
Latvijas radio tiešajā raidījumā
M.Pietkevičs
(Tautas partijas frakcija):
Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā viens no visvairāk
debatētajiem jautājumiem, kas interesēja visus Saeimas deputātus un arī Latvijas
iedzīvotājus, bija deviņu Tautas saskaņas partijas un viena Latvijas Sociālistiskās
partijas frakcijas deputāta parakstītais lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu
Ministru kabinetam. Tautas partija visu laiku vairākkārt ir paudusi savu uzticību un
atbalstu Ministru prezidenta Induļa Emša vadītajam Ministru kabinetam, un es uzskatu,
ka, lai arī kā šī valdība tiktu lamāta un gānīta, tā, protams, ir labēja
valdība, kas šobrīd strādā. Tajā pašā laikā redzams, cik nekonstruktīvi
opozīcijā darbojas “Jaunais laiks”, kas būtībā ne īsti grib, ne var un vispār
nevēlas vienoties par jauniem spēles noteikumiem – nevar, negrib vai arī nespēj
paši formulēt lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, vai
arī, daudzmaz prasmīgi darbojoties opozīcijā, panākt kādas citas partijas šāda
sagatavota lēmuma projekta pozitīvu balsojumu. Minēšu tikai vienu piemēru, kas
šodien izskanēja arī no Saeimas tribīnes. Tie bija pārmetumi Jaunajam laikam, un,
manuprāt, visai pamatoti. Par viņu nenopietno vēlmi gāzt Emša valdību liecina tas,
ka Saeimas sēdē nepiedalījās trīs Jaunā laika frakcijas deputāti. Tika saņemta
atbilde, ka Paulis Kļaviņš ir slims un citi deputāti atrodas kaut kur citur. Šajā
gadījumā varu minēt vēl vienu piemēru. Pavisam nesen – pirms pāris nedēļām –
Čehijā tika apstiprināts jaunais Ministru kabinets. Lai nodrošinātu pozitīvu
balsojumu un Ministru kabinets tiktu apstiprināts, pozīcija burtiski dažus trūkstošos
deputātus uz plenārsēžu zāli atveda pat no slimnīcām. Televīzijā varēja redzēt,
ka viens deputāts pat tika atvests ar ratiņkrēslu. Tātad varam secināt, ka “Jaunā
laika” rīcība nebija nopietna – viņi šo uzticības izteikšanas balsojumu,
visticamāk, nedomāja nopietni. Un rezultāts ir acīmredzams – Induļa Emša
vadītajam Ministru kabinetam neuzticība netika izteikta.
Vēl no šodien izskatītajiem sēdes darba kārtības jautājumiem minēšu otrajā
lasījumā pieņemtos grozījumus Notariāta likumā. Vēlos teikt, ka iepriekšējās –
Einara Repšes – valdības laikā Notariāta likums jau trīs reizes tika grozīts, un
pēc katriem grozījumiem tas kļuva aizvien sliktāks, jo cilvēkiem notāru pakalpojumu
pieejamība kļuva aizvien sarežģītāka. Tomēr šobrīd mēs esam ceļā uz visas
šīs sistēmas un notariāta pilnīgu sakārtošanu, un pēc grozījumu
pieņemšanas trešajā lasījumā un to stāšanās spēkā cilvēkiem šis pakalpojums
kļūs pieejams visā valsts teritorijā – notāru pietiks, kā arī viņu
kvalifikācija būs pietiekama, lai apmierinātu visas iedzīvotāju vajadzības.
N.Kabanovs
(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):
Šodien mūsu – PCTVL – frakcija nebalsoja ne par Induļa Emša
valdību, ne pret to, tāpēc uz šo procesu mēs varam skatīties no malas.
Vispirms runāšu par Tautas saskaņas partijas frakcijas motivāciju. Šajā lēmuma
projektā nebija ne vārda par to, kādēļ jāatkāpjas Emša valdībai. Tāpēc man ir
bažas par to, ka Jurkāna kungs varbūt nespēlē pats savu spēli, bet gan palīdz
citām lielajām frakcijām sastādīt jaunu valdību. Tas izriet no tā, ka debašu
laikā gan Repšes kungs, gan arī Šadurska kungs asi kritizēja Emša valdību. Bet mēs
zinām, ka nedz Šadurskis, nedz Repše nav krievu skolu atbalstītāji un tā tālāk. Un
tāpēc runāt par to, ka šī lēmuma projekta patiesā jēga bija atbalstīt krievu
skolu saglabāšanu Latvijā, ir apšaubāmi. Es uzskatu, ka Induļa Emša valdība krievu
skolu jautājumā ir mērenāka, nekā iepriekšējā Repšes valdība. Radzeviča kungs
ir labāks ministrs par Šadurska kungu. Un tomēr – vai mums ir kaut kāda cerība
Emša kunga valdībā kaut ko sasniegt? Tuvākajā laikā mēs virzīsim un atbalstīsim
minoritāšu skolu likumprojektu, kas nav noņemts no dienas kārtības, un nākamnedēļ
– otrdien – tas tiks skatīts Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē. Bet
daži pārmetumi Emša valdībai ir par to, ka izglītības reforma netiek realizēta
pilnā apjomā. Mēs uzskatām, ka Emša Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes
ministrija savu darbu dara pragmatiski un pakāpeniski, konsultējoties arī ar dažādu
minoritāšu organizāciju pārstāvjiem, tostarp LAŠOR – Krievu mācībvalodas skolu
atbalsta asociāciju.
Runājot par šodien skatītajiem likumprojektiem, jāatzīmē trešajā lasījumā
akceptētie grozījumi likumā “Par aviāciju”, jo šis ir spilgts piemērs tam, ka
parlamentā opozīcija savus priekšlikumus var virzīt. PCTVL frakcija, konkrēti
deputāts Tolmačovs, izvirzīja priekšlikumu, kas paredz, ka par gaisakuģa kapteini un
apkalpes locekļiem var būt arī nepilsoņi. Mūsu deputāta sagatavotajā redakcijā
priekšlikums netika atbalstīts, bet gan citā, kas noteica, ka par kuģa kapteini un
apkalpes locekļiem var būt arī “personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas
izdotu nepilsoņa pasi, un Eiropas ekonomiskās telpas, kuru veido Eiropas Savienības
dalībvalstis un Islandes Republika, Lihtenšteinas Lielhercogiste un Norvēģijas
Karaliste, valstu pilsoņi”. Līdz ar to es apsveicu visus nepilsoņus, kuri turpmāk
varēs strādāt aviācijā.
M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):
Valdības gāšanas mēģinājums, kādus Latvija pēdējo desmit gadu
laikā ir piedzīvojusi vairākkārt, beidzās ar iepriekš prognozējamu rezultātu.
Jāsaka, ka arī paši gāzēji nebija nopietni, jo pat Jurkāna kungs nespēja garantēt
visu savas frakcijas ne pārāk daudzo deputātu ierašanos uz sēdi. Mūsu pozīcija
šajā gadījumā bija atvērta. Mēs balsošanā gan nepiedalījāmies, jo atbalstu Emša
valdībai mēs neesam solījuši ne tai veidojoties, ne arī šodien, kad valdībai šī
bija zināma pārbaude, nedz arī rīt, jo uzskatām, ka valdība, kas veidota kā
mazākumvaldība – ar Šlesera, Jurkāna un Turlā darījumā piecu pārbēgušo vai uz
laiku aizdoto deputātu palīdzību – nav mūsu atbalsta cienīga. Arī turpmāk
politiskos jautājumos, kas skar budžetu un citas būtiskas jomas, Emša valdība mūsu
atbalstu nesaņems, tādējādi tai nebūs viegli. Tajā pašā laikā uz jautājumu, kas
būtu noticis, ja mēs tomēr būtu balsojuši “par” un ielaidušies šajā “riņķa
dancī ar kreisajiem velniem”, kā daži no tribīnes mūs aicināja, varu atbildēt, ka
arī tādā gadījumā valdība nebūtu kritusi, jo balsu tāpat nepietiktu – vieni
kreisie pakāpās solīti prom no valdības, bet citi ar kaut kādu viņiem vien zināmu
motivāciju to tomēr atbalstīja. Jāsaka gan arī tas, ka mēs pagaidām neredzam
labākas valdības variantu. Domāju, ka nebija taisnība arī tiem deputātiem, kuri
teica, ka iestātos mēnešiem ilga krīze. Valdība būtu cita, bet tomēr apmēram tāda
pati un tai pašā kombinācijā. Mūsu partija neredz nepieciešamību mainīt vienu ne
pārāk izdevušos valdību pret otru tādu pašu. Arī tādās kombinācijās mēs
neielaidīsimies. Atceroties pagātni – 5.Saeimu, redzam, ka divas mazākuma valdības
strādāja divarpus gadus. Opozīcijai regulāri bija balsu vairākums, tomēr labējā
opozīcija, kuru tobrīd veidoja arī tēvzemiešu un LNNK deputāti, toreiz vēl
atsevišķi, nekad kopā ar kreisajiem neizmantoja iespēju mēģināt nogāzt valdību,
kaut arī matemātiski to bija vienkāršāk izdarīt, nekā šodien.
Runājot par pārējiem šodien skatītajiem jautājumiem, jāpiemin pirmajā lasījumā
konceptuāli atbalstītie grozījumi Krimināllikumā, kas nosaka stingrāku atbildību
sabiedrisko pasākumu organizētājiem, kuri pēdējā laikā balansē uz likumpārkāpuma
robežas, radot bīstamas sekas visai sabiedrībai. Tagad šiem cilvēkiem būs krietni
nopietnāka atbildība, nekā līdz šim, bet atbildīgajai Aizsardzības un iekšlietu
komisijai jāmeklē vēl daži precizējumi, lai nodalītu atšķirības starp smagām
sekām, kas ir saistītas ar miesas bojājumiem un lieliem materiāliem zaudējumiem, ar
būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, kas izpaužas mazliet
savādāk, tajā skaitā kā valsts varas un autoritātes graušana un valsts
diskreditēšana citu valstu acīs.
Jāturpina darbs arī pie pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumiem. Jau šodien
manījām, ka kreisie spēki atkal kārtējo reizi gribēs revidēt vēlēšanu tiesības
– pārskatīt un paplašināt, neskatoties uz Satversmē skaidri noteikto par to, kam ir
tiesības ievēlēt Latvijas pašvaldības, kaut gan Satversmi var grozīt tikai ar divām
trešdaļām balsu. Kreisie saviem vēlētājiem atkal sola izpildīt to, ko viņi,
godīgi sakot, nemaz nevarēs un, par laimi, nespēs.
K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):
Šodien tiešām galvenais notikums Saeimā bija debates un balsojums
par pieprasīto šīs valdības demisiju. “Jaunais laiks” neatbalstīja šo valdību
jau tās tapšanas brīdī un nav arī atbalstījis šīs valdības darbību līdz šim,
konsekventi to ievērojot arī šodien, balsojot par tās demisiju.
Bet kā balsoja citi? Zīmīgi, ka Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti
balsošanas laikā savas reģistrācijas kartes izņēma, savukārt PCTVL deputāti
nebalsoja. Manā skatījumā tas nozīmē, ka valdība šobrīd šķietami ir nomainījusi
Jāņa Jurkāna un Tautas saskaņas partijas atbalstu, vismaz šodien, pret sociālistu un
PCTVL atbalstu, kas, protams, tiks noliegts un teikts, ka tā nav. Bet, ja tomēr
paskatāmies, kāpēc šī valdība vēl strādā, tas ir tieši šī paša iemesla dēļ.
Ir pilnīgi skaidrs, ka valdības darbība ir tāda, ka tā nespēj tikt galā ar valstij
ļoti svarīgām problēmām, piemēram, inflāciju. Arī šodien no valdības vadītāja
nedzirdējām nekādu rīcības plānu, ko valdība darīs, lai tiktu galā ar inflāciju.
Presē lasām, ka valdībai tas ir pa spēkam, bet ekonomisti saka, ka nedzird šādu
rīcības plānu, jo tāda diemžēl nav.
Ko “Jaunais laiks” tagad darīs? Pirmkārt, turpināsim darbu kā ļoti aktīva
opozīcijas partija un visu laiku vērsīsim sabiedrības uzmanību ar masu mediju
starpniecību uz tām lietām, ko valdība, mūsuprāt, dara slikti, un uz to, ko nedara,
bet kas tai būtu jādara.
Kā politiska partija mēs turpināsim vērst visus savus spēkus arī uz pašvaldību
vēlēšanām. Mēs izjūtam ļoti lielu tautas atbalstu, tāpēc visiem par to sakām
paldies. Nekas vēl nav zaudēts – priekšā vēl ir pašvaldību vēlēšanas. Un, ja
ne tad, tad nākamās Saeimas vēlēšanas arī nemaz nav tik tālu. Un tas, ka šodien
Saeimas mūros viens otrs jūtas ļoti spēcīgs, nebūt nenozīmē, ka pēc nākamajām
vēlēšanām būs tāds pats. Demokrātiskā valstī vara pieder tautai. Tas tikai
jāatceras un mums jāturpina strādāt.
A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības
frakcija):
Jāsaka, ka šodien Saeimas sēdes kopprodukts bija Jaunais laiks plus
Tautas saskaņas partija. Rezultāts: 32 balsis par, 45 – pret Induļa Emša valdības
gāšanu. Nebalsoja 12 deputāti, kuri tikai sev zināmu motīvu dēļ nebija sēdē vai
vispār balsošanā nepiedalījās.
Ko mums visiem šī mācībstunda parādīja? Ir redzams, notikusi spēku
pārgrupēšanās. Pēc tam, kad fiasko ir cietusi saruna starp “Jauno laiku” un Tautas partiju, jauno valdību faktiski
veidotu “Jaunais laiks” un Tautas saskaņas partija, jo to skaidri parāda šis
balsojums – Agešins Valērijs, Kariņš Krišjānis, Latkovskis Ainārs, Orlovs
Vitālijs, Ziedone–Kantāne, Ribakovs Ivans, Einars Repše, Strēlis Kārlis, Šadurskis
Kārlis. 32 deputāti! Tas faktiski ir nākamās valdības kodols. Un skaidrs, ka par
šādu kodolu ne tēvzemieši, ne PCTVL nebija iepriecināti. Ir skaidrs, ka šie
politiskie spēki, protams, sevi šādam salikumam nākamajā valdībā nedeleģēs.
Tādējādi mūsu mazākumvaldība turpina strādāt – mēs esam un paliekam mūsu
valstisko interešu aizstāvju rindās tik ilgi, cik tas mums būs ļauts un cik mēs
varēsim. Ārkārtīgi svarīgās sociālās problēmas risināsim sabiedrības labā un
atkāpes no nacionālajiem principiem nebūs, tostarp arī izglītības reformas
jautājumā, kad šie abi politiskie spēki – “Jaunais laiks” un Tautas saskaņas
partija – nostājas mums pretim. Skaidri un gaiši jāsaka, ka atkāpšanās no
izglītības reformas nebūs – mēs iesim uz priekšu un strādāsim.
V.Orlovs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):
Mēģināšu paskaidrot, kāpēc Tautas saskaņas partija šodien
pieprasīja Ministru kabineta demisiju. Tad, kad tika izveidota jaunā valdība, mēs
uzaicinājām Emša kungu uz mūsu frakciju ar lūgumu skaidrot, kā viņš plāno
atrisināt svarīgus sociālos jautājumus, kas skar jebkuru cilvēku, kā arī jautājumu
saistībā ar Izglītības likumu, kurš svarīgs pusei Latvijas iedzīvotāju. Tautas
saskaņas partija nekad nav bijusi pret latviešu valodu kā valsts valodu. Uzskatām, ka
krievu mācību skolās latviešu valodas stundu skaits ir jāpalielina, tādējādi
palīdzot skolām pakāpeniski sasniegt tādu līmeni, lai skolēni justos droši par
savām latviešu valodas zināšanām, mācoties citus priekšmetus valsts valodā. Mēs
visu laiku esam uzsvēruši, ka šis sāpīgais jautājums jārisina, dodot iespēju
skolām pašām izvēlēties veidu, kā to labāk darīt. Situācija valsts valodas
zināšanās, piemēram, Bauskā un Rīgā ir dažāda. Atbalstot Emša valdību, mēs
piedāvājām ne tikai risināt sociālos jautājumus, kuru liela daļa arī tika
atrisināta, bet arī to, kā risināt ar izglītības reformu saistītas problēmas.
Mūsu partijas pārstāvji piedalījās arī mazākumtautību izglītības likumprojekta
sagatavošanā, kurš varētu dot iespēju visiem saglabāt savu seju – nacionāli
orientētajām partijām nebalsot par izmaiņām Izglītības likumā, bet tiem, kuri
iepriekšējās Saeimas vēlēšanās atbalstīja Tautas saskaņas partiju, Latvijas
Sociālistisko partiju un PCTVL, dot iespēju pašiem izvēlēties, kā skolā, kurā
mācās viņu bērni vai mazbērni, atrisināt šo sāpīgo jautājumu. No jūlija šis
likumprojekts atrodas Izglītības un zinātnes ministrijā un diemžēl tālāk netika
virzīts. Mēs visu laiku brīdinājām, ka valdību ne tikai atbalstīsim, bet arī
palīdzēsim. Pienāca 1.septembris, taču ne no Emša kunga, ne Radzeviča kunga neko par
šo jautājumu neesam dzirdējuši. Skolēni kopā ar vecākiem izgāja uz ielām, lai
protestētu pret nelikumīgu un netaisnīgu Izglītības likuma ieviešanu. Tāpēc Tautas
saskaņas partija secināja, ka nav izpildīts viens no valdības dotajiem solījumiem, un
mēs nolēmām sagatavot lēmuma projektu, kurš šodien tomēr netika atbalstīts. Tomēr
viens ir skaidrs – PCTVL apvienojas ar tēvzemiešiem, atdodot savas balsis valdošās
koalīcijas iespējai turpināt darbu.
J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):
Šīs dienas Saeimas sēdē tika izskatīti un pieņemti daudzi
likumprojekti. Tomēr lielākā daļa laika pagāja, gāžot dubļus un apzākājot esošo
valdību. Emša kungs savā ziņojumā ļoti detalizēti parādīja, kas ir veikts un kas
vēl jāveic, ja tai būs iespēja strādāt līdz 8.Saeimas darbības beigām. Ziņojums
bija ļoti pamatots gan par padarīto, gan arī perspektīvā darāmo. No “Jaunā
laika” izskanēja pārmetums, ka vairāk nekā 300 tūkstošiem pensionāru netiks
noteikta piemaksa pie pensijām, kas aprēķinātas līdz 1996.gadam. Piekrītu, ka šis
jautājums ir jārisina, bet jārisina, visu apsverot, aprēķinot, lai nenojauktu
sociālā budžeta stabilitāti, lai visi pensionāri neciestu no tā, ka atkal nevarēs
veikt kārtējos maksājumus un būs jāņem aizņēmums. Mēs zinām, ka iepriekš
veiktā aizņēmuma atmaksāšanai no sociālā budžeta gadā bija nepieciešami 5
miljoni latu, lai tikai dzēstu aizdevuma procentu. Tāpēc pie šī jautājuma valdība
darbu turpinās. Vēl tikai pieminēšu, ka esošā valdība daudz ir darījusi, lai
pensijas varētu indeksēt divas reizes gadā pie noteikuma, ka ir pazemināts inflācijas
slieksnis un paaugstināts vidējās algas koeficients. Un tas jau ir devis rezultātu, jo
2003.gada beigās pensijas līdz četrdesmit latiem bija 11 066 cilvēku, bet pēc šī
gada aprīlī veiktās pensiju indeksācijas vairs tikai 9064 pensionāriem. Savukārt
pensijas no 60 līdz 65 latiem līdz šim saņēma 104 000, bet tagad jau 150 000
pensionāru. Un arī šogad oktobrī paredzētā pensiju indeksācija šo procesu
turpinās, un pensionāru, kuriem būs lielākas pensijas, būs vairāk.
Tad, kad tika veidots 2004.gada budžets, Latvijas Pirmā partija iebilda pret to, ka
netiek veidots normāls budžets. Ekonomikas ministrija bija precīzi aprēķinājusi, ka
2004.gada budžetu droši var papildināt vēl par 95 miljoniem latu. Toreiz ar lielu
skandālu izdevās panākt 25 miljonu latu lielu pielikumu, bet, kā redzams, gada beigās
atkal tika dalīti 65 miljoni latu. Tomēr tas nebūt nav labākais variants, ka nauda
tiek dalīta gada beigās, nevis budžeta veidošanas posmā. Tāpēc es ļoti ceru, ka
šī valdība veidos 2005.gada budžetu, un tas notiks normālā ceļā un tas būs reāls
un optimistisks budžets. Ja atskatāmies uz “Jaunā laika” sagatavotajiem un
iesniegtajiem 400 priekšlikumiem šī gada valsts budžeta grozījumiem, tad budžeta
deficīts būtu palielinājies par 60 miljoniem latu, kas nākamajā gadā ļoti negatīvi
atsauktos uz situāciju kopumā.
Esmu pārliecināta, ka šobrīd latviešu tautai vajag stabilu valdību, kas spējīga
darboties un strādāt valsts un tautas interesēs, un šodien Induļa Emša valdība to
ir pierādījusi.
A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):
Šīs nedēļas galvenais notikums Saeimā bija demisijas pieprasījums
Induļa Emša vadītajai valdībai. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija nolēma
rīkoties konsekventi, nebalsojot ne par šīs valdības apstiprināšanu, ne arī par šo
demisijas pieprasījumu. Kāpēc mēs tā darījām?
Mēs redzējām, ka, pieņemot šī gada valsts budžetu, valdība demonstrēja savu
sociālo orientāciju. Nauda tika piešķirta sociālajiem pabalstiem, skolotājiem un
arī lauksaimniekiem, bet netika risināts jautājums saistībā ir situāciju medicīnā.
Tomēr mēs ceram, ka nākamā gada budžetā šis jautājums būs prioritārs.
Bet šī tomēr ir pirmā valdība, kura sāka sarunas ar opozīciju, kaut gan dažreiz
tās nebeidzās ar kāda konkrēta lēmuma pieņemšanu, bet sarunas notiek. Un šī ir
arī pirmā valdība, kurā nav galvenā nacionāli radikālā spēka – apvienības
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tāpēc arī mūsu frakcija šodienas balsojumā
nepiedalījās, lai turpinātu strādāt kopā ar šo valdību un kaut kādā veidā vestu
sarunas, lai iegūtu to, ko mēs no tās gribam.
Saeimas preses dienests