Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu

Sola būt neatkarīga un objektīva

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vakar Eiropas parlamentāriešu jautājumu krustugunīs nonāca arī viena no pretrunīgāk vērtētajām nākamās Eiropas Komisijas komisāra posteņa kandidātēm Nēlī Krusa. Viņa ieguvusi vienu no ietekmīgākajiem – konkurences – portfeļiem. Iepriekš bijusi Nīderlandes satiksmes ministre. Bez pieredzes valsts pārvaldē N.Krusa bijusi arī divpadsmit ietekmīgu Eiropas kompāniju padomēs. Taču pirms dažām nedēļām ne tikai pārtrauca savu darbību tajās, bet arī pārdeva visas sev piederošās akcijas un obligācijas. N.Krusa paziņojusi, ka nepieņems lēmumus par uzņēmumiem, kas ar viņu saistīti, ja attiecīgajā laikā tajā darbojusies, un gadu atturēsies iesaistīties arī lietās, kas saistītas ar šo uzņēmumu darbību.

Bez aizspriedumiem pret kandidāti

Solās būt objektīva

Kā savu stipro pusi N.Krusa minēja daudzpusējo pieredzi akadēmiskajā, valsts un privātajā sektorā. “Dažreiz ir svarīgi zināt, kā lietas izskatās no citas puses. Tāpēc domāju, ka mana pieredze ir pozitīva vērtība.”
Kā jau minēts, viena no pretrunīgāk vērtētajām komisāra posteņa kandidātēm radījusi diskusijas par to, vai spēs sev uzticētos pienākumus pildīt neatkarīgi. Viņa vairākkārt norādīja, ka var strādāt un strādās neatkarīgi. “Es varu strādāt neatkarīgi, kā to sagaida pilsoņi un uzņēmēji. (..) Mana loma ir būt tiesnesim. Bet vai mēs no futbola spēles tiesneša gaidām, lai viņš ienīstu spēli? Tiek prasīts, lai viņš labi pārzinātu spēli un būtu objektīvs, interpretējot noteikumus. Tas pats ir attiecināms arī uz mani. Būšu neatkarīga savā darbībā. (..) Esmu atteikusies nodarboties ar problēmām uzņēmumos, kuros esmu strādājusi pēdējo desmit gadu laikā. Tāpat neveikšu pārbaudes par laiku, kad esmu strādājusi konkrētajā uzņēmumā. Uzskatu, ka tādējādi tiek novērsts jebkāds potenciāls interešu konflikts. (..) Daudzi komisāra amata kandidāti strādājuši kā ministri savās valstīs. Arī viņi pieņem lēmumus par konkrētās nozares darbību ne tikai abstrakti, bet ļoti konkrēti, attiecinot to uz valsti, kura viņu izvirzījusi par komisāra amata kandidātu.”
Daži EP deputāti gan norādīja, ka šāda distancēšanās no veicamajiem uzdevumiem, lai izvairītos no interešu konflikta, ir nepieciešama, bet rada daudz neskaidrību. “Šī ir vienīgā EP iespēja iztaujāt komisāra amata kandidātus. Mēs gribam zināt, kāda būs konkurences politika. Tagad zinām, ka dažus jautājumus izlems kāds vēl pagaidām nezināms cilvēks. Tas rada daudz neskaidrību,” skanēja neapmierināta balss no zāles.
Jautāta, kā rīkosies, ja komiteja sniegs negatīvu atzinumu, topošā komisāre atbildēja: “Ja komiteja lemtu, ka neiederos komandā un neesmu spējīga pildīt pienākumus, apspriestos ar nākamās Komisijas prezidentu. Mēs apspriestu, kāds ir pamats šādam lēmumam. Ja pamats ir racionāls, nevis emocionāls, jāpieņem lēmums, vai šāds komandas loceklis Komisijai ir nepieciešams.”

Darbības vīzija

N.Krusa EP deputātiem arī skaidroja, kā viņas darbības laikā varētu attīstīties konkurences politika. “Esmu pārliecināta, ka EK jāvēršas pret konkurenci ierobežojušu praksi, kas nodara kaitējumu Eiropas ekonomikai. Tāpat aktīvāk jāvēršas pret galvenajiem konkurences izkropļojumiem. Šeit kā mehānismus es redzu tirgus uzraudzību un arī tādas prakses novēršanu, kas kaitīgi ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses. (..) Jāstiprina arī sadarbība ar nacionālajām konkurences uzraudzības iestādēm. Kopā strādājot, mēs varam sasniegt labākus rezultātus.” Viņa solīja atbalstīt iniciatīvas arī citās politikas jomās, kas veicinātu Eiropas konkurētspēju.
N.Krusa arī norādīja uz nepieciešamību analizēt likumdošanu, lai konstatētu normas, kas nevajadzīgi ierobežo konkurētspēju. Valsts palīdzības jomā konkurences noteikumiem jābūt vairāk adaptētiem, lai palīdzētu ES kohēzijai, kopējai attīstībai un tālākai izaugsmei.

Sola atbalstīt jaunās un neaizmirst vecās valstis

Biogrāfija

Foto: no Ek audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Danuta Hībnere
Dzimšanas dati: 1948.gada 8.aprīlis
Izglītība: 1971.gadā beigusi Varšavas Ekonomikas augstskolas Starptautiskās ekonomikas fakultāti, iegūstot maģistra grādu ekonomikā.
Profesionālā karjera:
1994.-1996.g. – Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas valsts sekretāra vietniece
1996.-1997.g. – Eiropas integrācijas komitejas valsts sekretāre un biroja vadītāja
1997.-1998.g. – Polijas Republikas prezidenta kancelejas vadītāja
1998.-200.g. – ANO Ekonomikas komisijas Eiropā izpildsekretāra vietniece
2000.-2001.g. – ANO ģenerālsekretāra vietniece
2001.-2003.g. – valsts sekretāre Ārlietu ministrijā
2003.g. – Eiropas lietu ministre

Ekonomiski vājš nevar būt politiski spēcīgs

Kvalitāte, efektivitāte un caurspīdīgums

“Ilgtspēja un vienlīdzība ir ES reģionālās politikas pamatā. Tās īstenošanai piešķirta vairāk nekā viena trešdaļa Savienības budžeta. Pagātne jau pierādījusi, ka reģionālās politikas augļi ir jūtami – tā veicina labāku dzīves līmeni ES reģionos dzīvojošajiem,” teic D.Hībnere, minot, ka Portugālē, Spānijā, Īrijā dzīves līmenis krasi uzlabojies.
Topošā komisāre atklāja arī savas darbības vīziju. “Savas darbības laikā balstīšos uz šādām prioritātēm. Sekmīgi jānoslēdz 1994.–1999.gadu, kā arī pašreizējais programmēšanas periods. (..) Tāpat būtiski ir ievērot kvalitāti, efektivitāti un caurskatāmību – tās ir lietas, kurām jābūt kohēzijas politikas pamatā.”

Atbalstīs gan jaunos, gan vecos

Gan savā uzrunā, gan atbildot uz EP deputātu jautājumiem, D.Hībnere solīja ievērot kā jauno, tā veco dalībvalstu intereses. “Īpaša uzmanība pievēršama nabadzīgākajiem ES reģioniem. Šī prioritāte saņems vairāk nekā trīs ceturtdaļas no kohēzijas politikas budžeta. Kohēzijas naudas Lauvas tiesa nonāks jaunajās dalībvalstīs. (..) Te nav runa par naudas piešķiršanu vienam vai otram. Svarīgākais ir sekmēt visas Eiropas attīstību. (..) Būs arī palīdzība reģioniem, kas līdz šim saņēmuši vērienīgu palīdzību. Aptuveni 17–18 reģioni, kas saņems palīdzību, atrodas vecajās dalībvalstīs.”
Tajā pašā laikā D.Hībnere atzīst, ka budžets ir ierobežots un visiem naudas nekad nepietiks. Viņas skatījumā, vispirms ir kopīgi jāvienojas par vēlamo rezultātu, pēc tam jādomā, cik naudas tam nepieciešams. Tomēr svarīgākais ir panākt, lai pievienoto vērtību nestu katra ieguldītā eira. “No katras ieguldītās eiras jāsaņem atpakaļ pēc iespējas vairāk,” pārliecināta nākamā reģionālās politikas komisāre.

Naudas apgūšanai sekos līdzi klātienē

Topošās komisāres pratināšanā tika skarts arī jautājums par izskanējušajiem izteikumiem piešķirt finansiālo palīdzību atkarībā no nodokļu lieluma valstī. D.Hībnere atbildēja, ka “vienmēr ir bijusi pret šādu attieksmi. Savukārt jautājums par nodokļu harmonizāciju ir atsevišķas sarunas vērts”.
Veco ES dalībvalstu deputātus interesēja arī, cik jaunās valstis ir gatavas izmantot tām piedāvāto strukturālo palīdzību. D.Hībnere pārliecinoši sacīja: “Jaunās ES dalībvalstis ES naudu izmanto jau vairāku gadu garumā. Vairāku fondu darbība toreizējās kandidātvalstīs palīdzējusi sagatavot un iedarbināt efektīvu mehānismu naudas apgūšanai. Domāju, ka laiks pierādīs manis teikto – jaunās dalībvalstis ir gatavas izmantot strukturālo fondu līdzekļus.” Turklāt topošā komisāre norādīja, ka noteikti apmeklēs reģionus, kas izmanto ES fondu līdzekļus. “Es gribu apmeklēt šos reģionus. Redzēt, kā viss notiek. Runāt ar cilvēkiem, uzzināt, kādas ir problēmas,” piebilda D.Hībnere.

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Jans Figels
Dzimšanas dati: 1960.gada 20.janvāris, Vranova
Izglītība: 1983.g. Tehniskā universitāte Košicē
1994.g. Džordžtaunas universitāte, Vašingtona D.C., ASV
Profesionālā karjera:
1992.-1998.g. – Slovākijas Republikas Nacionālā padome
1998. – 2002.g. – Slovākijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
1998.-2003.g. – Slovākijas Republikas sarunu vadītājs sarunās par Slovākijas iestāšanos Eiropas Savienībā

Slovākijas izvirzītajam komisāra kandidātam Janam Figelam nākamajā Eiropas Komisijā (EK) iecerēts uzticēt izglītības un kultūras jomu pārvaldīšanu. Viņš strādā arī pašreizējā Komisijā kā “ēna” uzņēmumu un informācijas sabiedrības komisāram Erkī Likanenam. Jautājumu un atbilžu sesijā viņš neslēpa, ka šis portfelis nav bijusi viņa pirmā izvēle. Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Žaneta Vēgnere, J.Figels bijis viens no kandidātiem, kuram grūti klājies iepriekšējā izjautāšanā, sākot strādāt par “ēnu”.
Viens no centrālajiem iztaujāšanas tematiem bija Lisabonas stratēģijas izvirzīto mērķu sasniegšana – kā līdz 2010.gadam Eiropas Savienībai (ES) kļūt par pasaulē konkurētspējīgāko reģionu. Lisabonas stratēģijas īstenošana ir cieši saistīta ar izglītības un zinātnes attīstību. J.Figels norādīja, ka, lai sasniegtu mērķi, darbs jāoptimizē gan ES, gan nacionālā līmenī.
Topošais komisārs arī sacīja, ka izglītības un zinātnes attīstība ir atkarīga no privātā sektora. Valsts ieguldījums izglītībā un zinātnē ir teju trīs procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet privātā sektora devums kļūst arvien mazāks. Šādi rādītāji nav iepriecinoši, īpaši skatot tos kontekstā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu, teica J.Figels. Viņš arī pārliecināts, ka jāstiprina publiskā un privātā sektora partnerība un saikne starp rūpniecības uzņēmumiem un universitātēm.
Kultūras un izglītības komitejas deputāti kritizēja, ka kultūrai tiek atvēlēti līdzekļi tikai viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Uz šo repliku J.Figels atbildēja, ka atbalstot pašreizējās Komisijas priekšlikumu palielināt kopējo ES budžetu izglītībai un kultūrai līdz 1,24 procentiem no IKP.
Jautājumu un atbilžu sesijā izskanēja arī solījums līdz 2011.gadam “Erasmus” programmā iesaistīt trīs miljonus studentu. Savukārt “Leonardo da Vinci” programmas paspārnē līdz 2013.gadam būs notikušas 150 000 apmācības un “Gruntvig” programmas ietvaru priekšrocības būs izmantojuši 25 000 pieaugušo.

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles