Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 16. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Pietkevičs
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā viens no visvairāk debatētajiem jautājumiem, kas interesēja visus Saeimas deputātus un arī Latvijas iedzīvotājus, bija deviņu Tautas saskaņas partijas un viena Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāta parakstītais lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Tautas partija visu laiku vairākkārt ir paudusi savu uzticību un atbalstu Ministru prezidenta Induļa Emša vadītajam Ministru kabinetam, un es uzskatu, ka, lai arī kā šī valdība tiktu lamāta un gānīta, tā, protams, ir labēja valdība, kas šobrīd strādā. Tajā pašā laikā redzams, cik nekonstruktīvi opozīcijā darbojas “Jaunais laiks”, kas būtībā ne īsti grib, ne var un vispār nevēlas vienoties par jauniem spēles noteikumiem – nevar, negrib vai arī nespēj paši formulēt lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, vai arī, daudzmaz prasmīgi darbojoties opozīcijā, panākt kādas citas partijas šāda sagatavota lēmuma projekta pozitīvu balsojumu. Minēšu tikai vienu piemēru, kas šodien izskanēja arī no Saeimas tribīnes. Tie bija pārmetumi Jaunajam laikam, un, manuprāt, visai pamatoti. Par viņu nenopietno vēlmi gāzt Emša valdību liecina tas, ka Saeimas sēdē nepiedalījās trīs Jaunā laika frakcijas deputāti. Tika saņemta atbilde, ka Paulis Kļaviņš ir slims un citi deputāti atrodas kaut kur citur. Šajā gadījumā varu minēt vēl vienu piemēru. Pavisam nesen – pirms pāris nedēļām – Čehijā tika apstiprināts jaunais Ministru kabinets. Lai nodrošinātu pozitīvu balsojumu un Ministru kabinets tiktu apstiprināts, pozīcija burtiski dažus trūkstošos deputātus uz plenārsēžu zāli atveda pat no slimnīcām. Televīzijā varēja redzēt, ka viens deputāts pat tika atvests ar ratiņkrēslu. Tātad varam secināt, ka “Jaunā laika” rīcība nebija nopietna – viņi šo uzticības izteikšanas balsojumu, visticamāk, nedomāja nopietni. Un rezultāts ir acīmredzams – Induļa Emša vadītajam Ministru kabinetam neuzticība netika izteikta.
Vēl no šodien izskatītajiem sēdes darba kārtības jautājumiem minēšu otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus Notariāta likumā. Vēlos teikt, ka iepriekšējās – Einara Repšes – valdības laikā Notariāta likums jau trīs reizes tika grozīts, un pēc katriem grozījumiem tas kļuva aizvien sliktāks, jo cilvēkiem notāru pakalpojumu pieejamība kļuva aizvien sarežģītāka. Tomēr šobrīd mēs esam ceļā uz visas šīs sistēmas un notariāta pilnīgu sakārtošanu, un pēc grozījumu pieņemšanas trešajā lasījumā un to stāšanās spēkā cilvēkiem šis pakalpojums kļūs pieejams visā valsts teritorijā – notāru pietiks, kā arī viņu kvalifikācija būs pietiekama, lai apmierinātu visas iedzīvotāju vajadzības.

N.Kabanovs
(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien mūsu – PCTVL – frakcija nebalsoja ne par Induļa Emša valdību, ne pret to, tāpēc uz šo procesu mēs varam skatīties no malas.
Vispirms runāšu par Tautas saskaņas partijas frakcijas motivāciju. Šajā lēmuma projektā nebija ne vārda par to, kādēļ jāatkāpjas Emša valdībai. Tāpēc man ir bažas par to, ka Jurkāna kungs varbūt nespēlē pats savu spēli, bet gan palīdz citām lielajām frakcijām sastādīt jaunu valdību. Tas izriet no tā, ka debašu laikā gan Repšes kungs, gan arī Šadurska kungs asi kritizēja Emša valdību. Bet mēs zinām, ka nedz Šadurskis, nedz Repše nav krievu skolu atbalstītāji un tā tālāk. Un tāpēc runāt par to, ka šī lēmuma projekta patiesā jēga bija atbalstīt krievu skolu saglabāšanu Latvijā, ir apšaubāmi. Es uzskatu, ka Induļa Emša valdība krievu skolu jautājumā ir mērenāka, nekā iepriekšējā Repšes valdība. Radzeviča kungs ir labāks ministrs par Šadurska kungu. Un tomēr – vai mums ir kaut kāda cerība Emša kunga valdībā kaut ko sasniegt? Tuvākajā laikā mēs virzīsim un atbalstīsim minoritāšu skolu likumprojektu, kas nav noņemts no dienas kārtības, un nākamnedēļ – otrdien – tas tiks skatīts Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē. Bet daži pārmetumi Emša valdībai ir par to, ka izglītības reforma netiek realizēta pilnā apjomā. Mēs uzskatām, ka Emša Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija savu darbu dara pragmatiski un pakāpeniski, konsultējoties arī ar dažādu minoritāšu organizāciju pārstāvjiem, tostarp LAŠOR – Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju.
Runājot par šodien skatītajiem likumprojektiem, jāatzīmē trešajā lasījumā akceptētie grozījumi likumā “Par aviāciju”, jo šis ir spilgts piemērs tam, ka parlamentā opozīcija savus priekšlikumus var virzīt. PCTVL frakcija, konkrēti deputāts Tolmačovs, izvirzīja priekšlikumu, kas paredz, ka par gaisakuģa kapteini un apkalpes locekļiem var būt arī nepilsoņi. Mūsu deputāta sagatavotajā redakcijā priekšlikums netika atbalstīts, bet gan citā, kas noteica, ka par kuģa kapteini un apkalpes locekļiem var būt arī “personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, un Eiropas ekonomiskās telpas, kuru veido Eiropas Savienības dalībvalstis un Islandes Republika, Lihtenšteinas Lielhercogiste un Norvēģijas Karaliste, valstu pilsoņi”. Līdz ar to es apsveicu visus nepilsoņus, kuri turpmāk varēs strādāt aviācijā.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Valdības gāšanas mēģinājums, kādus Latvija pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojusi vairākkārt, beidzās ar iepriekš prognozējamu rezultātu. Jāsaka, ka arī paši gāzēji nebija nopietni, jo pat Jurkāna kungs nespēja garantēt visu savas frakcijas ne pārāk daudzo deputātu ierašanos uz sēdi. Mūsu pozīcija šajā gadījumā bija atvērta. Mēs balsošanā gan nepiedalījāmies, jo atbalstu Emša valdībai mēs neesam solījuši ne tai veidojoties, ne arī šodien, kad valdībai šī bija zināma pārbaude, nedz arī rīt, jo uzskatām, ka valdība, kas veidota kā mazākumvaldība – ar Šlesera, Jurkāna un Turlā darījumā piecu pārbēgušo vai uz laiku aizdoto deputātu palīdzību – nav mūsu atbalsta cienīga. Arī turpmāk politiskos jautājumos, kas skar budžetu un citas būtiskas jomas, Emša valdība mūsu atbalstu nesaņems, tādējādi tai nebūs viegli. Tajā pašā laikā uz jautājumu, kas būtu noticis, ja mēs tomēr būtu balsojuši “par” un ielaidušies šajā “riņķa dancī ar kreisajiem velniem”, kā daži no tribīnes mūs aicināja, varu atbildēt, ka arī tādā gadījumā valdība nebūtu kritusi, jo balsu tāpat nepietiktu – vieni kreisie pakāpās solīti prom no valdības, bet citi ar kaut kādu viņiem vien zināmu motivāciju to tomēr atbalstīja. Jāsaka gan arī tas, ka mēs pagaidām neredzam labākas valdības variantu. Domāju, ka nebija taisnība arī tiem deputātiem, kuri teica, ka iestātos mēnešiem ilga krīze. Valdība būtu cita, bet tomēr apmēram tāda pati un tai pašā kombinācijā. Mūsu partija neredz nepieciešamību mainīt vienu ne pārāk izdevušos valdību pret otru tādu pašu. Arī tādās kombinācijās mēs neielaidīsimies. Atceroties pagātni – 5.Saeimu, redzam, ka divas mazākuma valdības strādāja divarpus gadus. Opozīcijai regulāri bija balsu vairākums, tomēr labējā opozīcija, kuru tobrīd veidoja arī tēvzemiešu un LNNK deputāti, toreiz vēl atsevišķi, nekad kopā ar kreisajiem neizmantoja iespēju mēģināt nogāzt valdību, kaut arī matemātiski to bija vienkāršāk izdarīt, nekā šodien.
Runājot par pārējiem šodien skatītajiem jautājumiem, jāpiemin pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītie grozījumi Krimināllikumā, kas nosaka stingrāku atbildību sabiedrisko pasākumu organizētājiem, kuri pēdējā laikā balansē uz likumpārkāpuma robežas, radot bīstamas sekas visai sabiedrībai. Tagad šiem cilvēkiem būs krietni nopietnāka atbildība, nekā līdz šim, bet atbildīgajai Aizsardzības un iekšlietu komisijai jāmeklē vēl daži precizējumi, lai nodalītu atšķirības starp smagām sekām, kas ir saistītas ar miesas bojājumiem un lieliem materiāliem zaudējumiem, ar būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, kas izpaužas mazliet savādāk, tajā skaitā kā valsts varas un autoritātes graušana un valsts diskreditēšana citu valstu acīs.
Jāturpina darbs arī pie pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumiem. Jau šodien manījām, ka kreisie spēki atkal kārtējo reizi gribēs revidēt vēlēšanu tiesības – pārskatīt un paplašināt, neskatoties uz Satversmē skaidri noteikto par to, kam ir tiesības ievēlēt Latvijas pašvaldības, kaut gan Satversmi var grozīt tikai ar divām trešdaļām balsu. Kreisie saviem vēlētājiem atkal sola izpildīt to, ko viņi, godīgi sakot, nemaz nevarēs un, par laimi, nespēs.

K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien tiešām galvenais notikums Saeimā bija debates un balsojums par pieprasīto šīs valdības demisiju. “Jaunais laiks” neatbalstīja šo valdību jau tās tapšanas brīdī un nav arī atbalstījis šīs valdības darbību līdz šim, konsekventi to ievērojot arī šodien, balsojot par tās demisiju.
Bet kā balsoja citi? Zīmīgi, ka Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti balsošanas laikā savas reģistrācijas kartes izņēma, savukārt PCTVL deputāti nebalsoja. Manā skatījumā tas nozīmē, ka valdība šobrīd šķietami ir nomainījusi Jāņa Jurkāna un Tautas saskaņas partijas atbalstu, vismaz šodien, pret sociālistu un PCTVL atbalstu, kas, protams, tiks noliegts un teikts, ka tā nav. Bet, ja tomēr paskatāmies, kāpēc šī valdība vēl strādā, tas ir tieši šī paša iemesla dēļ. Ir pilnīgi skaidrs, ka valdības darbība ir tāda, ka tā nespēj tikt galā ar valstij ļoti svarīgām problēmām, piemēram, inflāciju. Arī šodien no valdības vadītāja nedzirdējām nekādu rīcības plānu, ko valdība darīs, lai tiktu galā ar inflāciju. Presē lasām, ka valdībai tas ir pa spēkam, bet ekonomisti saka, ka nedzird šādu rīcības plānu, jo tāda diemžēl nav.
Ko “Jaunais laiks” tagad darīs? Pirmkārt, turpināsim darbu kā ļoti aktīva opozīcijas partija un visu laiku vērsīsim sabiedrības uzmanību ar masu mediju starpniecību uz tām lietām, ko valdība, mūsuprāt, dara slikti, un uz to, ko nedara, bet kas tai būtu jādara.
Kā politiska partija mēs turpināsim vērst visus savus spēkus arī uz pašvaldību vēlēšanām. Mēs izjūtam ļoti lielu tautas atbalstu, tāpēc visiem par to sakām paldies. Nekas vēl nav zaudēts – priekšā vēl ir pašvaldību vēlēšanas. Un, ja ne tad, tad nākamās Saeimas vēlēšanas arī nemaz nav tik tālu. Un tas, ka šodien Saeimas mūros viens otrs jūtas ļoti spēcīgs, nebūt nenozīmē, ka pēc nākamajām vēlēšanām būs tāds pats. Demokrātiskā valstī vara pieder tautai. Tas tikai jāatceras un mums jāturpina strādāt.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības
frakcija):

Jāsaka, ka šodien Saeimas sēdes kopprodukts bija Jaunais laiks plus Tautas saskaņas partija. Rezultāts: 32 balsis par, 45 – pret Induļa Emša valdības gāšanu. Nebalsoja 12 deputāti, kuri tikai sev zināmu motīvu dēļ nebija sēdē vai vispār balsošanā nepiedalījās.
Ko mums visiem šī mācībstunda parādīja? Ir redzams, notikusi spēku pārgrupēšanās. Pēc tam, kad fiasko ir cietusi saruna starp “Jauno laiku” un Tautas partiju, jauno valdību faktiski veidotu “Jaunais laiks” un Tautas saskaņas partija, jo to skaidri parāda šis balsojums – Agešins Valērijs, Kariņš Krišjānis, Latkovskis Ainārs, Orlovs Vitālijs, Ziedone–Kantāne, Ribakovs Ivans, Einars Repše, Strēlis Kārlis, Šadurskis Kārlis. 32 deputāti! Tas faktiski ir nākamās valdības kodols. Un skaidrs, ka par šādu kodolu ne tēvzemieši, ne PCTVL nebija iepriecināti. Ir skaidrs, ka šie politiskie spēki, protams, sevi šādam salikumam nākamajā valdībā nedeleģēs.
Tādējādi mūsu mazākumvaldība turpina strādāt – mēs esam un paliekam mūsu valstisko interešu aizstāvju rindās tik ilgi, cik tas mums būs ļauts un cik mēs varēsim. Ārkārtīgi svarīgās sociālās problēmas risināsim sabiedrības labā un atkāpes no nacionālajiem principiem nebūs, tostarp arī izglītības reformas jautājumā, kad šie abi politiskie spēki – “Jaunais laiks” un Tautas saskaņas partija – nostājas mums pretim. Skaidri un gaiši jāsaka, ka atkāpšanās no izglītības reformas nebūs – mēs iesim uz priekšu un strādāsim.

V.Orlovs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Mēģināšu paskaidrot, kāpēc Tautas saskaņas partija šodien pieprasīja Ministru kabineta demisiju. Tad, kad tika izveidota jaunā valdība, mēs uzaicinājām Emša kungu uz mūsu frakciju ar lūgumu skaidrot, kā viņš plāno atrisināt svarīgus sociālos jautājumus, kas skar jebkuru cilvēku, kā arī jautājumu saistībā ar Izglītības likumu, kurš svarīgs pusei Latvijas iedzīvotāju. Tautas saskaņas partija nekad nav bijusi pret latviešu valodu kā valsts valodu. Uzskatām, ka krievu mācību skolās latviešu valodas stundu skaits ir jāpalielina, tādējādi palīdzot skolām pakāpeniski sasniegt tādu līmeni, lai skolēni justos droši par savām latviešu valodas zināšanām, mācoties citus priekšmetus valsts valodā. Mēs visu laiku esam uzsvēruši, ka šis sāpīgais jautājums jārisina, dodot iespēju skolām pašām izvēlēties veidu, kā to labāk darīt. Situācija valsts valodas zināšanās, piemēram, Bauskā un Rīgā ir dažāda. Atbalstot Emša valdību, mēs piedāvājām ne tikai risināt sociālos jautājumus, kuru liela daļa arī tika atrisināta, bet arī to, kā risināt ar izglītības reformu saistītas problēmas.
Mūsu partijas pārstāvji piedalījās arī mazākumtautību izglītības likumprojekta sagatavošanā, kurš varētu dot iespēju visiem saglabāt savu seju – nacionāli orientētajām partijām nebalsot par izmaiņām Izglītības likumā, bet tiem, kuri iepriekšējās Saeimas vēlēšanās atbalstīja Tautas saskaņas partiju, Latvijas Sociālistisko partiju un PCTVL, dot iespēju pašiem izvēlēties, kā skolā, kurā mācās viņu bērni vai mazbērni, atrisināt šo sāpīgo jautājumu. No jūlija šis likumprojekts atrodas Izglītības un zinātnes ministrijā un diemžēl tālāk netika virzīts. Mēs visu laiku brīdinājām, ka valdību ne tikai atbalstīsim, bet arī palīdzēsim. Pienāca 1.septembris, taču ne no Emša kunga, ne Radzeviča kunga neko par šo jautājumu neesam dzirdējuši. Skolēni kopā ar vecākiem izgāja uz ielām, lai protestētu pret nelikumīgu un netaisnīgu Izglītības likuma ieviešanu. Tāpēc Tautas saskaņas partija secināja, ka nav izpildīts viens no valdības dotajiem solījumiem, un mēs nolēmām sagatavot lēmuma projektu, kurš šodien tomēr netika atbalstīts. Tomēr viens ir skaidrs – PCTVL apvienojas ar tēvzemiešiem, atdodot savas balsis valdošās koalīcijas iespējai turpināt darbu.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šīs dienas Saeimas sēdē tika izskatīti un pieņemti daudzi likumprojekti. Tomēr lielākā daļa laika pagāja, gāžot dubļus un apzākājot esošo valdību. Emša kungs savā ziņojumā ļoti detalizēti parādīja, kas ir veikts un kas vēl jāveic, ja tai būs iespēja strādāt līdz 8.Saeimas darbības beigām. Ziņojums bija ļoti pamatots gan par padarīto, gan arī perspektīvā darāmo. No “Jaunā laika” izskanēja pārmetums, ka vairāk nekā 300 tūkstošiem pensionāru netiks noteikta piemaksa pie pensijām, kas aprēķinātas līdz 1996.gadam. Piekrītu, ka šis jautājums ir jārisina, bet jārisina, visu apsverot, aprēķinot, lai nenojauktu sociālā budžeta stabilitāti, lai visi pensionāri neciestu no tā, ka atkal nevarēs veikt kārtējos maksājumus un būs jāņem aizņēmums. Mēs zinām, ka iepriekš veiktā aizņēmuma atmaksāšanai no sociālā budžeta gadā bija nepieciešami 5 miljoni latu, lai tikai dzēstu aizdevuma procentu. Tāpēc pie šī jautājuma valdība darbu turpinās. Vēl tikai pieminēšu, ka esošā valdība daudz ir darījusi, lai pensijas varētu indeksēt divas reizes gadā pie noteikuma, ka ir pazemināts inflācijas slieksnis un paaugstināts vidējās algas koeficients. Un tas jau ir devis rezultātu, jo 2003.gada beigās pensijas līdz četrdesmit latiem bija 11 066 cilvēku, bet pēc šī gada aprīlī veiktās pensiju indeksācijas vairs tikai 9064 pensionāriem. Savukārt pensijas no 60 līdz 65 latiem līdz šim saņēma 104 000, bet tagad jau 150 000 pensionāru. Un arī šogad oktobrī paredzētā pensiju indeksācija šo procesu turpinās, un pensionāru, kuriem būs lielākas pensijas, būs vairāk.
Tad, kad tika veidots 2004.gada budžets, Latvijas Pirmā partija iebilda pret to, ka netiek veidots normāls budžets. Ekonomikas ministrija bija precīzi aprēķinājusi, ka 2004.gada budžetu droši var papildināt vēl par 95 miljoniem latu. Toreiz ar lielu skandālu izdevās panākt 25 miljonu latu lielu pielikumu, bet, kā redzams, gada beigās atkal tika dalīti 65 miljoni latu. Tomēr tas nebūt nav labākais variants, ka nauda tiek dalīta gada beigās, nevis budžeta veidošanas posmā. Tāpēc es ļoti ceru, ka šī valdība veidos 2005.gada budžetu, un tas notiks normālā ceļā un tas būs reāls un optimistisks budžets. Ja atskatāmies uz “Jaunā laika” sagatavotajiem un iesniegtajiem 400 priekšlikumiem šī gada valsts budžeta grozījumiem, tad budžeta deficīts būtu palielinājies par 60 miljoniem latu, kas nākamajā gadā ļoti negatīvi atsauktos uz situāciju kopumā.
Esmu pārliecināta, ka šobrīd latviešu tautai vajag stabilu valdību, kas spējīga darboties un strādāt valsts un tautas interesēs, un šodien Induļa Emša valdība to ir pierādījusi.

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šīs nedēļas galvenais notikums Saeimā bija demisijas pieprasījums Induļa Emša vadītajai valdībai. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija nolēma rīkoties konsekventi, nebalsojot ne par šīs valdības apstiprināšanu, ne arī par šo demisijas pieprasījumu. Kāpēc mēs tā darījām?
Mēs redzējām, ka, pieņemot šī gada valsts budžetu, valdība demonstrēja savu sociālo orientāciju. Nauda tika piešķirta sociālajiem pabalstiem, skolotājiem un arī lauksaimniekiem, bet netika risināts jautājums saistībā ir situāciju medicīnā. Tomēr mēs ceram, ka nākamā gada budžetā šis jautājums būs prioritārs.
Bet šī tomēr ir pirmā valdība, kura sāka sarunas ar opozīciju, kaut gan dažreiz tās nebeidzās ar kāda konkrēta lēmuma pieņemšanu, bet sarunas notiek. Un šī ir arī pirmā valdība, kurā nav galvenā nacionāli radikālā spēka – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tāpēc arī mūsu frakcija šodienas balsojumā nepiedalījās, lai turpinātu strādāt kopā ar šo valdību un kaut kādā veidā vestu sarunas, lai iegūtu to, ko mēs no tās gribam.

Saeimas preses dienests