Prezidenta kungs! Ģenerālsekretāra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es vēlētos, kaut varētu sākt šo sarunu optimistiskākā noskaņā, taču kopš mūsu pēdējās tikšanās pirms gada šeit, ANO Ģenerālajā asamblejā, pasaulē norisinājušies daudzi dramatiski un destruktīvi notikumi. Tas īpaši attiecas uz mežonīgajiem un brutālajiem teroristu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem visā pasaulē: Krievijā, Spānijā, Irākā, Izraēlā, Saūda Arābijā, Indonēzijā, kā arī daudzās citās valstīs.
Tas attiecas uz uzbrukumiem bērniem un viņu vecākiem skolās, autobusos un lidmašīnās. Tas attiecas uz sprādzieniem, kas gandrīz ik dienu notiek ļaužu pilnās pilsētu ielās, tirdzniecības vietās un dzīvojamās ēkās. Tas attiecas uz sadisma pilno lepnumu un prieku, ar kādu teroristi izgatavo videoierakstus, kuros redzams, kā viņu upuri tiek nošauti, kā viņiem tiek pārgriezta rīkle un nogriezta galva.
Mērķtiecīga civiliedzīvotāju spīdzināšana un nogalināšana ir viena no viszemiskākajām cilvēka nežēlības izpausmēm. Tā ir pielīdzināma noziegumam pret cilvēci, tāpat kā etniskā tīrīšana un genocīds. Diemžēl terorisms nav pazudis no 21.gadsimta laikrakstu virsrakstiem. Gluži pretēji – terorisms ir kļuvis par karošanas metodi, kuru izmanto neapmierināti grupējumi, kas vēlas sasniegt noteiktus politiskus mērķus un šantažēt savu valstu valdības. Nekas nevar attaisnot šādu līdzekļu lietošanu. Jebkuri šķietami cēli mērķi tikai var tikt diskreditēti, ja to sasniegšanai izmanto terorismu.
Bieži tās valstis, kuras tiek pakļautas teroristu uzbrukumiem, ir izmantojušas daudz attīstītākus militāros līdzekļus, lai dotu spēcīgu triecienu reāliem vai domātiem teroristu mērķiem.
Tomēr pārāk bieži šiem uzbrukumiem ir bijušas nevēlamas blakusparādības – ir cietuši nevainīgi civiliedzīvotāji, kuri tikuši ievainoti vai nogalināti un nodarīts kaitējums viņu īpašumam. Šādi uzbrukumi nekādā veidā nav sekmējuši tās dziļās pārestības sajūtas mazināšanos, kuru izjūt neapmierinātās sabiedrības grupas. Pēdējo gadu notikumi un it sevišķi pēdējo gadu desmitu notikumi atklāj mums kailu un skarbu patiesību – tikai ar militāriem līdzekļiem nav bijis iespējams izskaust terorismu, un terorisms nav efektīvs līdzeklis politisko mērķu sasniegšanai.
Šādi nebeidzami slepkavošanas un pieaugoša savstarpēja naidīguma cikli var tikt izbeigti vienīgi tādā gadījumā, ja visas iesaistītās puses atsakās no vardarbības. Runājot par Tuvajiem Austrumiem, Latvija uzskata, ka Ceļa karte mieram ir vienīgais iespējamais līdzeklis, lai panāktu karadarbības pārtraukšanu starp Izraēlu un palestīniešiem. Mana valsts aicina ieinteresētās puses darīt visu iespējamo, lai samazinātu saspīlējumu un atjaunotu miera procesu.
Irākā ASV vadītās koalīcijas spēki ir nodevuši varu pagaidu valdībai, taču drošības problēmas kavē valsts atjaunošanu un apdraud brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu sarīkošanu nākamā gada janvārī. Pārejas posma laikā Irākai būs vajadzīga ilgstoša starptautiska palīdzība, un es aicinu ANO aktīvi piedalīties šajā procesā.
Nākamajā mēnesī Afganistānā notiks pirmās vēlēšanas tās vēsturē. Latvija cer, ka šo vēsturisko notikumu neizjauks varmācīgi mēģinājumi sagraut demokrātisko procesu šajā valstī. Latvija ir gatava arī turpmāk atbalstīt starptautiskos centienus nodrošināt mieru un drošību gan Afganistānā, gan Irākā.
Dāmas un kungi!
Desmit gadus pēc Ruandā notikušās humānās katastrofas mēs atkal redzam sistemātisku civiliedzīvotāju izvarošanu, spīdzināšanu un nogalināšanu Darfūras reģionā Sudānā. Minētie nodarījumi jau sasnieguši tik lielu mērogu, ka var tikt kvalificēti kā etniskā tīrīšana un genocīds. Latvija atbalsta Āfrikas savienības centienus būt par vidutāju un aicina visas iesaistītās puses garantēt, lai pret minētā reģiona civiliedzīvotājiem vairs netiktu vērsta nekāda vardarbība. Mana valsts atbalsta ANO Drošības padomes 18.septembra rezolūciju, kas mudina Sudānas valdību rīkoties izlēmīgi, lai pārtrauktu vardarbību.
Apvienoto Nāciju Organizācijai būs jānodibina jauna ANO miera misija Sudānā papildus jau esošajām septiņpadsmit operācijām, kas jau darbojas. Tikai divos pēdējos mēnešos vien divas jaunas misijas tika nodibinātas Burundi un Haiti, savukārt trešā tika izvērsta Kotdivuārā. Tā rezultātā ANO nākamā gada budžeta izdevumi miera uzturēšanai var gandrīz dubultoties. Latvija ir patiesi uzticīga Apvienoto Nāciju Organizācijai un iedarbīgam multilaterālismam kā ANO darbības centrālajam elementam. Latvija ir pārliecināta, ka ANO jāsaglabā tās izšķirošā loma starptautisko strīdu risināšanā un Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm jāsakopo kolektīvā politiskā griba, lai atbalstītu ANO kā patiesi uzticamu spēku miera nodrošināšanā.
ANO Drošības padome ir kalpojusi par galveno forumu, kur pasaules valstis varējušas kopīgi apspriest miera un drošības jautājumus. Latvija ir pārliecināta, ka Drošības padomes reformu darba grupai ir jāturpina sāktais darbs un jāizsaka priekšlikumi, kā Drošības padome varētu labāk atspoguļot šodienas politisko un ekonomisko realitāti, kā piešķirt Drošības padomei lielāku leģitimitāti un kā padarīt tās darbu efektīvāku. Jāturpinās nopietnām diskusijām par ANO Drošības padomes pastāvīgo un nepastāvīgo locekļu skaita palielināšanu. Tādas valstis kā Japāna un Vācija, ņemot vērā to būtisko ieguldījumu ANO darbībā un aktivitātēs, var uzņemties un tām ir jāuzņemas nozīmīgāka loma šajā struktūrā.
Priekšlikumi, kā uzlabot sadarbību starp ANO Ģenerālo asambleju, Ekonomikas un sociālo padomi un Drošības padomi, nav guvuši būtisku tālākvirzību. Mandāti, kas savstarpēji pārklājas, un dublēti centieni turpina samazināt ANO darbības efektivitāti. ANO programmas ekonomikas un sociālajā jomā jāreformē. Piemēram, kāpēc Ekonomikas un sociālās padomes ziņojumi tiek izskatīti četras reizes gadā, ja pilnīgi pietiktu ar divām reizēm gadā?
Reizē ar Ekonomikas un sociālās padomes funkcionālo komisiju restrukturizāciju nelietderīgas darbības samazināšana ziņojumu izskatīšanas procesā atbrīvotu būtiskus finansiālus un darbaspēka resursus, kas varētu tikt izmantoti nozīmīgām ekonomiskās un sociālās attīstības programmām jaunattīstības valstīs.
Latvija atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisko organizāciju svarīgo lomu, lai veicinātu attīstību un sekmētu nabadzības samazināšanos visā pasaulē. Latvija tikai pirms trīspadsmit gadiem atjaunoja savu neatkarību un pakāpeniski pārtop no valsts, kas saņem palīdzību, par valsti, kas pati sniedz palīdzību. Latvija ir pateicīga par to vērtīgo palīdzību, kuru Apvienoto Nāciju Attīstības programma tai sniedz kopš 1993.gada, un ir gandarīta, ka Apvienoto Nāciju Attīstības programma pagarinājusi savu mandātu līdz 2005.gada beigām. Lai gan tas palīdzības apjoms, ko Latvija sniedz attīstības veicināšanai pasaulē, ir neliels, Latvija apņēmusies, sākot ar 2006.gadu, attīstības veicināšanai piešķirt ne mazāk kā vienu trešo daļu no viena procenta iekšzemes kopprodukta, kā tas tiek prasīts no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Latvijas prioritātes attīstības veicināšanas sadarbībā ir demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības pilnveidošana, ekonomiskā attīstība, vides aizsardzība, kā arī citi jautājumi Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, it sevišķi Baltkrievijā, Gruzijā, Moldovā, Krievijā, Ukrainā un Uzbekistānā, dažām no tām Latvija jau sniegusi divpusēju tehnisku palīdzību.
Latvija vēlas daudz darīt, lai tiktu mazināta plaisa starp attīstīto un jaunattīstības pasauli. Tai industriālajai sabiedrībai, kurā mēs piedzimām, ir raksturīga smagā rūpniecība un iekārtas, kas iezīmējuši cilvēces progresu divu pēdējo gadsimtu laikā. Tagad šī sabiedrība pārtop par informācijas un zināšanu sabiedrību, kuras nozīmīgs dzinējspēks ir inovācija. Latvija aktīvi iesaistījusies Apvienoto Nāciju Pasaules sammitā par informācijas sabiedrību un uzskata par pagodinājumu vadīt šā sammita otrās kārtas, kas notiks 2005.gada novembrī Tunisā, sagatavošanas komiteju. Apvienoto Nāciju Pasaules sammita par informācijas sabiedrību procesam ir jākļūst par starptautiskās sabiedrības centienu izskaust nabadzību neatņemamu sastāvdaļu, kā tas noteikts Tūkstošgades attīstības mērķos, kuri periodiski tiks pārskatīti laika posmā līdz 2015.gadam.
Dāmas un kungi!
Lai gan delegācijas, kas šeit šodien sapulcējušās, nāk no dažādas vides, tās pieder pie dažādām ticībām un runā dažādās valodās, mums visiem, kas esam kopā šajā telpā, ir kopīga vēlēšanās padarīt mūsu pasauli labāku, tīrāku, mierīgāku un pārtikušāku. Mums ir viena pārliecība par to, ko nozīmē būt cilvēkam, un par to, cik liela ir katra cilvēka dzīvības vērtība. Jo vairāk mēs centīsimies glabāt kā dārgumu tādas vērtības kā iecietība, līdzjūtība un savstarpēja cieņa, jo cilvēciskākas un humānākas kļūs mūsu sabiedrības.