
Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu
Žaks Baro – par drošību satiksmē
Biogrāfija
Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas |
Vārds, uzvārds: Žaks Baro
Dzimšanas dati: 1937.gada 3.februāris, Isingo, Francija
Izglītība: ieguvis zinātnisko grādu jurisprudencē, diploms
socioloģijā, diploms politoloģijā (Parīzes Politoloģijas institūts)
Profesionālā karjera:
strādājis vietējā un reģionālajā pašpārvaldē
1976.–1986.g. – Overņas reģionālās padomes loceklis
1989.–2001.g. – Isingo mērs
Kopš 1976.g. – dažādi parlamentārie amati:
1986. – 1988.g. Nacionālās asamblejas Kultūras, ģimenes
un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs
1993.–1995.g. – Finanšu komitejas priekšsēdētājs
1997. –2002.g. – darbs Finanšu komitejā
1979.–1981.g. – veselības un labklājības ministrs
1995.–1997.g. – darba un sociālo lietu ministrs
1991.–1993.g. – Nacionālās asamblejas Centrālās apvienošanās
grupas priekšsēdētājs
Avots: Eiropas Parlaments
Jaunajā Komisijā uz transporta un tūrisma komisāra amatu pretendē Žaks Baro. Pašreizējā Komisijā viņš pilda reģionālās politikas komisāra pienākumus. Iztaujāšanā Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejā viņš norādīja uz savu lielo pieredzi, gan darbojoties Francijas iekšpolitikā, gan arī strādājot pārnacionālā līmenī.
Savienība kā nepieciešamība
Uzrunājot EP deputātus, viņš norādīja, ka Eiropas Savienība (ES)
šodien ir kļuvusi par nepieciešamību. “Globalizācija, lai gan nes jaunas iespējas,
rada arī vairākas negatīvas lietas, ar kurām ir jācīnās. To mēs varam izdarīt,
tikai runājot vienā balsī un kopīgi rīkojoties.”
Ž.Baro savas darbības laikā gribētu nodrošināt tādas transporta politikas
attīstību, kas sekmētu biznesa sektora konkurētspēju un būtu labvēlīga
sabiedrības veselībai un apkārtējai videi. Viņš ir pārliecināts, ka transporta
politika var dot nozīmīgu ieguldījumu biznesa konkurētspējas sekmēšanai un ES
līdzsvarotas attīstības veicināšanai. “Efektīva transporta sistēma ir viens no
nosacījumiem līgumos paredzēto brīvību nodrošināšanai.” Kandidāts skaidroja, ka
strādās, lai pabeigtu dzelzceļa transporta liberalizāciju un gaisa satiksmes
restrukturizāciju. Tāpat viņa darbs būs virzīts uz to, lai šajā jomā būtu
saskaņoti nodokļi un skaidra cenu politika.
Parlamentāriešiem Ž.Baro atgādināja par galvenajām izpētes programmām un citām
aktivitātēm transporta nozarē. “Galileo” tika minēta kā būtiskākā un
nozīmīgākā programma kopš eiras ieviešanas. “Tā ir komerciāla, un tās
praktiskais ieguldījums būs jūtams arī ārpus Eiropas robežām,” skaidroja
kandidāts, pieminot “Airbus” projektu. “Savukārt “Sesame” projekts radīs
iespējas modernizēt gaisa satiksmes vadību un palīdzēs samazināt kaitējumu dabai un
pasažieriem. Lidojumi būs precīzāki un drošāki.”
Cer uz atbalstu budžeta izskatīšanā
Runājot ar parlamentāriešiem, Ž.Baro arī norādīja, ka cer uz
atbalstu turpmākajā darbā. “Lai nodrošinātu transeiropas tīklu paplašinātajā
ES, Komisija jaunajā finanšu perspektīvā ir prasījusi no budžeta papildu 20
miljardus eiru. Šie līdzekļi paredzēti, lai paveiktu 30 projektus. Tos par prioritāti
atzinis gan Parlaments, gan Padome.” Atgādinot par pēdējo vērienīgo
paplašināšanos, Ž.Baro arī atzīmēja, ka ir jāattīsta sakari ar ES jaunajām
kaimiņvalstīm.
Topošais komisārs par vienu no būtiskām darbības jomām uzskata arī drošību uz
ceļiem.
Ž.Baro noraidīja Itālijas deputāta Armando Dionisi ierosinājumu samazināt vecumu,
kad izdodamas braukšanas apliecības.
Drošība jūras satiksmē
Pēdējos gados par vienu no svarīgākajiem jautājumiem transporta
jomā kļuvusi drošība jūras satiksmē. Viens no deputātiem, kas aktualizēja šo
jautājumu, bija Latvijas pārstāvis Roberts Zīle. Atbildot uz jautājumu, Ž.Baro
norādīja, ka jāstrādā, lai kuģošanas drošības nosacījumus ievērotu arī
Krievija. “Nav jēgas veikt drošības pasākumus drošas jūras satiksmē, ja Krievija
fraktē tankerus, kas ir nožēlojamā stāvoklī.” Tāpat Ž.Baro atzina, ka par to
jārunā ar Krieviju. “Sarunas ir iespējamas. Nav tikai tā, ka mums kaut ko vajadzētu
no Krievijas. Vienā pusē būs jāliek mūsu vajadzības, otrā – Krievijas vēlmes.
Mums jāizmanto situācija, ka Krievija ved sarunas par citiem jautājumiem. Tādējādi
mēs varam panākt, ka tiek apmierināta mūsu prioritāte – drošība Baltijas
jūrā.” Ž.Baro arī pieļāva, ka iespējams izmantot Krievijas vēlmi iestāties
Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” R.Zīle atzinīgi vērtēja Ž.Baro kā topošo
komisāru. “Man šķiet, viņš eksāmenu ir izturējis. Svarīgi arī, ka kandidāts
pauž apņēmību risināt Latvijai svarīgas Eiropas Savienības un Krievijas
savstarpējo attiecību problēmas.”
Vivjēna Redinga – par moderno tehnoloģiju izmantošanu ikdienā
Biogrāfija
Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas |
Vārds, uzvārds:
Vivjēna Redinga
Dzimšanas dati:
1951.gada 27.aprīlis, Eša,
Luksemburga
Izglītība: Humanitāro
zinātņu doktore, Sorbonna,
Parīze
Profesionālā karjera:
1981.–1999.g. – Ešas
municipālā padomniece
1992.–1999.g. – Kultūras lietu
komisijas priekšsēdētāja
1988.–1993.g. – Nacionālās
kristīgi sociālo sieviešu
savienības vadītāja
1989.–1999.g. – Eiropas
Parlamenta deputāte
1989.–1992.g. – Petīciju
komisijas priekšsēdētāja
1992.–1994.g. – Sociālo
lietu komisijas
priekšsēdētāja vietniece
1997.–1999.g. – Civilās
brīvības un iekšlietu
komisijas
priekšsēdētāja vietniece
1995.–1999.g. – Kristīgi
sociālās partijas
priekšsēdētāja vietniece
1999.g. – Komisijas locekle
Avots: Eiropas Parlaments
Informācijas sabiedrības un mediju komisāra amata kandidāte
Vivjēna Redinga jautājumu un atbilžu sesijā Eiropas Parlamentā (EP) Rūpniecības,
zinātnes un enerģētikas, kā arī Kultūras un izglītības komitejā norādīja, ka,
samazinot Eiropas informācijas tehnoloģiju plaisu, padarīs vienkāršāku tirgu
atvēršanu un tuvinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus. Pašreizējā komisijā
viņa ir kultūras komisāre.
Iztaujājot kandidāti, deputāti skāra visdažādākos jautājumus. Līdzīgi kā visu
komisāru uzklausīšanā, arī šoreiz tika skarts jautājums par Lisabonas stratēģijas
sasniegšanu, Eiropas biznesa projektu iespējām konkurēt pasaulē u.tml. V.Redinga
norādīja, ka Eiropai jau ir dzīvotspējīgi un veiksmīgi projekti. “Cik eiropiešu
zina, ka GSM ir ES finansēta projekta rezultāts? Pēc GSM mēs esam sākuši domāt par
tā sauktās trešās paaudzes telefoniem.” Runājot par informācijas tehnoloģijām,
V.Redinga arī norādīja, ka sabiedrībā jāpopularizē visdažādākās novitātes, kas
cilvēkiem atvieglo dzīvi. Viņa min piemēru, ka “mums ir laba infrastruktūra.
Platjoslas tīkls ir plaši pieejams. Tomēr to izmanto tikai septiņi procenti
lietotāju”. Un arī piebilst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jābūt atvērtiem
jaunajām informācijas tehnoloģijām un jāsekmē pētniecība, citādi pastāv risks,
ka tie konkurences cīņā varētu zaudēt citiem pasaules tirgus dalībniekiem.
V.Redinga informācijas tehnoloģijas redz arī kā iespēju palīdzēt gados veciem un
slimiem cilvēkiem. “Izmantojot modernas tehnoloģijas, mēs varam nodrošināt to, ka
viņi netiek izolēti no sabiedrības. Piemēram, varam piedāvāt medicīniskas
konsultācijas, neierodoties pie viņiem mājās,” skaidro topošā komisāre. Viņa ir
pārliecināta, ka modernās tehnoloģijas var padarīt labāku katra ES pilsoņa dzīvi.
Ginters Ferhoigens – par konkurētspēju
Pašreizējais ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens
nākamajā Eiropas Komisijā (EK) pretendē uz uzņēmējdarbības un rūpniecības
komisāra amatu. Turklāt EK prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu iecerējis viņu
redzēt arī viceprezidenta krēslā. Vakar viņš stājās Eiropas Parlamenta (EP)
Rūpniecības, zinātnes un enerģētikas komitejas priekšā, lai atbildētu uz deputātu
jautājumiem.
Jautājumu un atbilžu sesijas laikā G.Ferhoigens pauda nostāju, ka nodokļu konkurence
Eiropas Savienībā ir lietderīga. Tomēr viņš atzīmēja, ka iestājas par nodokļu
bāzes saskaņošanu. “Nevarētu teikt, ka pastāv lielas atšķirības. Maksimālo un
minimālo likmju rāmī iekļaujas visas valstis. (..) Mēs neredzam, ka ārvalstu
investīcijas jaunajās dalībvalstīs būtu ļoti augstas. Ja salīdzina, tad Francija un
Vācija katra atsevišķi noteikti saņem lielākas ārvalstu investīcijas nekā astoņas
jaunās dalībvalstis kopā ņemot,” teic G.Ferhoigens. Tiesa gan, viņš arī
norādīja, ka viņam par šo jautājumu Eiropas līmenī nav teikšanas.
Savukārt deputāte Nikola Fontēna aizrādīja, ka pamazām zūd Eiropas rūpniecības
spēks. “Uzņēmumi tiek pārcelti uz attīstības valstīm. Rietumeiropa no tā
cieš.” Uz deputātes šaubām G.Ferhoigens atbildēja, ka, viņaprāt, nav pamata
bažām par strauju rūpniecības apjomu samazināšanos. Notiek pārstrukturizācija.
Tomēr uzņēmumiem, kas pārceļ savas ražotnes uz Austrumeiropas valstīm,
jārēķinās, ka šajās valstīs darbaspēka izmaksas strauji augs, norādīja
G.Ferhoigens.
G.Ferhoigens savā uzrunā veltīja kritiku līdzšinējai Lisabonas stratēģijas
izpildei. “Mēs neesam pavirzījušies tik tālu, cik varētu. Tāpēc viens no
svarīgākajiem uzdevumiem, darbojoties kā uzņēmējdarbības un rūpniecības
komisāram, man būs dot Lisabonas stratēģijai jaunu impulsu. Es strādāšu, lai visos
galvenajos punktos virzītos uz priekšu. Šajā sakarā atzīmēšu, ka EK loma ir
būtiska. Tā nav skrūvīte kopējā mehānismā. Tā ir dzinējs.”
Runājot par Lisabonas stratēģijas izpildi, G.Ferhoigens solīja, ka viņš īpaši
rūpēsies par konkurētspēju. “Ja izskanēs kāds priekšlikums, tiks pārbaudīts,
cik tas ir labs, kā tas ietekmē konkurētspēju.” Jautājumu un atbilžu sesijā
topošais uzņēmējdarbības komisārs norādīja, ka konkurētspēja nav pretrunā arī
ar sociāliem jautājumiem. Mūsu pilsoņu sociālās vajadzības varēsim labāk
izpildīt, ja sekmīgi attīstīsies uzņēmējdarbība. Ekonomiskais pamats nav
vienīgais, bet ir viens no būtiskākajiem, lai īstenotu sociālos mērķus,”
skaidroja G.Ferhoigens.
G.Ferhoigena nākotnes vīzija rūpniecībā ir balstīta uz cerībām par mazo un vidējo
uzņēmumu attīstību. “Kā es saredzu rūpniecības nākotni? Domāju, ka Eiropas
rūpniecības pamatu pamats ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tie ir mūsu mugurkauls.
Eiropas ekonomikā darbojas 99 procenti mazo un vidējo uzņēmumi. Tie dod vairāk nekā
pusi pievienotās vērtības. Tajos nodarbinātas divas trešdaļas strādājošo. Tie ir
dinamiski, ātri pielāgojas jaunām prasībām.
Biogrāfija
Foto: Tjerī Monnas |
Vārds, uzvārds:
Ginters Ferhoigens
Dzimšanas dati:
1944.gada 28.aprīlis, Kreicnaha
Izglītība: 1965.–1969.g. –
studējis vēsturi, socioloģiju
un politoloģiju
Profesionālā karjera:
1987.–1989.g. – Vācijas
Sociāldemokrātiskās
partijas laikraksta
“Vorwärts” galvenais
redaktors
1990.– 1999.g. – “Deutsche
Welle” translācijas
padomes priekšsēdētājs
1992.g. – Bundestāga
ES lietu speciālās
komitejas priekšsēdētājs
1993.–1995.g. – Vācijas
Sociāldemokrātiskās
partijas federālais
partijas menedžeris
1994.–1997.g. – Vācijas
Sociāldemokrātiskās
partijas priekšsēdētāja
vietieks
1994.–1997.g. – Ārlietu
komitejas loceklis
1997.g. – Sociālistiskās
internacionāles miera,
drošības un atbruņošanās
padomes priekšsēdētājs
1997.g. – Vācijas
Sociāldemokrātiskās
partijas nacionālās
kontroles daļas loceklis
1998.–1999.g. – Federālās
ārlietu ministrijas
valsts ministrs
1999.g. septembris –
EK loceklis paplašināšanās
jautājumos
Avots: Eiropas Parlaments
“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles |