem aptuveni 180 rubļu, būtu nepieciešams naktsmaiņu darbs. Tātad tas ir daudz par maz, lai izpildītu šo funkciju. Jāpalielina šie tarifi. Šodien arī maksa 2,50 rubļi par telefona aparātu ir niecīga.
Ir arī otra pieredze– maksāt par laiku. Saratovā, Šauļos par katrām 3 minūtēm maksā 2 kapeikas. Tā ir alternatīva. Acīmredzot ir iespējas atrast šos tehniskos līdzekļus, bet jautājums par to, kuru ceļu izvēlēties, bez šaubām ir rūpīgi ekonomiski jāizstrādā. Bet principā esmu par to un lūdzu aktīvu atbalstu.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Mihailovs.

N.Mihailovs: */Cienījamo Pjotr Oskarovič! Savā ziņojumā jūs izteicāties par telefonu sarunu maksas palielināšanu. Bet ir kategorija slimo, trūcīgo cilvēku, kuriem ir zems iztikas līmenis. Kā jūs domājat palielināt maksu, vai diferencēti? Sakarā ar šo man pavisam mazs jautājums, vai jūs esat analizējis, cik cilvēku republikā nemaksā par telefona aparātiem? Varbūt šeit ir iespēja papildināt budžetu?/

P.Videnieks: */Es vienkārši varu teikt, ka šī daļa mums principā ir nerentabla. Pasts mums strādā apmēram ar 70 miljoniem dotāciju gadā./

N.Mihailovs: */Nē, bet cik cilvēku nemaksā par telefonu?/

P.Videnieks: */Kopējā summā tā ir ļoti niecīga daļa./

J.Endele: Diezgan daudz ir cilāts jautājums par Latvijas pastmarku. Kāda ir jūsu attieksme un kāda perspektīva šajā jautājumā?

P.Videnieks: Par Latvijas pastmarku?

J.Endele: Jā, par Latvijas pastmarku.

P.Videnieks: Šajā sakarībā, bez šaubām, izvirzās divi principiāli jautājumi. Vispirms jārisina jautājums, lai Latvija varētu kļūt par Starptautiskās pasta savienības locekli, tad Latvija varēs izlaist savu pastmarku. Otrkārt, vai ir jēga radīt īslaicīgu pastmarku? Lai Latvijai būtu pastmarkas, kuras atzītu pasaulē, Latvijai jākļūst par Starptautiskās pasta savienības locekli. Esmu par to, lai mēs šo darbu sāktu.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Aizezers.

J.Aizezers: Godājamais ministra kandidāt! Mani kolēģi vairākkārt skāra jautājumu par nekvalitatīviem sakariem, bet diemžēl laukos daudzās vietās vispār sakaru nav. Ko jūs, būdams ministrs, darīsit, lai risinātu šo jautājumu mūsu laukos, jo jaunajiem zemniekiem, kuri ierīko zemnieku saimniecības, sakaru esamība ir ārkārtīgi svarīga?

P.Videnieks: Pirmkārt, visā pasaulē tādi individuāli sakari jeb radiosakari ar attālu dzīvojošajiem abonentiem ir ļoti dārgi. Kā vienu no pasākumiem varētu minēt konkursu “Telefona sakarus katrā lauku sētā”, kas patlaban tiek gatavots. Tam ir vairāki sponsori: “Latvijas sakarnieks”, Limbažu sakaru mezgls, Rīgas Tehniskā universitāte, “Komutators”, Aviācijas institūts, “Lauku Dzīve”, arī VEF. Tam varētu būt tehnisks uzdevums– meklēt pārejas variantu. Varbūt nestandarta risinājumu, lētāku risinājumu nekā radiosakari, lai viensētnieku telefona aparātus varētu pieslēgt telefona tīkliem. Bez šaubām, tas ir relatīvi sarežģīts un īslaicīgs inženieru uzdevums, jo Latvijas nākotnei, kā es jau teicu, ir šūnu tīkls, kurš nodrošina, ka abonents ir pastāvīgi piesaistīts pie telefona tīkla. Bet maksa šiem abonentiem arī ārzemēs ir aptuveni 2–3 tūkstoši dolāru, tas ir dārgi. Tātad īslaicīgam risinājumam vajadzētu būt lētākam un tam vajadzētu aizņemt īsāku laiku.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Felss.

A.Felss: Jūs savā runā teicāt, ka slikti sakari mums ir tāpēc, ka trūkst atbilstošas tehnikas, bet laukos slikti sakari ir tieši tāpēc, ka nav atbilstoša kadru kontingenta. Trūkst cilvēku, kas apkalpotu jau esošās sistēmas. Kā jūs domājat atrisināt šo būtisko problēmu, īpaši lauku rajonos? Ko jūs, kļuvis par ministru, varētu solīt lauku iedzīvotājiem? Cik ilgs laiks būtu vajadzīgs, lai kaut ko reāli panāktu sakaru uzlabošanā? Kaut vai aptuveni. Uz ko mēs varam cerēt?

P.Videnieks: Cik ilgs laiks?

A.Felss: Jā.

P.Videnieks: Nesapratu jautājuma otro daļu.

A.Felss: Cik daudz gadu nepieciešams, lai kaut nedaudz uzlabotos situācija laukos?

P.Videnieks: Tātad, pirmkārt, par darba metodēm jeb organizatorisko formu. Risinot problēmu par pietiekami kvalificētu sakaru sistēmas apkalpošanu, manuprāt, visracionālākais ceļš ir radīt šīs mazās grupas vai ekonomiski patstāvīgās vienības sakaru mezglos, lai katra cilvēka nopelnītā nauda būtu atkarīga no tā, kādā stāvoklī ir sakaru aparatūra. Bez šaubām, šai naudai, šai kopīgajai apmaksai, kas saistās ar abonenta maksu un darba kvalitātes vērtējumu, ir jāpalielinās atkarībā no tā, cik labi cilvēki tiek apkalpoti. Šāda pieredze, cik man zināms, ir Savienības dienvidu rajonos. Man pēc nedēļas būs iespēja iepazīties ar šiem nolikumiem, kas ir spēkā Simferopolē un Jaltā un kas ir būtiski uzlabojuši sakaru kvalitāti. Attiecībā uz solījumiem laukiem atļaujiet man būt piesardzīgam. Uz šo jautājumu es atbildēšu tad, kad būs izstrādāta tehniski ekonomiskā stratēģija un finansēšana. Tad mana atbilde būs daudz konkrētāka. Jo viegli ir solīt, daudz grūtāk pildīt. Tāpēc es gribētu dot tādu atbildi, kas varētu garantēt arī zināmu pildījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Beluha.

A.Beluha: */Cienījamo pretendent! Sakiet, lūdzu, kādu perspektīvu jūs saskatāt Sakaru ministrijas sadarbībā ar tādiem uzņēmumiem kā VEF ražošanas līnijām, tas ir, vai jūs savā politikā paredzat cenšanos stiprināt savstarpējās saites vai izmaiņas pakļautībā?
Un otrais nelielais jautājums. Kādu jūs redzat attīstības perspektīvu tādiem uzņēmumiem kā VEF, “Alfa”, “Radiotehnika”?/

P.Videnieks: */Skaidrs, es jūsu jautājumu sapratu. Pirmkārt, es negribu steigties, galvenais uzdevums– uzlabot sakaru sistēmu republikā. Ja runa ir par kaut kādu pakļautības izmaiņu Vefam, tad jāsaka, ka VEF– ir ļoti sarežģīts organisms gan ekonomiskā, gan ražošanas plānā, tāpēc es atbalstu to, ka jāatrod nauda pasūtījumu finansēšanai, šos pasūtījumus izvietojot ražošanas apvienībā VEF, tas ir, lai Sakaru ministrija savus pasūtījumus izvietotu šajā lielākajā komunikācijas tehnikas uzņēmumā. Man jāsaka, ka līdz šim sakari bija vāji: mēs iepērkam DEIKS, runājam par citiem pasūtījumiem. Tā ir pirmā daļa.
Otrā. Nesagaidot organizatoriskus lēmumus, republikā sāka darboties republikāniskais starpnozaru zinātniski tehniskais komplekss, kurā ietilpst “Alfa”, Elektronikas institūts, ražošanas apvienība VEF. Tieši caur šo kompleksu, es domāju, var veidot radošus kolektīvus, kas izpildītu konkrētus uzdevumus, tā kā jau šodien VEF un “Alfa” kopā izstrādā sarežģītākās integrālās shēmas komunikāciju tehnikai./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātu, kuri gribēja jums uzdot jautājumus, vairāk nav. Paldies pretendentam.

P.Videnieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Šobrīd debatēs ir pierakstījušies divi cilvēki: deputāts Hodakovskis un deputāts Kurdjumovs. Es dodu vārdu deputātam Hodakovskim.

V.Hodakovskis: */Cienījamie biedri, es gribu, pirmkārt, atbalstīt izvirzīto ministra kandidatūru un piebilst, ka atšķirībā no visiem citiem mūsu apspriežamajiem ministriem man ir tāda divpusēja attieksme. Es domāju, ka cieņa ministram izrādīta, un arī ministrs ilgi šaubījās un tomēr izrādīja cieņu, piekrizdams strādāt šai vietā, tāpēc ka nav daudz tādu augsti kvalificētu doktoru, kas interesantu zinātnisku darbu republikas labā mainītu pret šo. Izdarīt viņš var tiešām daudz. Es tieši neesmu pazīstams ar cienījamo pretendentu, bet es daudzus gadus biju radio fakultātes dekāns, mūsu katedras kontaktējās ar VEF zinātniekiem, mums ir konkrētas laboratorijas, ir katedras filiāle Vefā. Un Pjotra Oskaroviča kā Vefa zinātniskās pētniecības institūta direktora darbs liecina, ka viņš ir ļoti zinošs un kvalificēts speciālists, kas daudz var izdarīt republikas sakaru labā.
Otrajā daļā es gribēju teikt, ka viņa programmas runā jāieklausās Augstākajai padomei, jo sakari, pat neliela to uzlabošanās, momentāni var ietekmēt visas citas dzīves jomas. Tagad katrs galvenais grāmatvedis skrien ar papīriem, un papīri ilgi guļ bankā, bet kamēr naudu pārskaita, neviens neko nedod. Iespēja izveidot lokālos tīklus, citus tīklus, par kuriem naudu prasa ministrs, momentā atgriezīsies ar milzu peļņu. Tāpēc es atbalstu viņa izvirzīšanu, novēlu visu labu šajā ceļā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie biedri, pirmkārt, es sirsnīgi pateicos pretendentam par viņa lielo korektumu, kaut vai par to, ka viņš svēti pilda likumu par valodām un uz uzdotajiem jautājumiem atbild tajā valodā, kādā tie uzdoti, kas ne tik bieži notiek no šīs tribīnes, taču uz jautājuma būtību tas neattiecas. Es atbalstu biedra Hodakovska teikto, ka mūsu parlamentam uzmanīgi jāieklausās tajos jautājumos, ko izvirza topošais sakaru ministrs, esmu pārliecināts, ka viņu apstiprinās šajā amatā. Neskatoties uz to, ka, pēc viņa vārdiem, 97 procentus aizņem runas informācija, šie atlikušie 3 procenti nākotnē prasīs aizvien lielāku un lielāku uzmanību. Es runāju ar tādu pārliecību tādēļ, ka organizācijai, kurā es strādāju, ir zināma pieredze informācijas nodošanai pa sakaru kanāliem republikas lauksaimniecības interesēs.
Mums var būt lieliskas elektroniskās stacijas, augstas kvalitātes un ātras darbības skaitļošanas kompleksi, kas apkalpo sakaru līdzekļus pilsētās un īpaši galvaspilsētās. Bet, ja visproduktīvākajām smadzenēm, veselai sirdij ir sklerotiski asinsvadi, tad pacientu nekas labs negaida. Šodien mūsu pilsētu sakari ir ne tikai sklerotiski, tie ir smagi slimi. Varu teikt, ka šodien starp republikas pilsētām var nodot informāciju ar ātrumu tikai līdz 200 botiem, es nemaz nerunāju par laukiem. Mēs runājam par republikas ziņu bankas veidošanu lauksaimniecības problēmām, apkalpojot fermerus, jaunsaimniekus, kooperatīvus, kuru laukos kļūs arvien vairāk un tie arvien vairāk prasīs konsultācijas, izziņu pakalpojumus, informāciju, kuras iegūšana laukos daudz grūtāka nekā pilsētās. Cilvēks laukos nevar turēt bibliotēku, ņemt rokās izziņu krājumus vai grāmatu, šodienas apstākļos viņš ne vienmēr pat veterināro ārstu var sazvanīt. Un šajos apstākļos tie 700 miljoni, kas aptuveni vajadzīgi republikai, diez vai var kaut cik jūtami uzlabot sakaru sistēmu, atrisināt šo problēmu, tāpēc ka mums vajadzīgs ne vienkārši uzlabot, bet nomainīt vadu sistēmu.
Es domāju, ka nākamajam ministram, lai cik hipotētiski tas liktos, nāksies izdomāt mākslīgo pavadoņu sakaru sistēmu. Ja nopietni tam pieiet, tas var būt perspektīvi un lēti. Par maz ar to vien, ka mums republikā ir, kā teica Hodakovskis un kā teica cienījamais pretendents, pietiekams vai pat lieks intelektuālais potenciāls, kas var daudz ko izlemt, es zinu, ka mums ir Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, kas spīdoši strādā, kā man zināms, tīklos Savienībā un aiz Savienības robežām– ar Eiropu, bet, ja es nekļūdos, ja kļūdos, atvainojos šī institūta kolektīvam, bet neko nedara republikas labā. Mēs runājam par sirēnu sistēmu, ar kuras palīdzību tiek pārdotas biļetes, iespējams, matemātisko daļu šai sistēmai būtu iespējams izmantot republikā, šodien šī problēma varbūt vēl nav izvirzīta, bet, ja tāda būs, mums atkal būs vajadzīgi atbilstoši sakaru kanāli. Viena lieta ir lielās pilsētas, cita– lauki. Tāpēc es tagad uzrunāju Augstāko padomi, lai tad, kad mēs izskatīsim budžetu, no jauna nerunātu par pārpalikuma principu, par kuru mēs runājām, kad spriedām par Kultūras ministrijas problēmām, par izglītību, veselības aizsardzību. Pie mums iznāk tā: kā pretendents, tā pārpalikuma princips tai ministrijai. Jā, mēs neesam sevišķi bagāti, jā, mums jādomā, kurp iet, jā, bez tautas veselības mēs neko neuzcelsim šai valstī. Taču arī bez perspektīvas nevar, bet sakari un informātika, un informētība ir svarīgi faktori kā rūpniecības, tā lauksaimniecības organizēšanā, vispār arī valsts ekonomikā, bez tā pat izdzīvot nevaram. Esmu apmierināts ar to, ko šeit teica pretendents un aicinu Augstāko padomi nobalsot par šo kandidatūru. Paldies./