Par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu šogad astoņos mēnešos reģistrēts viens noziedzīgs nodarījums (pērn pavisam 3), bet par nelikumīgām

darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem – 39 noziedzīgi nodarījumi (pērn pavisam 48). Par administratīvajiem pārkāpumiem autortiesību jomā Ekonomikas policija ierosinājusi 322 lietas.

“Ar iekšlietu ministru nolēmām izstrādāt un virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā Pirātisma apkarošanas biroja koncepciju,” sacīja kultūras ministre. Viņasprāt, jaunajam birojam ideālā gadījumā būtu jāsāk darboties nākamā gada vidū. Tas iecerēts kā koordinējoša un organizējoša institūcija, kurā strādās pārstāvji no Iekšlietu, Kultūras, iespējams, Tieslietu ministrijas un citām intelektuālā īpašuma aizsardzības institūcijām. Koncepciju izstrādās līdz šim neformāla darba grupa, kurai nolemts piešķirt oficiālu statusu. Speciālistiem būs arī jāaprēķina biroja uzturēšanai nepieciešamās izmaksas.
Pēc iekšlietu ministra padomnieka autortiesību un blakustiesību aizsardzības jomā Aivara Hermaņa domām, autortiesību aizsardzības attīstībā notiek būtiskas izmaiņas, jo kopīgu darbu sākušas visas šajā jomā iesaistītās puses. Tomēr autortiesību pārkāpumi Latvijā vēl vērtējami kā samilzusi problēma. Nepieļaujama, amorāla un noziedzīga – tā iekšlietu ministrs raksturo situāciju. Nelegālo mūzikas ierakstu tirdzniecība īstajā vārdā dēvējama par organizēto noziedzību, uzskata kultūras ministre, uzsverot, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības sakārtošana ir steidzams jautājums, jo līdz 2006.gada aprīļa beigām Latvijai būs jāievieš stingra Eiropas Savienības direktīva šajā jomā. Tās neievērošana var novest pie tiesas prāvām. “Direktīva un 2006.gads kā atskaites punkts jāpatur prātā, veidojot biroju un izstrādājot likumdošanas izmaiņas,” skaidro H.Demakova.
 

Valsts policija sadarbībā ar Latvijas Mūzikas producentu apvienību periodiski rīko īpašas akcijas, kuru laikā Rīgas TEC speciāli aprīkotās krāsnīs tiek sadedzināti nelegālie mūzikas kompaktdiski Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Grozījumi normatīvajos aktos, arī Krimināllikumā, nepieciešami, jo līdzšinējā praksē atklājušās vairākas nepilnības, kas, speciālistu skatījumā, ir viens no iemesliem, kādēļ cīņa pret pirātismu ir apgrūtināta. Soda sankcijas par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem ir pietiekami bargas, taču klupšanas akmens ir pierādījumu bāze. Patlaban, lai notiesātu nelikumīgas produkcijas tirgotāju, jāpierāda personas tīšais nodoms, izdarot noziedzīgo nodarījumu, un materiālā labuma gūšana, taču tas ir ļoti sarežģīti. Grozījumi Krimināllikumā iecerēti, lai pavērtu plašākas iespējas pierādīt autortiesību pārkāpumus un nodrošinātu reālu pārkāpēju saukšanu pie kriminālatbildības.

Vēl viens no “vaļiem”, uz kuriem balstās nelegālā biznesa dzīvotspēja, ir sabiedrības atvērtība iegādāties nelegālo preci, pieņemot notiekošo kā normālu parādību. Ja šī “vaļa” spēku nevājinās, pirātisma ziedu laiku ēras noriets tik drīz nebūs panākams. Amatpersonas to apzinās un izeju saskata sabiedrības izglītošanā. “Diemžēl no padomju laikiem mantotais uzskats, ka vērtīgs tikai tas, kas ir materiāls un fizisks, nereti nosaka nievājošu attieksmi pret intelektuālu darbu. Teiksim, ir tradīcija uzskatīt, ka fiziskais kompaktdisks ir vērtīgāks par tajā ierakstīto mūziku,” sabiedrības attieksmi ieskicē H.Demakova, paužot pārliecību, ka iedzīvotāju izpratne par autortiesībām jāpadziļina, lai kas mainītos. Atziņai, ka situācijas uzlabošanai vienlīdz svarīga ir sabiedrības izglītošana, piekrīt iekšlietu ministrs, uzsverot, ka pašlaik Latvijā ļoti daudzi zog un “desmitiem un simtiem miljonu latu iet garām valsts kasei, tāpēc ir vajadzīga nemitīga izglītojošā kampaņa, kas atspoguļotu autortiesību aizsardzības ētiskās un morālās dimensijas”.