Goda diena latviešu kalendāriem

“Un Dievs sacīja: lai top spīdekļi debess izplatījumā, kas nošķir dienu no nakts un kas dod zīmes un laikustarpas, un dienas, un gadus.” (1.Mozus gr. 1.,14)

“Kalendāri tak ir mums, latviešiem, viena no visnepieciešamākām grāmatām, kas, tāpat kā Bībele un Dziesmu grāmata, netrūkst nevienā mājā”, savulaik rakstīja Jānis Misiņš. Sākot sastādīt “Latviešu rakstniecības rādītāju”, lielais grāmatnieks šajā bibliogrāfiskajā izdevumā savu vietu iecerēja arī kalendāriem. Tagad šī iecere piepildījusies. Trīs daļās laista klajā grāmata “Latviešu kalendāri, 1758-1919: bibliogrāfiskais rādītājs”. Tās atvēršanas svētku dienā 22.septembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta arī izstāde “Laika grāmatas – laika zīmes”.
Bibliogrāfisko rādītāju par latviešu kalendāriem līdz 1919.gadam sastādījušas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Zinātniskās bibliogrāfijas nodaļas galvenās bibliogrāfes Mārīte Kadiķe, Gunita Štāle un Dzintra Zaķe, atbildīgā redaktore un projekta vadītāja ir Līga Krūmiņa. Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Apjomīgajā izdevumā apkopoti grāmatu, piezīmju un kabatas kalendāri latviešu valodā, kuri atbilstošajā laika posmā izdoti gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās. Bibliografēti visi kalendāru laidieni, arī ikviens atsevišķa laidiena atšķirīgais eksemplārs, kas konstatēts bibliogrāfiskās izpētes gaitā. Par katru kalendāra laidienu sniegtas pilnīgas ziņas: unificētais nosaukums; bibliogrāfiskais apraksts atbilstoši standartos noteiktajai elementu specifikācijai; izdevuma atrašanās vietas indekss; saturs; bibliogrāfiskās ziņas par iekļautajiem un atsevišķi izdotajiem kalendāra pielikumiem un to saturs; norādes par satura daļu pārpublicējumiem.
Izstāde “Laika grāmatas – laika zīmes” aptver krietni lielāku laika sprīdi par bibliogrāfisko rādītāju. Te skatāmi Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondos esošie kalendāri no 14.gadsimta līdz 1940.gadam. Ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu, igauņu, krievu, vācu un citās valodās. Ekspozīcijā ir arī vecākais Rīgas kalendārs – 14.gadsimta “Missale Rigense”, kurā mēneša sadalījumi vēl pēc Romas kalendāra – līdz nonām, idām, kalendām. Pieminami arī kalendāri 15.gs. rokrakstos “Breviarium” un īpaši greznajā “Stundu grāmatā”, kas rakstīta Ziemeļfrancijā. No drukātajiem kalendāriem vispirms minama 1500.gadā izdotā “Missale Viburgense”, kas ir vienīgā visā pasaulē un uz Rīgu atceļojusi 1521.gadā.
No pirmiem iespiestiem kalendāriem, kas domāti vienam noteiktam gadam, mūsu fondos atrodas kāds fragments no 1504.gada. Tas iespiests uz vienas lapas, bet vairs nav tikai pastāvīgā kalendāra papildinājums, bet ir pilnīgs kalendārs, kurā bez svēto vārdiem katrai dienai ir atzīmēts arī zvaigznājs, kurā atrodas saule, un arī astroloģiskās zīmes. Pirmais Rīgā drukātais kalendārs ar pirmo Rīgā iespiesto pilsētas skatu ir astrologa Johana Nikolaja Arborija sastādītais un Mollīna izdotais kalendārs 1590.gadam.
Izstādi grezno 15 senie sienas pulksteņi no Ērgļu ģimenes privātkolekcijas un bibliotēkas darbinieku atnestie trīs sienas un pieci kabatas pulksteņi.

“LV” informācija